–

SIA “Zinātnes parks” vārdā – I. Duka, advokāte,

–

Latvijas valdības vārdā – sākotnēji K. Pommere un V. Soņeca, vēlāk – K. Pommere un J. Davidoviča, pārstāves,

–

Īrijas vārdā – M. Browne, J. Quaney un M. Lane, kā arī A. Joyce, pārstāvji, kuriem palīdz D. Fennelly, BL,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar un J. Hradil, kā arī L. Ozola, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 125. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.), kā arī 2. panta 18. punkta a) apakšpunktu Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot [LESD] 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp SIA “Zinātnes parks” un Finanšu ministriju (Latvija) par šīs iestādes 2019. gada 4. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts minētās sabiedrības projekta iesniegums, kas bija iesniegts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma programmā (turpmāk tekstā – “noraidošais lēmums”).

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV 2013, L 347, 289. lpp.) 1. apsvērumā ir paredzēts:

“[LESD] 176. pantā noteikts, ka [ERAF] mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. [..]”

4

Šīs regulas 3. panta “ERAF atbalsta darbības joma” 3. punktā ir paredzēts:

“ERAF neatbalsta:

[..]

[..].”

5

Regulā Nr. 1303/2013 ir paredzēti kopīgie un vispārīgie noteikumi, kas piemērojami ERAF, Eiropas Sociālajam fondam, Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, kuri kopumā tiek saukti par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (turpmāk tekstā – “ESI fondi”).

6

Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 7. punkta noteikumiem Savienības budžeta daļu, kas piešķirta ESI fondiem, principā izpilda pēc dalītas pārvaldības principa starp dalībvalstīm un Komisiju.

7

Minētās regulas 26. panta 1. un 2. punkts ir formulēts šādi:

“1.   ESI fondus īsteno ar programmu starpniecību saskaņā ar partnerības nolīgumu. Katra programma attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Programmas izstrādā dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Dalībvalstis izstrādā programmas, pamatojoties uz sabiedrībai pārredzamām procedūrām saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu.”

8

Šīs pašas regulas 123. pantā katrai dalībvalstij ir noteikts pienākums katrai darbības programmai izraudzīties vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi.

9

Regulas Nr. 1303/2013 125. pantā ir definētas vadošās iestādes funkcijas. Saskaņā ar šī panta 1. punktu šī iestāde ir atbildīga par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

10

Attiecībā uz darbību atlasi šīs regulas 125. panta 3. punktā ir paredzēts, ka minētā iestāde:

[..]

[..].”

11

Regulas Nr. 651/2014 14. apsvērumā ir noteikts:

“Izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, atbalsts, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo šāds atbalsts būtu jānovērtē saskaņā ar 2004. gada 1. oktobra Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai [(OV 2004, C 244, 2. lpp.)], kuru darbību pagarināja ar Komisijas paziņojumu par darbības termiņa pagarināšanu 2004. gada 1. oktobra Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai [(OV 2012, C 296, 3. lpp.)], vai tās aizstājošām pamatnostādnēm, lai izvairītos no minēto pamatnostādņu apiešanas. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt skaidrus kritērijus, kas neprasa novērtēt visas uzņēmuma stāvokļa īpatnības, lai noteiktu, vai uzņēmums šīs regulas nozīmē ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.”

12

Šīs regulas 1. panta “Darbības joma” 4. punktā ir noteikts:

“Šo regulu nepiemēro:

[..]

13

Minētās regulas 2. pants “Definīcijas” ir formulēts šādi:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..].”

14

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV 2017, L 169, 46. lpp.) 7. un 8. apsvērumu:

15

Šīs direktīvas 4. pantā “Obligātā informācija, kas ir jānorāda statūtos vai inkorporēšanas dokumentos vai atsevišķajos dokumentos” ir paredzēts:

“Sabiedrības statūtos, inkorporēšanas dokumentā vai atsevišķā dokumentā, ko publicē saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktos noteikto kārtību atbilstīgi 16. pantam, norāda vismaz šādas ziņas:

[..]

[..]

16

Šīs pašas direktīvas 14. pantā “Dokumenti un ziņas, kas sabiedrībām ir jānodod atklātībā” ir noteikts:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sabiedrības obligāti nodod atklātībā vismaz šādus dokumentus un ziņas:

[..]

[..].”

17

Direktīvas 2017/1132 16. panta “Informācijas atklāšana reģistrā” 3. un 5.–7. punktā ir paredzēts:

“3.   Visus dokumentus un ziņas, kuras ir jānodod atklātībā saskaņā ar 14. pantu, glabā lietā vai ievada reģistrā; reģistrā ievadīto ierakstu priekšmetu katrā gadījumā iekļauj lietā.

[..]

5.   Šā panta 3. punktā minētos dokumentus un ziņas nodod atklātībā, tās pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā vēstnesī, ko dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā. Šim nolūkam izraudzītais valsts oficiālais vēstnesis var būt elektroniskā formā.

[..]

6.   Sabiedrība var izmantot dokumentus un ziņas pret trešām personām tikai pēc tam, kad tās nodotas atklātībā saskaņā ar 5. punktu, ja vien sabiedrība nepierāda, ka trešās personas par tām ir zinājušas.

Tomēr attiecībā uz darījumiem, kas notikuši agrāk nekā 16 dienas pēc nodošanas atklātībā, šos dokumentus un ziņas nevar izmantot pret trešām personām, kuras pierāda, ka tām nav bijis iespējams par tām zināt.

7.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādas pretrunas starp atklātībā nodotajām ziņām saskaņā ar 5. punktu un reģistrā vai lietā esošajām ziņām.

Tomēr pretrunu gadījumā tekstu, kas nodots atklātībā saskaņā ar 5. punktu, nevar izmantot pret trešām personām; šādas trešās personas tomēr var to izmantot, ja vien sabiedrība nepierāda, ka minētās personas ir zinājušas par lietā iekļautiem vai reģistrā ievadītiem tekstiem.

Trešās personas turklāt vienmēr var izmantot visus dokumentus un ziņas, attiecībā uz kurām nodošana atklātībā vēl nav formāli pabeigta, izņemot gadījumus, kad dokumenti un ziņas nav spēkā, ja tās nav nodotas atklātībai.”

18

Saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu viens no attiecīgajiem sabiedrības veidiem Latvijā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir pieteicējas pamatlietā juridiskā forma.

19

Eiropas Savienības fondu ieviešanu Latvijā regulē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (turpmāk tekstā – “Fondu vadības likums”). Šī likuma 21. pantā “Projektu iesniegumu atlase” ir paredzēts:

“1.   Projektu iesniegumu atlase var būt:

[..].

2.   Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.

[..]

5.   Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

[..]”

20

Fondu vadības likuma 25. panta “Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana atklātā projektu iesniegumu atlasē” trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēts:

“(3)   Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šiem nosacījumiem:

[..]

[..]

(4)   Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.”

21

Šī likuma 30. pantā “Projekta iesnieguma precizēšana” ir paredzēts:

“Projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams.”

22

Pamatlietā aplūkoto atbalsta pasākumu reglamentē Ministru kabineta 2018. gada 25. septembra noteikumi Nr. 612 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs” 3.1.1.5. pasākuma “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2018, Nr. 101; turpmāk tekstā – “īstenošanas noteikumi”). Šo īstenošanas noteikumu 7. pants ir formulēts šādi:

“Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.”

23

Saskaņā ar minēto īstenošanas noteikumu 15. pantu:

“Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:

[..]

15.3. projekta iesniedzējs atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;

[..].”

24

Projektu iesniegumu atlases praktiskos aspektus regulē Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk tekstā – “valsts kompetentā aģentūra”) izstrādātais projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī tā pielikumi.

25

Šī nolikuma 5. pielikuma “Projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika” II sadaļas 6. punktā ir paredzēts:

“Vērtējums “Jā” tiek piešķirts, ja projekta iesniedzējs nav grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs. Grūtībās nonākuša uzņēmuma noteikšanā uz lēmuma par atbalsta piešķiršanas brīdi jābalstās uz objektīvu pamatojumu saskaņā ar pārbaudāmiem un ticamiem datiem par projekta iesniedzēju un tā saistītajiem uzņēmumiem:

[..]

Vērtējums ir “Jā, ar nosacījumu”, ja sniegtā informācija ir nepilnīga vai nav aprakstīta. Projekta iesniedzējs tiek aicināts precizēt sniegto informāciju. Precizējumi var attiekties tikai uz tehniskiem, aritmētiskiem un redakcionāliem precizējumiem. [..]”

26

Komerclikuma 12. pantā “Komercreģistra publicitāte” ir noteikts:

“(1)   Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. [..]

(2)   Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.

[..]”

27

Komerclikuma 196. pantā “Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām” ir noteikts:

“(1)   Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

[..]

(3)   Ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus izdarāmi attiecīgi grozījumi statūtos.”

28

Komerclikuma 202. panta “Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu” trešajā daļā ir noteikts:

“Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.”

29

SIA “Zinātnes parks”, kas ir saskaņā ar Latvijas tiesībām dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, atklāta projektu iesniegumu atlases konkursa ERAF līdzfinansējuma programmā “Izaugsme un nodarbinātība”2019. gada 30. aprīlī – projekta iesniegumu iesniegšanai noteiktajā termiņā – iesniedza valsts kompetentajai aģentūrai projekta iesniegumu. Kopā ar projekta iesniegumu pieteicēja iesniedza sabiedrības dalībnieku sapulces 2019. gada 29. aprīļa lēmumu, ar kuru nolemts izdarīt grozījumus statūtos un palielināt sabiedrības pamatkapitālu, konkrētam sabiedrības dalībniekam noteiktā laikā veicot jaunu pamatkapitāla daļu apmaksu ar uzcenojumu.

30

Projekta izvērtēšanas laikā pieteicēja informēja valsts kompetento aģentūru, ka 2019. gada 24. jūlijā pamatkapitāla palielināšana ir reģistrēta komercreģistrā, un vēlāk papildus iesniedza zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo starpperiodu pārskatu.

31

Finanšu ministrija ar noraidošo lēmumu noraidīja SIA “Zinātnes parks” projekta iesniegumu, jo šī sabiedrība sava projekta iesnieguma iesniegšanas dienā bija uzskatāma par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

32

Iesniedzējtiesa – Administratīvā rajona tiesa (Latvija) –, kurā tika iesniegts pieteikums par šī lēmuma atcelšanu, ir norādījusi, ka starp lietas dalībniekiem nepastāv domstarpības par to, ka gadījumā, ja tiktu ņemti vērā SIA “Zinātnes parks” pēdējā finanšu pārskatā par 2018. gadu ietvertie finanšu rādītāji, šī sabiedrība atbilstu “grūtībās nonākuša uzņēmuma” statusam šīs regulas 2. panta 18. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Lietā neesot arī strīda par to, ka pēc pamatkapitāla palielināšanas un attiecīgu izmaiņu reģistrēšanas komercreģistrā minētā sabiedrība vairs neatbilda Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunktā paredzētajam kritērijam, lai to varētu kvalificēt kā “grūtībās nonākušu uzņēmumu”. Savukārt lietas dalībniekiem esot atšķirīgi viedokļi par to, kādā apjomā valsts kompetentajai aģentūrai bija jāņem vērā iepriekš minētā pamatkapitāla palielināšanas reģistrēšana komercreģistrā un pierādījumu piedāvājums, ko SIA “Zinātnes parks” bija iesniegusi projektu iesniegumu izvērtēšanas procedūras laikā.

33

Šajā kontekstā iesniedzējtiesai vispirms ir šaubas par to, vai Finanšu ministrija, pieņemot noraidošo lēmumu, Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunktā ietverto jēdzienu “parakstītais kapitāls” pamatoti ir interpretējusi kontekstā ar Latvijas valsts tiesiskajā regulējumā ietverto jēdzienu “pamatkapitāls”, tas ir, ar parakstīto kapitālu izprotot tikai valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā atklātībā nodoto (publicēto) pamatkapitāla apmēru.

34

Saskaņā ar Komerclikuma 202. panta trešo daļu Latvijas tiesību sistēmā pamatkapitāls tiekot uzskatīts par palielinātu dienā, kad jaunais pamatkapitāla lielums ir ierakstīts komercreģistrā, un tikai no šīs dienas šāds palielinājums varot tikt izmantots attiecībā pret trešām personām. Tomēr iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka, pirmkārt, Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunktā nav ietverta neviena tieša norāde uz dalībvalstu tiesībām definēt jēdzienu “kapitāls”. Otrkārt, Direktīvā 2017/1132, it īpaši tās 14. un 16. pantā, neesot paredzēts nekāds priekšnoteikums lēmumu par kapitāla palielināšanu spēkā esībai, un tajā šis jautājums arī neesot expressis verbis atstāts noregulēšanai dalībvalstīm.

35

Iesniedzējtiesa vēlas arī noskaidrot, vai, novērtējot projekta iesniedzēja finansiālo situāciju, ir nozīme atlases procedūrā noteiktajām prasībām attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, un it īpaši attiecībā uz datumu, kurā tie ir jāiesniedz, un vai attiecīgā gadījumā iespējamos projekta iesnieguma trūkumus saistībā ar projekta iesniedzēja finansiālās situācijas pierādīšanu var novērst atlases procedūras laikā. Proti, iesniedzējtiesa tostarp ir norādījusi, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu atlases procedūrām un kritērijiem ir jābūt pārredzamiem un nediskriminējošiem.

36

No minētajiem principiem iesniedzējtiesas pirmšķietamā vērtējumā izriet Fondu vadības likuma 30. pantā nostiprinātais un projektu iesniegumu atlases nolikumā precizētais princips, ka projekta iesniegumi pēc to iesniegšanas vairs nevar tikt precizēti vai papildināti. Līdz ar to valsts kompetentajai aģentūrai esot jāievēro pašas noteiktie kritēriji un tādējādi tai esot bijis jāizslēdz no projektu iesniegumu atlases tādi projekta iesniedzēji, kas nav darījuši zināmu dokumentu vai informāciju, kuru iesniegšana bija pieprasīta šīs projektu iesniegumu atlases dokumentācijā. Paturot to prātā, iesniedzējtiesa ir norādījusi – lai gan Tiesa saistībā ar publiskajiem iepirkumiem jau ir konstatējusi, ka pastāv arī pienākums ievērot līdzīgus piedāvājumu atlases principus, no Tiesas judikatūras valsts atbalsta jomā šāds apsvērums skaidri neizrietot.

37

Šādos apstākļos Administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

38

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot, vai sabiedrība ir nonākusi “grūtībās” šīs tiesību normas izpratnē, formulējums “parakstītais kapitāls” ir jāsaprot kā atsauce vienīgi uz tādu kapitāla ieguldījumu, par kuru ziņas ir nodotas atklātībai tās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kurā šī sabiedrība ir izveidota.

39

Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 1301/2013 3. pantam ERAF neatbalsta Savienības valsts atbalsta noteikumos definētos grūtībās nonākušus uzņēmumus.

40

Pamatlietas faktu rašanās laikā jēdziens “grūtībās nonācis uzņēmums” bija definēts Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā ietvertajos Savienības valsts atbalsta noteikumos. Tā vietā, lai izmantotu vienotu jēdziena “grūtībās nonācis uzņēmums” definīciju, šajā tiesību normā drīzāk ir paredzēti vairāki alternatīvi kritēriji, kuru vidū a) apakšpunktā ir arī kritērijs, ka kapitālsabiedrībai ir jābūt uzkrātiem tādiem zaudējumiem, kas pārsniedz pusi no tās parakstītā kapitāla.

41

Runājot par Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā izmantoto jēdzienu “parakstītais kapitāls”, šajā tiesību normā ir vienīgi precizēts, ka šis jēdziens attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu. Savukārt nedz minētajā tiesību normā, nedz kādā citā šajā regulā ietvertā tiesību normā nav sniegta šī jēdziena definīcija, nedz arī ir precizēts, kādā datumā šī kapitāla palielinājums ir uzskatāms par stājušos spēkā.

42

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību norma, kurā tās satura un piemērošanas jomas noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi. Turklāt tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus (šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumu, 2020. gada 17. decembris, BAKATI PLUS, C‑656/19, EU:C:2020:1045, 38. un 39. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

43

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka kapitālsabiedrību kontekstā formulējums “pamatkapitāls” tā parastajā nozīmē attiecas uz to kapitāla ieguldījumu vērtību, ko sabiedrības dalībnieki vai akcionāri ir nodevuši vai ir apņēmušies nodot tās rīcībā apmaiņā pret kapitāldaļu vai akciju emisiju to labā. Runājot par terminu “parakstītais”, tas parasti tiek izmantots, lai apzīmētu summu, ko pašreizējie vai turpmākie dalībnieki vai akcionāri neatsaucami ir apņēmušies ieguldīt sabiedrībā, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie ieguldījumi jau ir veikti vai ne. Tikai tad, ja šo terminu papildina arī īpašības vārds “apmaksātais”, formulējums “parakstītais kapitāls” izņēmuma kārtā tiek izmantots, lai atsauktos vienīgi uz to pamatkapitālu, kuru minētie dalībnieki vai akcionāri ir apmaksājuši.

44

No tā izriet – tā kā Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunktā termins “parakstītais kapitāls” ir izmantots bez papildu precizējumiem, tas ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz visiem ieguldījumiem, ko pašreizējie vai turpmākie dalībnieki vai akcionāri jau ir veikuši vai neatsaucami ir apņēmušies veikt.

45

Šo secinājumu apstiprina Regulā Nr. 651/2014 izvirzītie mērķi un tās konteksts.

46

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā uzskaitīto jēdziena “grūtībās nonācis uzņēmums” definīcijas alternatīvo kritēriju mērķis ir precizēt šīs regulas 1. panta 4. punkta tvērumu, atbilstoši kuram minētā regula nav piemērojama atbalstam, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai.

47

Kā izriet no šīs regulas 14. apsvēruma, minētā 1. panta 4. punkta un līdz ar to arī jēdziena “grūtībās nonācis uzņēmums” mērķis savukārt ir nodrošināt, ka atbalsts, ko piešķir attiecīgajiem uzņēmumiem, tiek izvērtēts saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu tieši grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, lai izvairītos no minēto pamatnostādņu apiešanas.

48

Šajā ziņā Komisijas paziņojuma par pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2014, C 249, 1. lpp.) – uz kurām ir tieša atsauce Regulas Nr. 651/2014 14. apsvērumā – 20. un 23. punktā ir precizēts, ka “uzņēmums tiek uzskatīts par nonākušu grūtībās, ja bez valsts iejaukšanās tas gandrīz noteikti īstermiņā vai vidējā termiņā būs spiests beigt darbību. [..] Ņemot vērā to, ka ir apdraudēta pati grūtībās nonākušā uzņēmuma pastāvēšana, šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanai, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja”.

49

Ņemot vērā šajā Komisijas paziņojumā ietvertās norādes, Regulas Nr. 651/2014 14. apsvērumā minētais mērķis un ar to saistītais kritērijs, kas ir paredzēts Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir domāti, lai izvērtētu attiecīgās sabiedrības spēju turpināt darbību īstermiņā vai vidējā termiņā.

50

Līdz ar to, izvērtējot šo kritēriju, ir jāņem vērā visi ieguldījumi, ko dalībnieki vai akcionāri neatsaucami ir apņēmušies veikt. Pat tad, ja šie ieguldījumi vēl nav apmaksāti, tie tāpat kā apmaksātie ieguldījumi ir būtiska informācija par attiecīgās sabiedrības spēju turpināt darbību šādā termiņā.

51

Jēdziens “parakstītais kapitāls” Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunkta izpratnē tādējādi ir interpretējams kā autonoms jēdziens, kurš attiecas uz visiem ieguldījumiem, ko sabiedrības pašreizējie vai turpmākie dalībnieki vai akcionāri ir veikuši vai neatsaucami ir apņēmušies veikt.

52

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem lietas dokumentiem, kas atgādināti šī sprieduma 29. punktā, izriet, ka pirms šīs sabiedrības projekta iesniegšanas valsts kompetentajai aģentūrai ar mērķi saņemt finansējumu ERAF līdzfinansējuma programmā, SIA “Zinātnes parks” dalībnieku sapulce ir devusi savu piekrišanu minētās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, konkrētam sabiedrības dalībniekam noteiktā laikā veicot jaunu pamatkapitāla daļu apmaksu ar uzcenojumu. Ņemot vērā šī sprieduma iepriekšējā punktā sniegto jēdziena “parakstītais kapitāls” autonomo un vienveidīgo interpretāciju, iesniedzējtiesai, pamatojoties uz kritērijiem, kas šim nolūkam ir paredzēti valsts tiesībās, saskaņā ar kurām attiecīgā sabiedrība ir izveidota, ir jāizvērtē, vai šie fakti, kas ir konstatēti minētā projekta iesniegšanas brīdī, apstiprina to, ka pastāv šī dalībnieka neatsaucamas saistības veikt minēto kapitāla palielināšanu.

53

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka Savienības tiesībās – Direktīvas 2017/1132 I sadaļas III un IV nodaļā –, nenoliedzami, ir veikta valsts tiesību normu, kas reglamentē informācijas nodošanu atklātībā kapitāla palielināšanas jomā, saskaņošana attiecībā uz sabiedrībām, kas ietilpst šo nodaļu piemērošanas jomā. Tomēr no šīs direktīvas 7. un 8. apsvēruma, kā arī tās 1. panta pirmā ievilkuma izriet, ka šīs saskaņošanas mērķis tostarp ir ļaut trešām personām iepazīties ar attiecīgās sabiedrības pamatdokumentiem. Savukārt nedz no minētās direktīvas apsvērumiem, nedz no citām tās tiesību normām neizriet, ka šie noteikumi, kas reglamentē informācijas nodošanu atklātībā, būtu uzskatāmi par nosacījumiem, kuriem ir jābūt ievērotiem, lai saistības veikt ieguldījumu varētu uzskatīt par neatsaucamām.

54

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot, vai sabiedrība ir nonākusi “grūtībās” šīs tiesību normas izpratnē, formulējums “parakstītais kapitāls” ir jāsaprot kā atsauce uz visiem ieguldījumiem, ko sabiedrības pašreizējie vai turpmākie dalībnieki vai akcionāri ir veikuši vai neatsaucami ir apņēmušies veikt.

55

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1301/2013 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot, vai projekta iesniedzējs ir uzskatāms par tādu, kas nav nonācis “grūtībās” Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta izpratnē, kompetentajai vadošajai iestādei ir jāņem vērā vienīgi tādi pierādījumi, kas atbilst projektu atlases procedūras sagatavošanas laikā noteiktajām prasībām.

56

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1301/2013 3. panta 3. punktā ir vienīgi precizēts, ka ERAF neatbalsta Savienības valsts atbalsta noteikumos definētos grūtībās nonākušus uzņēmumus. Līdz ar to ir jākonstatē, ka šajā tiesību normā nav norāžu par to, kāda veida pierādījumi var tikt ņemti vērā, lai konstatētu, ka uzņēmums nav nonācis grūtībās.

57

Paturot to prātā, no Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 3. punkta, kurā ir definēta to vadošo iestāžu loma, kuras ir atbildīgas par darbības programmu pārvaldību, formulējuma izriet, ka šīm iestādēm ir jāizstrādā un pēc apstiprināšanas jāpiemēro atbilstošas atlases procedūras un kritēriji, un tostarp jāpārliecinās, ka atbalsta saņēmējiem ir finansiāla spēja izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus, un ka minētie saņēmēji, ciktāl ir runa par ERAF atbalstu, šajā ziņā tātad nav nonākuši “grūtībās” Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta izpratnē.

58

Lai izpildītu šo pienākumu, vadošajām iestādēm noteikti ir jābalstās uz pietiekami uzticamu informāciju, lai kliedētu jebkādas saprātīgas šaubas par attiecīgo sabiedrību finansiālo situāciju.

59

Tā kā Savienības tiesiskajā regulējumā šajā ziņā nav ietverta neviena norāde, tad to, kāda veida pierādījumi var tikt ņemti vērā, nosaka dalībvalstis atbilstoši to procesuālajai autonomijai, un valsts kompetentajām iestādēm šajā ziņā ir zināma rīcības brīvība, sagatavojot projektu atlases procedūru.

60

Tomēr saskaņā ar līdzvērtības un efektivitātes principiem šīs pierādījumu prasības nedrīkst nedz būt stingrākas par tām, kas reglamentē līdzīgas valsts tiesībām pakļautas situācijas, ar nosacījumu, ka šādas prasības, ja tās tiktu piemērotas, ļautu saglabāt Regulas Nr. 1301/2013 3. panta 3. punkta lietderīgo iedarbību, nedz padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt ar Savienības tiesībām piešķirto tiesību, tostarp ikviena projekta iesniedzēja tiesību spēt pienācīgi iesniegt projektu, lai saņemtu ERAF atbalstu, īstenošanu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 21. janvāris, Eturas u.c., C‑74/14, EU:C:2016:42, 32. punkts, kā arī 2021. gada 3. jūnijs, Instituto Madrileño de Investigación y Desarrollo Rural, Agrario y Alimentario, C‑726/19, EU:C:2021:439, 47. punkts).

61

Tā kā pamatlietā aplūkotā procedūra ir saistīta ar Savienības budžeta finansējuma piešķiršanu ERAF programmās un tādējādi šī procedūra ir Savienības tiesību īstenošanas pasākums, tai ir jāatbilst arī vispārējiem Savienības tiesību principiem, tostarp vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principiem, kuriem ir būtiska nozīme tādas procedūras gadījumā, kurā saimnieciskās darbības subjekti konkurē cits ar citu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Farkas, C‑564/15, EU:C:2017:302, 50. un 59. punkts).

62

Vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu ievērošana tostarp nozīmē, ka visiem pretendentiem vienā un tajā pašā programmā ir jābūt piemērojamām vienām un tām pašām pierādījumu prasībām un ka šīm prasībām ir jābūt darītām zināmām atklātībai (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 37. punkts, kā arī 2017. gada 11. maijs, Archus un Gama, C‑131/16, EU:C:2017:358, 26. punkts). Samērīguma princips paredz, ka šīs prasības nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams Savienības tiesībās noteikto materiālo nosacījumu pārbaudei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c., C‑210/20, EU:C:2021:445, 34. punkts).

63

Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai šajā gadījumā visi šie nosacījumi ir izpildīti. Tomēr, lai palīdzētu iesniedzējtiesai veikt šo vērtējumu, Tiesa tai var sniegt visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi (skat. it īpaši spriedumus, 2015. gada 16. jūlijs, CHEZ Razpredelenie Bulgaria, C‑83/14, EU:C:2015:480, 62. punkts, un 2021. gada 6. oktobris, A (Robežu šķērsošana uz izpriecu kuģa), C‑35/20, EU:C:2021:813, 85. punkts).

64

Šajā ziņā no valsts tiesiskā regulējuma, uz kuru ir atsaukusies iesniedzējtiesa, izriet, ka “grūtībās nonākuša uzņēmuma” kvalifikācija saskaņā ar šajā tiesiskajā regulējumā atlases procedūras vajadzībām paredzētajām prasībām ir jāveic, ņemot vērā tikai pēdējā publiski pieejamajā noslēgtajā gada pārskatā ietverto informāciju, vai arī gadījumā, ja projekta iesniedzējs ir iesniedzis zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo starpperiodu pārskatu, – ņemot vērā tajā ietverto informāciju. Ja projekta iesniedzējs ir norādījis uz publiski pieejamu informāciju par pamatkapitāla palielināšanu pēc pēdējā noslēgtā gada pārskata, tad šāda informācija, kura iesniegta kopā ar zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo starpperiodu pārskatu, tiek ņemta vērā.

65

Vispirms – šādas tiesību normas principā nevar tikt atzītas par pretējām efektivitātes principam, jo sabiedrība būtībā jebkurā brīdī var uzdot zvērinātam revidentam sagatavot operatīvo starpperiodu pārskatu un tas nerada šai sabiedrībai tik nesamērīgas izmaksas, ka šāda prasība padarītu praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu to, ka sabiedrība – kura brīdī, kad tika sagatavots tās pēdējais noslēgtais gada pārskats, bija nonākusi “grūtībās” Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta izpratnē – var pierādīt, ka tā vairs tāda nav.

66

Turpinājumā, runājot par vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu ievērošanu, no lietas materiāliem neizriet, ka iesniedzējtiesai būtu šaubas par to, ka pamatlietā aplūkotās prasības ir tikušas pienācīgi publiskotas un ir vienādi piemērojamas.

67

Visbeidzot, ņemot vērā ar gada pārskatu sagatavošanu saistītās prasības, kas sekmē tajos ietvertās informācijas ticamību, kā arī garantijas, ko sniedz zvērināta revidenta veiktais operatīvo starpperiodu pārskatu apstiprinājums, tas, ka vadošajai iestādei ir paredzēts pienākums pamatoties tikai uz šiem dokumentu veidiem, nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētā nosacījuma pārbaudei.

68

Šādos apstākļos Savienības tiesībām principā nav pretrunā tas, ka tādā valsts tiesiskajā regulējumā, kāds ir aplūkots pamatlietā, vadošajai iestādei ir prasīts, lai tā izvērtētu uzņēmuma finansiālo situāciju, ņemot vērā tikai projekta iesniedzējas sabiedrības pēdējā publiski pieejamajā noslēgtajā gada pārskatā ietverto informāciju, kā arī attiecīgā gadījumā – zvērināta revidenta apstiprinātajā operatīvajā starpperiodu pārskatā ietverto informāciju, ja šis operatīvais starpperiodu pārskats ir ticis iesniegts šai iestādei, ar nosacījumu, ka netiek konstatēts, ka šīs prasības neatbilst līdzvērtības principam, un tas ir jāizvērtē šai iestādei.

69

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1301/2013 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot, vai projekta iesniedzējs ir uzskatāms par tādu, kas nav nonācis “grūtībās” Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta izpratnē, kompetentajai vadošajai iestādei ir jāņem vērā vienīgi tādi pierādījumi, kas atbilst projektu atlases procedūras sagatavošanas laikā noteiktajām prasībām, ar nosacījumu, ka šīs prasības atbilst efektivitātes un līdzvērtības principiem, kā arī tādiem vispārējiem Savienības tiesību principiem kā tostarp vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principi.

70

Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 3. punkts, kā arī diskriminācijas aizlieguma un pārskatāmības principi, uz kuriem ir atsauce šajā tiesību normā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru projekta iesniegumus pēc to iesniegšanas vairs nevar precizēt.

71

Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa nav precizējusi, vai, šī jautājuma formulējumā atsaucoties uz projektu iesniegšanu, tā ir domājusi valsts tiesībās noteikto iesniegšanas termiņu vai datumu, kurā projekta iesniegums ir iesniegts. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā SIA “Zinātnes parks” savu pieteikumu bija iesniegusi valsts tiesībās noteiktā termiņa pēdējā dienā. Līdz ar to nav jāizskata jautājums par to, vai dalībvalstīm Savienības tiesībās ir noteikts pienākums ļaut projekta iesniedzējiem veikt precizējumus pēc to projekta iesniegumu iesniegšanas, bet pirms noteiktā iesniegšanas termiņa. Savukārt šis jautājums rodas saistībā ar precizējumiem, kas var tikt veikti pēc šī termiņa.

72

Turpinājumā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir vienīgi norādīts, ka kompetentajai vadošajai iestādei pirms katras darbības apstiprināšanas ir jāpārliecinās, ka katram ERAF atbalsta saņēmējam ir administratīvā, finansiālā un darbības spēja izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus attiecībā uz katru darbību, neprecizējot nedz to, kurā brīdī šī spēja ir jānovērtē, nedz brīdi, kurā projekta iesniedzējiem ir jāsniedz šai iestādei informācija, kas vajadzīga minēto spēju pārbaudei.

73

Tā kā Savienības tiesībās nav paredzēts termiņš, kādā vajadzīgajiem pierādījumiem ir jābūt iesniegtiem vadošajām iestādēm, tas ir jānosaka dalībvalstīm, ievērojot ierobežojumus, kas ir noteikti atbilstoši efektivitātes un līdzvērtības principiem, kā arī visu vadošo iestāžu pienākumam rūpīgi uzraudzīt vispārējo tiesību principu, tostarp Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 3. punktā atgādināto vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu, kā arī samērīguma principa, ievērošanu.

74

It īpaši saistībā ar pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem ir jāatgādina – ja dalībvalsts projekta iesniedzējiem ir noteikusi termiņu to pieteikuma papildināšanai, vadošajām iestādēm atbilstoši šiem principiem ir pienākums izslēgt no atlases procedūras visus projekta iesniegumus, kuriem minētajā termiņā nebija pievienota vajadzīgā informācija (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2014. gada 6. novembris, Cartiera dell’Adda, C‑42/13, EU:C:2014:2345, 42. punkts, un 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 42.–44. punkts).

75

Pamatlietā no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka attiecīgā dalībvalsts, uzskatot, ka Regulas Nr. 1301/2013 3. panta 3. punktā paredzētais nosacījums ir jāizvērtē projekta iesniegumu apstiprināšanas datumā, ir nolēmusi aizliegt šiem projekta iesniedzējiem papildināt savus pieteikumus pēc projekta iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

76

Ņemot vērā to, ka valstu vadošajām iestādēm ir jābūt vajadzīgajam laikam, lai izskatītu tām iesniegtos pieteikumus (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumus, 1998. gada 10. februāris, Vācija/Komisija, C‑263/95, EU:C:1998:47, 31. punkts, un 2010. gada 25. marts, Komisija/Spānija, C‑392/08, EU:C:2010:164, 21. punkts), šai dalībvalstij tomēr nevar tikt pārmests, ka tā projekta iesniedzējiem ir noteikusi tādu termiņu visas vajadzīgās informācijas iesniegšanai kompetentajai vadošajai iestādei, kas ir agrāks par projekta iesniegumu apstiprināšanas datumu.

77

Tādējādi, kā secinājumu 80. punktā būtībā ir uzsvērusi ģenerāladvokāte, ja projekta iesniedzējiem būtu atļauts papildināt to pieteikumu pēc projekta iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, kompetentajai vadošajai iestādei varētu nākties vairākkārt izskatīt vienus un tos pašus pieteikumus, it īpaši – izraisot risku, ka būtu jāpagarina šo projekta iesniegumu apstiprināšanas termiņš, tādējādi apdraudot finansējuma programmu mērķus, vai risku, ka vairs nebūtu ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi. Šāda iespēja varētu arī radīt kompetentajai vadošajai iestādei papildu izdevumus, kurus dalībvalsts saskaņā ar labas pārvaldības principu leģitīmi varētu nevēlēties uzņemties.

78

Līdz ar to ir jākonstatē, ka dalībvalsts var nolemt, ka projekta iesniedzējiem nav atļauts papildināt to pieteikumu pēc projekta iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, pat ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka minētais Regulas Nr. 1301/2013 3. panta 3. punktā paredzētais nosacījums ir izvērtējams vēlākā datumā.

79

Saskaņā ar līdzvērtības principu valsts tiesībās ir jānosaka procedūras, kas, ņemot vērā to priekšmetu, pamatu un būtiskās sastāvdaļas, ir salīdzināmas ar ERAF atbalsta saņemšanai paredzēto procedūru, un ir jāpārliecinās, ka šīs procedūras, ļaujot projekta iesniedzējiem papildināt to pieteikumu pēc projekta iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, nav labvēlīgākas par pamatlietā aplūkoto procedūru (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 26. septembris, Belastingdienst/Toeslagen (Apelācijas sūdzības apturošā iedarbība), C‑175/17, EU:C:2018:776, 42.–44. punkts).

80

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1303/2013 125. panta 3. punkts, kā arī diskriminācijas aizlieguma un pārskatāmības principi, uz kuriem ir atsauce šajā tiesību normā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru projekta iesniegumus pēc to iesniegšanai noteiktā termiņa beigām vairs nevar precizēt. Tomēr saskaņā ar līdzvērtības principu šai projekta iesniedzēju iespējas papildināt savu pieteikumu pēc projekta iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām neesamībai ir jābūt attiecināmai uz visām procedūrām, kuras attiecīgā gadījumā, ņemot vērā to priekšmetu, pamatu un būtiskās sastāvdaļas, var tikt uzskatītas par salīdzināmām ar ERAF atbalsta saņemšanai paredzēto procedūru.

81

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: