1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesai atzīt, ka attiecībā uz šādiem poligoniem: Avigliano (apdzīvota vieta Serre Le Brecce), Ferrandina (apdzīvota vieta Venita), Genzano di Lucania (apdzīvota vieta Matinella), Latronico (apdzīvota vieta Torre), Lauria (apdzīvota vieta Carpineto), Maratea (apdzīvota vieta Montescuro), Moliterno (apdzīvota vieta Tempa La Guarella), diviem poligoniem Potenza (apdzīvota vieta Montegrosso-Pallareta), poligoniem Rapolla (apdzīvota vietaAlbero in Piano), Roccanova (apdzīvota vieta Serre), Sant'Angelo Le Fratte (apdzīvota vieta Farisi), Campotosto (apdzīvota vieta Reperduso), Capistrello (apdzīvota vieta Trasolero), Francavilla (Valle Anzuca), Aquila (apdzīvota vieta Ponte delle Grotte), Andria (D’Oria G. & C. Snc), Canosa (CO.BE.MA), Bisceglie (CO.GE.SER), Andria (F.lli Acquaviva), Trani (BAT-Igea Srl), Torviscosa (sabiedrība Caffaro), Atella (apdzīvota vieta Cafaro), Corleto Perticara (apdzīvota vieta Tempa Masone), Marsico Nuovo (apdzīvota vieta Galaino), Matera (apdzīvota vieta La Martella), Pescopagano (apdzīvota vieta Domacchia), Rionero in Volture (apdzīvota vieta Ventaruolo), Salandra (apdzīvota vieta Piano del Governo), San Mauro Forte (apdzīvota vieta Priati), Senise (apdzīvota vieta Palomabara), Tito (apdzīvota vieta Aia dei Monaci), Tito (apdzīvota vieta Valle del Forno), Capestrano (apdzīvota vieta Tirassegno), Castellalto (apdzīvota vieta Colle Coccu), Castelvecchio Calvisio (apdzīvota vieta Termine), Corfinio (apdzīvota vieta Cannucce), Corfinio (apdzīvota vieta Case querceto), Mosciano S. Angelo (apdzīvota vieta Santa Assunta), S. Omero (apdzīvota vieta Ficcadenti), Montecorvino Pugliano (apdzīvota vieta Parapoti), San Bartolomeo in Galdo (apdzīvota vieta Serra Pastore), Trivigano (iepriekš – Cava Zof) un Torviscosa (apdzīvota vieta La Valletta), nepieņemot visus vajadzīgos pasākumus, lai cik ātri iespējams saskaņā ar Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV 1999, L 182, 1. lpp.) 7. panta g) punktu un 13. pantu tiktu slēgti tie poligoni, kas saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu nav saņēmuši atļauju turpināt darbību, vai neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to minēto poligonu atbilstību minētajai direktīvai, kuri ir saņēmuši atļauju turpināt darbību, proti, neierobežojot šīs pašas direktīvas I pielikuma 1. punktā paredzētos nosacījumus, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Direktīvas 1999/31 14. panta b) un c) punktā.

2

Direktīvas 1999/31 1. pantā “Vispārīgais mērķis” ir noteikts:

“1.   Lai nodrošinātu atbilstību [Padomes] Direktīvas 75/442/EEK [(1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (OV 1975, L 194, 39. lpp.)], un jo īpaši tās 3. un 4. panta, prasībām, šīs direktīvas mērķis ir, attiecinot uz atkritumiem un poligoniem stingras ekspluatācijas un tehniskās prasības, paredzēt pasākumus, procedūras un ieteikumus, kuru mērķis ir cik iespējams visā poligona dzīves ciklā novērst vai mazināt iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, īpaši virszemes ūdeņu, gruntsūdens, zemes un gaisa piesārņojumu, kā arī uz globālo vidi, tajā skaitā siltumnīcas efektu, kā arī gala iznākumā atkritumu radītos draudus cilvēku veselībai.

2.   Ievērojot poligonu tehniskās pazīmes, šajā direktīvā ir iekļautas tehniskās prasības poligoniem, uz kuriem attiecas [Padomes] Direktīva 96/61/EK [(1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV 1996, L 257, 26. lpp.)], lai konkretizētu minētās direktīvas prasības. Direktīvas 96/61/EK attiecīgās prasības uzskata par izpildītām, ja ir panākta atbilstība šīs direktīvas prasībām.”

3

Direktīvas 1999/31 7. pantā “Atļaujas pieprasījums” ir noteikts:

“Dalībvalstis veic pasākumus, lai poligona turēšanas atļaujā būtu vismaz šādas ziņas:

[..]

[..].”

4

Šīs direktīvas 8. pantā “Atļaujas nosacījumi” ir noteikts:

“Dalībvalstis veic pasākumus, lai:

5

Saskaņā ar Direktīvas 1999/31 13. pantu “Slēgšanas procedūras un apsaimniekošana pēc slēgšanas”:

“Dalībvalstis veic pasākumus, lai attiecīgā gadījumā saskaņā ar atļauju:

[..].”

6

Šīs direktīvas 14. pants “Esošie poligoni” ir formulēts šādi:

“Dalībvalstis veic pasākumus, lai poligoni, kuriem ir izdota atļauja vai kuri jau darbojas šīs direktīvas transponēšanas laikā, nevarētu turpināt darbību, ja vien, cik ātri iespējams un ne vēlāk kā astoņos gados pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas, nav izpildīti turpmāk noteiktie nosacījumi:

7

Minētās direktīvas 18. panta “Transponēšana” 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu ne vēlāk kā divus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

[..]”

8

Atbilstoši Direktīvas 1999/31 19. pantam tā stājās spēkā 1999. gada 16. jūlijā.

9

Pēc vairāku vēstuļu apmaiņas ar Itālijas iestādēm Komisija 2012. gada 28. februārī atbilstoši LESD 258. pantam nosūtīja Itālijas Republikai brīdinājuma vēstuli, kurā tā apgalvoja, ka šajā dalībvalstī ir 102 esošie poligoni, kas darbojas pretrunā Direktīvas 1999/31 14. pantam.

10

2012. gada 11. maija un 8. jūnija vēstulēs Itālijas iestādes apgalvoja, ka pastāv 46 esošie poligoni minētā 14. panta izpratnē.

11

Komisija izdeva argumentētu atzinumu 2012. gada 22. novembrī, uz ko Itālijas Republika atbildēja 2013. gada 24. janvārī un 2014. gada 3. martā un 4. jūlijā.

12

Ņemot vērā dažas neprecizitātes Itālijas iestāžu sniegtajās atbildēs un pēc 2014. gada 2. decembra sprieduma Komisija/Itālija (C‑196/13, EU:C:2014:2407), kurā Tiesa konstatēja, ka Itālijas Republika ir pārkāpusi LESD 260. panta 1. punktu attiecībā it īpaši uz noteiktiem esošiem poligoniem Direktīvas 1999/31 14. panta izpratnē, Komisija 2015. gada 19. jūnijā nosūtīja papildu argumentētu atzinumu, kurā tā precizēja atšķirības starp šajā lietā aplūkoto pārkāpuma procedūru un procedūru, kurā ir taisīts šis spriedums. Komisija tajā norādīja, ka pēdējais minētais attiecās uz kompetento iestāžu pienākumu pieņemt lēmumu par katru attiecīgo poligonu vai nu attiecībā uz atļauju šiem poligoniem turpināt darboties, vai arī attiecībā uz to slēgšanu saskaņā ar Direktīvas 1999/31 14. pantu. Tā precizēja, ka procedūra, par kuru ir runa šajā lietā, savukārt attiecas uz tā dēvētajiem “pabeigšanas” pienākumiem, tas ir, pienākumiem īstenot pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts jau ir pieņēmusi un kas atkarībā no attiecīgā poligona var attiekties gan uz atļauju turpināt darbību, kas dota attiecīgajam poligonam, gan uz tā slēgšanu. Komisija uzskata, ka šos pabeigšanas pienākumus tātad atkarībā no attiecīgā poligona veido gan to pasākumu īstenošana, kas vajadzīgi tā slēgšanai, saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta b) punkta otro teikumu, gan vajadzīgo pasākumu pieņemšana, lai šo poligonu padarītu atbilstošu minētajai direktīvai gadījumā, ja tam ir atļauts turpināt darbību atbilstoši šīs pašas direktīvas 14. panta c) punktam.

13

Komisija noteica Itālijas Republikai termiņu līdz 2015. gada 19. oktobrim, lai atbildētu uz papildu argumentēto atzinumu, un Itālijas Republika to izdarīja ar 2015. gada 20. oktobra, 2016. gada 9. septembra, 2017. gada 13. janvāra un 12. aprīļa vēstulēm.

14

2016. gada 9. septembra atbildē Itālijas Republika sniedza pilnīgu esošo poligonu sarakstu, sadalītu par reģioniem, un norādīja četrus citus esošus poligonus, uz ko tomēr neattiecas šī procedūra, jo tie nav ņemti vērā brīdinājuma vēstulē.

15

Ņemot vērā Itālijas Republikas 2017. gada 13. janvāra un 12. aprīļa atbildes uz papildu argumentēto atzinumu, Komisija norādīja, ka ir nodrošināta sešu poligonu atbilstība Direktīvai 1999/31.

16

Tomēr, uzskatīdama, ka 44 poligoni vēl joprojām nav atbilstoši Direktīvai 1999/31, Komisija nolēma celt šo prasību.

17

Komisija atgādina, ka atbilstoši Direktīvas 1999/31 14. pantam dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai esošie poligoni, tas ir, poligoni, kas ir saņēmuši atļauju, vai tie, kas jau bija ekspluatācijā 2001. gada 16. jūlijā, varētu turpināt darboties pēc 2009. gada 16. jūlija tikai tad, ja cik ātri vien iespējams tiek īstenoti šīs direktīvas 14. panta b) un c) punktā norādītie pasākumi. Tādējādi ar šo pantu ir ieviesti pārejas noteikumi, lai garantētu, ka ātri tiek nodrošināta esošo poligonu atbilstība minētās direktīvas prasībām.

18

Komisija precizē, ka minētā pārkāpuma procedūra attiecas vienīgi uz pabeigšanas pienākumiem, kuru mērķis ir vēlākais līdz 2009. gada 16. jūlijam īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai slēgtu esošos poligonus saskaņā ar Direktīvas 1999/31 14. panta b) punkta otro teikumu vai īstenotu vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to esošo poligonu atbilstību šīs direktīvas prasībām, kas ir saņēmuši atļaujas turpināt darbību atbilstoši minētās direktīvas 14. panta c) punktam.

19

Pirmkārt, attiecībā uz esošajiem poligoniem, kas nav saņēmuši atļauju turpināt darbību atbilstoši Direktīvas 1999/31 14. panta b) punkta otrajam teikumam, Itālijas Republikai esot bijis jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai iespējami īsā termiņā un vēlākais līdz 2009. gada 16. jūlijam tos slēgtu saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta g) punktu un 13. pantu.

20

Otrkārt, attiecībā uz esošajiem poligoniem, kam ir atļauts turpināt darbību, minētās direktīvas 14. panta c) punktā esot paredzēts, ka tad, ja darbības uzlabošanas plāns bija apstiprināts un tātad atļauja turpināt darbību bija izsniegta, kompetentajām iestādēm vēlākais līdz 2009. gada 16. jūlijam bija jānodrošina, ka visi šie poligoni atbilst šīs pašas direktīvas prasībām.

21

Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka Itālijas iestāžu pieņemtie pasākumi ir zināmā mērā nenoteikti, jo dažkārt tās vispirms ir nolēmušas pieņemt darbības uzlabošanas plānu un tātad atļāvušas turpināt ekspluatēt attiecīgo poligonu un pēc tam nolēmušas to slēgt. Jēdziens “darbības uzlabošana” esot izmantots pat tādu poligonu gadījumā, attiecībā uz kuriem ir pieņemts lēmums par slēgšanu. Par 22 no 44 poligoniem, uz ko attiecas šī prasība, tādējādi nav iespējams nešaubīgi noteikt, vai runa ir par slēgšanu vai ekspluatācijas turpināšanu.

22

Katrā ziņā Komisija norāda, ka attiecībā uz 44 attiecīgajiem poligoniem vai nu 2015. gada 19. oktobrī – datumā, kas ir noteikts papildu argumentētajā atzinumā, – nebija izpildīti darbi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu poligonu, kuru ekspluatācija ir jāturpina, atbilstību Direktīvas 1999/31 prasībām, vai arī nebija veikti pasākumi, kas vajadzīgi to poligonu slēgšanai, kuru ekspluatācijas atļauja netika pagarināta, pretēji šīs direktīvas 14. panta b) un c) punktam.

23

Itālijas Republika apstrīd Komisijas argumentus. Attiecībā uz apgalvojumu, ka pārkāpts minētās direktīvas 14. panta b) un c) punktā noteiktais pienākums pieņemt galīgo lēmumu par esošo poligonu atbilstības nodrošināšanu vai slēgšanu, un apgalvojumu par Itālijas iestāžu veikto pasākumu nenoteiktību Itālijas Republika norāda, pirmkārt, ka kompetentās iestādes esot pieņēmušas galīgo lēmumu, paredzot slēgt 18 no 22 poligoniem, bet attiecībā uz četriem citiem poligoniem, kas atrodas Apūlijas reģionā, esot pieņemti galīgie lēmumi, paredzot to atbilstības šīs pašas direktīvas noteikumiem nodrošināšanu un, otrkārt, attiecībā uz 22 citiem Komisijas identificētiem poligoniem, uz ko norādījusi Komisija, – ka pēdējā minētā neapstrīdot kompetento iestāžu pieņemto galīgo slēgšanas pasākumu spēkā esamību, bet apgalvojot, ka ir pārkāpts pienākums pabeigt slēgšanas darbus pirms noteiktā termiņa beigām, tas ir, 2009. gada 16. jūlija.

24

Daudzos gadījumos kompetentās iestādes vispirms esot paredzējušas attiecīgā poligona darbības uzlabošanu un atļāvušas tā ekspluatāciju, bet pēc tam nolēmušas galīgi slēgt šo poligonu, jo noteiktajā termiņā netika nodrošināta tā atbilstība, vai slēgt to pēc darbības izbeigšanas. Attiecīgā poligona galīga slēgšana šajā gadījumā esot tikusi īstenota, izpildot tiesību normas, kas bija paredzētas vienīgajā aktā, ar kuru tika apstiprināts gan darbības uzlabošanas plāns, gan slēgšanas plāns, un tas izskaidrojot Itālijas iestāžu minēto lēmumu apgalvoto nenoteiktību, kura ir tikai formāla.

25

Atbilstoši Direktīvas 1999/31 14. pantam dalībvalstīm bija veic pasākumi, lai poligoni, kuriem ir izdota atļauja vai kuri jau darbojās šīs direktīvas transponēšanas laikā, tas ir, ne vēlāk kā 2001. gada 16. jūlijā, nevarētu turpināt darbību, ja vien cik ātri iespējams un ne vēlāk kā 2009. gada 16. jūlijā netiek izpildīti šajā pantā noteiktie nosacījumi.

26

No Tiesas judikatūras izriet, ka ar minēto 14. pantu ir ieviesti pārejas noteikumi, lai nodrošinātu šo poligonu atbilstību jaunajām vides prasībām (spriedums, 2016. gada 25. februāris, Komisija/Spānija, C‑454/14, nav publicēts, EU:C:2016:117, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

It īpaši Direktīvas 1999/31 14. panta b) punktā ir prasīts, pirmkārt, lai kompetentā iestāde pieņemtu galīgu lēmumu par ekspluatācijas turpināšanu, pamatojoties uz darbības uzlabošanas plānu un šo direktīvu un, otrkārt, lai dalībvalstis pieņemtu vajadzīgos pasākumus, lai cik ātri vien iespējams tiktu slēgti objekti, kas saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu nav saņēmuši atļauju turpināt darbību.

28

Direktīvas 1999/31 14. panta c) punktā būtībā ir paredzēts, ka, pamatojoties uz apstiprinātu darbības uzlabošanas plānu, kompetentā iestāde atļauj vajadzīgos darbus un nosaka pārejas laikposmu plāna izpildei, precizējot, ka visu esošo poligonu atbilstība šīs direktīvas prasībām ir jānodrošina līdz 2009. gada 16. jūlijam.

29

Lai konstatētu, ka minētajā direktīvā paredzētie valsts pienākumi nav izpildīti, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tas ir jāizvērtē, ņemot vērā to situāciju dalībvalstī, kāda tā bija brīdī, kad beidzās argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, un pēc tam veiktās izmaiņas Tiesa nevar ņemt vērā (spriedums, 2018. gada 18. oktobris, Komisija/Rumānija, C‑301/17, nav publicēts, EU:C:2018:846, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā gadījumā attiecīgais datums ir tas, kas ir noteikts papildu argumentētajā atzinumā, tas ir, 2015. gada 19. oktobris.

31

Protams, Itālijas Republika ir pieņēmusi pasākumus, lai vai nu slēgtu vietas, kas nav saņēmušas atļauju turpināt darbību, vai arī veiktu darbus, kas vajadzīgi saskaņā ar kompetento iestāžu apstiprināto vietas darbības uzlabošanas plānu.

32

Tomēr lietas dalībniekiem ir skaidrs, ka, pirmkārt, šādi poligoni: Avigliano (apdzīvota vieta Serre Le Brecce), Ferrandina (apdzīvota vieta Venita), Genzano di Lucania (apdzīvota vieta Matinella), Latronico (apdzīvota vieta Torre), Lauria (apdzīvota vieta Carpineto), Maratea (apdzīvota vieta Montescuro), Moliterno (apdzīvota vieta Tempa La Guarella), Potenza (apdzīvota vieta Montegrosso-Pallareta), Rapolla (apdzīvota vieta Albero in Piano), Sant’Angelo Le Fratte (apdzīvota vieta Farisi), Capistrello (apdzīvota vieta Trasolero), Francavilla (Valle Anzuca), Aquila (apdzīvota vieta Ponte delle Grotte), Canosa (CO.BE.MA), Torviscosa (sabiedrība Caffaro), Corleto Perticara (apdzīvota vieta Tempa Masone), Marsico Nuovo (apdzīvota vieta Galaino), Matera (apdzīvota vieta La Martella), Rionero in Volture (apdzīvota vieta de Ventaruolo), Salandra (apdzīvota vieta Piano del Governo), Senise (apdzīvota vieta Palomabara), Tito (apdzīvota vieta Aia dei Monaci), Capestrano (apdzīvota vieta Tirassegno), Castellalto (apdzīvota vieta Colle Coccu), Castelvecchio Calvisio (apdzīvota vieta Termine), Corfinio (apdzīvota vieta Cannucce), Corfinio (apdzīvota vieta Case querceto), Mosciano S. Angelo (apdzīvota vieta Santa Assunta), S. Omero (apdzīvota vieta Ficcadenti), Montecorvino Pugliano (apdzīvota vieta Parapoti) un Torviscosa (apdzīvota vieta La Valletta) nebija slēgti saskaņā ar Direktīvu 1999/31 2015. gada 19. oktobrī un šīs prasības iesniegšanas dienā vēl joprojām nebija nodrošināta to atbilstība tai.

33

Otrkārt, attiecībā uz šādiem poligoniem: Andria (D’Oria G. & C.), Bisceglie (CO.GE.SER), Andria (F.lli Acquaviva), Trani (BAT-Igea), Atella (apdzīvota vieta Cafaro), Pescopagano (apdzīvota vieta Domacchia), Tito (apdzīvota vieta Valle del Forno) lietas dalībnieki tiesas sēdē apstiprināja, ka šo poligonu atbilstības minētajai direktīvai nodrošināšanas darbi tika pabeigti 2017. un 2018. gadā jeb pēc 2015. gada 19. oktobra.

34

Treškārt, attiecībā uz šādiem poligoniem: Potenza (apdzīvota vieta Montegrosso-Pallareta), Roccanova (apdzīvota vieta Serre), Campotosto (apdzīvota vieta Reperduso), San Mauro Forte (apdzīvota vieta Priati), San Bartolomeo in Galdo (apdzīvota vieta Serra Pastore) un Trivigano (iepriekš – Cava Zof) Itālijas Republika tiesas sēdē apgalvoja, ka šo poligonu atbilstība Direktīvai 1999/31 ir nodrošināta. Tomēr, pat pieņemot, ka Komisijai bija iespēja iepazīties ar dokumentiem, ko Itālijas Republika iesniedza dienā pirms tiesas sēdes un kas ir vērsti uz to, lai pierādītu, ka faktiski ir nodrošināta šo poligonu atbilstība šai direktīvai, ko tā turklāt ir apstrīdējusi, jānorāda, ka ir skaidrs, ka šī atbilstības nodrošināšana, pieņemot, ka tā ir pierādīta, ir notikusi pēc 2015. gada 19. oktobra.

35

Visbeidzot, attiecībā uz Itālijas Republikas izvirzītajiem argumentiem, lai paskaidrotu tās pienākumu atbilstoši Direktīvai 1999/31 neizpildi, jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru dalībvalsts nevar atsaukties uz situācijām savā iekšējā tiesību sistēmā, lai attaisnotu no Savienības tiesību noteikumiem izrietošu pienākumu un termiņu neievērošanu (spriedums, 2018. gada 18. oktobris, Komisija/Rumānija, C‑301/17, nav publicēts, EU:C:2018:846, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Līdz ar to jāatzīst, ka Komisijas prasība ir pamatota.

37

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka attiecībā uz šādiem poligoniem: Avigliano (apdzīvota vieta Serre Le Brecce), Ferrandina (apdzīvota vieta Venita), Genzano di Lucania (apdzīvota vieta Matinella), Latronico (apdzīvota vieta Torre), Lauria (apdzīvota vieta Carpineto), Maratea (apdzīvota vieta Montescuro), Moliterno (apdzīvota vieta Tempa La Guarella), diviem poligoniem Potenza (apdzīvota vieta Montegrosso-Pallareta), Potenza (apdzīvota vieta Montegrosso-Pallareta), poligoniem Rapolla (apdzīvota vieta Albero in Piano), Roccanova (apdzīvota vieta Serre), Sant'Angelo Le Fratte (apdzīvota vieta Farisi), Campotosto (apdzīvota vieta Reperduso), Capistrello (apdzīvota vieta Trasolero), Francavilla (Valle Anzuca), Aquila (apdzīvota vieta Ponte delle Grotte), Andria (D’Oria G. & C.), Canosa (CO.BE.MA), Bisceglie (CO.GE.SER), Andria (F.lli Acquaviva), Trani (BAT-Igea), Torviscosa (sabiedrība Caffaro), Atella (apdzīvota vieta Cafaro), Corleto Perticara (apdzīvota vieta Tempa Masone), Marsico Nuovo (apdzīvota vieta Galaino), Matera (apdzīvota vieta La Martella), Pescopagano (apdzīvota vieta Domacchia), Rionero in Volture (apdzīvota vieta Ventaruolo), Salandra (apdzīvota vieta Piano del Governo), San Mauro Forte (apdzīvota vieta Priati), Senise (apdzīvota vieta Palomabara), Tito (apdzīvota vieta Aia dei Monaci), Tito (apdzīvota vieta Valle del Forno), Capestrano (apdzīvota vieta Tirassegno), Castellalto (apdzīvota vieta Colle Coccu), Castelvecchio Calvisio (apdzīvota vieta Termine), Corfinio (apdzīvota vieta Cannucce), Corfinio (apdzīvota vieta Case querceto), Mosciano S. Angelo (apdzīvota vieta Santa Assunta), S. Omero (apdzīvota vieta Ficcadenti), Montecorvino Pugliano (apdzīvota vieta Parapoti), San Bartolomeo in Galdo (apdzīvota vieta Serra Pastore), Trivigano (iepriekš – Cava Zof), un Torviscosa (apdzīvota vieta La Valletta), nepieņemot visus vajadzīgos pasākumus, lai cik ātri iespējams saskaņā ar Direktīvas 1999/31 7. panta g) punktu un 13. pantu tiktu slēgti tie poligoni, kas saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu nav saņēmuši atļauju turpināt darbību, vai neveicot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to minēto poligonu atbilstību minētajai direktīvai, kuri ir saņēmuši atļauju turpināt darbību, proti, neierobežojot šīs pašas direktīvas I pielikuma 1. punktā paredzētos nosacījumus, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 1999/31 14. panta b) un c) punktā.

38

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums nav labvēlīgs, ir jāpiespriež Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: