–

Falck Rettungsdienste GmbH un Falck A/S vārdā – P. Friton un H.‑J. Prieß, Rechtsanwälte,

–

Stadt Solingen vārdā – H. Glahs, Rechtsanwältin, kā arī M. Kottmann un M. Rafii, Rechtsanwälte,

–

Arbeiter-Samariter-Bund Regionalverband Bergisch Land eV vārdā – J.‑V. Schmitz un N. Lenger, Rechtsanwälte, kā arī J. Wollmann, Rechtsanwältin,

–

Maltaser Hilfsdienst eV vārdā – W. Schmitz-Rode, Rechtsanwalt,

–

Deutsches Rotes Kreuz Kreisverband Solingen vārdā – R. M. Kieselmann un M. Pajunk, Rechtsanwälte,

–

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, pārstāvji,

–

Rumānijas valdības vārdā – C.‑R. Canţăr un R. H. Radu, kā arī R. I. Haţieganu un C.‑M. Florescu, pārstāvji,

–

Norvēģijas valdības vārdā – M. R. Norum un K. B. Moen, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker, kā arī P. Ondrůšek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 10. panta h) punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Falck Rettungsdienste GmbH un Falck A/S, no vienas puses, un Stadt Soligen (Solingenas pilsēta, Vācija), no otras puses, par iepirkuma līguma “Solindenas glābšanas pakalpojumi – projekta numurs V16737/128”, 1. un 2. daļa (turpmāk tekstā – “strīdīgais iepirkums”), slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, iepriekš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nepublicējot paziņojumu par līgumu.

3

Direktīvas 2014/24 28., 117. un 118. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs direktīvas 10. panta “Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem” h) punktā ir noteikts:

“Šo direktīvu nepiemēro šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

[..]

[..].”

5

Minētās direktīvas III sadaļas “Īpaši iepirkuma režīmi” I nodaļā “Sociālie un citi īpaši pakalpojumi” ietilpst 74.–77. pants.

6

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 77. pantu “Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās”:

“1.   Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var paturēt tiesības ļaut organizācijai [var rezervēt kādām organizācijām tiesības] piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 74. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000‑0, 75122000‑7, 75123000‑4, 79622000‑0, 79624000‑4, 79625000‑1, 80110000‑8, 80300000‑7, 80420000‑4, 80430000‑7, 80511000‑9, 80520000‑5, 80590000‑6, no 85000000‑9 līdz 85323000‑9, 92500000‑6, 92600000‑7, 98133000‑4, 98133110‑8.

2.   Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

[..]”

7

2013. gada 26. jūnijaGesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen (Likums par konkurences ierobežojumu aizliegumu; BGBl. I, 1750. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, (turpmāk tekstā – “GWB”) 107. panta 1. punkta 4. apakšpunktā ir noteikts:

“Vispārīgi izņēmumi

1.   Šī [ceturtā] daļa nav piemērojama ne publiskajam iepirkumam, ne arī koncesiju piešķiršanai:

[..]

(4) par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000‑3, 75251000‑0, 75251100‑1, 75251110‑4, 75251120‑7, 75252000‑7, 75222000‑8; 98113100‑9 un 85143000‑3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus. Bezpeļņas organizācijas vai apvienības šī apakšpunkta izpratnē ir it īpaši sabiedriskā labuma organizācijas, kas saskaņā ar federālajiem vai federālo zemju tiesību aktiem ir atzītas par civilās drošības un civilās aizsardzības organizācijām.”

8

Saskaņā ar 1992. gada 24. novembraGesetz über den Rettungsdienst sowie die Notfallrettung und den Krankentransport durch Unternehmer (Rettungsgesetz NRW – RettG NRW) (Ziemeļreinas Vestfālenes federālās zemes Likums par uzņēmumu sniegtajiem glābšanas pakalpojumiem, kā arī par neatliekamās palīdzības sniegšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem) 2. panta 1. punktu glābšanas pakalpojumā ietilpst neatliekamās palīdzības sniegšana, transportēšana neatliekamas medicīniskās palīdzības automašīnā un liela skaita ievainoto personu vai slimnieku aprūpe ārkārtas apmēra katastrofu gadījumā. Saskaņā ar šā likuma 2. panta 2. punkta pirmo teikumu neatliekamās palīdzības sniegšanas mērķis ir pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekama palīdzība, veikt dzīvības glābšanas pasākumus negadījuma vietā, nodrošināt, ka minētie pacienti var tikt pārvadāti, kā arī pārvest uz slimnīcu, kas var sniegt turpmāku piemērotu aprūpi pacientiem, saglabājot to spēju tikt pārvadātiem un novēršot to stāvokļa pasliktināšanos, tostarp ar transportlīdzekli, kurā atrodas neatliekamās palīdzības ārsts, vai ar glābšanas transportlīdzekli. Saskaņā ar minētā likuma 2. panta 3. punktu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportēšanas uzdevums ir sniegt slimniekiem vai ievainotām personām, vai citām personām, kurām ir nepieciešama palīdzība un kuras neietilpst šā paša likuma 2. panta 2. punktā minēto personu lokā, profesionālu palīdzību un tās, kvalificētam personālam sniedzot aprūpi, tostarp pārvadāt neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā.

9

1997. gada 25. martaZivilschutz‑ und Katastrophenhilfegesetz (Likums par civilo aizsardzību un palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumā) (BGBl. I, 726. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Civilās drošības likums”), 26. panta 1. punkta otrajā teikumā ir paredzēts, ka šajā likumā paredzēto uzdevumu izpildei it īpaši ir piemēroti Arbeiter-Samariter-Bund (Samāriešu darbinieku apvienība), Deutsche Lebensrettungsgesellschaft (Vācijas Glābšanas sabiedrība), Deutsche Rote Kreuz (Vācijas Sarkanais krusts), Johanniter-Unfall Hilfe (Svētā Jāņa brīvprātīgie) un Malteser-Hilfsdienst (Maltas ordeņa Palīdzības dienests).

10

2015. gada 17. decembraGesetz über den Brandschutz, die Hilfeleistung und den Katastrophenschutz (Likums par aizsardzību no ugunsgrēkiem, palīdzības sniegšanu un civilo aizsardzību; turpmāk tekstā – “Likums par aizsardzību no ugunsgrēkiem”) 18. panta 1. punkta pirmais teikums un 2. punkts ir formulēti šādi:

“(1)   Privātas sabiedriskā labuma organizācijas sniedz palīdzību nelaimes gadījumos un ārkārtas stāvokļos, situācijās, kad ir nepieciešama apjomīga palīdzība, un katastrofās, ja tās augstākajai uzraudzības iestādei ir paziņojušas par gatavību līdzdarboties un uzraudzības iestāde ir konstatējusi vispārēju piemērotību līdzdarboties un līdzdarbības nepieciešamību (atzītas sabiedriskā labuma organizācijas). [..]

2.   [Civilās drošības likuma] 26. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajām organizācijām nav jāpaziņo par gatavību līdzdarboties, un nav jākonstatē to vispārēja piemērotība.”

11

Solingenas pilsēta (Stadt Solingen) 2016. gada martā nolēma atjaunot publiskā glābšanas pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības uz pieciem gadiem. Iepirkuma projekts īpaši attiecās uz vietējo pašvaldību glābšanas transportlīdzekļu izmantošanu, pirmkārt, neatliekamajā glābšanā ar galveno uzdevumu aprūpēt pacientus, kuriem nepieciešama neatliekama palīdzība, kad palīdzību sniedz glābējs, kuram palīdz glābšanas dienesta feldšeris, kā arī, otrkārt, transportēšanā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā ar galveno uzdevumu aprūpēt pacientus, kad palīdzību sniedz glābšanas dienesta feldšeris, kuram palīdz glābšanas dienesta feldšera palīgs.

12

Solingenas pilsēta nav publicējusi paziņojumu par līgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Turpretī 2016. gada 11. maijā tā uzaicināja četras sabiedriskā labuma organizācijas, trīs no kurām ir personas, kas iestājušās lietā iesniedzējtiesā, iesniegt piedāvājumus.

13

Saņemot piedāvājumus, Arbeiter-Samariter-Bund Regionalverband Bergisch Land eV un Malteser Hilfsdienst eV katrai tika piešķirta viena no divām strīdīgo iepirkumu veidojošām daļām.

14

Falck Rettungsdienste, kurš sniedz glābšanas un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Falck A/S grupa, pie kuras pieder Falck Rettungsdienste (turpmāk tekstā kopā – “Falck u.c.”) pārmet Solingenas pilsētai publiskā iepirkuma piešķiršanu, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesī. Tādēļ Falck u.c. cēla prasību Vergabekammer Rheinland (Reinzemes Publisko iepirkumu palāta, Vācija), lai tā konstatētu, ka, piešķirot iepirkumu, ir aizskartas to tiesības un ka tādēļ Solingenas pilsētai, ja tai saglabājas nodoms veikt strīdīgo publisko iepirkumu, tas būtu jāpiešķir Savienības tiesībām atbilstošā iepirkuma procedūrā.

15

Ar 2016. gada 19. augusta lēmumu šī iestāde noraidīja šo prasību kā nepieņemamu.

16

Falck u.c. apelācijas kārtībā pārsūdzēja Reinzemes Publisko iepirkumu palātas lēmumu Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija). Tie šai iestādei pārmet GWB 107. panta 1. punkta 4. apakšpunkta pirmā teikuma, kura formulējums pilnībā sakrīt ar Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktu, neinterpretēšanu atbilstoši šai direktīvai.

17

Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) Falck u.c. apgalvo, ka attiecīgie glābšanas pakalpojumi pamatlietā nav katastrofu novēršanas pakalpojumi. Jēdziens “katastrofu novēršana” attiecoties tikai uz tādu katastrofu novēršanu, kas ir saistītas ar lieliem cilvēku pūļiem ekstrēmās situācijās, un tādēļ tam neesot savas nozīmes un tas neattiecoties uz dzīvības un veselības apdraudējumu risku novēršanu atsevišķām personām. Līdz ar to uz transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, kas papildus transportēšanai ietver pacientu aprūpi, kad palīdzību sniedz glābšanas dienesta feldšeris, kuram palīdz glābšanas dienesta feldšera palīgs (turpmāk tekstā – “transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā”), neattiecoties Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētais izņēmums, jo tas esot vien pacientu pārvadāšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā pakalpojums.

18

Turklāt valsts likumdevējs neesot varējis nolemt, ka trīs personas, kas iestājušās lietā iesniedzējtiesā, ir bezpeļņas organizācijas vai apvienības tikai tādēļ, ka tās atbilstoši valsts tiesību aktiem ir atzītas par sabiedriskā labuma organizācijām saskaņā ar GWB 107. panta 1. punkta 4. apakšpunkta otro teikumu. Proti, nosacījumi, kādiem Savienības tiesībās ir pakļauta kvalificēšana par “bezpeļņas organizāciju”, ņemot vērā 2014. gada 11. decembra spriedumu Azienda sanitaria locale n. 5 Spezzino u.c. (C‑113/13, EU:C:2014:2440), kā arī 2016. gada 28. janvāra spriedumu CASTA u.c. (C‑50/14, EU:C:2016:56) vai vismaz Direktīvas 2014/24 77. panta 1. punktu, esot stingrāki.

19

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Falck u.c. apelācijas sūdzība varētu tikt apmierināta, ja nav izpildīts vismaz viens no kumulatīvajiem nosacījumiem, kas paredzēti GWB 107. panta 1. punkta 4. apakšpunktā. Līdz ar to esot jānosaka, pirmkārt, vai strīdīgais iepirkums attiecas uz katastrofu novēršanas pakalpojumiem, otrkārt, no kura brīža ir uzskatāms, ka ir izpildīti nosacījumi, lai iegūtu bezpeļņas organizācijas vai apvienības statusu, un, treškārt, to pakalpojumu būtība, ko ietver šajā tiesību normā izmantotais vārdu salikums “ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi”.

20

Iesniedzējtiesas skatījumā, lai gan civilā aizsardzība attiecoties uz neparedzamām lielām katastrofām, kas notiek miera laikā, civilās drošības mērķis esot aizsargāt civilos iedzīvotājus kara gadījumā. Jēdziens “katastrofu novēršanas pakalpojumi” tomēr varētu ietvert veselības un dzīvības apdraudējuma risku novēršanas pakalpojumus personām individuāli, ja tie tiek iesaistīti, lai stātos pretim nenovēršamiem draudiem saistībā ar tādiem parastiem riska faktoriem kā ugunsgrēks, slimība vai negadījumi. Šī jēdziena “katastrofu novēršana” interpretācija esot jāpieņem vēl jo vairāk tādēļ, ka ierobežojoša koncepcija, kādu aizstāv Falck u.c., tam nepiešķirtu nekādu savu normatīvu saturu, jo tas tiktu sajaukts vai nu ar “civilās aizsardzības” jēdzienu, vai ar “civilās drošības” jēdzienu.

21

Turklāt Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētā izņēmuma mērķis, kurš ir paskaidrots šīs direktīvas 28. apsvēruma pirmajā teikumā, esot ļaut bezpeļņas organizācijām turpināt darboties neatliekamās palīdzības pakalpojumu nozarē pilsoņu labā bez riska tikt izslēgtām no tirgus pārāk lielas komercuzņēmumu radītas konkurences dēļ. Tā kā bezpeļņas organizācijas vai apvienības galvenokārt iesaistās privātpersonu ikdienas glābšanas pakalpojumu nozarē, šis izņēmums, ja tas būtu piemērojams tikai lielu katastrofu novēršanas pakalpojumiem, nesasniegtu savu mērķi.

22

Iesniedzējtiesai rodas jautājums arī par to, vai GWB 107. panta 1. punkta 4. apakšpunkta otrajā teikumā paredzētais noteikums ir saderīgs ar bezpeļņas organizāciju vai apvienību jēdzienu Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā, ciktāl civilās aizsardzības un drošības organizācijas statusa juridiskā atzīšana valsts tiesību aktos ne vienmēr esot atkarīga no tā, vai runa ir par bezpeļņas organizāciju.

23

Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir šaubas par Falck u.c. argumentu, ka bezpeļņas organizācijai būtu jāatbilst citiem nosacījumiem, kas izriet no Direktīvas 2014/24 77. panta 2. punkta (skat. spriedumus, 2014. gada 11. decembris, Azienda sanitaria locale n. 5 Spezzino u.c., C‑113/13, EU:C:2014:2440, kā arī 2016. gada 28. janvāris, CASTA u.c., C‑50/14, EU:C:2016:56).

24

Vēl iesniedzējtiesa norāda, ka uz katastrofu novēršanas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi), attiecas Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētais izņēmums (turpmāk tekstā – “izņēmums”), izņemot “ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus” (turpmāk tekstā – “izņēmums no izņēmuma”). Šajā ziņā rodoties jautājums, vai šis izņēmums no izņēmuma attiecas tikai uz pacienta pārvadāšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, nesniedzot nekādu medicīnisku aprūpi, vai arī tas ietver tāpat transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, kuras ietvaros pacients saņem medicīnisku aprūpi.

25

Šādos apstākļos Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Ievadā ir jāuzsver, kā to ir norādījusi iesniedzējtiesa, ka pacientu aprūpe neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā glābšanas transportlīdzeklī, ko veic glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, un transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā nav ne “civilās aizsardzības pakalpojumi”, ne “civilās drošības pakalpojumi”.

27

Līdz ar to ir jāuzskata, ka ar pirmo un ceturto jautājumu, kuri ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, pacientu aprūpe neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā glābšanas transportā, ko veic glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, un, otrkārt, transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā ietilpst jēdzienā “katastrofu novēršanas pakalpojumi” un uz tiem attiecas CPV kodi 75252000‑7 (glābšanas pakalpojumi) un 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi), un tādējādi tie ir izslēgti no šīs direktīvas piemērošanas jomas, vai arī šie pakalpojumi ir “ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi”, uz kuriem tādēļ attiecas īpašais režīms, kas izveidots sociālajiem un citiem dienestiem.

28

Ir jāuzsver, ka Direktīvā 2014/24 jēdziens “katastrofu novēršana” nav definēts un ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasības, gan no vienlīdzības principa izriet, ka tādas Eiropas Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā tiesību normas kontekstu un attiecīgā regulējuma mērķi (skat. it īpaši spriedumus, 1984. gada 18. janvāris, Ekro, 327/82, EU:C:1984:11, 11. punkts, un 2000. gada 19. septembris, Linster, C‑287/98, EU:C:2000:468, 43. punkts).

29

Lai gan jēdzieni “civilā aizsardzība” un “civilā drošība” patiešām attiecas uz situācijām, kurās ir jāsaskaras ar kolektīvo kaitējumu, tādu kā, piemēram, zemestrīces, cunami vai kara radītais kaitējums, no jēdziena “katastrofu novēršana”, kurš arī ir minēts Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā, nav obligāti izsecināms, ka arī tam būtu jābūt kolektīvam mērogam.

30

Proti, gan no Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta gramatiskās, gan sistēmiskās interpretācijas izriet, ka “katastrofu novēršana” attiecas gan uz kolektīviem, gan individuāliem riskiem.

31

Pirmkārt, pašā šīs tiesību normas tekstā ir atsauce uz dažādiem CPV kodiem, kuros ir minēti riski, nešķirojot, vai tie ir kolektīvi vai individuāli. Tas it īpaši attiecas uz CPV kodiem 75250000‑3 (ugunsdzēsēju komandas un glābšanas pakalpojumi), 75251000‑0 (ugunsdzēsēju komandas pakalpojumi), 75251100‑1 (ugunsdzēšanas pakalpojumi), 75251110‑4 (ugunsgrēka novēršanas pakalpojumi) un it īpaši, ņemot vērā pamatlietas priekšmetu, – uz kodiem 75252000‑7 (glābšanas pakalpojumi) un 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi).

32

Otrkārt, ja tiktu noteikta prasība, ka katastrofu novēršanai ir jābūt kolektīvam mērogam, šim vārdu savienojumam tiktu atņemts savs saturs, jo tad šis jēdziens sistemātiski tiktu sajaukts vai nu ar civilās aizsardzības jēdzienu, vai ar civilās drošības jēdzienu. Tomēr, ja Savienības tiesību norma var tikt dažādi interpretēta, priekšroka ir dodama interpretācijai, ar kuru tiek saglabāta tās lietderīgā iedarbība (spriedums, 2000. gada 24. februāris, Komisija/Francija, C‑434/97, EU:C:2000:98, 21. punkts).

33

Treškārt, raugoties konteksta aspektā, šo Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta interpretāciju apstiprina tās 28. apsvērums. Proti, minētā apsvēruma pirmajā teikumā ir noteikts, ka “šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku”. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka izņēmums no šīs direktīvas piemērošanas jomas neattiecas vien uz neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, kas tiek sniegti kolektīvo risku īstenošanās gadījumā. Turklāt ir jākonstatē, ka lielākā daļa darbību, ko veic pamatlietā aplūkotās sabiedriskā labuma organizācijas, – kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu – ir saistīta ar neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, kuri parasti ietver individuāla rakstura ikdienas iesaistīšanos. Proti, tieši pateicoties pieredzei, kas tādējādi tiek iegūta, sniedzot ikdienas glābšanas pakalpojumus, šīs bezpeļņas organizācijas vai apvienības – iesniedzējtiesas ieskatā – var būt efektīvas, kad tām ir jāsniedz “civilās aizsardzības” un “civilās drošības” pakalpojumi.

34

Ceturtkārt, kā rakstveida apsvērumos ir apgalvojusi Vācijas valdība, ja katastrofu novēršana un tātad Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētais vispārīgais izņēmums attiektos tikai uz glābšanas pasākumiem ekstrēmās situācijās, Savienības likumdevējam izņēmumā no izņēmuma nebūtu jāmin vienkārša transportēšana neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā. Šajā saistībā – kā secinājumu 48. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – ir jāuzskata, ka, ja Savienības likumdevējs ir uzskatījis par lietderīgu atsaukties uz “ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem”, tad tas to ir darījis tādēļ, ka pretējā gadījumā šie pakalpojumi tiktu uzskatīti par tādiem, uz kuriem attiecas šajā tiesību normā paredzētais izņēmums.

35

Līdz ar to, ja jēdziens “katastrofu novēršana” būtu jāsaprot kā tāds, kurš attiecas tikai uz kolektīvo katastrofu novēršanu, Direktīvas 2014/24 28. apsvērumā minētais mērķis netiktu sasniegts.

36

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka gan pacientu aprūpe neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā glābšanas automašīnā, ko veic glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, gan transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā ietilpst jēdzienā “katastrofu novēršana” Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izpratnē.

37

Tātad atliek noteikt, vai uz abiem šiem pakalpojumiem attiecas kāds no šajā tiesību normā uzskaitītajiem CPV kodiem.

38

Ievadam ir jānorāda Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta, kurā ir iekļauts izņēmums un izņēmums no izņēmuma, struktūra. Proti, šajā tiesību normā no klasisko publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas jomas ir izslēgtas tādas publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas attiecas uz civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumiem, ar divkāršu nosacījumu, ka šie pakalpojumi atbilst šajā tiesību normā minētajiem CPV kodiem un ka tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības. Tomēr pastāv izņēmums no šā izņēmuma no publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas jomas – tajā nozīmē, ka tas neattiecas uz ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, uz kuriem attiecas atvieglots publiskā iepirkuma režīms, kas paredzēts Direktīvas 2014/24 74.–77. pantā.

39

Izņēmuma mērķis – kā izriet no šīs direktīvas 28. apsvēruma – ir aizsargāt bezpeļņas organizāciju vai apvienību specifiku, tām nepiemērojot minētajā direktīvā paredzētās procedūras. Lai arī tā ir, šajā pašā apsvērumā ir noteikts, ka šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo.

40

Šajā kontekstā, kā secinājumu 64. punktā būtībā norādījis ģenerāladvokāts, nav nekādu šaubu, ka uz pacientu aprūpi neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā, it īpaši, ja to glābšanas transportlīdzeklī sniedz glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, attiecas CPV kods 75252000‑7 (glābšanas pakalpojumi).

41

Līdz ar to ir jāizvērtē, vai arī uz ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem attiecas šis pats kods vai CPV kods 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi).

42

Šajā ziņā šķiet, ka no pirmā prejudiciālā jautājuma formulējuma izriet, ka transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā neatbilst pacientu transportēšanai neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā. Proti, kā secinājumu 33. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, iesniedzējtiesa ir nošķīrusi pacientu aprūpi neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā glābšanas transportlīdzeklī no pacientu aprūpes neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, ko veic feldšeris/feldšera palīgs. Tādējādi ir jākonstatē, ka šī pēdējā minētā aprūpe, ko iesniedzējtiesa kvalificējusi par transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, netiek veikta, izmantojot glābšanas transportlīdzekli, kurā būtu viss nepieciešamais specializētais medicīniskais aprīkojums, bet gan izmantojot neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu, kas var būt vienkārši pārvadāšanas transportlīdzeklis.

43

No Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta, lasot to kopsakarā ar tās 28. apsvērumu, izriet, ka šajā tiesību normā paredzētā izslēgšana no publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas jomas attiecībā uz katastrofu novēršanas pakalpojumiem attiecas tikai uz noteiktiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ko sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, un ka šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo.

44

No minētā izriet, ka šīs direktīvas 10. panta h) punktā paredzētā publiskā iepirkuma noteikumu nepiemērojamība ir nesaraujami saistīta ar neatliekamās palīdzības pakalpojumu pastāvēšanu.

45

Līdz ar to kvalificētu profesionālu darbinieku klātbūtne neatliekamās palīdzības transportlīdzeklī vien nav pietiekama, lai varētu konstatēt, ka pastāv neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, uz kuriem attiecas CPV kods 85143000‑3.

46

Neraugoties uz to visu, neatliekamas palīdzības situācija vismaz iespējami var tikt konstatēta, ja ir jātransportē pacients, attiecībā uz kuru pastāv risks, ka viņa veselības stāvoklis var pasliktināties transportēšanas laikā. Tikai ar šādiem nosacījumiem transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā var ietilpt Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktā paredzētā izņēmuma no publiskā iepirkuma noteikumiem piemērošanas jomā.

47

Šajā saistībā ir jāuzsver, ka Tiesas sēdē gan Solingenas pilsēta, gan Vācijas valdība būtībā norādīja, ka transportēšanai aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā ir raksturīgi, ka pacienta veselības stāvokļa dēļ pārvadāšanas transportlīdzeklī jebkurā brīdī var rasties situācija, kad ir vajadzīga neatliekama palīdzība.

48

Tādējādi tieši tādēļ, ka pastāv risks, ka pacienta transportēšanas laikā viņa veselības stāvoklis var pasliktināties, atbilstoši apmācītiem sniegt pirmo palīdzību darbiniekiem būtu jāatrodas transportlīdzeklī, lai varētu sniegt aprūpi pacientam un attiecīgā gadījumā sniegt tam neatliekamu medicīnisko palīdzību, kas tam varētu būt vajadzīga.

49

Turklāt ir jāprecizē, ka pacienta veselības stāvokļa pasliktināšanās risks principā būtu novērtējams objektīvi.

50

Līdz ar to transportēšana aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā var veidot “neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu”, uz kuru attiecas CPV kods 85143000‑3 un Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts, tikai tad, ja, pirmkārt, to faktiski nodrošina atbilstoši apmācīti sniegt pirmo palīdzību darbinieki un, otrkārt, tas attiecas uz pacientu, attiecībā uz kuru pastāv risks, ka viņa veselības stāvoklis transportēšanas laikā var pasliktināties.

51

Tātad uz pirmo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais izņēmums no publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas jomas attiecas uz pacientu aprūpi neatliekamas palīdzības vajadzības situācijā glābšanas transportlīdzeklī, ko veic glābējs/glābšanas dienesta feldšeris, uz ko attiecas CPV kods 75252000‑7 (glābšanas pakalpojumi), kā arī uz transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, uz ko attiecas CPV kods 85143000‑3 (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi), ja runa ir par transportēšanu aprīkotā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, ko faktiski nodrošina atbilstoši apmācīti sniegt pirmo palīdzību darbinieki, un ja pastāv risks, ka pacienta veselības stāvoklis transportēšanas laikā var pasliktināties.

52

Ar otro un trešo jautājumu, kas ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, pirmkārt, ka tam ir pretrunā, ka sabiedriskā labuma organizācijas, kas atbilstoši valsts tiesībām ir atzītas par civilās drošības un aizsardzības organizācijām, tiek uzskatītas par “bezpeļņas organizācijām vai apvienībām” šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl sabiedriskā labuma organizācijas statusa atzīšana valsts tiesībās nav pakļauta nosacījumam, ka tā ir bezpeļņas organizācija, un, otrkārt, ka organizācijas vai apvienības, kuru mērķis ir veikt sociālas funkcijas un kam nav komerciāla mērķa, un kuras pārinvestē iespējamo peļņu, lai sasniegtu organizācijas vai apvienības mērķi, ir “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” minētās tiesību normas izpratnē.

53

Pirmām kārtām, pietiek konstatēt, ka no paša lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, lai atbilstoši Vācijas tiesībām, pamatojoties uz GWB 107. panta 1. punkta 4. apakšpunkta pirmo teikumu, juridiski atzītu civilās drošības un aizsardzības organizācijas statusu, ne vienmēr ir svarīgi, vai attiecīgā organizācija ir bezpeļņas organizācija.

54

Proti, Civilās drošības likuma 26. panta 1. punkta otrajā teikumā ir vien norādīts, ka attiecīgajā likumā paredzēto funkciju izpildē var piedalīties it īpaši Samāriešu darbinieku apvienība, Vācijas Glābšanas sabiedrība, Vācijas Sarkanais krusts, Svētā Jāņa brīvprātīgie un Maltas ordeņa Palīdzības dienests. Šādi piecām sabiedriskā labuma organizācijām piešķirts kompetences sertifikāts atbilstoši Likuma par aizsardzību no ugunsgrēkiem 18. panta 2. punktam tās atbrīvo no pienākuma panākt, lai tiktu konstatēta to vispārējā spēja piedalīties glābšanas vai palīdzības sniegšanas darbībās negadījumos un publiskās neatliekamas palīdzības vajadzības situācijās, liela mēroga operācijās un katastrofu seku likvidēšanā.

55

Turklāt ir jākonstatē, ka ne Civilās drošības likuma 26. panta 1. punkta otrajā teikumā, ne Likuma par aizsardzību no ugunsgrēkiem 18. panta 2. punktā nav norādīts, vai un kādā mērā tiek ņemts vērā, ka darbībai nav peļņas gūšanas mērķa, un vai tas ir nosacījums, lai atzītu sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

56

Šādos apstākļos atbilstoši Vācijas tiesībām “civilās drošības un aizsardzības organizācijas” statusa piešķiršana nevar ar pārliecību nodrošināt, ka subjektiem, kuriem šāds statuss tiek piešķirts, nav peļņas gūšanas mērķa.

57

Tomēr ir jāuzsver, ka Arbeiter-Samariter-Bund Regionalverband Bergisch-Land (Bergišas federālās zemes reģionāla Samāriešu darbinieku apvienība) rakstveida apsvērumos apgalvoja, ka atbilstoši Abgabenordnung (Nodokļu kodekss) 52. pantam personai būtu pastāvīgi jāveic darbība, lai bez ieinteresētības sniegtu materiālo, garīgo vai morālo labumu kopienai, citādi tiktu atņemts bezpeļņas organizācijas statuss.

58

Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai GWB 107. panta 1. punkta 4. apakšpunkta otrais teikums, lasot to kopsakarā ar Nodokļu kodeksa 52. pantu, var tikt interpretēts atbilstoši prasībām, kas izriet no Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta.

59

Otrām kārtām, “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izpratnē ir organizācijas vai apvienības, kuru mērķis ir veikt sociālās funkcijas, kurām nav komerciāla mērķa un kuras pārinvestē iespējamo peļņu, lai sasniegtu organizācijas vai apvienības mērķi.

60

Šajā saistībā ir jākonstatē, ka Direktīvas 2014/24 28. apsvērumā minētajām bezpeļņas organizācijām vai apvienībām – kā secinājumu 74.–77. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – nav vēl papildus jāizpilda šīs direktīvas 77. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi. Proti, šīs organizācijas vai apvienības, kas minētas šajā 28. apsvērumā, no vienas puses, un “organizācijas, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā”, kā arī “esošās organizācijas, piemēram, kooperatīvi”, kas ir minētas šīs pašas direktīvas 118. apsvērumā, no otras puses, nav līdzvērtīgas. Tādēļ nepastāv līdzvērtība arī starp Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktu, kurā no šīs direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgtas noteiktas bezpeļņas organizāciju vai apvienību darbības, un minētās direktīvas 77. pantu, kurā noteiktas organizāciju, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošo organizāciju, piemēram, kooperatīvu darbības ir pakļautas atvieglotajam režīmam, kurš paredzēts Direktīvas 2014/24 74.–77. pantā.

61

Līdz ar to uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, pirmkārt, ka tam ir pretrunā, ka sabiedriskā labuma organizācijas, kas atbilstoši valsts tiesībām ir atzītas par civilās drošības un aizsardzības organizācijām, tiek uzskatītas par “bezpeļņas organizācijām vai apvienībām” šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl sabiedriskā labuma organizācijas statusa atzīšana valsts tiesībās nav pakļauta nosacījumam, ka tā ir bezpeļņas organizācija, un, otrkārt, ka organizācijas vai apvienības, kuru mērķis ir veikt sociālas funkcijas un kam nav komerciāla mērķa, un kuras pārinvestē iespējamo peļņu, lai sasniegtu organizācijas vai apvienības mērķi, ir “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” minētās tiesību normas izpratnē.

62

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: