–

Evonik Degussa GmbH vārdā – S. Altenschmidt, Rechtsanwalt,

–

Bundesrepublik Deutschland vārdā – G. Buchholz, Rechtsanwalt,

–

Vācijas valdības vārdā – T. Henze, J. Möller un D. Klebs, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J.‑F. Brakeland, kā arī A. C. Becker, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis) (OV 2009, L 140, 63. lpp.), (turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/87”), Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87 (OV 2011, L 130, 1. lpp.), un Komisijas Lēmumu 2013/448/ES (2013. gada 5. septembris) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87 11. panta 3. punktu (OV 2013, L 240, 27. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Lēmumu (ES) 2017/126 (2017. gada 24. janvāris) (OV 2017, L 19, 93. lpp.), (turpmāk tekstā – “Lēmums 2013/448”).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā Evonik Degussa GmbH vērsās pret Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvā Republika) par attiecīgās valsts pārvaldes iestādes atteikumu šai uzņēmējsabiedrībai bez maksas piešķirt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas (turpmāk tekstā – “kvotas”) saistībā ar tās veikto saimniecisko darbību – ūdeņraža separēšanu no ūdeņradi saturošas bagātinātās gāzes plūsmas.

3

Direktīvas 2003/87 preambulas 8. apsvērums ir formulēts šādi:

“Piešķirot kvotas, dalībvalstīm jāvērš uzmanība uz rūpniecības darbību emisijas samazināšanas potenciālu.”

4

Šīs direktīvas 1. panta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Ar šo direktīvu izveido sistēmu [..] kvotu tirdzniecībai Kopienā [..], lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.”

5

Minētās direktīvas 2. panta “Darbības joma” 1. punktā ir noteikts:

“Šī direktīva attiecas uz emisijām no I pielikumā minētajām darbībām un II pielikumā minētajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.”

6

Tās pašas direktīvas 3. panta b) punktā jēdziens “emisijas” ir definēts kā “siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no kādas iekārtas avotiem vai ar I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām saistītu gāzu izplūde no gaisakuģa, kas veic attiecīgās aviācijas darbības” un e) punktā ar jēdzienu “iekārta” saprot “stacionāru tehnisku vienību, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas I pielikumā, un citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras var ietekmēt emisijas un piesārņojumu”.

7

Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā ir paredzēts:

“Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus šā panta 4., 5., 7. un 12. punktā minēto kvotu saskaņotai sadalei, tostarp visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai saskaņoti piemērotu 19. punktu.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. [..]

Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus.

[..]”

8

Šīs direktīvas I pielikumā ir ietverta tabula, kurā ir uzskaitītas to darbību kategorijas, uz ko attiecas šī direktīva. Viena no šīm darbībām ir “ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana reforminga vai daļējas oksidēšanas procesā ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 25 tonnas dienā”.

9

Atbilstoši Direktīvas 2009/29 preambulas 8. apsvērumam:

“[..] Turklāt būtu jānodrošina lielāka paredzamība un jāpaplašina sistēmas darbības joma, to attiecinot uz jaunām nozarēm un gāzēm, lai dotu spēcīgākus signālus par oglekļa cenām, kas savukārt stimulētu nepieciešanos ieguldījumus, un lai sniegtu jaunas emisiju samazināšanas iespējas, kas savukārt ļaus pazemināt emisiju samazināšanas izmaksas un palielināt sistēmas efektivitāti.”

10

Lēmuma 2011/278 preambulas 1., 2., 4., 5. un 8. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

[..]

11

Šī lēmuma 1. pantā ir paredzēts:

“Šajā lēmumā visai Savienībai ir noteikti pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot ar 2013. gadu, atbilstīgi Direktīvai [2003/87].”

12

Minētā lēmuma 3. pantā ir noteikts:

“Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

[..]

13

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 10. pantu:

“1.   Pamatojoties uz saskaņā ar 7. pantu savāktajiem datiem, dalībvalstis katram gadam aprēķina bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu katrai esošai iekārtai to teritorijā, sākot no 2013. gada un turpmāk, saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.   Lai veiktu šādu aprēķinu, dalībvalstis vispirms šādā veidā nosaka provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu atsevišķi katrai apakšiekārtai:

[..].”

14

Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punkts saucas “Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas, ņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību”. Ūdeņraža produkta līmeņatzīme ir definēta šādi:

15

Šī lēmuma I pielikuma 3. punktā siltuma un kurināmā līmeņatzīmes ir noteiktas šādi:

16

Saskaņā ar Lēmuma 2013/448 preambulas 13. apsvērumu:

“Komisija atzīmē, ka emisijas kvotu piešķiršanas vajadzībām Lēmumā [2011/278] ir noteiktas produkta līmeņatzīmes, ņemot vērā produktu definīcijas un ražošanas procesu sarežģītību, lai varētu verificēt ražošanas datus un visā Savienībā vienveidīgi piemērot produkta līmeņatzīmes. Produkta līmeņatzīmju piemērošanas labad iekārtas ir iedalītas apakšiekārtās; produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ir definēta kā enerģijas, kurināmā, izejmateriālu un citu ražošanai nepieciešamo materiālu patēriņš un galaprodukcija, un attiecīgas emisijas saistībā ar tāda produkta ražošanu, kuram līmeņatzīme noteikta Lēmuma [2011/278] I pielikumā. Tas nozīmē, ka līmeņatzīmes ir noteiktas produktiem, nevis procesiem. [..]”

17

Evonik Degussa izmanto ūdeņraža ražošanas iekārtu industriālajā parkā Marlā (Vācija), kurā atrodas ķīmijas uzņēmumi un to iekārtas. Tīra ūdeņraža ražošanai Evonik Degussa izmanto dažādus rūpnieciskus procesus. Vienā no šiem procesiem tiek izmantota “bagātinātās gāzes” plūsma, ko veido dūmgāzes, kas rodas no dažādām industriālajā parkā izvietotām iekārtām. Šādas bagātinātās gāzes sastāvā ir aptuveni no 85 % līdz 95 % ūdeņraža, bet tā satur arī oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu, kā arī gāzveida ogļūdeņražus.

18

Evonik Degussa veic bagātinātās gāzes hidrogenizāciju, pēc kuras bagātinātā gāze tiek apstrādāta spiediena maiņas adsorbcijas procesā. Tādā veidā Evonik Degussa separē ūdeņradi no citām bagātinātās gāzes sastāvā esošām vielām, lai iegūtu gāzi ar ūdeņraža koncentrāciju vismaz 99,95 % apmērā.

19

Ar 2014. gada 17. februāra lēmumu Vācijas iestādes nolēma piešķirt Evonik Degussa kvotas laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam. Šajā lēmumā ir precizēts, ka, piešķirot kvotas, nav ņemts vērā bagātinātās gāzes sastāvā esošā ūdeņraža ekstrakcijas process.

20

Ar 2015. gada 25. augusta lēmumu Vācijas iestādes atstāja spēkā savu sākotnējo lēmumu, tostarp norādot, ka, tā kā ūdeņradis jau ir bagātinātās gāzes plūsmas sastāvā, nevarot uzskatīt, ka to ir saražojusi Evonik Degussa. Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punktā ietvertā ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēma, kuru izmantojot, tiek noteiktas piešķiramās kvotas, attiecoties vienīgi uz ūdeņradi, kas tiek ražots reforminga, daļējas oksidācijas procesā, ūdensgāzes konversijas reakcijā vai līdzīgos ūdeņraža pārveides procesos.

21

Par šo lēmumu iesniegtajā sūdzībā iesniedzējtiesai Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa, Vācija) Evonik Degussa būtībā apgalvo, ka, piešķirot kvotas, esot jāņem vēra ūdeņraža ražošana bagātinātās gāzes attīrīšanas ceļā. Šajā ziņā tā it īpaši pamatojas uz Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punktā ietverto ūdeņraža produkta līmeņatzīmes formulējumu un šī produkta definīciju. Faktiski no šīs definīcijas neizrietot, ka, lai attiecīgo gāzi varētu uzskatīt par “ūdeņradi” šīs līmeņatzīmes izpratnē, tai ir jārodas tiešas ķīmiskas reakcijas rezultātā, nevis adsorbcijas vai attīrīšanas procesu rezultātā.

22

Šāda interpretācija esot apstiprināta ar Lēmuma 2013/448 preambulas 13. apsvērumu un Lēmuma 2011/278 preambulas 5. apsvērumu, no kuriem izrietot, ka produktu līmeņatzīmes tiek noteiktas konkrētam produktam, nevis atkarībā no tā iegūšanai izmantotajiem procesiem. Arī vienā no Komisijas dienestu sagatavotajiem dokumentiem esot norādīts, ka gāzes adsorbcijas un attīrīšanas procesi ietilpstot Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punktā ietvertās ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās. Līdz ar to Evonik Degussa izmantotais spiediena maiņas adsorbcijas paņēmiens, ar kuru tiek ekstrahēts bagātinātās gāzes maisījuma sastāvā esošais ūdeņradis, esot jāuzskata par procesu, kas ir līdzīgs ūdeņraža ķīmiskai sintēzei.

23

Turklāt visos ūdeņraža ražošanas procesos šī viela jau esot ķīmiskās izejvielas sastāvā. Tomēr šī iemesla dēļ nevarot tikt aizliegts piešķirt kvotas ūdeņraža ražošanai, jo attiecīgā produkta līmeņatzīmes piemērošanai noteicošais esot tikai tīrs produkts, tādējādi neesot iespējams kvotas piešķirt divreiz, proti, ieejas produktam – bagātinātajai gāzei un izejas produktam – ūdeņradim.

24

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Evonik Degussa sūdzībā būtībā ir izvirzīts jautājums, vai Direktīvas 2003/87 I pielikumā minētā darbība “ūdeņraža ražošana” ietver ūdeņraža relatīvā satura palielināšanu gāzu maisījumā, lai iegūtu tirgum piemērotu produktu. Apstiprinošas atbildes gadījumā Evonik Degussa sūdzība būtu jāapmierina un šai uzņēmējsabiedrībai būtu jāpiešķir papildu kvotas.

25

Šāds papildinājums esot piešķirams arī gadījumā, ja ir izpildīti divi citi nosacījumi, proti, pirmkārt, procesa “ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšana” izmantošana Lēmuma 2011/278 I pielikuma izpratnē pati par sevi ietilpst to procesu definīcijā, uz kuriem attiecas ūdeņraža produkta līmeņatzīme, un, otrkārt, šis process ietver bagātinātās gāzes attīrīšanu spiediena maiņas adsorbcijas ceļā.

26

Ja ūdeņraža produkta līmeņatzīme attiektos uz ūdeņraža ražošanu bagātinātās gāzes attīrīšanas ceļā, tad būtu jānosaka Evonik Degussa piešķiramo papildu kvotu daudzums. Šajā kontekstā rodoties jautājumi saistībā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 5. punktā noteikto vienota starpnozaru korekcijas koeficienta (turpmāk tekstā – “korekcijas koeficients”) piemērošanu.

27

Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

Uzdodama pirmo un otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās ietilpst process, kurā ūdeņradis tiek nevis ražots, izmantojot ķīmisko sintēzi, bet tas tiek vienīgi atdalīts no ūdeņradi saturoša gāzu maisījuma.

29

Jānorāda, ka it īpaši no Lēmuma 2011/278 1. panta izriet, ka šo lēmumu Komisija ir pieņēmusi, lai atbilstoši Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktam visai Savienībai noteiktu pagaidu noteikumus saskaņotai kvotu piešķiršanai. Lai gan saskaņā ar minēto Direktīvas 2003/87 tiesību normu šādi noteiktie pasākumi ir paredzēti, lai ar papildinājumiem grozītu nebūtiskus Direktīvas 2003/87 elementus, tomēr Komisijai ir pienākums šajā ziņā ievērot ar šo direktīvu noteiktās atbilstošās tiesību normas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Čehijas Republika/Komisija, C‑696/15 P, EU:C:2017:595, 51. punkts), tostarp, it īpaši, tās piemērošanas jomu. No tā turklāt izriet, ka Lēmuma 2011/278 noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā no Direktīvas 2003/87 izrietošās prasības.

30

Šīs direktīvas 10.a panta 1. punktā ir noteikts, ka katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti tiek aprēķinātas attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektivitātes radītos ietaupījumus.

31

Līdz ar to, kā izriet no Lēmuma 2011/278 preambulas 4. apsvēruma, ciktāl iespējams, Komisija ir izstrādājusi produktu līmeņatzīmes. Arī atbilstoši tajā pašā preambulas apsvērumā precizētajam, šīs līmeņatzīmes attiecas uz produktiem, kas ir “izgatavoti, izmantojot Direktīvas 2003/87 I pielikumā uzskaitītās darbības”.

32

Šī pieeja atbilst Direktīvas 2003/87 prasībām. Šī direktīva saskaņā ar tās 2. panta 1. punktu attiecas uz emisijām no tās I pielikumā minētajām darbībām. Kā izriet no šīs direktīvas 3. panta b) un e) punkta, tās piemērošanas jomā ir iekļautas arī emisijas no darbībām, kas ir tieši saistītas un kurām ir tehniska saistība ar kādu no I pielikumā minētajām darbībām.

33

Saistībā ar ūdeņraža ražošanu Direktīvas 2003/87 I pielikumā šī darbība ir definēta kā “ūdeņraža (H2) [..] ražošana reforminga vai daļējas oksidēšanas procesā”. No tā izriet, ka tās piemērošanas jomā ietilpst ūdeņraža ražošana, izmantojot vienīgi šādus procesus, kā arī saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta b) un e) punktu – darbības, kas ir tieši saistītas ar ūdeņraža ražošanu šādā veidā, ja vien šīm darbībām ar šādu ražošanu ir tehniska saistība.

34

Kā tas it īpaši izriet no šī sprieduma 29. punkta, Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punktā minētajā ūdeņraža produkta līmeņatzīmē nevar būt ietverti citi procesi kā vien tie, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/87 piemērošanas joma.

35

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šajā līmeņatzīmē ir iekļauti “procesa elementi, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu”.

36

Pirmkārt, saistībā ar jēdzienu “ūdeņraža ražošana”, ar to, ņemot vērā Direktīvas 2003/87 I pielikuma noteikumus, ir jāsaprot ūdeņraža ražošana reforminga vai daļējas oksidēšanas procesā.

37

Otrkārt, runājot par jēdzienu “ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšana”, šis process neietver ūdeņraža ražošanu ķīmiskās sintēzes ceļā, bet vienīgi ūdeņraža ekstrahēšanu no to saturoša gāzu maisījuma.

38

Līdz ar to uz šo procesu pašu par sevi neattiecas Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punktā noteiktā ūdeņraža produkta līmeņatzīme. Tomēr ūdeņraža produkta līmeņatzīme uz šo procesu var attiekties gadījumā, ja tas ir saistīts ar jēdzienu “ūdeņraža ražošana” Direktīvas 2003/87 I pielikuma, kā arī Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punkta izpratnē un tam ir tehniska saistība ar šo ražošanu.

39

No tā it īpaši izriet, ka par “ūdeņraža ražošanu” Direktīvas 2003/87 I pielikuma un Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punkta izpratnē nevar tikt uzskatīta darbība, kādu veic prasītāja pamatlietā, ciktāl ar šo darbību ūdeņradis tiek vienīgi separēts no bagātinātās gāzes maisījuma, kura sastāvā ir aptuveni 85 % līdz 95 % ūdeņraža.

40

Turklāt tāda darbība, ar kuru bagātinātās gāzes maisījums, – kas nav iegūts, izmantojot kādu no “ūdeņraža ražošanas” procesa veidiem šo noteikumu izpratnē, – tiek attīrīts ar mērķi no tā atdalīt ūdeņradi, nav saistīts ar “ūdeņraža ražošanu”, bet ir uzskatāms par atšķirīgu darbību, uz kuru tādējādi neattiecas Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punktā noteiktā ūdeņraža produkta līmeņatzīme.

41

Šāda Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punkta interpretācija ir nostiprināta ar Direktīvas 2003/87 1. pantā minēto kvotu tirdzniecības sistēmas mērķi veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentabli un ekonomiski efektīvi.

42

Faktiski, kā tas izriet no Direktīvas 2003/87 preambulas 8. apsvēruma, Direktīvas 2009/29 preambulas 8. apsvēruma un Lēmuma 2011/278 preambulas 8. apsvēruma, šā mērķa sasniegšana nozīmē, ka šajā sistēmā ir jāiekļauj darbības, kurām ir noteikts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanas potenciāls. Kā tas ir apstiprināts ar Tiesai iesniegto apsvērumu kopumu, darbībai “ūdeņraža ražošana” Direktīvas 2003/87 I pielikuma izpratnē piemīt šāds potenciāls šīs darbības radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes intensitātes dēļ. Savukārt tas pats neattiecas uz tādu procesu kā pamatlietā aplūkotais, kurā tiek separēts bagātinātās gāzes maisījumā esošais ūdeņradis un ar kuru ūdeņradi saturošā gāzu maisījumā ūdeņraža proporcija tiek vienīgi palielināta.

43

Turklāt šī iemesla dēļ gadījumā, ja ūdeņraža produkta līmeņatzīme tiktu attiecināta uz tādu procesu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ūdeņradis tiek separēts no ūdeņradi saturošas bagātinātās gāzes plūsmas, rastos kvotu pārmērīga piešķiršana. Kā tas it īpaši izriet no šī sprieduma 31.–34. punkta, faktiski šī līmeņatzīme tika noteikta atkarībā no emisijām, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu reforminga vai daļējas oksidēšanas procesā. Ja Komisija būtu gribējusi uzskatīt, ka šāds separēšanas process pats par sevi veido šīs sistēmas robežās ietilpstošu ūdeņraža ražošanas procesu, tai, kā uz to savos rakstveida apsvērumos norāda Vācijas Federatīvā Republika, būtu bijusi jānosaka daudz zemāka produkta līmeņatzīmes vērtība.

44

Turklāt attiecībā uz Evonik Degussa rakstveida apsvērumos pausto apgalvojumu, ka kvotas par tās veikto un pamatlietā aplūkoto ūdeņraža separēšanas procesu tai pienākoties tādēļ, ka no bagātinātās gāzes maisījuma sastāvā esošā ūdeņraža separētās vielas tiekot dedzinātas krāsnī, ir jānorāda, ka līmeņatzīme jau pašreiz var attiekties uz tādējādi radītām emisijām. Tā tas ir, piemēram, gadījumā, ja šī krāsns saražo “ūdeņraža ražošanai” nepieciešamo siltumu vai arī ja ir jāpiemēro siltuma līmeņatzīme Lēmuma 2011/278 3. panta c) punkta un I pielikuma 3. punkta izpratnē. Šādā gadījumā, piešķirot kvotas ūdeņraža separācijas procesam, to piešķiršana dublētos.

45

Tomēr Tiesa jau ir nospriedusi, ka nedrīkst pieļaut, lai iekārtas radītās emisijas, piešķirot kvotas, tiktu ņemtas vērā divas reizes, jo gan Direktīvā 2003/87, gan Lēmumā 2011/278 nav pieļauta ne emisiju dubulta uzskaite, ne kvotu dubulta piešķiršana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 8. septembris, Borealis u.c., C‑180/15, EU:C:2016:647, 70.–73. punkts).

46

Katrā ziņā šāda emisijas kvotu piešķiršana tādai iekārtai kā pamatlietā aplūkotā būtu pretrunā Savienības likumdevēja nodomam produkta līmeņatzīmes definīcijā ņemt vērā vienīgi noteikta veida efektīvu enerģijas atgūšanu no dūmgāzēm.

47

No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Lēmuma 2011/278 I pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās neietilpst tāds process kā pamatlietā aplūkotais, kurā ūdeņradis tiek nevis ražots, izmantojot ķīmisko sintēzi, bet tas tiek vienīgi atdalīts no ūdeņradi saturoša gāzu maisījuma. Citādi būtu vienīgi gadījumā, ja šis process, pirmkārt, būtu saistīts ar jēdzienu “ūdeņraža ražošana” Direktīvas 2003/87 I pielikuma izpratnē un, otrkārt, tiem abiem būtu tehniska saistība.

48

Ņemot vērā atbildi uz pirmo un otro jautājumu, atbilde uz trešo jautājumu nav jāsniedz.

49

Uzdodama ceturto jautājumu, iesniedzējtiesa lūdz Tiesu interpretēt 2016. gada 28. aprīļa spriedumu Borealis Polyolefine u.c. (C‑191/14, C‑192/14, C‑295/14, C‑389/14 un no C‑391/14 līdz C‑393/14, EU:C:2016:311) gadījumā, ja tai būtu jāatzīst prasītājas pamatlietā tiesības uz papildu kvotām.

50

Šajā ziņā no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka papildu kvotas Evonik Degussa būtu piešķiramas vienīgi gadījumā, ja pamatlietā aplūkotais process, kurā bagātinātās gāzes maisījumā esošais ūdeņradis tiek vienīgi separēts, ietilptu ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās.

51

Līdz ar to, ņemot vērā atbildi uz pirmo un otro jautājumu, atbilde uz ceturto jautājumu nav jāsniedz.

52

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, I pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās neietilpst tāds process kā pamatlietā aplūkotais, kurā ūdeņradis tiek nevis ražots, izmantojot ķīmisko sintēzi, bet tas tiek vienīgi atdalīts no ūdeņradi saturoša gāzu maisījuma. Citādi būtu vienīgi gadījumā, ja šis process, pirmkārt, būtu saistīts ar jēdzienu “ūdeņraža ražošana” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), I pielikuma izpratnē un, otrkārt, tiem abiem būtu tehniska saistība.