Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 62016CO0192

    Tiesas (otrā palāta) rīkojums, 2017. gada 12. oktobris.
    Peter Fisher u.c. pret Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs.
    Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – LESD 355. panta 3. punkts – Gibraltāra statuss – LESD 49. pants – LESD 63. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Pilnībā iekšēja situācija.
    Lieta C-192/16.

    Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:C:2017:762

    TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)

    2017. gada 12. oktobrī ( *1 )

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – LESD 355. panta 3. punkts – Gibraltāra statuss – LESD 49. pants – LESD 63. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Pilnībā iekšēja situācija

    Lieta C‑192/16

    par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apelācijas tiesa (Nodokļu un kanclera lietu palāta), Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 24. martā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 6. aprīlī, tiesvedībā

    Stephen Fisher,

    Anne Fisher,

    Peter Fisher

    pret

    Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs,

    piedaloties –

    Her Majesty’s Government of Gibraltar.

    TIESA (otrā palāta)

    šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), tiesneši A. Ross [A. Rosas], K. Toadere [C. Toader], A. Prehala [A. Prechal] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],

    ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar],

    sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

    ņemot vērā rakstveida procesu,

    ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

    S. Fisher, A. Fisher un P. Fisher vārdā – R. Mullan un H. Brown, barristers, kā arī S. Bedford, padomniece,

    Her Majesty’s Government of Gibraltar vārdā – M. Llamas, QC,

    Apvienotās Karalistes valdības vārdā – D. Robertson un S. Simmons, pārstāvji, kam palīdz D. Ewart, QC, kā arī O. Jones, barrister,

    Beļģijas valdības vārdā – L. Van den Broeck un M. Jacobs, pārstāves, kam palīdz P. Vlaemminck un R. Verbeke, advocaten,

    Spānijas valdības vārdā – M. A. Sampol Pucurull un A. Rubio González, pārstāvji,

    Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un J. Samnadda, pārstāvji,

    ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu lemt, izdodot motivētu rīkojumu atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam,

    izdod šo rīkojumu.

    Rīkojums

    1

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 355. panta 3. punkta, kā arī LESD 49. un 63. panta interpretāciju.

    2

    Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā Stephen Fisher, Anne Fisher un Peter Fisher vēršas pret Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs (Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas dienests, Apvienotā Karaliste) par paziņojumiem par maksājamo nodokli, kurus Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas dienests tiem adresēja attiecībā uz laikposmu no 2000. līdz 2008. gadam.

    Atbilstošās tiesību normas

    Starptautiskās tiesības

    3

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, kas ir parakstīti Sanfrancisko 1945. gada 26. jūnijā, XI nodaļā “Deklarācija par teritorijām, kurām nav savas pārvaldes” ir ietverts 73. pants, kurā ir paredzēts:

    “Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, kuras ir atbildīgas vai uzņemas atbildību par to teritoriju pārvaldi, kuru tautas vēl nav sasniegušas pilnīgu pašpārvaldi, atzīst principu, ka šajās teritorijās dzīvojošo intereses ir primāras, un kā svētu pienākumu uzņemas saistības maksimāli veicināt šo teritoriju iedzīvotāju labklājību starptautiskās miera un drošības sistēmas ietvaros, kas noteikta šajos statūtos [..].”

    Gibraltāra statuss

    4

    Gibraltārs ir Britu Troņa kolonija. Tas neietilpst Apvienotās Karalistes sastāvā.

    5

    Starptautiskajās tiesībās Gibraltārs ir iekļauts teritoriju, kurām nav savas pārvaldes, sarakstā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 73. panta izpratnē.

    6

    Saskaņā ar Savienības tiesībām Gibraltārs ir Eiropas teritorija, par kuras ārējām attiecībām saskaņā ar LESD 355. panta 3. punktu ir atbildīga dalībvalsts un uz kuru attiecas Līgumu noteikumi. Tomēr Aktā par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās nosacījumiem un par pielāgojumiem Līgumos (OV 1972, L 73, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “1972. gada Pievienošanās akts”) ir paredzēts, ka atsevišķas Līguma sadaļas Gibraltāram nav piemērojamas.

    7

    1972. gada Pievienošanās akta 28. pantā ir paredzēts:

    “Kopienu iestāžu tiesību akti, kuri attiecas uz EEK līguma II pielikumā norādītajiem produktiem un produktiem, kas, tos importējot Kopienā, kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas rezultātā ir pakļauti īpašam tiesiskajam regulējumam, kā arī tiesību akti jautājumā par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu apgrozījuma nodokļa jomā nav piemērojami attiecībā uz Gibraltāru, ja vien Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, nenolemj citādi.” [Neoficiāls tulkojums]

    8

    Atbilstoši 1972. gada Pievienošanās akta 29. pantam, lasot to kopā ar tā I pielikuma I iedaļas 4. punktu, Gibraltārs nav Savienības muitas teritorijas daļa.

    Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

    9

    Pamatlietas faktu norises laikā laulātie Stephen un Anne Fisher kopā ar saviem diviem bērniem Peter un Dianne Fisher dzīvoja Apvienotajā Karalistē, kur bija viņu pastāvīgā dzīvesvieta. P. Fisher pārtrauca uzturēšanos Apvienotajā Karalistē 2004. gada jūlijā. S. Fisher un P. Fisher ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, savukārt A. Fisher ir Īrijas pilsone.

    10

    No 1988. gada Fisher ģimene bija vienīgā Apvienotajā Karalistē reģistrētas sabiedrības Stan James (Abingdon) Limited (turpmāk tekstā – “SJA”) akciju īpašniece. Šī sabiedrība sniedza derību slēgšanas pakalpojumus, proti, no 1999. gada vadīja mazumtirdzniecības derību slēgšanas vietas, rīkoja derību slēgšanu pa telefonu (“telebetting”) un piedāvāja likmes neatkarīgiem bukmeikeriem. Minētajai sabiedrībai bija arī filiāle Gibraltārā ar sešiem darbiniekiem, kuri piedāvāja derību slēgšanu no Vācijas, Īrijas un Spānijas.

    11

    1999. gadā saskaņā ar Betting and Gaming Duties Act 1981 (1981. gada Derību un azartspēļu nodokļu likums) Apvienotajā Karalistē reģistrētiem bukmeikeriem tika pieprasīts iesniegt aprēķinu par derību nodokli, kas praksē tika segts no maksājuma 9 % apmērā, kurš no klientiem tika iekasēts papildus derībās iemaksātajai summai. Klients Apvienotajā Karalistē varēja slēgt derības pie bukmeikera, kas reģistrēts citā valstī, un tādā gadījumā šīs derības nebija apliekamas ar minēto nodokli. Bukmeikeriem, kas reģistrēti citā valstī, bija aizliegts reklamēties Apvienotajā Karalistē vai apvienot līdzekļus ar Apvienotās Karalistes uzņēmumu, lai pieņemtu derības.

    12

    No 1999. gada jūlija SJA sāka pieņemt derības no Apvienotajā Karalistē reģistrētiem klientiem, izmantojot Gibraltārā reģistrētas filiāles starpniecību. 2000. gada 29. februārī SJA savu uzņēmumu, kas nodarbojās ar derību slēgšanu pa telefonu, tostarp Gibraltāra filiāli, pārcēla uz Gibraltārā saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem reģistrētu sabiedrību Stan James Gibraltar Limited (turpmāk tekstā – “SJG”), kuras vienīgā akciju īpašniece bija Fisher ģimene.

    13

    SFisher un P. Fisher, kā arī A. Fisher saskaņā ar strīdīgajiem paziņojumiem par maksājamo nodokli, kas attiecās uz laikposmu no 2000. līdz 2008. gadam, Apvienotajā Karalistē bija jāmaksā ienākuma nodoklis par SJG gūto peļņu no tirdzniecības. Šie paziņojumi par maksājamo nodokli tika sagatavoti saskaņā ar Income and Corporation Taxes Act 1988 (1988. gada Likums par ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli) 739. pantu; šā likuma mērķis ir novērst indivīdu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nododot aktīvus, kā rezultātā ienākumi ir izmaksājami personai ārpus Apvienotās Karalistes. Ja tiek piemērotas šīs tiesību normas, aktīvus nodevušajai personai ir pienākums maksāt nodokli par ārpus Apvienotās Karalistes reģistrētās personas ienākumiem neatkarīgi no tā, vai aktīvus nodevusī persona šos ienākumus saņēma, ar nosacījumu, ka tai bija iespēja no tiem gūt labumu un ka tā bija Apvienotās Karalistes rezidente.

    14

    First‑tier Tribunal (Tax Chamber) (Pirmās instances tiesa (Nodokļu lietu palāta), Apvienotā Karaliste) uzskatīja, ka minētās tiesību normas šajā gadījumā bija jāpiemēro un ka neviens valsts tiesībās paredzētais un prasītāju minētais aizsardzības pasākums nevarēja tikt atbalstīts. Prasītāji tomēr turpināja apgalvot, ka saskaņā ar principiem, kas izklāstīti 2006. gada 12. septembra spriedumā Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas (C‑196/04, EU:C:2006:544), jebkāda aplikšana ar ienākuma nodokli apstākļos, kas ir raksturīgi šai lietai, ir LESD 49. pantā noteiktās brīvības veikt uzņēmējdarbību un/vai tiesību uz kapitāla brīvu apriti saskaņā ar LESD 63. pantu nelikumīgs ierobežojums.

    15

    Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka S. Fisher un P. Fisher nevar atsaukties uz LESD 49. pantu un/vai LESD 63. pantu, jo SJG bija reģistrēta Gibraltārā un aktīvu nodošanas darījums bija noticis starp šo teritoriju un Apvienoto Karalisti, kā rezultātā pamatlietas situācija nebija pārrobežu situācija, kurā būtu piemērojamas Savienības tiesības. A. Fisher savukārt varēja atsaukties uz šīm tiesību normām, jo viņa bija Īrijas pilsone un līdz ar to viņai nevarēja piemērot strīdīgo nodokli. Gan S. un P. Fisher, gan Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas dienests pirmās instances tiesas lēmumu pārsūdzēja.

    16

    Iesniedzējtiesa, kurā ir iesniegtas apelācijas sūdzības, uzskata, ka tai uzdoto jautājumu risinājums attiecībā uz brīvības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvas aprites īstenošanu starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti, ko veic Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, ir atkarīgs it īpaši no Gibraltāra statusa Savienības tiesībās un no Gibraltāra pozīcijas attiecībā pret Apvienoto Karalisti atbilstoši šīm tiesībām un it īpaši LESD 49. un 63. pantam, tos lasot kopā ar LESD 355. panta 3. punktu. Iesniedzējtiesa precizē, ka tā Tiesā nevēršas ar jautājumu par tāda tiesiskā regulējuma kā pamatlietā apspriestais Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums saderību ar Savienības tiesībām, jo uzskata, ka varēs iztiesāt pamatlietu, kad būs sniegta atbilde uz uzdotajiem jautājumiem.

    17

    Šajos apstākļos Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apelācijas tiesa (Nodokļu un kanclera lietu palāta), Apvienotā Karaliste) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

    “1)

    LESD 49. panta izpratnē (brīvība veikt uzņēmējdarbību) un ņemot vērā konstitucionālās attiecības starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti:

    a)

    Vai Gibraltārs un Apvienotā Karaliste ir jāuzskata par vienas dalībvalsts daļu [..] Savienības tiesību aktu izpratnē, un, ja tas tā ir, vai tādēļ LESD 49. pants nav piemērojams Apvienotās Karalistes un Gibraltāra attiecībām, izņemot, ciktāl tas var tikt piemērots iekšējam tiesību aktam, vai pakārtoti – [..] LESD 49. panta izpratnē, skatot to atsevišķi, līdz ar to šis pants nav piemērojams, izņemot, ciktāl tas var tikt piemērots iekšējam tiesību aktam?

    Pakārtoti –

    b)

    Ņemot vērā LESD 355. panta 3. punktu, vai Gibraltāra konstitucionālais statuss ir atsevišķa Apvienotās Karalistes teritorija Savienības ietvaros tā, ka vai nu [..] tiesību veikt uzņēmējdarbību īstenošana Gibraltāra un Apvienotās Karalistes attiecībās ir jāuzskata par Savienības iekšējo tirdzniecību LESD 49. panta izpratnē, vai arī [..] LESD 49. pants ir piemērojams, lai aizliegtu ierobežojumus attiecībā uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesībām veikt uzņēmējdarbību Gibraltārā (kā atsevišķā struktūrā)?

    Pakārtoti –

    c)

    Vai Gibraltārs ir uzskatāms par trešo valsti vai teritoriju, kas nozīmē, ka Savienības tiesību akti [..] ir piemērojami darījumiem starp Apvienoto Karalisti un Gibraltāru tikai tad, ja šie tiesību akti ir spēkā starp dalībvalsti un trešo valsti?

    Pakārtoti –

    d)

    Vai konstitucionālās attiecības starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti ir jāvērtē citādi LESD 49. panta izpratnē?

    2)

    Kā un vai vispār atbilde uz iepriekš minētajiem jautājumiem atšķirtos, ja tie tiktu aplūkoti drīzāk LESD 63. panta kontekstā (tātad attiecībā uz kapitāla brīvu apriti), nevis LESD 49. panta kontekstā?”

    Par prejudiciālajiem jautājumiem

    18

    Atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

    19

    Šajā lietā ir pamats piemērot šo noteikumu.

    20

    Ar jautājumiem, kas ir jāskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopā ar LESD 49. pantu vai 63. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites īstenošana starp Apvienoto Karalisti un Gibraltāru, ko veic Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, no Savienības tiesību viedokļa ir situācija, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

    21

    Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa, kura ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var izvērtēt gan to, vai prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu pieņemt nolēmumu, gan to, cik atbilstīgi ir jautājumi, ko tā uzdod Tiesai (spriedums, 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 24. punkts un tajā minētā judikatūra), neuzdod Tiesai jautājumus ne par to, vai ar Savienības tiesībām ir saderīgi tādi tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie Apvienotās Karalistes tiesību akti, uz kuriem pamatojoties tika izdoti strīdīgie paziņojumi par maksājamo nodokli, ne par to, vai tādos apstākļos kā pamatlietā pastāv elementi, kas veido tādu sasaisti ar Savienības tiesībām, lai šajā lietā būtu piemērojams LESD 49. un 63. pants; šādas pārbaudes būtu jāveic minētajai tiesai.

    22

    Iesniedzējtiesa vienīgi lūdz skaidrojumus par Apvienotās Karalistes un Gibraltāra attiecībām no Savienības tiesību viedokļa, lai noteiktu, vai šīs abas teritorijas LESD 49. un 63. panta piemērošanas vajadzībām ir jāuzskata par tādām, kas ir viena dalībvalsts.

    23

    Šajos apstākļos ir jānorāda, ka Tiesa 2017. gada 13. jūnija sprieduma The Gibraltar Betting and Gaming Association (C‑591/15, EU:C:2017:449) 56. punktā jau ir lēmusi, ka LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopā ar LESD 56. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšana, ko Gibraltārā reģistrēti uzņēmumi veic par labu personām, kuras ir Apvienotās Karalistes rezidentes, no Savienības tiesību viedokļa ir tāda situācija, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

    24

    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, pirmkārt, lai arī iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu atsaucas uz LESD 49. un 63. pantu, kā arī LESD 355. panta 3. punktu, no šā lūguma, šķiet, tomēr izriet, ka pamatlietas fakti norisinājās laikā no 2000. līdz 2008. gadam un tādējādi pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. To paturot prātā, minēto tiesību normu saturs katrā ziņā atbilst EKL 43. un 56. pantam un EKL 299. panta 4. punktam, kas bija piemērojami pirms minētā Līguma stāšanās spēkā.

    25

    Otrkārt, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka ne LESD 56. pants, ar ko ir nostiprināta pakalpojumu sniegšanas brīvība, ne LESD 49. un 63. pants, kas skar attiecīgi brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, nav piemērojami situācijā, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti (šajā ziņā skat. spriedumus, 2016. gada 15. novembris, Ullens de Schooten, C‑268/15, EU:C:2016:874, 47. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2017. gada 13. jūnijs, The Gibraltar Betting and Gaming Association, C‑591/15, EU:C:2017:449, 33. punkts).

    26

    Treškārt, LESD 49. un 63. pants, tāpat kā LESD 56. pants, par kuru ir runa lietā, kurā pieņemts 2017. gada 13. jūnija spriedums The Gibraltar Betting and Gaming Association (C‑591/15, EU:C:2017:449), ir piemērojami Gibraltāra teritorijai atbilstoši LESD 355. panta 3. punktam. 1972. gada Pievienošanās aktā paredzētajos Savienības tiesību aktu piemērojamības izņēmumos attiecībā uz Gibraltāra teritoriju noteiktās tiesību jomās nav minēta ne brīvība veikt uzņēmējdarbību, ne kapitāla brīva aprite, kas ir nostiprinātas ar minēto LESD 49. un 63. pantu.

    27

    Šajos apstākļos nav piemērojama cita LESD 355. panta 3. punkta, to lasot kopā ar LESD 49. un 63. pantu, interpretācija kā tā, ko Tiesa attiecībā uz LESD 355. panta 3. punktu, to lasot kopā ar LESD 56. pantu, izmantojusi 2017. gada 13. jūnija spriedumā The Gibraltar Betting and Gaming Association (C‑591/15, EU:C:2017:449).

    28

    Šajā saistībā Tiesa minētā sprieduma 36. punktā precizēja, ka apstāklis, ka Gibraltārs neietilpst Apvienotās Karalistes sastāvā, nav noteicošs, lai konstatētu, vai noteikumu, kas attiecas uz pamatbrīvībām, piemērošanas nolūkā šīs divas teritorijas ir pielīdzināmas vienai dalībvalstij.

    29

    Šim nolūkam Tiesa, pirmkārt, vispirms analizēja nosacījumus, ar kādiem LESD 56. pants ir piemērojams Gibraltāra teritorijai, un šā paša sprieduma 39. punktā secināja, ka, ciktāl ar LESD 355. panta 3. punktu Savienības tiesību normu piemērojamība ir attiecināta uz Gibraltāra teritoriju, neskarot izņēmumus, kuri neattiecas uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, minētais 56. pants ir piemērojams Gibraltāra teritorijai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Apvienotajai Karalistei.

    30

    Tas pats attiecas uz LESD 49. un 63. pantu, kuri atbilstoši LESD 355. panta 3. punktam, kā tas iepriekš tika norādīts šā rīkojuma 26. punktā, ir pilnībā piemērojami Gibraltāra teritorijai. Šajā saistībā nav nozīmes apstāklim, ka LESD 49. un 63. pantu Apvienotajai Karalistei piemēro kā dalībvalstij un Gibraltāram – kā Eiropas teritorijai, par kuras ārējām attiecībām saskaņā ar LESD 355. panta 3. punktu ir atbildīga dalībvalsts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūnijs, The Gibraltar Betting and Gaming Association, C‑591/15, EU:C:2017:449, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

    31

    Otrkārt, Tiesa norādīja, ka nav citu apstākļu, kas abām šīm teritorijām piemērojamā LESD 56. panta piemērošanas vajadzībām ļautu uzskatīt, ka attiecības starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti ir līdzīgas attiecībām, kas pastāv starp divām dalībvalstīm, šajā saistībā precizējot, ka pielīdzināt tirdzniecību starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti tirdzniecībai starp divām dalībvalstīm turpretim nozīmētu noliegt ar LESD 355. panta 3. punktu atzīto saikni starp šo teritoriju un šo dalībvalsti (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūnijs, The Gibraltar Betting and Gaming Association, C‑591/15, EU:C:2017:449, 41. un 42. punkts). Šāds vērtējums identiski attiecas uz LESD 49. un 63. pantu.

    32

    No iepriekš minētā izriet, ka LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopā ar LESD 49. vai 63. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites īstenošana starp Apvienoto Karalisti un Gibraltāru, ko veic Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, no Savienības tiesību viedokļa ir tāda situācija, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

    33

    Šo interpretāciju nevar apšaubīt ar Gibraltāra valdības argumentiem, saskaņā ar kuriem tādējādi tiktu apdraudēts LESD 26. pantā minētais mērķis nodrošināt iekšējā tirgus darbību, kā arī mērķis integrēt Gibraltāru šajā tirgū, ko, šīs valdības ieskatā, tiecas sasniegt ar LESD 355. panta 3. punktu.

    34

    LESD 26. panta 2. punktā saskaņā ar pašu tā formulējumu ir paredzēts, ka iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumu noteikumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, un LESD 49. un 63. pants ir šādi noteikumi attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti. Kā tika atgādināts šā rīkojuma 25. punktā, lai būtu piemērojams LESD 49. vai 63. pants, attiecīgajā situācijā ir jābūt kādam ar ārvalsti saistītam elementam.

    35

    Turklāt minētā interpretācija LESD 49. un 63. pantu nepadara nepiemērojamu Gibraltāra teritorijai. Šīs tiesību normas paliek pilnībā piemērojamas minētajai teritorijai atbilstoši LESD 355. panta 3. punktam ar tādiem pašiem nosacījumiem, ieskaitot nosacījumu attiecībā uz prasību par ārvalsts elementa esamību, kā tie, kas ir paredzēti ikvienai citai Savienības teritorijai, kurai tās ir piemērojamas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūnijs, The Gibraltar Betting and Gaming Association, C‑591/15, EU:C:2017:449, 47. punkts).

    36

    Šo pašu interpretāciju neatspēko arī apsvērumi par Gibraltāra statusu atbilstoši valsts konstitucionālajām tiesībām vai atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kā Tiesa to jau būtībā ir precizējusi 2017. gada 13. jūnija sprieduma The Gibraltar Betting and Gaming Association (C‑591/15, EU:C:2017:449) 49.–55. punktā.

    37

    Attiecībā it īpaši uz argumentiem saistībā ar starptautiskajām tiesībām Tiesa atgādināja, ka nav strīda par to, ka Gibraltārs ir iekļauts teritoriju, kurām nav savas pārvaldes, sarakstā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 73. panta izpratnē. Šā rīkojuma 32. punktā sniegtā LESD 355. panta 3. punkta, to lasot kopā ar LESD 49. vai 63. pantu, interpretācija nekādi neietekmē Gibraltāra teritorijas statusu atbilstoši starptautiskajām tiesībām, un tādējādi to nevar izprast tā, ka ar to tiktu apdraudēts minētās teritorijas atsevišķais un nodalītais statuss (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūnijs, The Gibraltar Betting and Gaming Association, C‑591/15, EU:C:2017:449, 52. un 54. punkts).

    38

    No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopā ar LESD 49. vai 63. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites īstenošana starp Apvienoto Karalisti un Gibraltāru, ko veic Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, no Savienības tiesību viedokļa ir situācija, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

    Par tiesāšanās izdevumiem

    39

    Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

     

    Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

     

    LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopā ar LESD 49. vai 63. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites īstenošana starp Apvienoto Karalisti un Gibraltāru, ko veic Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, no Savienības tiesību viedokļa ir situācija, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

     

    [Paraksti]


    ( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.

    Augša