–

Ornua Co‑operative Ltd, agrāk The Irish Dairy Board Co‑operative Ltd, vārdā – E. Armijo Chávarri, abogado,

–

Tindale & Stanton Ltd España SL vārdā – A. von Mühlendahl un J. Güell Serra, abogados,

–

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un M. Hellmann, pārstāvji,

–

Francijas valdības vārdā – D. Colas un D. Segoin, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier un T. Scharf, kā arī J. Samnadda, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 9. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Ornua Co‑operative Ltd, agrāk The Irish Dairy Board Co‑operative Ltd (turpmāk tekstā – “Ornua”), un Tindale & Stanton Ltd España SL (turpmāk tekstā – “T & S”) par T & S veikto apzīmējuma lietošanu, kas, pēc Ornua uzskatiem, rada iespēju sajaukt to ar Eiropas Savienības preču zīmēm, kuru īpašniece tā ir, un šo preču zīmju reputācijas aizskārumu.

3

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ir atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 207/2009, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES) 2015/2424 (OV 2015, L 341, 21. lpp.), kura stājusies spēkā 2016. gada 23. martā. Tomēr, ņemot vērā dienu, kad radās pamatlietas fakti, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir izskatāms atbilstoši Regulai Nr. 207/2009, kāda tā bija spēkā pirms šīs grozīšanas.

4

Saskaņā ar šīs regulas preambulas 3. apsvērumu:

“Lai turpinātu īstenot [..] [Savienības] mērķus, būtu nepieciešams paredzēt [..] noteikumus par preču zīmēm, lai uzņēmumi varētu ar vienotu procedūru iegūt [Eiropas Savienības] preču zīmes, kam ir piešķirta vienāda aizsardzība un kas ir spēkā visā [Savienības] teritorijā. Šādi noteiktais [Eiropas Savienības] preču zīmes vienotības princips būtu jāpiemēro, ja vien šajā regulā nav minēts citādi.”

5

Minētās regulas 1. panta 2. punktā, kas ietilpst tās I sadaļā “Vispārējie noteikumi”, ir noteikts:

“[Eiropas Savienības] preču zīme ir vienota. Tai ir vienāds spēks visā [Savienībā]; to nereģistrē, nenodod un neatdod, tā nevar būt tāda lēmuma priekšmets, kas atceļ īpašnieka tiesības vai paziņo tās par spēkā neesošām, un tās izmantošanu nevar aizliegt, ja tas neattiecas uz visu [Savienību]. Šo principu piemēro, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”

6

Tās pašas regulas II sadaļas nosaukums ir “Tiesību akti par preču zīmēm”. Tās 2. iedaļā “[Savienības] preču zīmju spēks” tostarp ir ietverti, attiecīgi, 9. pants “Tiesības, ko piešķir [Eiropas Savienības] preču zīme” un 12. pants “[Eiropas Savienības] preču zīmes spēka ierobežojums”.

7

Atbilstoši minētā 9. panta 1. punktam:

“[Eiropas Savienības] preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:

8

Minētajā 12. pantā ir paredzēts:

“Ar nosacījumu, ka trešā persona minēto rūpnieciskos vai komercdarījumos izmanto godīgi, [Eiropas Savienības] preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešajai personai darījumos izmantot:

9

Ornua ir saskaņā ar Īrijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura veic saimniecisko darbību pārtikas nozarē. Tā konkrēti tirgo sviestu un citus piena produktus.

10

Tā ir īpašniece vairākām Eiropas Savienības preču zīmēm, tostarp vārdiskajai preču zīmei “KERRYGOLD”, kas reģistrēta 1998. gadā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē saskaņā ar 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, pārskatītajā un grozītajā versijā, proti, it īpaši, attiecībā uz sviestu un citiem piena produktiem, kā arī divām šādām grafiskajām preču zīmēm, kas reģistrētas, attiecīgi, 1998. un 2011. gadā attiecībā uz to pašu preču klasi (turpmāk tekstā kopā sauktas – “Eiropas Savienības preču zīmes “KERRYGOLD””):

11

Preces, uz kurām šīs preču zīmes ir izvietotas, tiek eksportētas uz vairākām valstīm. Savienībā minētās preces galvenokārt tiek pārdotas Spānijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Francijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē.

12

T & S ir saskaņā ar Spānijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura Spānijā importē un izplata margarīnu ar apzīmējumu “KERRYMAID”. Šos produktus Īrijā ražo sabiedrība Kerry Group plc.

13

“Kerry Group” Īrijā, kā arī Apvienotajā Karalistē ir reģistrējusi valsts preču zīmi “KERRYMAID”.

14

2014. gada 29. janvārīThe Irish Dairy Board Co-operative, kas 2015. gada 31. martā kļuva par Ornua, cēla pret T & S prasību par preču zīmes pārkāpumu Juzgado de lo Mercantil de Alicante (Alikantes Komerctiesa, Spānija) kā Eiropas Savienības preču zīmju tiesā, lai panāktu, ka tiek konstatēts, ka T & S, Spānijā importēdama un izplatīdama margarīnu ar apzīmējumu “KERRYMAID”, pārkāpj ar Eiropas Savienības preču zīmēm “KERRYGOLD” piešķirtās tiesības. Tas, ka T & S lieto apzīmējumu “KERRYMAID”, radot sajaukšanas iespēju un bez pietiekama iemesla netaisnīgi radot tai labumu no minēto preču zīmju atšķirtspējas un reputācijas.

15

Šī tiesa vispirms konstatēja, ka vienīgā līdzība starp apzīmējumu “KERRYMAID” un Eiropas Savienības preču zīmēm “KERRYGOLD” ir saistīta ar elementu “kerry”, kas norāda uz Īrijas grāfisti, kura ir pazīstama ar liellopu audzēšanu.

16

Tad šī tiesa norādīja, ka lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka Īrijā un Apvienotajā Karalistē Eiropas Savienības preču zīmes “KERRYGOLD” un valsts preču zīme “KERRYMAID” mierīgi pastāv līdzās.

17

Minētā tiesa no tā secināja, ka Spānijā nevar pastāvēt sajaukšanas iespēja starp Eiropas Savienības preču zīmēm “KERRYGOLD” un apzīmējumu “KERRYMAID”. Tā kā Īrijai un Apvienotajai Karalistei kopā Savienībā ir būtiska demogrāfiskā ietekme, šo preču zīmju un šī apzīmējuma mierīgai līdzāspastāvēšanai šajās abās dalībvalstīs saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmes vienoto raksturu būtu jāliek secināt, ka nepastāv sajaukšanas risks starp minētajām preču zīmēm un minēto apzīmējumu visā Savienības teritorijā.

18

Visbeidzot, šī tiesa pauda viedokli, ka minētās mierīgās līdzāspastāvēšanas Īrijā un Apvienotajā Karalistē dēļ T & S nevar Spānijā netaisnīgi gūt labumu no Eiropas Savienības preču zīmju “KERRYGOLD” atšķirtspējas vai reputācijas.

19

Pamatodamās uz šiem apsvērumiem, Juzgado de lo Mercantil de Alicante (Alikantes Komerctiesa) ar 2015. gada 18. marta spriedumu noraidīja šo prasību par preču zīmes pārkāpumu.

20

Par šo spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība iesniedzējtiesā.

21

Balstoties uz konstatējumu, ka Eiropas Savienības preču zīmju “KERRYGOLD” un apzīmējuma “KERRYMAID” mierīga līdzāspastāvēšana ir pierādījusies tikai Īrijā un Apvienotajā Karalistē, iesniedzējtiesa šaubās par pirmās instances tiesas veiktās attiecināšanas saderību ar Regulu Nr. 207/2009. Pieņemot, ka šo preču zīmju un šī apzīmējuma mierīgā līdzāspastāvēšana Īrijā un Apvienotajā Karalistē izraisa to, ka šajās divās dalībvalstīs sajaukšanas iespēja nepastāv, pēc iesniedzējtiesas uzskatiem, no tā tomēr neizriet, ka sajaukšanas iespēja starp minētajām preču zīmēm un minēto apzīmējumu nepastāvētu arī pārējās dalībvalstīs. Šāda attiecināšana varētu atņemt lietderīgo iedarbību tiesībām, kas Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam ir piešķirtas atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 9. pantam.

22

Šādos apstākļos Audiencia Provincial de Alicante (Alikantes provinces tiesa, Spānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Tiesa nosūtīja iesniedzējtiesai lūgumu sniegt paskaidrojumus, lai noskaidrotu, vai šai tiesai, piemērojot Regulu Nr. 207/2009, ir jāietver pārbaude attiecībā uz pirmās instances tiesas sniegto vērtējumu, saskaņā ar kuru, tā kā konfliktējošajos apzīmējumos ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “kerry” un tā kā elementi “gold” un “maid” nav līdzīgi, tad katrā ziņā nevar pastāvēt sajaukšanas iespēja.

24

Iesniedzējtiesa uz šo lūgumu sniegt paskaidrojumus atbildēja apstiprinoši.

25

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka vienā Savienības daļā Eiropas Savienības preču zīme un valsts preču zīme mierīgi pastāv līdzās, ļauj, ņemot vērā Eiropas Savienības preču zīmes vienoto raksturu, secināt, ka citā Savienības daļā, kurā šīs Eiropas Savienības preču zīmes un šai preču zīmei identiska valsts apzīmējuma mierīgas līdzāspastāvēšanas nav, nepastāv sajaukšanas iespēja starp minēto Eiropas Savienības preču zīmi un šo apzīmējumu.

26

Tā kā šis jautājums ir uzdots Eiropas Savienības preču zīmes vienotā rakstura aspektā, uzreiz ir jānorāda, ka atbilstoši šim principam, kas pausts Regulas Nr. 207/2009 preambulas 3. apsvērumā un precizēts tās 1. panta 2. punktā, Eiropas Savienības preču zīmēm ir piešķirta vienāda aizsardzība un tās ir spēkā visā Savienības teritorijā. Atbilstoši šai normai, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Eiropas Savienības preču zīme netiek reģistrēta, nodota un atdota, tā nevar būt tāda lēmuma priekšmets, ar kuru tiek atceltas īpašnieka tiesības vai ar kuru tās tiek paziņotas par spēkā neesošām, un tās izmantošana var tikt aizliegta tikai attiecībā uz visu Savienību.

27

Ja Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punktā ir minēta tikai preču zīmes reģistrācija, tās nodošana, ar preču zīmi piešķirto tiesību zaudēšana un aizliegums izmantot preču zīmi, tad, lasot šo tiesību normu kopā ar šīs regulas preambulas 3. apsvērumu, var secināt, ka arī Eiropas Savienības preču zīmes spēks, kas izklāstīts minētās regulas II sadaļas 2. iedaļā, vienveidīgi attiecas uz visu Savienības teritoriju.

28

Tādējādi Tiesa jau ir atzinusi, ka Eiropas Savienības preču zīmes ekskluzīvās tiesības, kas īpašniekam piešķirtas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punktu, principā aptver visu Savienības teritoriju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 12. aprīlis, DHL Express France, C‑235/09, EU:C:2011:238, 39. punkts).

29

Attiecībā uz šīs regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka ar šo tiesību normu Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks tiek aizsargāts pret jebkuru izmantošanu, kas apdraud vai var apdraudēt šīs preču zīmes izcelsmes norādes funkciju (spriedums, 2016. gada 22. septembris, combit Software, C‑223/15, EU:C:2016:719, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šādi ar minēto tiesību normu Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam piešķirto vienādo aizsardzību veido šī īpašnieka tiesības visur Savienībā attiecībā uz visām trešajām personām aizliegt bez šī īpašnieka piekrišanas darījumos izmantot tādu identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, kas apdraud vai var apdraudēt šīs preču zīmes izcelsmes norādes funkciju un tādējādi rada sajaukšanas iespēju.

31

Lai Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks varētu atsaukties uz šīm tiesībām, nekādi nav nepieciešams, lai identiskā vai līdzīgā apzīmējuma izmantošana, kas rada sajaukšanas iespēju, notiktu visā Savienības teritorijā.

32

Ja Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks būtu aizsargāts tikai no aizskārumiem, kuri izdarīti visā Savienības teritorijā, tad tam nebūtu iespējams iebilst pret tādu identisku vai līdzīgu apzīmējumu izmantošanu, kas rada sajaukšanas iespēju tikai kādā šīs teritorijas daļā, lai gan Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis ir šo īpašnieku visur Savienībā aizsargāt pret jebkādu izmantošanu, kas apdraud vai var apdraudēt tā preču zīmes izcelsmes norādes funkciju.

33

Tādējādi, ja apzīmējuma izmantošana rada sajaukšanas ar Eiropas Savienības preču zīmi iespēju vienā Savienības teritorijas daļā, lai gan šāda izmantošana nerada sajaukšanas iespēju citā šīs teritorijas daļā, tad pastāv ar šo preču zīmi piešķirto ekskluzīvo tiesību pārkāpums. Šajā gadījumā Eiropas Savienības preču zīmju tiesai, kurā iesniegta lieta, ir jāaizliedz tirgot attiecīgos produktus ar aplūkoto apzīmējumu visā Savienības teritorijā, izņemot to šīs teritorijas daļu, attiecībā uz kuru ir konstatēta sajaukšanas iespējas neesamība (spriedums, 2016. gada 22. septembris, combit Software, C‑223/15, EU:C:2016:719, 25. un 36. punkts).

34

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka starp pamatlietas dalībniekiem nav strīda par to, ka Eiropas Savienības preču zīmes “KERRYGOLD” un valsts preču zīme “KERRYMAID” mierīgi pastāv līdzās Īrijā un Apvienotajā Karalistē, tādēļ Ornua neiebilst pret šīs valsts preču zīmes izmantošanu šajās dalībvalstīs.

35

Tāpat nav strīda par to, ka šādas mierīgas līdzāspastāvēšanas nav tajā Savienības teritorijas daļā, uz kuru attiecas prasība par preču zīmes pārkāpumu, proti, Spānijas teritorijā, un ka T & S ir izmantojusi apzīmējumu “KERRYMAID” bez Ornua piekrišanas.

36

Vispār no Tiesas judikatūras izriet, ka pārbaudei par sajaukšanas iespējas esamību kādā Savienības teritorijas daļā ir jābūt pamatotai ar visaptverošu vērtējumu par visiem faktoriem, kam ir nozīme attiecīgajā gadījumā, un ka šajā vērtējumā ir jābūt ietvertam preču zīmes un trešo personu izmantotā apzīmējuma vizuālam, fonētiskam vai konceptuālam salīdzinājumam, kas, it īpaši valodniecisku apsvērumu dēļ, var izraisīt atšķirīgus secinājumus attiecībā uz dažādām Savienības teritorijas daļām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 22. septembris, combit Software, C‑223/15, EU:C:2016:719, 31. un 33. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

37

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 39. punktā, no tā izriet, ka tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā Eiropas Savienības preču zīmju un apzīmējuma mierīga līdzāspastāvēšana ir konstatēta Īrijā un Apvienotajā Karalistē, Eiropas Savienības preču zīmju tiesa, kurai ir iesniegta prasība par preču zīmes pārkāpumu attiecībā uz šī apzīmējuma izmantošanu citā dalībvalstī, šajā gadījumā Spānijas Karalistē, nevar savu vērtējumu pamatot vienīgi ar minēto mierīgo līdzāspastāvēšanu, kāda vērojama Īrijā un Apvienotajā Karalistē. Gluži pretēji, šai tiesai ir jāsniedz visaptverošs vērtējums par visiem atbilstīgajiem faktoriem.

38

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka vienā Eiropas Savienības daļā Eiropas Savienības preču zīme un valsts preču zīme mierīgi pastāv līdzās, neļauj secināt, ka citā Savienības daļā, kurā šīs Eiropas Savienības preču zīmes un šai preču zīmei identiska valsts apzīmējuma mierīgas līdzāspastāvēšanas nav, nepastāvētu sajaukšanas iespēja starp minēto Eiropas Savienības preču zīmi un šo apzīmējumu.

39

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka elementus, kam, pēc Eiropas Savienības preču zīmju tiesas, kurai ir iesniegta prasība par preču zīmes pārkāpumu, uzskatiem, ir nozīme, izvērtējot, vai Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs kādā Savienības teritorijas daļā, uz kuru neattiecas minētā prasība, aizliegt izmantot preču zīmi, šī tiesa var ņemt vērā, lai izvērtētu, vai šim īpašniekam ir tiesības aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu tajā Savienības teritorijas daļā, uz kuru attiecas minētā prasība.

40

Tādējādi, kā atgādināts šī sprieduma 36. punktā, pārbaudei, kas ir jāveic kompetentajai Eiropas Savienības preču zīmju tiesai, ir jābūt pamatotai ar visaptverošu vērtējumu par visiem faktoriem, kam ir nozīme tajā iesniegtajā lietā.

41

Šim visaptverošajam vērtējumam attiecībā uz vizuālo, fonētisko vai konceptuālo salīdzinājumu starp attiecīgo Eiropas Savienības preču zīmi un trešās personas izmantoto apzīmējumu, ir jābūt pamatotam ar iespaidu kopumā, kādu šī preču zīme un šis apzīmējums rada konkrētajai sabiedrības daļai, kuru veido attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs, kas ir pietiekami labi informēts, pietiekami vērīgs un piesardzīgs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 25. jūnijs, Loutfi Management Propriété intellectuelle, C‑147/14, EU:C:2015:420, 21. un 25. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

42

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 41. un 42. punktā, ja tirgus apstākļi un sociālie un kultūras vai citi apstākļi, kuri ietekmē kopējo iespaidu, kādu vidusmēra patērētājam rada Eiropas Savienības preču zīme un attiecīgais apzīmējums, būtiski neatšķiras dažādās Savienības daļās, tad nekas neliedz ņemt vērā atbilstīgus faktorus, kuru esamība kādā Savienības teritorijas daļā ir pierādīta, kad tiek vērtēts, vai šīs preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt šī apzīmējuma izmantošanu citā Savienības daļā vai visā Savienības teritorijā.

43

Šajā gadījumā, kā izriet no atbildes uz lūgumu sniegt paskaidrojumus un no Tiesai sniegtajiem apsvērumiem, T & S konkrēti norāda, ka apzīmējums “KERRYMAID”, ko tā izmanto Spānijā, nav līdzīgs Ornua Eiropas Savienības preču zīmēm “KERRYGOLD” un tādējādi nevar radīt sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jo elements “kerry” ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, uz kuru atbilstoši šīs regulas 12. pantam neattiecas ekskluzīvās tiesības, kādas Ornua ir piešķirtas ar minēto 9. pantu.

44

Ar Regulas Nr. 207/2009 9. pantu piešķirto ekskluzīvo tiesību ierobežojumam, uz kuru atsaucas T & S, ir izvirzīts nosacījums, ka apzīmējuma, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, izmantošanai rūpnieciskos vai komercdarījumos ir jābūt godīgai. Lai pārbaudītu, vai šis nosacījums, kas ir lojalitātes pienākuma izpausme attiecībā uz preču zīmes īpašnieka likumīgajām interesēm, ir izpildīts, tiesai, kurā iesniegta lieta, ir visaptveroši jāizvērtē visi apstākļi, kuriem ir nozīme (it īpaši skat. spriedumus, 2004. gada 7. janvāris, Gerolsteiner Brunnen, C‑100/02, EU:C:2004:11, 24. un 26. punkts; 2004. gada 16. novembris, Anheuser-Busch, C‑245/02, EU:C:2004:717, 82. un 84. punkts, kā arī 2005. gada 17. marts, Gillette Company un Gillette Group Finland, C‑228/03, EU:C:2005:177, 41. punkts).

45

Šajā ziņā ir jāņem vērā konkrēti trešās personas tirgotās preces noformējuma kopējais iespaids, tas, kā ir parādīta atšķirība starp aplūkojamo preču zīmi un šīs trešās personas izmantoto apzīmējumu, kā arī minētās trešās personas pūles, lai nodrošinātu, ka patērētāji nošķir šīs trešās personas preces no preču zīmes īpašnieka precēm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 17. marts, Gillette Company un Gillette Group Finland, C‑228/03, EU:C:2005:177, 46. punkts).

46

Ja iesniedzējtiesai, izvērtējot, vai Ornua ir tiesīga aizliegt Spānijā izmantot apzīmējumu “KERRYMAID”, būtu jāparedz ņemt vērā Īrijā un Apvienotajā Karalistē esošos elementus, tad tai iepriekš būtu jāpārliecinās, ka nepastāv būtiska atšķirība starp tirgus apstākļiem vai sociālajiem un kultūras apstākļiem, kādi ir novērojami, attiecīgi, Savienības daļā, uz kuru attiecas prasība par preču zīmes pārkāpumu, un Savienības daļā, kurā atrodas ģeogrāfiskā teritorija, kura atbilst attiecīgajā preču zīmē ietvertajam ģeogrāfiskajam apzīmējumam. Nevar tikt izslēgts, ka rīcība, kāda var tikt sagaidīta no trešās personas, lai trešās personas veikta apzīmējuma izmantošana rūpnieciskos vai komercdarījumos būtu godīga, tādā Savienības daļā, kurā patērētājiem ir īpaša saikne ar attiecīgajā preču zīmē vai apzīmējumā ietverto ģeogrāfisko apzīmējumu, ir jāanalizē citādi nekā Savienības daļā, kurā šī saikne ir vājāka.

47

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka elementus, kam, pēc Eiropas Savienības preču zīmju tiesas, kurai iesniegta prasība par preču zīmes pārkāpumu, uzskatiem, ir nozīme vērtējumā par to, vai Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs kādā Eiropas Savienības teritorijas daļā, uz kuru neattiecas minētā prasība, aizliegt izmantot apzīmējumu, šī tiesa var ņemt vērā, lai izvērtētu, vai šis īpašnieks ir tiesīgs aizliegt šī apzīmējuma izmantošanu tajā Savienības teritorijas daļā, uz kuru attiecas minētā prasība, ja vien tirgus apstākļi un sociālie un kultūras apstākļi minētajā Savienības daļā būtiski neatšķiras no apstākļiem citās Savienības daļās.

48

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka vienā Savienības daļā pazīstama Eiropas Savienības preču zīme un apzīmējums mierīgi pastāv līdzās, ņemot vērā Eiropas Savienības preču zīmes vienoto raksturu, ļauj secināt, ka citā Savienības daļā, kurā šīs mierīgās līdzāspastāvēšanas nav, pastāv pamatots iemesls, kas attaisno šī apzīmējuma izmantošanu.

49

Kā atgādināts šī sprieduma 28. punktā, Eiropas Savienības preču zīmes ekskluzīvās tiesības, kas īpašniekam piešķirtas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punktu, principā aptver visu Savienības teritoriju.

50

Paplašinātā aizsardzība, kāda šīs regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir piešķirta pazīstamu Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem, izpaužas kā šo īpašnieku tiesības aizliegt visām trešajām personām darījumos bez minētā īpašnieka piekrišanas bez pamatota iemesla izmantot identisku vai līdzīgu apzīmējumu – vai tas būtu attiecībā uz līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, vai arī precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem šīs preču zīmes ir reģistrētas, – kā rezultātā tiek netaisnīgi gūts labums no minēto preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tiek nodarīts kaitējums šai atšķirtspējai vai šai reputācijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Interflora un Interflora British Unit, C‑323/09, EU:C:2011:604, 68. un 70. punkts).

51

Lai Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks izmantotu šo paplašināto aizsardzību, atbilstoši minētā 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir jāpierāda, ka šī preču zīme ir “[Savienībā] pazīstama”. Šajā nolūkā pietiek, ka ir pierādīts tas, ka minētajai preču zīmei ir šāda reputācija būtiskā Savienības teritorijas daļā, kas attiecīgā gadījumā, konkrēti, var atbilst tikai vienas dalībvalsts teritorijai. Ja šis nosacījums ir izpildīts, attiecīgā Eiropas Savienības preču zīme ir uzskatāma par pazīstamu visā Savienībā (spriedumi, 2009. gada 6. oktobris, PAGO International, C‑301/07, EU:C:2009:611, 27., 29. un 30. punkts, kā arī 2015. gada 3. septembris, Iron & Smith, C‑125/14, EU:C:2015:539, 19. un 20. punkts).

52

Šajā judikatūrā ir apliecināts, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks vai nu saņem paplašināto aizsardzību, kāda Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir piešķirta visur Savienībā, vai arī to nesaņem vispār. Tādējādi ar jebkuru Eiropas Savienības preču zīmi piešķirtās aizsardzības apjomam ir vienots raksturs visā Savienības teritorijā.

53

Savukārt, lai Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, uz kuru attiecas minētā paplašinātā aizsardzība, varētu atsaukties uz savām tiesībām, kas tam piešķirtas ar minēto 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nemaz nav nepieciešams, lai apzīmējums, aizskarot minētās tiesības, būtu izmantots visā Savienības teritorijā.

54

Ja šis īpašnieks būtu aizsargāts tikai pret aizskārumiem, kas izdarīti visā Savienības teritorijā, tad tam nebūtu iespējas iebilst pret aizskārumiem, kas izdarīti tikai kādā šīs teritorijas daļā, lai gan Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķis ir visur Savienībā aizsargāt šo īpašnieku pret jebkādu identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu bez pietiekama iemesla, kuras rezultātā tiek netaisnīgi gūts labums no šo preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tiek nodarīts kaitējums šai atšķirtspējai vai šai reputācijai.

55

Šajā gadījumā man nešķiet, ka būtu apstrīdēts tas, ka Eiropas Savienības preču zīmes “KERRYGOLD” ir pazīstamas Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

56

Turklāt no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietas dalībniekiem nav strīda par to, ka šo preču zīmju un valsts preču zīmes “KERRYMAID” mierīgās līdzāspastāvēšanas dēļ Īrijā un Apvienotajā Karalistē pastāv pietiekams iemesls izmantot šo apzīmējumu šajā Savienības daļā.

57

Kā jau ir norādīts šī sprieduma 35. punktā, nav strīda arī par to, ka šādas mierīgas līdzāspastāvēšanas nav tajā Savienības teritorijas daļā, uz kuru attiecas prasība par preču zīmes pārkāpumu, proti, Spānijas teritorijā, un ka T & S ir izmantojusi apzīmējumu “KERRYMAID” bez Ornua piekrišanas.

58

Vispār no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka pārbaudei par to, vai pastāv aizskārums, kas minēts Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir jābūt pamatotai ar visaptverošu vērtējumu, kurā ir ņemti vērā visi faktori, kam ir nozīme šajā lietā (spriedumi, 2009. gada 18. jūnijs, L’Oréal u.c., C‑487/07, EU:C:2009:378, 44. punkts, kā arī 2013. gada 18. jūlijs, Specsavers International Healthcare u.c., C‑252/12, EU:C:2013:497, 39. punkts).

59

No tā izriet, ka šajā gadījumā, kad pastāv pamatots iemesls, kas attaisno apzīmējuma “KERRYMAID” izmantošanu Īrijā un Apvienotajā Karalistē Eiropas Savienības preču zīmju “KERRYGOLD” un attiecīgā valsts apzīmējuma mierīgās līdzāspastāvēšanas dēļ šajās divās dalībvalstīs, Eiropas Savienības preču zīmju tiesa, kurai ir iesniegta prasība par preču zīmes pārkāpumu attiecībā uz šī apzīmējuma izmantošanu citā dalībvalstī, nevar savu vērtējumu pamatot vienīgi ar minēto mierīgo līdzāspastāvēšanu Īrijā un Apvienotajā Karalistē, bet tai, gluži pretēji, ir jāsniedz visaptverošs vērtējums par visiem atbilstīgajiem faktoriem.

60

Tātad uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka vienā Eiropas Savienības daļā pazīstama Eiropas Savienības preču zīme un apzīmējums mierīgi pastāv līdzās, neļauj secināt, ka citā Savienības daļā, kurā šīs mierīgās līdzāspastāvēšanas nav, pastāvētu pamatots iemesls, kas attaisno šī apzīmējumu izmantošanu.

61

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: