1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 4. klauzulu Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku (turpmāk tekstā – “pamatnolīgums”), kas noslēgts 1999. gada 18. martā un pievienots pielikumā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Carlos Álvarez Santirso un Consejería de Educación, Cultura y Deporte del Principado de Asturias (Astūrijas firstistes autonomās kopienas Izglītības, kultūras un sporta ministrija, turpmāk tekstā – “Izglītības ministrija”) par šīs pēdējās minētās lēmumu liegt attiecīgajai personai piedalīties pirmajā mācībspēku novērtēšanas plānā.

3

Saskaņā ar Direktīvas 1999/70 1. pantu tās mērķis ir “ieviest [..] pamatnolīgumu [..], ko [..] savā starpā noslēdza vispārējās starpprofesionālās organizācijas (UNICE, CEEP un EAK)”.

4

Šīs direktīvas 2. panta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi šīs direktīvas izpildei [un tām ir jāveic] vis[i] vajadzīg[ie] pasākum[i], lai tās vienmēr varētu garantēt iznākumus, ko paredz šī direktīva. [..]”

5

Saskaņā ar pamatnolīguma 1. klauzulu tās mērķis ir, pirmkārt, uzlabot noteikta darba laika darba kvalitāti, nodrošinot diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu, un, otrkārt, radīt kārtību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, piemērojot uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu vai attiecību tiesisko pārmantojamību.

6

Pamatnolīguma 2. klauzulas “Darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Šo nolīgumu piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar likumiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi katrā dalībvalstī.”

7

Pamatnolīguma 3. klauzulā “Definīcijas” ir noteikts:

8

Pamatnolīguma 4. klauzulas “Diskriminācijas aizlieguma princips” 1. punktā ir paredzēts:

“Darba nosacījumi, ko piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, neskatoties uz to, ka ar viņiem slēgts līgums vai darba attiecības uz noteiktu termiņu, nav mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.”

9

1985. gada 26. decembraLey del Principado de Asturias 3/1985 de Ordenación de la Función Pública de la Administración del Principado de Asturias (Astūrijas firstistes Likums 3/1985 par Astūrijas firstistes civildienestu) (1986. gada 10. martaBOE Nr. 59, 9083. lpp.) 6. pantā “pagaidu darbinieki” ir definēti kā personas, kuras, pamatojoties uz likumīgu iecelšanu amatā, uz laiku aizpilda vakantos amatus Astūrijas firstistes valsts pārvaldes iestādēs, ja tos neieņem pastāvīgie ierēdņi, vai aizvieto pastāvīgos ierēdņus un pilda viņu pienākumus viņu norīkojuma vai īpaša atvaļinājuma gadījumā.

10

Saskaņā ar 2006. gada 3. maijaLey Orgánica 2/2006 de educación (Konstitutīvais likums 2/2006 par izglītību) (2006. gada 4. maijaBOE Nr. 106, 17158. lpp.) 106. pantu, lai uzlabotu mācību kvalitāti un pasniedzēju darbu, izglītības pārvaldes iestādes, piedaloties mācībspēkiem, izstrādā plānus pasniedzēju darba novērtēšanai.

11

Saskaņā ar 2009. gada 29. decembraLey del Principado de Asturias 6/2009 de Evaluación de la Función Docente y sus Incentivos (Astūrijas firstistes Likums 6/2009 par mācībspēku darba novērtēšanu un stimuliem) (2010. gada 2. martaBOE Nr. 53, 20432. lpp.) novērtēšanas plāni ir Astūrijas izglītības sistēmas darbības un vērtēšanas mēraukla, analizējot un novērtējot mācībspēku veiktos pienākumus. Šajā ziņā novērtēšanas plānos citu starpā ir jāņem vērā tādi aspekti kā darba kavēšana, klases audzināšanas funkcijas, dalība kopīgos projektos [darba] uzlabošanai, eksperimentālos projektos un ārpusklases nodarbībās, lielāka atdeve, vadošu amatu pildīšana vai arī mācībspēku iesaistīšanās mācību iestādes kopīgo mērķu, kas noteikti vispārējā mācību gada programmā, sasniegšanā.

12

Saskaņā ar Likuma 6/2009 2. pantu mācībspēku darba novērtēšanas plānam var pieteikties pastāvīgie ierēdņi, kuri ietilpst Konstitutīvajā likumā 2/2006 minēto pasniedzēju sastāvā un ir valsts pārvaldes iestāžu personāla locekļi un kuri var apliecināt, ka viņu darba stāžs ir 5 gadi.

13

Likuma 6/2009 3. pantā ir noteikts, ka personas, kuras atbilst novērtēšanas plānā noteiktajām prasībām, saņem materiālu stimulu, ar ko pasniedzēju kvalifikācija tiek atzīta tādā veidā un apmērā, kā to noteikusi Reģionālā Padome, apstiprinot mācībspēku darba novērtēšanas plānus.

14

Tādējādi piemērojamajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts materiālais stimuls, kura apmērs ir EUR 206,53 mēnesī A1 apakšgrupas ierēdņiem un EUR 132,18 mēnesī A2 apakšgrupas ierēdņiem.

15

C. Álvarez Santirso, kas ir pieņemts darbā kā pagaidu darbinieks, 16 gadus aizpilda dažādas pasniedzēja vakantās vietas valsts vidējās vispārējās izglītības iestādēs Astūrijas autonomajā kopienā.

16

Atbilstoši Izglītības ministrijas 2015. gada 6. aprīļa lēmumam, ar kuru tika izsludināta pieteikšanās pirmajam mācībspēku darba novērtēšanas plānam, C. Álvarez Santirso iesniedza pieteikumu, ievērojot noteikto termiņu un formalitātes.

17

Ar 2015. gada 5. jūnija lēmumu Izglītības ministrija apstiprināja galīgo to personu sarakstu, kas pēc pieteikšanās procedūras tika iekļautas dalībai pirmajā mācībspēku darba novērtēšanas plānā. C. Álvarez Santirso pieteikums tika noraidīts ar pamatojumu, ka prasītājs ir pagaidu ierēdnis un ka dalība novērtēšanas plānā ir paredzēta tikai ierēdņiem, kuru darba stāžs ir vismaz pieci gadi.

18

C. Álvarez Santirso par šo lēmumu iesniedza administratīvo sūdzību Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 1 de Oviedo (Ovjedo Administratīvā tiesa Nr. 1, Spānija), atsaucoties uz nevienlīdzību ierēdņu un pagaidu darbinieku atalgojumā, kas ir balstīta tikai uz pēdējo minēto pieņemšanas darbā pagaidu raksturu.

19

Astūrijas firstistes pārstāvji apgalvo, ka attiecīgo atšķirīgo attieksmi pamato objektīvi iemesli, kas ir saistīti ar atšķirīgu izglītību, spējām un nopelniem, kuri ir apliecināti atlases procesā, jo ierēdņiem ir jāatbilst stingrākiem kritērijiem, kas pamato lielāku atalgojumu. Turklāt, ja pagaidu darbiniekiem tiktu piešķirts atalgojums, kas atbilst ierēdņu profesionālajai novērtēšanas sistēmai, tiktu izraisīta atgriezeniskā diskriminācija attiecībā uz ierēdņiem, ciktāl pamatojoties uz nopelniem iegūtas darbavietas saglabāšana esot atkarīga no novērtējuma rezultāta.

20

Iesniedzējtiesa pauž šaubas par attiecīgā tiesiskā regulējuma saderību ar pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktu, ņemot vērā it īpaši Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru darba [tiesisko] attiecību pagaidu raksturs, izņemot jebkādu citu objektīvu iemeslu, neesot pietiekams, lai pamatotu atšķirīgu attieksmi attiecībā uz darba nosacījumiem neatkarīgi no tā, vai tā būtu papildu atalgojuma kā trīsgadu piemaksa atzīšana (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819), klasificēšana augstākā atalgojuma kategorijā (spriedums, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557) vai pieprasījums izmaksāt sešgadu piemaksu par kvalifikācijas celšanu (rīkojums, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67).

21

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa uzsver, ka attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā mācībspēku novērtēšanas plāna piemērošana ir paredzēta tikai ierēdņiem, izslēdzot pagaidu darbiniekus, pat ja pēdējie minētie var apliecināt prasīto piecu gadu darba stāžu un atbilst noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz izglītību, iesaistīšanos mācību iestādē un viņu ieguldījumu pēdējās minētās kopīgo mērķu sasniegšanā. Ciktāl šiem dažādajiem novērtēšanas kritērijiem var atbilst gan ierēdnis, gan pagaidu darbinieks, šī tiesa uzskata, ka nav objektīvu iemeslu, kas ļautu piemērot šos mācībspēku novērtēšanas plānus tikai ierēdņiem.

22

Iesniedzējtiesa precizē, ka pozitīvs novērtējums izpaužas tikai kā materiāla stimula piešķiršana un tādējādi tas nekādā ziņā neietilpst profesionālās izaugsmes vai paaugstināšanas amatā sistēmā.

23

Šajos apstākļos Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 1 de Oviedo (Ovjedo Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [pamatnolīguma] 4. klauzula [..] ir interpretējama tādējādi, ka tai pretrunā ir tāds tiesiskais regulējums kā [Likums 6/2009], kura 2. pantā ir noteikts, ka nosacījums iekļaušanai novērtēšanas plānā (un attiecīgi ar to saistītajai materiālo stimulu saņemšanai) ir ierēdņa statuss, tādējādi izslēdzot pagaidu darbiniekus?”

24

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā ir paredzēti tikai pasniedzējiem, ar kuriem kā pastāvīgajiem ierēdņiem ir noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku, izslēdzot tos, kas ir pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki, noslēdzot ar viņiem līgumu uz noteiktu laiku.

25

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

26

Šajā lietā ir jāpiemēro šis noteikums. Proti, atbildi uz prejudiciālo jautājumu var skaidri izsecināt no Tiesas judikatūras (skat. it īpaši spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, un 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819; rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts,EU:C:2011:167; spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557; rīkojumu, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67; spriedumus, 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646; 2013. gada 12. decembris, Carratù, C‑361/12, EU:C:2013:830, un rīkojumu, 2013. gada 7. marts, Bertazzi u.c., C‑393/11, nav publicēts, EU:C:2013:143).

27

Vispirms no šīs judikatūras izriet, ka Direktīva 1999/70 un pamatnolīgums ir piemērojami visiem darba ņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību, pamatojoties uz tādām darba tiesiskajām attiecībām uz noteiktu laiku, kas tās saista ar viņu darba devēju (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 28. punkts; un 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 42. punkts; rīkojums, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 26. punkts; spriedums, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 40. punkts, un rīkojums, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 31. punkts).

28

Tātad pamatnolīgumā minētās prasības ir paredzētas piemērošanai ar pārvaldes iestādēm un citām publisko tiesību sektora struktūrām noslēgtiem darba līgumiem uz noteiktu laiku un darba tiesiskajām attiecībām (spriedumi, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 38. punkts un tajā minētā judikatūra; rīkojumi, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 27. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 32. punkts).

29

Ciktāl C. Álvarez Santirso atbilstoši uz noteiktu laiku noslēgtajam darba līgumam kā pagaidu darbinieks 16 gadus ir pildījis pasniedzēja pienākumus dažādās valsts vidējās vispārējās izglītības mācību iestādēs Astūrijas autonomajā kopienā, uz viņu attiecas Direktīva 1999/70 un pamatnolīgums.

30

Turklāt un ciktāl pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā ir noteikts aizliegums paredzēt mazāk labvēlīgus darba nosacījumus darba ņēmējiem uz noteiktu laiku nekā salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem tikai tādēļ, ka tie strādā noteiktu laiku, ja vien mazāk labvēlīgā attieksme nav objektīvi pamatota, ir jānosaka, vai uz dalību mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistīto materiālo stimulu pozitīva vērtējuma gadījumā ir attiecināms jēdziens “darba nosacījumi” šīs tiesību normas izpratnē.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pamatnolīguma 1. klauzulas a) punktam viens no tā mērķiem ir uzlabot darba uz noteiktu laiku kvalitāti, nodrošinot diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu. Tāpat pamatnolīguma preambulas trešajā daļā ir precizēts, ka “tas ataino darba devēju un darba ņēmēju vēlmi radīt vispārēju kārtību, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi noteikta laika darba ņēmējiem, aizsargājot viņus pret diskrimināciju”. Direktīvas 1999/70 preambulas 14. apsvērumā šajā ziņā ir norādīts, ka pamatnolīguma mērķis it īpaši ir uzlabot terminētās nodarbinātības kvalitāti, nosakot minimālās prasības, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma princips (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 47. punkts; rīkojumi, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 29. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 34. punkts).

32

Pamatnolīguma 4. klauzulas mērķis ir piemērot minēto principu darba ņēmējiem uz noteiktu laiku, lai šāda veida darba attiecības darba devējs neizmantotu nolūkā šādiem darba ņēmējiem liegt pastāvīgiem darba ņēmējiem paredzētās tiesības (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 37. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 48. punkts; rīkojumi, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 30. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 35. punkts).

33

Tāpēc, ņemot vērā pamatnolīguma mērķus, tā 4. klauzula ir jāsaprot kā tāda, kurā ir izteikts Savienības sociālo tiesību princips, ko nevar interpretēt šauri (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 38. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 49. punkts; rīkojumus, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 31. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 36. punkts).

34

Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka izšķirošais kritērijs, lai noteiktu, vai pasākums ietilpst “darba nosacījumos” pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, ir tieši darba kritērijs, proti, darba tiesiskās attiecības, kas ir izveidotas starp darba ņēmēju un viņa darba devēju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 12. decembris, Carratù, C‑361/12, EU:C:2013:830, 35. punkts).

35

Tāpēc jēdzienā “darba nosacījumi” pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē ietilpst trīsgadu piemaksas (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 47. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 50.–58. punkts, kā arī rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 32.–34. punkts), sešgadu piemaksas par kvalifikācijas celšanu (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 38. punkts), kā arī noteikumi par darba laiku, kas jānostrādā, lai varētu tikt kvalificēti augstākā atalgojuma kategorijā, vai par darba laiku, kas vajadzīgs, lai ik gadu sagatavotu novērtējuma ziņojumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Šajā gadījumā, lai arī principā iesniedzējtiesai ir jānosaka attiecīgo pasākumu būtība, kā arī mērķi, ir jākonstatē, ka no lietas materiāliem, kurus iesniedzējtiesa iesniegusi Tiesai, izriet, ka dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā arī ir jāuzskata par “darba nosacījumiem” pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē.

37

Pirmkārt, nosacījums par piecu gadu darba stāžu, lai varētu piedalīties novērtēšanas plānā, atbilst šī rīkojuma 34. punktā atgādinātajam izšķirošajam kritērijam.

38

Otrkārt, pozitīva vērtējuma saņemšana novērtēšanas plānā nekādā ziņā neietekmē profesionālās izaugsmes vai paaugstināšanas amatā sistēmu, bet izpaužas tikai kā piemaksa pie atalgojuma. Taču atalgojuma elements kā darba nosacījums materiālā stimula veidā ir jāpiešķir darba ņēmējam uz noteiktu laiku tādā pašā mērā kā darba ņēmējam uz nenoteiktu laiku.

39

Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta interpretācija, kurā no jēdziena “darba nosacījumi” tiktu izslēgtas tiesības piedalīties novērtēšanas plānā un tiesības uz materiālo stimulu pozitīva vērtējuma gadījumā, nozīmētu sašaurināt darba ņēmējiem uz noteiktu laiku piešķirtās aizsardzības pret diskrimināciju piemērošanas jomu, neievērojot šajā tiesību normā izvirzīto mērķi.

40

Visbeidzot, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz darba nosacījumiem pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē pret darba ņēmējiem uz noteiktu laiku nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā pret darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku, kuri ir salīdzināmā situācijā, ja tam nav objektīva pamata (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 42. un 47. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 53. punkts; rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 34. punkts; spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 56., 57. un 64. punkts, kā arī rīkojumu, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 40. punkts).

41

Tā kā šajā gadījumā nav strīda par to, ka pastāv atšķirīga attieksme pret pastāvīgajiem ierēdņiem, kas pieņemti darbā ar uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, un pagaidu darbiniekiem, kas pieņemti darbā, noslēdzot ar viņiem darba līgumu uz noteiktu laiku, ir jāpārbauda, pirmkārt, vai uz noteiktu laiku darbā pieņemto darba ņēmēju un uz nenoteiktu laiku darbā pieņemto darba ņēmēju situācija pamatlietā ir salīdzināma.

42

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pamatnolīguma 3. klauzulas 2. punktā jēdziens “salīdzināmais pastāvīgais darba ņēmējs” ir definēts kā “darba ņēmējs, kam tajā pašā uzņēmumā ir darba attiecības vai darba līgums uz nenoteiktu laiku un kas nodarbināts tajā pašā vai līdzīgā profesijā, pienācīgi ņemot vērā kvalifikācijas/iemaņas” (rīkojumi, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 36. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 42. punkts).

43

Lai izvērtētu, vai attiecīgie darba ņēmēji veic identisku vai līdzīgu darbu pamatnolīguma izpratnē, saskaņā ar tā 3. klauzulas 2. punktu un 4. klauzulas 1. punktu ir jāizpēta, vai, ņemot vērā visus faktorus, piemēram, darba būtību, apmācības nosacījumus un darba nosacījumus, var uzskatīt, ka šie darba ņēmēji ir salīdzināmā situācijā (spriedums, 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 42. punkts un tajā minētā judikatūra; rīkojumi, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 37. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 43. punkts).

44

Principā nevis Tiesai, bet iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai pastāvīgie ierēdņi un pagaidu darbinieki ir salīdzināmā situācijā (skat. pēc analoģijas rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 39. punkts; spriedumus, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 67. punkts; 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī rīkojumu, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 44. punkts).

45

Tomēr no pamatlietas neizriet, ka to pienākumu izpildei, ko veic pasniedzēji, kas pieņemti darbā kā pastāvīgie ierēdņi, un pasniedzēji, kas pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki, ir vajadzīga atšķirīga akadēmiskā kvalifikācija vai pieredze. Gluži pretēji, no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iekļautajām norādēm izriet, ka abas pasniedzēju kategorijas veic līdzīgus uzdevumus un tiem ir noteikti identiski pienākumi, it īpaši, ņemot vērā novērtēšanas plānā noteiktos kritērijus, kas ir saistīti ar izglītību, ieguldījumu šīs mācību iestādes mērķu sasniegšanā un dalību tās darbībā.

46

Tādējādi ir pierādīts, ka šajā gadījumā pasniedzēja, kas pieņemts darbā kā pagaidu darbinieks, un pasniedzēja, kas pieņemts darbā kā pastāvīgais ierēdnis un kas ir kandidāts dalībai novērtēšanas plānā, situāciju atšķir tikai viens apstāklis[, proti,] darba tiesisko attiecību, kas to saista ar savu darba devēju, pagaidu raksturs.

47

Šajā gadījumā, otrkārt, ir jāpārbauda, vai ir objektīvs pamats pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, kas pamatotu konstatēto atšķirīgo attieksmi.

48

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā minētais jēdziens “objektīvs pamats” ir jāsaprot kā tāds, kas neļauj pamatot atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmējiem uz noteiktu laiku un darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku ar to, ka šī atšķirība ir paredzēta tādā vispārīgā un abstraktā valsts tiesību normā kā likums vai kolektīvais darba līgums (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 57. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 54. punkts; rīkojums, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 40. punkts; spriedums, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 72. punkts, un rīkojums, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 47. punkts).

49

Tādējādi atsauce tikai uz valsts administrācijas personāla darba īslaicīgo raksturu nevar būt objektīvs pamats pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 56. punkts; rīkojums, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 42. punkts; spriedums, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 74. punkts, un rīkojums, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 49. punkts).

50

Atšķirīga attieksme darba nosacījumu ziņā pret darba ņēmējiem uz noteiktu laiku un darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku nevar tikt pamatota ar kritēriju, ar kuru vispārēji un abstrakti tiek veikta atsauce uz pašu darba ilgumu. Ja tiktu atzīts, ka pats darba tiesisko attiecību īslaicīgais raksturs ir pietiekams, lai pamatotu šādu atšķirību, tiktu atņemts saturs Direktīvas 1999/70 un pamatnolīguma mērķiem. Tā vietā, lai uzlabotu darba kvalitāti un veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, kas ir gan Direktīvas 1999/70, gan pamatnolīguma mērķis, atsaukšanās uz šādu kritēriju nostiprinātu nelabvēlīgas darba ņēmēju uz noteiktu laiku situācijas atstāšanu spēkā (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 57. punkts; rīkojumi, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 43. punkts, un 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 50. punkts).

51

Tādējādi minētais jēdziens konstatēto nevienlīdzīgo attieksmi liek pamatot ar precīziem un konkrētiem apstākļiem, kas raksturo attiecīgo darba nosacījumu īpašā kontekstā, kurā šis nosacījums tiek aplūkots, pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem, lai pārbaudītu, vai šī nevienlīdzība patiesi ir vajadzīga, tā ir piemērota izvirzītā mērķa sasniegšanai un saistībā ar to ir nepieciešama. Šie apstākļi cita starpā var izrietēt no to uzdevumu īpašā rakstura, kuru izpildei ir noslēgti uz noteiktu laiku noslēgti līgumi, no tiem raksturīgām iezīmēm vai, attiecīgos gadījumos, no likumīgā mērķa, ko dalībvalsts tiecas sasniegt sociālās politikas jomā (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 53. un 58. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 55. punkts; rīkojums, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 41. punkts; spriedums, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 73. punkts, un rīkojums, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 48. punkts).

52

Šajā gadījumā Astūrijas firstistes pārstāvji konstatē tikai, ka darbā pieņemtajiem pagaidu darbiniekiem attiecībā uz pieņemšanu darbā ir izvirzītas mazākas prasības, kā arī min atgriezenisko diskrimināciju pret pastāvīgajiem ierēdņiem.

53

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, ņemot vērā dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu pašorganizāciju, tās principā, nepārkāpjot nedz Direktīvu 1999/70, nedz pamatnolīgumu, var paredzēt darba stāža nosacījumus noteiktu amatu ieņemšanai, iespēju tikt iekšēji paaugstinātam amatā paredzēt tikai pastāvīgajiem ierēdņiem un tiem pieprasīt pierādīt profesionālās pieredzes esamību, kas atbilst nākamajai zemākajai pakāpei pēc tās, uz kuru attiecas atlases procedūra (spriedumi, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 76. punkts; 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 57. punkts, kā arī rīkojums, 2013. gada 7. marts, Bertazzi u.c., C‑393/11, nav publicēts, EU:C:2013:143, 43. punkts).

54

Tomēr, lai gan ir šī rīcības brīvība, dalībvalstu noteikto kritēriju piemērošanai ir jānotiek pārskatāmi un ir jābūt pārbaudāmai, lai novērstu jebkādu darba ņēmēju uz noteiktu laiku izslēgšanu, pamatojoties uz līgumu vai darba tiesisko attiecību ilgumu vien, kas pamato viņu darba stāžu un profesionālo pieredzi (spriedumi, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 77. punkts; 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 59. punkts, kā arī rīkojums, 2013. gada 7. marts, Bertazzi u.c., C‑393/11, nav publicēts, EU:C:2013:143, 44. punkts).

55

Ja saistībā ar atlases procedūru šāda atšķirīga attieksme izriet no vajadzības ņemt vērā objektīvās prasības, kas saistītas ar amatu, uz kuru attiecas šī procedūra, un kas nav saistītas ar darba tiesisko attiecību, kuras saista pagaidu ierēdni ar viņa darba devēju, noteikto ilgumu, tā var būt pienācīgi pamatota pamatnolīguma 4. klauzulas 1. un/vai 4. punkta izpratnē (spriedumi, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 79. punkts; 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 61. punkts, kā arī rīkojums, 2013. gada 7. marts, Bertazzi u.c., C‑393/11, nav publicēts, EU:C:2013:143, 46. punkts).

56

Turpretī vispārīgs un abstrakts nosacījums, ka viss prasītais piecu gadu darba stāžs ir jānostrādā tikai pastāvīgā ierēdņa statusā, neņemot vērā tostarp uzdevumu, kas jāveic pēdējiem minētajiem, īpašo būtību, nedz tiem raksturīgās īpašības, neatbilst judikatūras par pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktu prasībām, kas atgādinātas šī rīkojuma 48.–51. punktā.

57

Turklāt attiecībā uz apgalvoto mērķi novērst diskriminācijas pret pastāvīgajiem ierēdņiem rašanos ir jānorāda, ka, lai gan šis mērķis, protams, var būt “objektīvs pamats” pamatnolīguma 4. klauzulas 1. un/vai 4. punkta izpratnē, minētais mērķis nekādā ziņā nevar attaisnot tādu nesamērīgu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts pilnībā jebkuros apstākļos neņemt vērā tos laika posmus, kurus darba ņēmēji dienestā ir nostrādājuši saskaņā ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, nosakot viņu darba stāžu un līdz ar to viņu atalgojuma līmeni (spriedums, 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 62. punkts, kā arī rīkojums, 2013. gada 7. marts, Bertazzi u.c., C‑393/11, nav publicēts, EU:C:2013:143, 47. punkts).

58

Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja, tāpat kā šajā pamatlietā, valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka tikai pasniedzēji, kas ir pieņemti darbā kā pastāvīgie ierēdņi un kuriem ir piecu gadu darba stāžs, drīkst piedalīties mācībspēku novērtēšanas plānā un saņemt piemaksas pie atalgojuma pozitīva vērtējuma gadījumā, lai gan pasniedzēji, kas ir pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki, izpilda tieši tos pašus dalības kritērijus, bet tiek izslēgti no priekšrocību izmantošanas.

59

Visbeidzot, ir jāatgādina, ka pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir beznosacījuma un pietiekoši precīzs, lai indivīdi valsts tiesā uz to varētu atsaukties pret valsti (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 78.–83. punkts; rīkojumu, 2011. gada 18. marts, Montoya Medina, C‑273/10, nav publicēts, EU:C:2011:167, 46. punkts; spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 56. punkts, un rīkojumu, 2012. gada 9. februāris, Lorenzo Martínez, C‑556/11, nav publicēts, EU:C:2012:67, 53. punkts).

60

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā bez jebkāda objektīva pamata ir paredzēti tikai mācībspēkiem, kas kā pastāvīgie ierēdņi tiek nodarbināti darba tiesiskās attiecībās uz nenoteiktu laiku, izslēdzot tos, kas kā pagaidu darbinieki ir nodarbināti darba tiesiskajās attiecībās uz noteiktu laiku.

61

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) izdod rīkojumu:

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas noslēgts 1999. gada 18. martā un kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā bez jebkāda objektīva pamata ir paredzēti tikai mācībspēkiem, kas kā pastāvīgie ierēdņi tiek nodarbināti darba tiesiskās attiecībās uz nenoteiktu laiku, izslēdzot tos, kas kā pagaidu darbinieki ir nodarbināti darba tiesiskajās attiecībās uz noteiktu laiku.