—

Canadian Oil Company Sweden AB vārdā – B. Hansson un M. Lönnqvist, advokater,

—

Anders Rantén vārdā – M. Wärnsby un M. Edqvist, advokater,

—

Zviedrijas valdības vārdā – A. Falk, C. Meyer-Seitz, U. Persson un N. Otte Widgren, kā arī E. Karlsson un L. Swedenborg, pārstāvji,

—

Dānijas valdības vārdā – C. Thorning un N. Lyshøj, pārstāvji,

—

Somijas valdības vārdā – H. Leppo, pārstāve,

—

Norvēģijas valdības vārdā – I. Thue un I. S. Jansen, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – D. Kukovec un E. Manhaeve, pārstāvji, kuriem palīdz M. Johansson, advokat,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp., un labojumi – OV 2007, L 136, 3. lpp.), versijā, kas izriet no Komisijas 2009. gada 22. jūnija Regulas (EK) Nr. 552/2009 (OV L 164, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “REACH regula”), kā arī par LESD 34. un 36. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp A. Rantén un Canadian Oil Company Sweden AB (turpmāk tekstā – “Canadian Oil”), no vienas puses, un Riksåklagaren (Karalistes Ģenerālprokuratūra), no otras puses, saistībā ar A. Rantén un Canadian Oil piespriesto sodu, jo tie Zviedrijā ir ieveduši 320 tonnas ķimikāliju, iepriekš par to nepaziņojot Ķimikāliju uzraudzības inspekcijai (Kemikalieinspektionen) to reģistrēšanai valsts ķimikāliju reģistrā.

3

REACH regulas preambulas 19. apsvērumā ir noteikts:

“[..] reģistrēšanas noteikumos būtu jāparedz no ražotājiem un importētājiem iegūt datus [pienākums ražotājiem un importētājiem sniegt datus] par vielām, ko viņi ražo vai importē, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, izstrādāt un ieteikt atbilstīgus apdraudējuma pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu šo pienākumu izpildi, kā arī pārskatāmību, tiem reģistrējoties būtu jāiesniedz [Eiropas Ķimikāliju] aģentūrai (ECHA) dokumentācija ar visu šo informāciju. Reģistrētām vielām būtu jāatļauj aprite iekšējā tirgū.”

4

REACH regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un inovācijas.”

5

Minētās regulas II sadaļa ir veltīta vielu reģistrācijai. Šīs sadaļas 1. nodaļas nosaukums ir “Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības”.

6

Minētās regulas 1. nodaļas 5. pantā “Ja nav datu, nav tirgus” ir ietverti šādi noteikumi:

“Saskaņā ar 6., 7., 21 un 23. pantu, [Eiropas Savienībā] neražo vai nelaiž tirgū vielas, vielas maisījumos vai izstrādājumos, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas saskaņā ar attiecīgiem šīs sadaļas noteikumiem.”

7

Šīs pašas REACH regulas 1. nodaļas 6. panta, kura nosaukums ir “Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai vielas maisījumos”, 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai vielas vienā vai vairākos maisījumos ražošanu vai importēšanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz [ECHA] reģistrācijas pieteikumu.”

8

Saskaņā ar minētās regulas 125. pantu dalībvalstis uztur konkrētiem apstākļiem piemērotu oficiālu kontroles un citu darbību sistēmu.

9

Tās pašas regulas 128. pants ir formulēts šādi:

“1.   Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē ražot, importēt, laist tirgū vai lietot vielas, vielas maisījumos vai izstrādājumos, uz ko attiecas šī regula, kas atbilst šai regulai un – attiecīgos gadījumos – Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.

2.   Šī regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šī regula nesaskaņo prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.”

10

Saskaņā ar Vides kodeksa (miljöbalken) 29. nodaļas 5. panta 5. punktu par atbildīgu šķēršļu radīšanā vides pārbaudēs ir uzskatāms tas, kurš ar nodomu vai aiz neuzmanības ražošanas procesā vai ievedot ķimikālijas komercnolūkos neievēro noteikumus, ko valdības pieņēmusi, pamatojoties uz tās paša kodeksa 14. nodaļas 12. pantu par pienākumu pieteikt reģistrēšanai vielas ķimikāliju sarakstā.

11

Vides kodeksa 14. nodaļas 12. pantā ir noteikts:

“Ķimikālijas, kuras Zviedrijā tiek saražotas vai ievestas komercdarbības ietvaros, ķimikāliju sarakstā ir jāreģistrē saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi valdība vai tās noteikta iestāde. Šo sarakstu veido valdības noteikta iestāde.”

12

Saskaņā ar Noteikumu (2008:245) par ķimikālijām un biotehniskiem organismiem (Förordningen (2008:245) om kemiska produkter och biotekniska organismer) 3. pantu ķimikāliju un biotehnisko organismu, kas Zviedrijā tiek saražots vai ievests, piesaka Ķimikāliju uzraudzības inspekcijā reģistrēšanai šīs iestādes veidotajā ķimikāliju sarakstā, ja ķimikālija vai organisms ir pieskaitāms kādam no šo noteikumu pielikumā uzskaitītajiem preču veidiem.

13

Atbilstoši minēto noteikumu 4. pantam šo paziņošanas pieteikumu iesniedz tas, kurš ķimikāliju vai biotehnisko organismu komercdarbības ietvaros Zviedrijā saražo vai ieved.

14

To pašu noteikumu 5. pantā ir paredzēts pieteikšanas pienākuma izņēmums tiem, kuri gadā ieved mazāk nekā 100 kg vielas.

15

Ķimikāliju uzraudzības inspekcijas noteikumu (KIFS 2008:2) par ķimikālijām un biotehniskiem produktiem (Kemikalieinspektionens föreskrifter (KIFS 2008:2) om kemiska produkter och biotekniska organismer) 3. nodaļā ir precizēti noteikumi par pieteikšanu ķimikāliju sarakstā. Pieteicēja vārdu vai nosaukumu, adresi un telefona numuru, kā arī personas kodu vai juridiskās personas komercreģistra reģistrācijas numuru, kas ir jāietver paziņošanas pieteikumā, paziņo nekavējoties, taču vēlākais, kad darbība ir tikusi uzsākta. Pārējā prasītā informācija pēc paziņošanas pienākuma rašanās ir jāpaziņo Ķimikāliju uzraudzības inspekcijai līdz nākamā kalendārā gada 28. februārim.

16

2009. gadā Canadian Oil Zviedrijā importēja 392 tonnas ķimikāliju.

17

Pārkāpjot Zviedrijas tiesības, par šo darbību Ķimikāliju uzraudzības inspekcijai līdz 2010. gada 28. februārim netika paziņots.

18

Pamatojoties uz Vides kodeksu, saistībā ar Canadian Oil, no vienas puses, un šīs sabiedrības ģenerāldirektoru A. Rantén, no otras puses, tika veikta izmeklēšana.

19

Ar 2013. gada 24. aprīļa spriedumu Hovrätten över Skåne och Blekinge (Apelācijas tiesa, Malme) A. Rantén piesprieda naudas sodu 60 dienas algu apmērā, dienas algas likmi nosakot SEK 100 (aptuveni EUR 11), un Canadian Oil tika piespriests naudas sods SEK 200000 apmērā (aptuveni EUR 22113).

20

Sūdzībā Högsta domstolen (Augstākā tiesa) abi galvenokārt norādīja, ka ar paziņošanas pienākumu ķimikāliju sarakstā tika ierobežota vielu, uz kurām attiecas REACH regula, brīvo apgrozību. Šis saraksts būtībā ir tiem pašiem mērķiem, kādiem ir šī regula, un tādējādi tas neesot saderīgs ar tās 128. panta noteikumiem, kurā noteikumi attiecīgajās jomās, tostarp ķimikāliju pieteikšanas un reģistrācijas jomā, ir jāuzskata par pilnībā saskaņotiem. Katrā ziņā šis paziņošanas pienākums esot ar LESD 34. pantu aizliegts importa ierobežojums un pamatlietā neesot piemērojams neviens no LESD 36. pantā paredzētajiem izņēmumiem.

21

Iesniedzējtiesas skatījumā, no minētās regulas skaidri neizriet, ka tās saskaņojošais apmērs ir tik plašs, ka ar to aptver ķimikāliju vai vielu reģistrēšanu, lai – kā Zviedrijas valsts reģistrs – gūtu priekšstatu par šo produktu vai šo vielu pielietojumu, lai iestādes varētu uzraudzīt un kontrolēt uzņēmumus, kas tās izmanto, vai lai radītu statistiku. Tā arī uzdod jautājumu, vai paziņošanas pienākums nav pasākums ar importa kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē un vai šādā gadījumā samērīgi būtu piemērojams viens no LESD 36. pantā paredzētajiem izņēmumiem.

22

Šādos apstākļos Högsta domstolen (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Uzdodama pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai REACH regula ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek aizliegts, ka valsts tiesiskajā regulējumā ķimikāliju importētājam tiek uzlikts pienākums šo produktus reģistrēt valsts kompetentā iestādē, lai gan šim importētājam saskaņā ar šo regulu jau ir noteikts pienākums šos pašus produktus reģistrēt ECHA.

24

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka minētās regulas mērķis saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un inovācijas.

25

Šim mērķim ar minēto regulu ir izveidota ķīmisko vielu integrēta kontroles sistēma, kurā ietilpst to reģistrācija, izvērtēšana, kā arī to atļaušana un iespējami izmantošanas ierobežojumi. Šo elementu galvenos principus Komisija norādīja savā 2003. gada 29. oktobra regulas priekšlikuma COM(2003) 644, galīgā redakcija, ievaddaļā. Tajā “REACH sistēma” ir aprakstīta tādējādi, ka tā pirmām kārtām ietver reģistrāciju, no kuras “ražotājiem ir jāgūst attiecīgā informācija par vielām, kuras tie ražo, un šī informācija jāizmanto minēto vielu drošai apritei”, tad vēl tā ietver “vērtējumu, kas ļauj pārliecināties, vai ražotāji pilda savus pienākumus”, atļaujas attiecībā uz vielām, kas rada ļoti lielas bažas, kuru “izmantošanas riski [..] tiek atbilstoši iegrožoti vai [kuru] sociāli ekonomiskās priekšrocības ir pārākas par riskiem, [ja] nav vielu vai tehnoloģiju to aizstāšanai ar citu piemērotu risinājumu”. Visbeidzot “ierobežojumu procedūra sniedz “drošības tīklu”, kas ļauj pārvaldīt riskus, kuri nav pietiekamā apmērā regulēti REACH sistēmā” (spriedums FCD un FMB, C‑106/14, EU:C:2015:576, 32. punkts).

26

Par brīvu apriti iekšējā tirgū – tā tiek nodrošināta ar dalībvalstu pienākumu saskaņā ar REACH regulas 128. panta 1. punktu neaizliegt, neierobežot vai nekavēt lietot šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošas vielas, vielas maisījumā vai izstrādājumā, kas atbilst minētai regulai un – attiecīgos gadījumos – Savienības tiesību aktiem, kuri pieņemti, lai īstenotu šo regulu. Tomēr saskaņā ar šī paša 128. panta 2. punktu REACH regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šajā regulā nav saskaņotas prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu (spriedums Lapin luonnonsuojelupiiri, C‑358/11, EU:C:2013:142, 32. punkts).

27

Tātad no šīm normām izriet, ka Savienības likumdevējs dažos gadījumos ir vēlējies saskaņot šīs prasības (šajā ziņā skat. spriedumu Lapin luonnonsuojelupiiri, C‑358/11, EU:C:2013:142, 33. punkts).

28

Rezultātā, lai sniegtu atbildi uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu, ir jāzina, vai REACH regulas noteikumi par ķīmisko vielu paziņošanu un reģistrēšanu šādas prasības harmonizē tādējādi, ka ar tiem tiek radīts šķērslis valsts tiesiskajam regulējumam, ar kuru ķīmisko vielu importētājam tiek uzlikts pienākums tos reģistrēt valsts kompetentā iestādē.

29

Šajā ziņā ir jāatgādina – kā tas izriet no minētās regulas preambulas 19. apsvēruma –, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies noteikt pienākumu, lai ražotāji un importētāji ECHA sniedz datus par vielām, ko viņi ražo vai importē, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, izstrādāt un ieteikt atbilstīgus riska pārvaldības pasākumus.

30

Atbilstoši šiem tās pašas regulas mērķiem ar REACH regulu ķīmisko vielu analīzes pienākums tiek uzlikts ražotājiem. Šajā ziņā ar to ir iedibināti dažādi informēšanas mehānismi, kuru mērķis ir visas piegādes ķēdes garumā nodrošināt bīstamo īpašību identifikāciju un risku pārvaldību nolūkā izvairīties no kaitīgas iedarbības uz cilvēku veselību un vidi (spriedums FCD un FMB, C‑106/14, EU:C:2015:576, 33. punkts).

31

Taču – kā to savu secinājumu 42. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte – ķimikāliju reģistrācija ECHA nesniedz pārskatu par šo vielu ražošanu vai laišanu tirgū katrā atsevišķā dalībvalstī. It īpaši Savienības reģistrā sistemātiski nav sniegta precīza informācija par minēto vielu atrašanos dalībvalstu teritorijās.

32

Tādēļ, lai arī ķīmisko vielu reģistrācija ECHA ir priekšnosacījums to laišanai brīvā apgrozībā iekšējā tirgū, ja šī vielas tostarp savu īpašību dēļ ir saderīgas ar REACH regulu, saskaņošana, kāda ir veikta ar šo regulu attiecībā uz šādu minēto vielu reģistrāciju, neattiecas uz cita veida reģistrāciju valsts kompetentajās iestādēs – kā pamatlietā, kas nav šāds priekšnosacījums, kurš attiecas uz dažādo informāciju, kas tiek prasīta šajā regulā un kas ir tiem pašiem mērķiem, kam ir arī minētā regula, vai arī papildus mērķiem, proti, tostarp nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, kā arī šādu vielu brīvu apriti iekšējā tirgū.

33

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā prasītā reģistrācija nav priekšnosacījums ķīmisko vielu importam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jo atbilstošās informācijas paziņošana valsts iestādēm nav norisinājusies pēc importa – vēlākais, kad darbība tikusi uzsākta, bet attiecībā uz vēl citu informāciju – līdz nākamā kalendārā gada 28. februārim, kas seko pēc importa gada.

34

Otrkārt, no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā pieprasītā reģistrācija būtībā ir vērsta uz to, lai valsts iestādēm ļautu uzturēt vajadzīgo datu bāzi ķīmisko vielu uzraudzībai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kurai saskaņā ar REACH regulas 125. pantu ir jānodrošina šāda kontroles sistēma, tostarp atvieglojot to uzņēmumu kontroles nosacījumus, kuru rīcībā ir šie produkti. Ja šī datu bāze arī ļauj izmantot uzskaites vai statistikas informāciju, kas ir vajadzīga, lai aprēķinātu noteiktās nodevas šīs kontroles sistēmas finansēšanai, tā arī ir politiskās virzības definēšanai vides jomā, ieskaitot nodomu Savienības līmenī piedāvāt jebkādus vērtīgus uzlabojumus.

35

Taču informācijā, kurai valsts iestādes var piekļūt ECHA un kas izriet no šo produktu reģistrācijas, kura tajā veikta atbilstoši REACH regulai, nav ietverti visi tie dati, kas ļauj sasniegt šī sprieduma iepriekšējā punktā minētos mērķus.

36

Faktiski šī informācija attiecas vienīgi uz ķīmisko vielu vai, ja tās ir ietvertas preparātos vai izstrādājumos un ja to daudzums pārsniedz vienu tonnu gadā, ražotājiem vai importētājiem. Attiecībā uz preparātiem – šī reģistrācija it īpaši neļauj zināt katras ķīmiskās vielas, kas tajos ir, procentuālo daudzumu. Attiecībā uz ķīmiskām vielām, kas saražotas vai laistas tirgū Savienībā – to reģistrācija ECHA neļauj izsecināt, uz kuras dalībvalsts tirgu šīs vielas ir tikušas piegādātas.

37

Savukārt prasītā informācija ķīmisko vielu importa reģistrācijai kompetentajā iestādē saskaņā ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu principā attiecas uz attiecīgās dalībvalsts teritorijā esošo vielu un preparātu daudzumiem, uz to atrašanos šajā teritorijā, uz īpašām lietošanas jomām un uz attiecīgajām personām.

38

Šajos apstākļos saskaņošana, kas tiek veikta ar REACH regulas noteikumiem par ķīmisko vielu paziņošanas un reģistrācijas pienākumu, tādā apjomā, lai radītu integrētu šo vielu kontroles sistēmu Savienības teritorijā, tādējādi ļaujot nodrošināt drošu to pārvaldīšanu, nav tāda, kas izslēdz citu reģistrāciju, kurai ir šī sprieduma 34. punktā minētās pazīmes un kura tostarp palīdz šīs pārvaldes kontroles sistēmas ieviešanā attiecīgajā dalībvalstī un minētās pārvaldes novērtēšanā, lai it īpaši Savienības līmenī piedāvātu jebkādus derīgus uzlabojumus.

39

Tādējādi nešķiet, ka iepriekšējā punktā minētā saskaņošana ir šķērslis valsts tiesiskajam regulējumam, kurā ķīmisko vielu importētājam ir noteikts pienākums tos reģistrēt valsts kompetentajā iestādē, ar nosacījumu, ka prasītā informācija galvenokārt atbilst šiem mērķiem. Ja šādi tas ir šī sprieduma 37. punktā minētās informācijas gadījumā, tad valsts tiesai tas tomēr būtu jāpārbauda.

40

Šajā ziņā tikai tas vien, ka noteikta elementāra rakstura informācija it īpaši par importētāja identifikāciju un produktiem, kur piegāde nesagādā nekādas grūtības, jau ir tikusi pieprasīta reģistrācijas ECHA laikā, nav pietiekama, lai zustu informācijas – to kopumā ņemot – papildinošais raksturs, kā to pieprasījusi valsts kompetentā iestāde.

41

Šajos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka REACH regula ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav aizliegts, ka valsts tiesiskajā regulējumā ķīmisko vielu importētājam tiek noteikts pienākums šos produktus reģistrēt valsts kompetentajā iestādē, lai gan šim importētājam saskaņā ar šo regulu tos pašus produktus jau ir pienākums reģistrēt ECHA, ja vien šī reģistrācija valsts kompetentajā iestādē nav priekšnosacījums minēto produktu laišanai tirgū, ja tā attiecas uz citu informāciju, kas nav prasīta ar šo regulu un ja tā palīdz to mērķu sasniegšanā, kam domāta šī regula, it īpaši nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, kā arī šādu vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, tostarp attiecīgajā dalībvalstī ieviešot šādu produktu drošu pārvaldes kontroles sistēmu un novērtējot šo pārvaldi; tas būtu jāpārbauda valsts tiesai.

42

Ņemot vērā uz pirmo jautājamu sniegto atbildi, ir jāizvērtē otrais jautājums, kuru uzdodama, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai kombinētie LESD 34. un 36. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek aizliegts ķīmisko vielu paziņošanas un reģistrācijas pienākums, kāds tas ir paredzēts pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā.

43

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pastāvīgas judikatūras izriet, ka ikviens dalībvalsts pasākums, kas var tieši vai netieši, pašlaik vai potenciāli traucēt tirdzniecību Savienībā, ir jāuzskata par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē (skat. it īpaši spriedumus Dassonville, 8/74, EU:C:1974:82, 5. punkts, kā arī Scotch Whisky Association u.c., C‑333/14, EU:C:2015:845, 31. punkts).

44

Kā to savu secinājumu 53. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte – ķīmisko vielu paziņošanas un reģistrēšanas valsts kompetentajā iestādē saistošais raksturs ir pasākums ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē, fakts par formalitāšu noteikšanu importam var radīt šķēršļus tirdzniecībai Savienībā un traucēt piekļuvi konkrētajam preču tirgum vielām, kuras likumīgi ir saražotas un tirgotas citās dalībvalstīs (šajā ziņā skat. spriedumu Ahokainen un Leppik, C‑434/04, EU:C:2006:609, 21. punkts), ko turklāt nav apstrīdējusi ne iesniedzējtiesa, ne kāds no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētajiem lietas dalībniekiem, kas ir iesnieguši apsvērumus šajā lietā.

45

Pastāvīgā judikatūra ir tāda, ka pasākums ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību var tikt pamatots ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības apsvērumiem LESD 36. panta izpratnē vienīgi tad, ja šis pasākums ir atbilstošs iecerētā mērķa īstenošanai un nepārsniedz to kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai (spriedums Scotch Whisky Association u.c., C‑333/14, EU:C:2015:845, 33. punkts). Turklāt valsts pasākumi, kas var radīt šķērsli tirdzniecībai Kopienā, var tikt pamatoti ar obligātām prasībām, kas saistītas ar vides aizsardzību (šajā ziņā skat. spriedumu Ålands Vindkraft, C‑573/12, EU:C:2014:2037, 77. punkts).

46

Šajā gadījumā ir jāatgādina, ka valsts tiesiskajā regulējumā, kāds ir pamatlietā, prasītās reģistrācijas mērķis ir iegūt datus, kas, pirmkārt, būtiski papildina tos, uz kuriem attiecas REACH regulas piemērošanas joma, un, otrkārt, attiecīgajā dalībvalstī palīdz šajā regulā minēto produktu drošā pārvaldes kontroles sistēmas ieviešanā un šīs pārvaldes novērtēšanā, it īpaši Savienības līmenī piedāvājot jebkādus derīgus uzlabojumus. Šāds mērķis, kas ir saistīts ar minētās regulas mērķi un kas attiecas uz augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanu un vides aizsardzību, kā arī šādu vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, var pamatot iespējamos preču brīvas aprites ierobežojumus.

47

Turklāt nešķiet, ka attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā prasītā informācija no importētājiem, kāda tā ir minēta šī sprieduma 37. punktā, tajā pašā regulā minētās informācijas papildināšanai, lai izpildītu importēto ķīmisko vielu reģistrācijas pienākumu, nav piemērota izvirzītajam mērķim un pārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams tā sasniegšanai. Faktiski šajā valsts tiesiskajā regulējumā prasītā reģistrācija precīzas informācijas iegūšanai, kas valsts kompetentajām iestādēm ļauj gūt priekšstatu par visām attiecīgās dalībvalsts teritorijā esošajām ķīmiskajām vielām, ko savukārt nevar gūt ar reģistrāciju ECHA, palīdz šī sprieduma iepriekšējā punktā atgādinātā mērķa sasniegšanā, turklāt tai ir ierobežota ietekme uz šo produktu brīvu apriti iekšējā tirgū, jo pamatlietā aplūkotā reģistrācija nav priekšnosacījums šādu citu dalībvalstu izcelsmes produktu laišanai Zviedrijas tirgū.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka kombinētie LESD 34. un 36. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek aizliegts ķīmisko vielu paziņošanas un reģistrācijas pienākums, kāds tas ir paredzēts pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā.

49

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: