1.

Izskatāmās lietas pamatā ir saskaņā ar LESD 260. pantu celta Eiropas Komisijas prasība pret Portugāles Republiku par apgalvotu sprieduma Komisija/Portugāle (C‑530/07, EU:C:2009:292) nepilnīgu izpildi. Šajā spriedumā Tiesa ir konstatējusi, ka Portugāle ir pārkāpusi Direktīvu 91/271/EEK ( 2 ) (turpmāk tekstā – “Notekūdeņu direktīva”), jo pretēji direktīvas prasībām vairākām Portugāles aglomerācijām nav tikusi nodrošināta adekvāta komunālo notekūdeņu attīrīšana. Lai gan Portugāle pati vairs neapšauba, ka spriedums vēl joprojām nav pilnībā izpildīts, jo vienā aglomerācijā nav pabeigta iekārtu izbūve, tomēr abām lietas dalībniecēm būtiski atšķiras viedokļi par šajā sakarā piemērojamajām finansiālajām sankcijām.

2.

Kā izriet no Notekūdeņu direktīvas 1. panta, tajā ir reglamentēta tostarp komunālo notekūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana un tās mērķis ir aizsargāt vidi no minēto notekūdeņu novadīšanas kaitīgās ietekmes.

3.

Saskaņā ar Notekūdeņu direktīvas 3. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir 15000 un vairāk, vēlākais, līdz 2000. gada 31. decembrim ir komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas.

4.

Saskaņā ar Notekūdeņu direktīvas 4. panta 1. punktu dalībvalstis, vēlākais, līdz 2000. gada 31. decembrim nodrošina, ka aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir 15000 un vairāk, komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas “atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi”, t.i., veic padziļinātāku attīrīšanu nekā parasti.

5.

Notekūdeņu direktīvas 6. panta 2. punktā ir paredzēta atkāpe no 4. panta 1. punkta noteiktu nosacījumu gadījumā, ja notekūdeņi tiek novadīti mazāk jutīgās zonās:

“Komunālo notekūdeņu novadīšanas no aglomerācijām, kuru [cilvēka ekvivalents] ir starp [no] 10000 un [līdz] 150000, piekrastes ūdeņos [..] var pakļaut mazāk stingrai attīrīšanai, nekā aprakstīts 4. pantā, ar nosacījumu, ka:

[..]”

6.

Saskaņā ar Notekūdeņu direktīvas 8. panta 5. punktu ir iespējamas atkāpes arī attiecībā uz vēl lielākām aglomerācijām:

“Izņēmuma gadījumos, ja var pierādīt, ka progresīvāka attīrīšana nedos nekādu labumu videi, notekūdeņu izplūdes no aglomerācijām, kuru [cilvēka ekvivalents] pārsniedz 150000, mazāk jutīgās zonās var pakļaut attīrīšanai, kas 6. pantā minēta attiecībā uz notekūdeņiem no aglomerācijām, kuru [cilvēka ekvivalents] ir starp [no] 100000 un [līdz] 150000.

Tādos gadījumos dalībvalstis iepriekš iesniedz Komisijai atbilstīgu dokumentāciju. Komisija izskata lietu un veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”

7.

Ar 2009. gada 7. maija spriedumu lietā Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) Tiesa konstatēja, ka, pretēji Notekūdeņu direktīvas 3. panta noteikumiem nenodrošinot ar kanalizācijas sistēmām septiņas aglomerācijas un pretēji šīs pašas direktīvas 4. pantam nenodrošinot otrreizēju vai līdzvērtīgu attīrīšanu komunālajiem notekūdeņiem no 15 aglomerācijām, tostarp Matosinhos un Vila Real de Santo António aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir attiecīgi 287000 un 116500, Portugāle nav izpildījusi tai noteiktos pienākumus.

8.

2009. gada 18. jūnija vēstulē Komisija lūdza Portugāli izteikt savus apsvērumus par šī sprieduma izpildi. Pēc vairākkārtējas korespondences apmaiņas Komisija 2014. gada 21. februārī saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu oficiāli aicināja Portugāles valdību iesniegt savus apsvērumus un noteica divu mēnešu izpildes termiņu. Tā kā atbilde Komisijas skatījumā liecināja, ka Portugāle vēl joprojām nav pilnībā izpildījusi spriedumu, tā 2014. gada 4. decembrī cēla prasību Tiesā.

9.

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

10.

Portugāles Republikas prasījumi Tiesai ir šādi:

11.

Lietas dalībnieki iesniedza rakstveida apsvērumus, un 2016. gada 21. janvāra tiesas sēdē tika uzklausīti to mutvārdu apsvērumi.

12.

Ja ar Tiesas spriedumu ir konstatēts, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Savienības tiesībās paredzētu pienākumu, šai valstij saskaņā ar LESD 260. panta 1. punktu ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Tiesas sprieduma izpildei. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, tā saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu var vērsties Tiesā pēc tam, kad ir devusi minētajai valstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

13.

Izskatāmo pienākumu neizpildes procedūru Komisija ir ierosinājusi, balstoties uz šo juridisko pamatu. Tādēļ, lai konstatētu, vai Portugāle ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292), ir jāizvērtē, vai šajā spriedumā minētajām aglomerācijām saskaņā ar Notekūdeņu direktīvas 3. pantu ir ierīkotas komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas vai attiecīgi to komunālie notekūdeņi saskaņā ar 4. pantu tiek atkārtoti attīrīti vai attīrīti līdzvērtīgi.

14.

Saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu noteicošais termiņš pienākumu neizpildes esamības vērtējumam ir atbilstoši šim noteikumam nosūtītajā aicinājumā iesniegt savus apsvērumus noteiktā termiņa beigas ( 3 ).

15.

Komisija 2014. gada 21. februārī aicināja Portugāles valdību sniegt savus apsvērumus un aicinājumā minēja divu mēnešu termiņu. Tādēļ noteicošais termiņš pienākumu neizpildes esamības vērtējumam ir 2014. gada 21. aprīlis.

16.

Šajā vēstulē Komisija izvirzīja vēl tikai iebildumus par to, ka aglomerāciju Vila Real de Santo António un Matosinhos komunālie notekūdeņi vēl joprojām netiekot atkārtoti attīrīti vai attīrīti līdzvērtīgi, kā tas ir prasīts Notekūdeņu direktīvas 4. pantā.

17.

Savā 2014. gada 23. aprīļa atbildes vēstulē Portugāles pārstāvji apstiprināja, ka aglomerācijā Vila Real de Santo António vajadzīgie darbi vēl nav pabeigti un aglomerācijā Matosinhos šādi darbi vēl nav uzsākti.

18.

Tādējādi Portugāle līdz atbilstošajam termiņam, 2014. gada 21. aprīlim, nebija veikusi visus pasākumus, lai abu minēto aglomerāciju komunālos notekūdeņus attīrītu atbilstoši Notekūdeņu direktīvas 4. panta prasībām.

19.

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, līdz 2014. gada 21. aprīlim neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292), Portugāles Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

20.

Saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu ierosinātajai tiesvedībai ir jāmudina pārkāpēju dalībvalsti izpildīt sākotnējo spriedumu par pienākumu neizpildi. Tādējādi tās mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību efektīvu piemērošanu. Abi attiecīgajā noteikumā paredzētie pasākumi, proti, kavējuma nauda un naudas sods, ir paredzēti šim mērķim ( 4 ).

21.

Katrā lietā Tiesai, ņemot vērā tajā izskatāmās lietas apstākļus, kā arī pēc Tiesas ieskatiem vajadzīgo pārliecināšanas un atturēšanas līmeni, ir jānosaka finansiālās sankcijas, kuras ir piemērotas, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tāda sprieduma izpildi, ar kuru iepriekš konstatēta pienākumu neizpilde, un lai novērstu tādu pašu Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanos ( 5 ).

22.

Šādi Komisijas ieteikumi nevar būt saistoši Tiesai, bet gan ir izmantojami tikai kā noderīgas atsauces pamats. Tāpat arī pamatnostādnes, kas ir ietvertas Komisijas paziņojumos, nav saistošas Tiesai, tomēr tās palīdz nodrošināt Komisijas rīcības pārskatāmību, paredzamību un tiesisko drošību ( 6 ).

23.

Atbilstoši LESD 260. panta 2. punktam kavējuma naudas noteikšana principā ir attaisnojama tikai tad, ja turpinās pienākumu neizpilde, kas izriet no agrāka Tiesas sprieduma neizpildes ( 7 ).

24.

Tādēļ tikai apstāklis, ka, beidzoties Komisijas noteiktajam termiņam, Portugāle vēl nav pilnībā izpildījusi spriedumu Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292), neattaisno kavējuma naudas piemērošanu. Gluži pretēji, papildus ir jānoskaidro, vai spriedums Tiesas nolēmuma pieņemšanas brīdī vēl ir izpildāms.

25.

Tādējādi, lai lemtu par kavējuma naudas piemērošanu, vispirms ir jāizvērtē, kādā apmērā pārkāpumi vēl turpinās (par to a) sadaļā). Pēc tam ir jānosaka pamatsumma (par to b) sadaļā), kā arī jāapsver, vai kavējuma nauda tiek noteikta kā nemainīga summa vai arī tā samazinās proporcionāli sprieduma izpildei (par to c) sadaļā).

26.

Atbildes rakstā uz repliku Portugāle norāda, ka 2015. gada aprīlī tikšot pabeigti atlikušie nepieciešamie darbi, lai Vila Real de Santo António aglomerācijas notekūdeņi tiktu atkārtoti attīrīti. Tādēļ attiecībā uz šo aglomerāciju spriedums Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) tagad esot pilnībā izpildīts ( 8 ).

27.

Tomēr tiesas sēdē Komisija pauda viedokli, ka dalībvalsts Notekūdeņu direktīvas 4. pantu ir izpildījusi tikai tad, ja gada garumā regulāra attīrīto notekūdeņu paraugu ņemšana pirms to novadīšanas ūdeņos apliecina, ka otrreizējā attīrīšana atbilst direktīvas prasībām. Šajā gadījumā paraugi neesot ņemti.

28.

Šajā ziņā Komisija balstās uz Notekūdeņu direktīvas I pielikuma D daļas 3. punktu, atbilstoši kuram minimālo gada paraugu skaitu nosaka saskaņā ar attīrīšanas iekārtas lielumu un gada laikā regulāri savāc. Saskaņā ar 15. panta [1. punkta] pirmo ievilkumu tādējādi ir jāpārliecinās par atbilstību I pielikuma B daļā noteiktajām prasībām, tātad galu galā – par notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti.

29.

Tomēr no Notekūdeņu direktīvas neizriet, ka paraugu ņemšana vispār ir 4. panta izpildes priekšnoteikums saistībā ar konkrētu attīrīšanas iekārtu. Gluži pretēji, pienākums regulāri ņemt paraugus eksistē neatkarīgi un līdztekus pienākumam veikt efektīvu otrreizējo attīrīšanu.

30.

Līdz ar to attiecīgie spriedumi ir jāsaprot tādējādi, ka paraugu ņemšana ir atbilstīgs pierādījums tam, ka attīrīšanas iekārta atbilst Notekūdeņu direktīvas prasībām ( 9 ). Turklāt spriedums Komisija/Itālija var tikt saprasts tādējādi, ka šādam pierādījumam ir vajadzīgs noteikts minimālais paraugu skaits ( 10 ). Spriedumā Komisija/Grieķija Tiesa tikai iebilda, ka fakts, ka trīs mēnešu laikā no attīrīšanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā līdz tiesas sēdei netika regulāri ņemti paraugi, liedz pārbaudīt notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti ( 11 ). Bet nesen pasludinātajā spriedumā Komisija/Portugāle tā skaidri konstatēja, ka pietiek jau ar vienu vienīgu paraugu, lai pierādītu, ka 4. pants ir ievērots ( 12 ).

31.

Komisija varētu iebilst pret šādu pierādījumu. Šajā ziņā īpaša nozīme ir vēl citiem paraugiem, kas neatbilst Notekūdeņu direktīvas prasībām, vai arī regulāru paraugu neesamībai pēc pirmā veiksmīgā parauga. Komisija arī varētu norādīt, ka paraugs ir ņemts apstākļos, kas nevar dot vajadzīgo priekšstatu par notekūdeņu piesārņojumu.

32.

Izskatāmajā lietā Portugāle ir norādījusi, un tas nav ticis apstrīdēts, ka Komisijai esot nodoti tādi paraugi par laikposmu līdz 2015. gada novembrim, kas apliecinot otrreizējās attīrīšanas efektivitāti.

33.

Komisija nepieņem šo argumentu. Tā pamatā aizstāvas, argumentējot, ka pietiekot tikai ar vienu parauga ņemšanas reizi gadā, jo tikai šis laikposms sniedzot pietiekamu priekšstatu.

34.

Katrā ziņā nav saprotams, kāpēc paraugi, kas vietā netālu no Algarves ir ņemti laikposmā no aprīļa līdz novembrim, nevarētu sniegt vajadzīgo priekšstatu. Kā Komisija pati ir norādījusi, vislielākais notekūdeņu piesārņojums ir sagaidāms tieši tūrisma sezonas laikā. Un paraugu ņemšanas periods sakrīt ar tūrisma sezonas periodu.

35.

Līdz ar to ir jāuzskata, ka Vila Real de Santo António aglomerācijā ir sasniegts direktīvai atbilstošs stāvoklis. Tādēļ šajā ziņā vairs nav jāpiemēro kavējuma nauda.

36.

Saskaņā ar Portugāles sniegtajām ziņām Matosinhos aglomerācijā vajadzīgās iekārtas komunālo notekūdeņu otrreizējai attīrīšanai līdz šim nav tikušas ierīkotas finansējuma trūkuma dēļ ( 13 ). Atbildes rakstā uz repliku Portugāle norāda, ka tagad nosacījumi iekārtas ierīkošanai esot izpildīti ( 14 ). Šajā sakarā tā ir iesniegusi to būvdarbu izpildes grafiku, kuriem jāsākas 2016. gada pirmajā pusgadā. Paredzēts, ka iekārta varēs sākt pilnībā darboties 2019. gada otrajā pusgadā ( 15 ).

37.

Tādējādi no Portugāles sniegtajiem argumentiem izriet, ka spriedums Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) arī tiesas sēdes brīdī vēl nav pilnībā izpildīts. Šādos apstākļos atbilstīgs finansiāls līdzeklis, lai izbeigtu konstatēto pienākumu neizpildi un nodrošinātu sprieduma pilnīgu izpildi, ir piespriest Portugālei samaksāt kavējuma naudu ( 16 ).

38.

Tiesa nosaka kavējuma naudu apmērā, kas ir atbilstošs apstākļiem un samērīgs ar konstatēto pienākumu neizpildi un attiecīgās dalībvalsts maksātspēju ( 17 ).

39.

Tiesai veicot vērtējumu, pamata kritēriji, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu kavējuma naudas piespiedu iedarbību nolūkā panākt vienotu un efektīvu Savienības tiesību piemērošanu, būtībā ir pārkāpuma ilgums, tā smagums un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, Tiesai īpaši ir jāņem vērā tas, kā pienākumu neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī tas, cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt savus pienākumus ( 18 ).

40.

Komisija lūdz līdz sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) pilnīgai izpildei piespriest kavējuma naudu par katru dienu, ko aprēķina, reizinot visām dalībvalstīm vienādo kavējuma naudas pamatsummu dienā, proti, EUR 660, ar smaguma koeficientu 3 (piemērojot skalu no 1 līdz 20), ilguma koeficientu, kas šajā gadījumā ir 3 (piemērojot skalu no 1 līdz 3), un ar “n” faktoru, kas atspoguļojot Portugāles maksātspēju, proti, 3,40. Tādējādi tiek iegūta summa EUR 20196,00 dienā.

41.

Lai gan Tiesa, piespriežot finansiālās sankcijas, nemin konkrētus koeficientus, tomēr tā ir saprātīga metode, lai sankciju aprēķināšanu padarītu saprotamu. Tādēļ tālāk Komisijas priekšlikums ir jāanalizē sīkāk.

42.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru, aprēķinot kavējuma naudu, ir jāņem vērā dalībvalsts IKP nesenās attīstības tendences, kādas tās ir brīdī, kad Tiesa pārbauda faktus ( 19 ). Tādēļ būtu jāizmanto atjauninātie dati, kurus Komisija ir publicējusi 2015. gada 5. augusta paziņojumā ( 20 ). Līdz ar to “n” faktora, kas atspoguļo Portugāles maksātspēju, vērtība ir 3,35. Turpretim visām dalībvalstīm vienādā pamatsumma tagad ir jānosaka EUR 670 apmērā.

43.

Pienākumu neizpildes ilgums ir jānosaka, ņemot vērā brīdi, kurā Tiesa izvērtē faktus. Turpretim brīdis, kad Komisija ir vērsusies ar prasību Tiesā, nav svarīgs ( 21 ).

44.

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) pasludināšanas dienas, proti, gandrīz septiņi gadi, ir jāpiemēro maksimālais koeficients 3, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu.

45.

Tam par labu liecina apstāklis, ka, lai gan LESD 260. panta 1. punktā nav paredzēts laikposms, kādā ir jāizpilda spriedums, saskaņā ar Tiesas judikatūru tā izpilde ir jāuzsāk nekavējoties un jāpabeidz iespējami īsā laikā ( 22 ).

46.

Šādā nozīmē Tiesa divos spriedumos, kas arī ir pieņemti saistībā ar trūkumiem Notekūdeņu direktīvas izpildē, astoņu gadu ilgu laikposmu uzskatīja par “ievērojamu” ( 23 ) un aptuveni deviņus gadus ilgu laikposmu – par “pārmērīgi ilgu” ( 24 ). Tiesa sniedza šo vērtējumu, neraugoties uz to, ka tā vienlaicīgi atzina, ka veicamie uzdevumi prasa būtisku laiku vairāku gadu garumā un ka sākotnējā sprieduma izpilde ir jāuzskata par uzsāktu vai pat gandrīz pabeigtu ( 25 ). Vēl vienā gadījumā šīs direktīvas kontekstā Tiesas ieskatā pieci gadi bija “pietiekami daudz laika”, lai spriedumu pilnībā izpildītu ( 26 ).

47.

Arī nesenie Tiesas nolēmumi, kas pieņemti citās jomās, atbilst iepriekš minētajam. Tā, piemēram, nesen pieņemtajā spriedumā par direktīvu atkritumu apsaimniekošanas jomā izpildi Tiesa septiņu gadu laikposmu nosauca par “ievērojamu” ( 27 ). Saistībā ar Savienības tiesībām neatbilstošu valsts atbalstu atgūšanu Tiesa par būtisku uzskata pat trīs gadus ilgu laikposmu ( 28 ).

48.

Turpretim nepārliecina Portugāles arguments, ka pārkāpuma ilguma koeficienta 3 piemērošana būtu atbilstīga tādā gadījumā, ja spriedums Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) vēl tikai pilnībā būtu jāizpilda, tādējādi, ņemot vērā, ka sprieduma izpilde ir veikta vairāk nekā 90 % apmērā, koeficients nedrīkstētu būt lielāks par 1 ( 29 ).

49.

Proti, Komisija pamatoti norāda, ka šajā ziņā Portugāle jauc pārkāpuma ilguma kritēriju ar pārkāpuma smaguma kritēriju ( 30 ). Sākotnējā sprieduma izpildes apmēru ņem vērā, vērtējot pārkāpuma smagumu.

50.

Tādēļ kopumā šķiet, ka pārkāpuma ilguma koeficients 3 ir atbilstīgs.

51.

Visbeidzot, ir jāvērtē pārkāpuma smagums. Šajā jautājumā lietas dalībnieku viedokļi it īpaši atšķiras.

52.

Komisija savu priekšlikumu noteikt pārkāpuma smaguma koeficientu ar 3 punktiem no 20 iespējamiem balsta uz diviem galvenajiem argumentiem.

53.

Pirmkārt, tā norāda uz Portugāles pārkāpto Savienības tiesību normu nozīmi. No Notekūdeņu direktīvas izrietot, ka neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana uzņemošajos ūdeņos radot piesārņojumu, kas būtiski ietekmējot šādu ūdeņu un ar tiem saistīto ekosistēmu kvalitāti. Tādēļ visu komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir 15000 un vairāk, ir izšķiroša nozīme uzņemošo ūdeņu un ekosistēmu kvalitātei, kā arī citu direktīvu pilnīgai un atbilstīgai piemērošanai ( 31 ).

54.

Otrkārt, Komisija atsaucas uz pārkāpuma radītajām sekām gan sabiedrības, gan privātām interesēm. Tā, piemēram, vides un cilvēku veselības aizsardzība esot sabiedrības interesēs. Šajā ziņā sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) nepilnīga izpilde tomēr slēpjot sevī augstu riska pakāpi. Turklāt iedzīvotāju ierobežotās iespējas lietot tīru ūdeni un saistībā ar to organizēt brīvā laika pavadīšanu varot ietekmēt tūrisma nozari ( 32 ).

55.

Komisijas viedoklim par labu liecina tas, ka Notekūdeņu direktīvas 4. pantā noteiktā pienākuma atkārtoti attīrīt komunālos notekūdeņus neizpilde, kā to ir uzsvērusi arī Tiesa, jau šā pienākuma rakstura dēļ vien var apdraudēt cilvēku veselību un radīt kaitējumu videi un tādēļ vien ir uzskatāma par īpaši nopietnu pārkāpumu ( 33 ).

56.

Šādā nozīmē Tiesa jau ir lēmusi, ka pienākumu neizpilde ir īpaši nopietna, ja kāda Tiesas sprieduma neizpilde var nodarīt kaitējumu videi, kuras aizsardzība saskaņā ar LESD 191. pantu ir viens no Savienības politikas mērķiem ( 34 ).

57.

Tomēr Portugāle apņēmīgi vēršas pret Komisijas argumentiem saistībā ar Matosinhos aglomerāciju. Tā norāda uz apstākli, ka attiecīgās aglomerācijas komunālie notekūdeņi jau šobrīd tiekot sākotnēji attīrīti un uzņemošo ūdeņu un saistīto ekosistēmu kvalitāte esot nevainojama ( 35 ). Portugāle arī noraida Komisijas minētās sekas iedzīvotāju veselībai ( 36 ). Ņemot vērā gandrīz pilnīgu sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) izpildi, pārkāpuma smaguma koeficients nevarot būt lielāks par 1 ( 37 ).

58.

Šajā sakarā Portugāle balstās uz diviem argumentiem. Pirmkārt, Matosinhos aglomerācija atbilstot Notekūdeņu direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, atbilstoši kuriem komunālo notekūdeņu otrreizējā attīrīšana neesot vajadzīga. Otrkārt, Matosinhos ūdeņiem esot izcila kvalitāte un Komisijas bažas par sekām videi un veselībai neesot pamatotas.

59.

Saistībā ar pirmo argumentu Portugāle norāda, ka Matosinhos aglomerācijas sākotnēji attīrītie notekūdeņi netiekot novadīti ezeru vai upju ūdeņos, bet gan ļoti nemierīgos jūras ūdeņos ar augstu sāls saturu. Šādos apstākļos esot izpildīti Notekūdeņu direktīvas 8. panta 5. punkta nosacījumi, kas paredzot iespēju piemērot mazāk stingrus noteikumus ( 38 ). Komisija pati Padomes protokolā par Notekūdeņu direktīvas pieņemšanu esot paziņojusi, ka šis noteikums esot piemērojams Portugālei ( 39 ).

60.

Šis arguments nepārliecina jau tādēļ vien, ka Notekūdeņu direktīvas 8. panta 5. punkta piemērošana pēc savas būtības paredz noteiktas procedūras ievērošanu. Attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz Komisijai vajadzīgie dokumenti, uz kuru pamata tā pieņem savu lēmumu. Tomēr, kā norāda Komisija, un tas netiek apstrīdēts, Portugāle pati 1999. gadā gan esot iesniegusi pieteikumu par attiecīgā noteikuma piemērošanu Matosinhos aglomerācijai, tomēr vēlāk to atkal esot atsaukusi ( 40 ).

61.

Tomēr jāatzīst, ka, ņemot vērā īpašos nosacījumus Matosinhos gadījumā, kuru dēļ a priori nevar tikt izslēgta Notekūdeņu direktīvas 8. panta 5. punkta piemērošana, ietekme uz vidi ir sagaidāma mazāka nekā citviet.

62.

Portugāle vēl arī norāda, ka ar esošo notekūdeņu sākotnējo attīrīšanu tiekot panākts skābekļa ķīmiskā un bioķīmiskā patēriņa samazinājums par caurmērā 42–43 %, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedzot Notekūdeņu direktīvā prasītos 20 % ( 41 ). Turklāt Matosinhos aglomerācijas sākotnēji attīrītie komunālie notekūdeņi pa zemūdens cauruļvadu tiekot novadīti jūrā vairāk nekā 2 km attālumā no krasta, kā rezultātā piekrastes ūdeņu kvalitāte netiekot ietekmēta ( 42 ). Portugāle vēl arī norāda uz regulāri veiktām Matosinhos peldvietu ūdens analīzēm, kas apstiprinot to izcilo kvalitāti ( 43 ). Šādos apstākļos neesot iemesla prezumēt iedzīvotāju veselības vai tūrisma nozares apdraudējumu ( 44 ). Gluži otrādi, vēl intensīvākai komunālo notekūdeņu attīrīšanai objektīvi neesot būtiskas nozīmes vides kontekstā ( 45 ).

63.

Kas attiecas uz ķīmiskā un bioķīmiskā skābekļa patēriņa samazinājumu, ko min Portugāle, – jānorāda, ka 20 % samazinājums atbilst Notekūdeņu direktīvas prasībām, kas izvirzītas notekūdeņu sākotnējai attīrīšanai. Turpretim otrreizējās attīrīšanas gadījumā direktīvā minētās orientējošās vērtības ir ķīmiskā skābekļa patēriņa samazinājums par 75 % un bioķīmiskā skābekļa patēriņa samazinājums par 70–90 %. Šis līmenis vēl joprojām netiek sasniegts.

64.

Turklāt no Portugāles iesniegtajiem datiem gan izriet, ka peldvietu ūdeņu kvalitāte lielākajā daļā Matosinhos pludmaļu tiek klasificēta kā “izcila”. Tomēr “Azul-Conchina” pludmalē, kurā saskaņā ar Komisijas sniegtajām ziņām, kas nav atspēkotas, sākotnēji attīrītie notekūdeņi tiek novadīti jūrā, ūdens kvalitāte ir tikusi novērtēta tikai kā “pietiekama”, bet Matosinhos pludmalē, kas atrodas vistuvākMatosinhos pilsētai, ūdens kvalitāte ir tikusi novērtēta tikai kā “laba”. Tādējādi šīs pludmales Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitāti ( 46 ) izpratnē gan ir vēl izmantojamas, tomēr izcilas kvalitātes trūkums ir apliecinājums tam, ka nepietiekama notekūdeņu attīrīšana ietekmē ūdeņu kvalitāti. Tiešā novadīšanas tuvumā ietekme varētu būt pat vēl būtiski lielāka.

65.

Ciktāl Portugāle kā pamatojumu abu peldvietu ūdens kvalitātes kritumam norāda vienīgi uz īslaicīgiem ārkārtējiem apstākļiem, kam nav sakara ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbību, tas šķiet nepārliecinoši, jo attiecīgajās pludmalēs šāda klasifikācija nepārtraukti ir jau kopš 2012. gada. Tādēļ jāpiekrīt Komisijai, ka ir acīmredzams, ka uzlabojumi ir iespējami. Notekūdeņu otrreizēja attīrīšana var sekmēt šos uzlabojumus.

66.

Tādēļ ir jāuzskata, ka sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) neizpildes dēļ videi gan nav nodarīts nopietns kaitējums, tomēr vide, it īpaši Matosinhos tuvumā esošās pludmales, vēl joprojām tiek ietekmēta.

67.

Turklāt kā atbildību pastiprinošs ir jāvērtē fakts, ka saskaņā ar Portugāles iesniegto grafiku ar pilnīgu sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) izpildi var rēķināties tikai 2019. gadā. Tādējādi pienākuma izpilde ir nokavēta par gandrīz 20 gadiem, jo attiecīgajam pienākumam atkārtoti attīrīt Matosinhos aglomerācijas komunālos notekūdeņus bija jābūt izpildītam līdz, vēlākais, 2000. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Tiesas judikatūru ilga Savienības tiesību aktu neievērošana padara pārkāpumu vēl smagāku ( 47 ), lai gan šis apstāklis jau tiek ņemts vērā, nosakot ilguma koeficientu.

68.

No otras puses, ir jāņem vērā arī Portugāles sasniegumi, īstenojot Notekūdeņu direktīvu, kurus atzīst arī Komisija ( 48 ).

69.

Tā, piemēram, atbilstība spriedumam Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) ir jāpanāk vēl tikai vienas vienīgas aglomerācijas gadījumā. Tas ir ievērojami mazāk par sākotnējo aglomerāciju skaitu, proti, 22 aglomerācijām, uz kurām attiecās šis spriedums. Cilvēka ekvivalenta izteiksmē salīdzinājumā ar sākotnējiem 3243600 cilvēka ekvivalentu direktīvai atbilstošs stāvoklis ir jānodrošina vēl tikai 287000 cilvēka ekvivalentu. Tas atbilst sprieduma izpildei par vairāk nekā 90 %. Tādējādi Portugāle ir būtiski samazinājusi turpmāku kaitējumu cilvēku veselībai un videi, ko izraisa spriedumā Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) konstatētais pārkāpums.

70.

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāpiemēro pārkāpuma smaguma koeficients 1,5.

71.

Balstoties uz pamatsummu EUR 670 dienā, to reizinot ar pārkāpuma smaguma koeficientu 1,5, pārkāpuma ilguma koeficientu 3 un “n” faktoru 3,35, tiek iegūta kavējuma nauda EUR 10100,25 dienā. Šķiet atbilstīgi šo summu noapaļot uz EUR 10000.

72.

Komisija ierosina, nosakot kavējuma naudas apmēru, turpmāk ņemt vērā Portugāles panākto progresu sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) izpildē tādējādi, ka kavējuma nauda tiek samazināta atkarībā no to cilvēka ekvivalentu skaita, kuriem ir nodrošināts direktīvai atbilstošs stāvoklis.

73.

Arī Portugāle ierosina pakāpeniski samazināt kavējuma naudu. Tomēr tā norāda, ka Matosinhos aglomerācijas gadījumā apgalvotais pārkāpums attiecas tikai uz komunālo notekūdeņu otrreizējas attīrīšanas nodrošināšanu. Tādēļ saistībā ar kavējuma naudas pakāpenisku samazināšanu galvenā nozīme būtu jāpiešķir progresam attiecīgo būvdarbu izpildē ( 49 ). Komisijas ierosināto pieeju Portugāle izskatāmajā lietā uzskata par tādu, kas nav nedz īstenojama, nedz iespējama, jo komunālos notekūdeņus atkārtoti attīrīt varēs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Turpretim neesot iespējams pakāpeniski samazināt attiecīgos cilvēka ekvivalentus ( 50 ).

74.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru nolūkā nodrošināt sprieduma pilnīgu izpildi kavējuma nauda principā ir jāpiemēro pilnā apmērā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu konstatēto pārkāpumu. Vienlaicīgi īpašos gadījumos var tikt izskatīta iespēja piemērot sankciju, kurā tiek ņemts vērā dalībvalsts panāktais progress, pildot attiecīgos pienākumus ( 51 ). Tas atbilst samērīguma principam, jo kavējuma naudas pieprasīšana pilnā apmērā, neatkarīgi no panāktā progresa pirmā sprieduma izpildē, vairs nebūtu atbilstīga un būtu nesamērīga attiecībā uz konstatēto pārkāpumu ( 52 ).

75.

Šādā nozīmē Tiesa jau vairākkārt ir piespriedusi kavējuma naudu ar pakāpeniska samazinājuma tendenci. Attiecīgie gadījumi skāra, pirmkārt, ievērojama skaita peldvietu ūdens kvalitāti ( 53 ), vairāku valsts atbalstu atgūšanu no valsts atbalsta shēmas ( 54 ) vai nelegālu atkritumu poligonu slēgšanu un sanāciju ( 55 ). Otrkārt, šādi Tiesa ir rīkojusies divās lietās, kas pēc uzbūves atbilst izskatāmajai lietai, jo arī tās bija par komunālo notekūdeņu sākotnējo vai attiecīgi otrreizējo attīrīšanu ( 56 ).

76.

Tomēr pretēji Portugāles izvirzītajiem argumentiem kavējuma nauda nevar tikt pakāpeniski samazināta, balstoties uz panākto progresu Matosinhos otrreizējās attīrīšanas iekārtas būvniecībā. Proti, tikai tad, kad ir nodrošināts, ka papildu cilvēka ekvivalentiem faktiski ir nodrošināts direktīvai atbilstošs stāvoklis, var runāt par sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) turpmāku izpildi un Notekūdeņu direktīvas 4. pantā noteikto prasību ievērošanu. Turpretim būvdarbu gaita, kas turklāt vēl ir tik tālu plānota, nemazina vides piesārņojumu; šāds samazinājums ir sagaidāms tikai pēc otrreizējās attīrīšanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā. Kā Tiesa jau ir lēmusi attiecībā uz Beļģiju un Grieķiju, jautājumā par kavējuma naudas samazināšanu galvenā nozīme var būt tikai direktīvai neatbilstošo cilvēka ekvivalentu samazinājums ( 57 ). Luksemburgas gadījumā, kur vēl notiek divu iekārtu būvniecība, Tiesa pat ir noraidījusi jebkādu kavējuma naudas samazināšanu, pirms abas iekārtas netiks pabeigtas ( 58 ). Samazināt Portugālei kavējuma naudu tikai būvdarbu gaitā panāktā progresa dēļ nozīmētu salīdzinājumā ar šīm pārējām dalībvalstīm piemērot labvēlības režīmu.

77.

Tā kā pati Portugāle norāda, ka Matosinhos aglomerācijas gadījumā neesot iespējams panākt pakāpenisku direktīvai atbilstošu cilvēka ekvivalentu palielinājumu un tādējādi samazināt vides piesārņojumu, līdz ar to ir jānosaka nemainīga kavējuma nauda.

78.

Tādēļ ir jāpiespriež Portugāles Republikai samaksāt Eiropas Komisijai kavējuma naudu par katru dienu EUR 10000 apmērā līdz sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) pilnīgai izpildei, naudas līdzekļus ieskaitot kontā “Eiropas Savienības pašu resursi”.

79.

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru papildus kavējuma naudai var tikt noteikts arī naudas sods ( 59 ). To darot, katrā lietā ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi gan saistībā ar konstatētās pienākumu neizpildes īpatnībām, gan attiecīgo tās dalībvalsts nostāju, uz kuru attiecas procedūra, kas uzsākta, pamatojoties uz LESD 260. pantu. Šajā ziņā minētajā tiesību normā Tiesai ir paredzēta plaša rīcības brīvība, lai lemtu par šādas sankcijas noteikšanu ( 60 ).

80.

Komisija piedāvā naudas soda aprēķināšanai izmantot metodi, kas izpaužas tādējādi, ka nemainīgā pamatsumma par dienu EUR 220 apmērā tiek sareizināta ar smaguma koeficientu un faktoru “n”, kas summas ziņā atbilst kavējuma naudas aprēķināšanai piedāvātajām vērtībām, kā arī ar kopš pirmā sprieduma pasludināšanas pagājušo dienu skaitu.

81.

Ja šie dati tiek atjaunināti atbilstoši manam priekšlikumam par Portugālei piespriežamo kavējuma naudu, par pamatu ņemot pamatsummu EUR 220 apmērā, “n” faktoru 3,35 vērtībā un pārkāpuma smaguma koeficientu 1,5 ( 61 ), tiek iegūta pamatsumma EUR 1105,50 apmērā. Balstoties uz šo secinājumu nolasīšanas dienu, par 2485 dienām pēc sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) pasludināšanas naudas soda apmērs ir EUR 2747167,50. Ja spriedums tiks pasludināts apmēram trīs mēnešus pēc secinājumu sniegšanas, būtu jāpiespriež naudas sods EUR 2846662,50 apmērā.

82.

Tomēr šīs summas atbilstība ir jāizvērtē sīkāk.

83.

Vispirms kā atbildību pastiprinošs faktors ir jāņem vērā, ka Vila Real de Santo António aglomerācijā tagad gan ir nodrošināts direktīvai atbilstošs stāvoklis, tomēr arī attiecībā uz šo aglomerāciju izskatāmās tiesvedības kontekstā ir jākonstatē pienākumu neizpilde ( 62 ).

84.

Saskaņā ar judikatūru, nosakot naudas sodu, papildus ir jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts “nostāja” ( 63 ).

85.

Šajā kontekstā ir jāņem vērā arī fakts, ka Komisija pārmet Portugālei, ka tā būtiski nav ievērojusi pašas iesniegtos grafikus ( 64 ).

86.

Kā pretargumentu Portugāle min pastāvīgo sadarbību starp tās iestādēm un Komisiju, kā arī tās struktūru Komisijai sniegto detalizēto informāciju.

87.

Nosakot naudas sodu, ir jāņem vērā trūkumi sadarbībā ar Komisiju ( 65 ). Kā izriet no lietas materiāliem, pēc sprieduma Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) pasludināšanas starp Komisiju un Portugāles iestādēm notika intensīva informācijas apmaiņa. Komisija arī neapstrīd Portugāles atbildes reakciju kā tādu. Tomēr ir pamatots Komisijas pārmetums, ka Portugāle vairākkārt nav ievērojusi pašas noteiktos grafikus. Tā, piemēram, tika solīts, ka Matosinhos notekūdeņu attīrīšanas iekārta tiks nodota ekspluatācijā vispirms 2011. gada decembrī ( 66 ), pēc tam secīgi 2013. gada aprīlī ( 67 ), 2013. gada decembrī ( 68 ), kā arī, visbeidzot, 2017. gadā ( 69 ). Saskaņā ar jaunāko Portugāles iesniegto grafiku iekārta sāks darboties tikai 2019. gada otrajā pusē ( 70 ). Līdzīgi tika solīts, ka Vila Real de Santo António aglomerācijai līdz 2010. gada beigām tiks nodrošināts direktīvai atbilstošs stāvoklis. Faktiski tas aizkavējās līdz 2015. gadam.

88.

Turklāt Komisija izvirza iebildumu par daudzām pret Portugāli ierosinātām pienākumu neizpildes procedūrām, kas bija pamatā arī Tiesas spriedumiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas jomā. Tas liecinot par atkārtotu prettiesisku rīcību, turklāt tādā nozarē, kuras radītā ietekme uz veselību un vidi ir īpaši nozīmīga ( 71 ).

89.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalsts izdarīto pārkāpumu atkārtošanās noteiktā jomā var norādīt uz to, ka tādu pašu Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanās nākotnē efektīva novēršana var prasīt tāda atturoša pasākuma veikšanu kā piespriešana samaksāt naudas sodu ( 72 ). Patiešām, līdztekus spriedumam Komisija/Portugāle (EU:C:2009:292) vēl četras reizes ir pieņemts Portugālei nelabvēlīgs spriedums, jo tā nav izpildījusi no Notekūdeņu direktīvas izrietošos pienākumus ( 73 ).

90.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ierosinu piespriest Portugāles Republikai naudas sodu EUR 3 miljonu apmērā.

91.

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

92.

Komisija ir prasījusi piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un ir jākonstatē pienākumu neizpilde. Saskaņā ar judikatūru šis fakts ir pietiekams, lai piespriestu Portugālei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus ( 74 ), kaut arī Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs tiktāl, ciktāl tā prasīja piespriest lielāku kavējuma naudu un naudas sodu.

93.

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai lemt šādi: