—

Société des Produits Nestlé SA vārdā – T. Scourfield un T. Reid, solicitors, kā arī S. Malynicz, barrister,

—

Cadbury UK Ltd vārdā – P. Walsh un S. Dunstan, solicitors, kā arī T. Mitcheson, QC,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – L. Christie, pārstāvis, kam palīdz N. Saunders, barrister,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Kemper, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, B. Czech un J. Fałdyga, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – F. W. Bulst un J. Samnadda, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp., un labojumi – OV 2009, L 11, 86. lpp.), 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, e) apakšpunkta i) un ii) daļu un šī panta 3. punktu.

2

Šis jautājums tika uzdots tiesvedībā starp Société des Produits Nestlé SA (turpmāk tekstā – “Nestlé”) un Cadbury UK Ltd (turpmāk tekstā – “Cadbury”) saistībā ar Cadbury iebildumiem attiecībā uz Nestlé pieteikumu kā preču zīmi Apvienotajā Karalistē reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu, kas atspoguļo ar šokolādi pārklātu četrdaivu vafeļu batoniņu.

3

Ar Direktīvu 2008/95 tika atcelta un aizstāta Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp., un labojumi – OV 1989, L 207, 44. lpp.).

4

Direktīvas 2008/95 preambulas 1. apsvērumā ir norādīts:

“Direktīva [89/104] ir būtiski grozīta. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.”

5

Saskaņā ar Direktīvas 2008/95 2. pantu “preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski [..], ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem”.

6

Direktīvas 2008/95 3. pantā “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai”, kurā bez būtiskiem labojumiem ir pārņemts Direktīvas 89/104 3. pants, ir noteikts:

“1.   Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

[..]

[..]

[..]

3.   Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma.

[..]”

7

Saskaņā ar 1994. gada Likuma par preču zīmēm (Trade Marks Act 1994) 3. panta 1. punktu nereģistrē preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas, izņemot, ja pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma tās faktiski ir ieguvušas atšķirtspēju lietošanas rezultātā.

8

Saskaņā ar šī paša panta 2. punktu apzīmējumu kā preču zīmi nereģistrē, ja tas sastāv tikai no formas, kas izriet no preces īpašībām, vai no preces formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

9

Pamatlietā aplūkojamo produktu Apvienotajā Karalistē 1935. gadā sāka pārdot Rowntree & Co Ltd ar nosaukumu “Rowntree’s Chocolote Crisp”. 1937. gadā produkta nosaukums tika mainīts uz “Kit Kat Chocolate Crisp” un vēlāk tika saīsināts līdz “Kit Kat”. 1988. gadā šo sabiedrību, kuras jaunais nosaukums bija Rowntree plc, pārpirka Nestlé.

10

Lai arī daudzus gadus produkts tika pārdots divslāņainā iepakojumā, kura iekšējo slāni veidoja sudraba folija, un ārējo slāni papīrs, uz kura priekšpuses bija uzdrukāts sarkanbalts logo ar vārdiem “Kit Kat”, pēdējā laikā produkts tiek pārdots vienslāņainā plastmasas iepakojumā ar to pašu logo. Logo dizains laika gaitā ir attīstījies, bet būtībā ir saglabājies tāds pats.

11

Produkta pamatforma kopš 1935. gada ir palikusi gandrīz identiska, nedaudz mainījušies ir tikai tās izmēri. Pašreiz neiepakots produkts izskatās šādi:

12

Ir jānorāda, ka uz katras daivas ir iespiesti vārdi “Kit Kat” kopā ar ovālas formas segmentiem, kas ir daļa no logo.

13

2010. gada 8. jūlijāNestlé iesniedza pieteikumu kā preču zīmi Apvienotajā Karalistē reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu (turpmāk tekstā – “aplūkotā preču zīme”), kas grafiski ir attēlots šādi:

14

Attiecīgā preču zīme līdz ar to atšķiras no produkta īstās formas tādējādi, ka uz tā nav iespiesti vārdi “Kit Kat”.

15

Pieteikums tika iesniegts attiecībā uz šādiem produktiem, kas atbilstoši Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, kurš ticis pārskatīts un grozīts, ietilpst 30. klasē:

“šokolāde; šokolādes konfektes; šokolādes produkti; konditorejas izstrādājumi; šokolādes izstrādājumi; mīklas izstrādājumi; smalkmaizītes; cepumi; cepumi ar šokolādes pārklājumu; ar šokolādi pārklātas vafeles; kūkas; biskvīti; vafeles”.

16

Apvienotās Karalistes Preču zīmju reģistrs pieņēma pieteikumu un publicēja to, lai [citi uzņēmumi] varētu izteikt iebildumus. Saskaņā ar tā viedokli, pat ja preču zīmei nav raksturīgās atšķirtspējas, minētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs esot pierādījis, ka preču zīme atšķirtspēju ir ieguvusi lietošanas rezultātā.

17

2011. gada 28. janvārīCadbury iesniedza paziņojumu par iebildumiem attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, izvirzot vairākus pamatus, tostarp to, saskaņā ar kuru preču zīmes reģistrācija būtu jāatsaka, pamatojoties uz 1994. gada Likuma par preču zīmēm tiesību normām, ar kurām ir transponēti Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, e) apakšpunkta i) un ii) daļa un 3. panta 3. punkts.

18

Apvienotās Karalistes Preču zīmju reģistra pārbaudītājs ar 2013. gada 20. jūnija lēmumu atzina, ka preču zīmei nav raksturīgās atšķirtspējas un ka tā šādu atšķirtspēju nav arī ieguvusi lietošanas rezultātā.

19

Pārbaudītājs uzskatīja, ka formai, attiecībā uz kuru tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, ir trīs pazīmes:

20

Pārbaudītājs uzskatīja, ka pirmā no šīm pazīmēm ir forma, kas izriet no pašu preču īpašībām, un tātad tā nevar tikt reģistrēta, izņemot, ja tā attiecas uz “kūkām” un “smalkmaizītēm”, kuru preču zīmes forma būtiski atšķiras no normām šajā nozarē. Tā kā divas pārējās pazīmes ir vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai, viņš reģistrācijas pieteikumu pārējā daļā noraidīja.

21

2013. gada 18. jūlijāNestlé šo lēmumu pārsūdzēja Augstākās Tiesas (Anglija un Velsa) Kancelejas nodaļā (intelektuālais īpašums), apstrīdot apgalvojumu, saskaņā ar kuru preču zīme pirms attiecīgā datuma nav ieguvusi atšķirtspēju tās lietošanas rezultātā. Turklāt Nestlé apgalvoja, ka preču zīme nesastāv tikai no formas, kas izriet no pašas preces īpašībām, vai no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

22

Ar šajā pašā dienā iesniegto pretapelācijas sūdzību Cadbury apšaubīja minētās tiesas 2013. gada 20. jūnija nolēmumu, ciktāl tajā ticis atzīts, ka attiecībā uz kūkām un smalkmaizītēm attiecīgajai preču zīmei ir raksturīgā atšķirtspēja un tā nesastāv vai nu tikai no formas, kas izriet no pašas preces īpašībām, vai no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

23

Augstākās Tiesas (Anglija un Velsa) Kancelejas nodaļa (intelektuālais īpašums) vispirms uzskata, ka pārbaudītājam neesot bijis jānošķir kūkas un smalkmaizītes, no vienas puses, no citiem Nicas nolīguma 30. klasē ietilpstošajiem produktiem, no otras puses, ne runājot par attiecīgās preču zīmes atšķirtspējas pierādījumu, ne arī Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) daļas piemērojamību.

24

Turklāt, runājot par to, vai aplūkotā preču zīme pirms attiecīgā datuma ir ieguvusi atšķirtspēju tās lietošanas rezultātā, iesniedzējtiesai pēc tam, kad tā ir atgādinājusi judikatūru šajā jomā, ir radies jautājums, vai, lai pierādītu, ka preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju, pietiek, ka būtiska ieinteresēto personu daļa attiecīgajā datumā atpazīst preču zīmi un saista to ar pieteikuma iesniedzēja precēm. Faktiski šī tiesa uzskata, ka drīzāk pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka būtiska ieinteresēto personu daļa uzskata, ka preču zīme, pretstatot to jebkurai citai preču zīmei, kas arī var pastāvēt, norāda uz preču izcelsmi.

25

Visbeidzot, runājot par formu, kas izriet no pašas preces īpašībām, un to, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, iesniedzējtiesa norāda, ka attiecībā uz Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) daļu nav daudz judikatūras.

26

Šādos apstākļos Augstākās Tiesas (Anglija un Velsa) Kancelejas nodaļa (intelektuālais īpašums) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Kad pēc ģenerāladvokāta secinājumu sniegšanas 2015. gada 11. jūnijā tika pabeigta tiesvedības mutvārdu daļa, Nestlé ar 2015. gada 26. jūnija vēstuli, kas Tiesas kancelejā tika iesniegta 2015. gada 30. jūnijā, lūdza atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

28

Sava lūguma pamatojumam Nestlé it īpaši norādīja, ka, ciktāl ģenerāladvokāta secinājumos pietiekami nav atbildēts uz pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa nevarot pieņemt nostāju šajā jautājumā.

29

Turklāt Nestlé apgalvo, ka ģenerāladvokāta secinājumi esot balstīti uz kļūdainu Nestlé rakstveida apsvērumu interpretāciju.

30

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar tās Reglamenta 83. pantu Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apspriedušas (skat. spriedumu Komisija/Parker Hannifin Manufacturing un Parker-Hannifin, C‑434/13 P, EU:C:2014:2456, 27. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

31

Šajā ziņā Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka tā ir pietiekami informēta, lai varētu pieņemt nolēmumu, ka nepastāv neviens jauns apstāklis, kas to varētu izšķiroši ietekmēt un ka šī lieta nav jāizskata, pamatojoties uz argumentiem, kurus lietas dalībnieki nav apsprieduši.

32

Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus par lietām, kurās atbilstoši Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta iesaistīšanās. Tomēr Tiesai nav saistoši nedz ģenerāladvokāta secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums (skat. spriedumu Komisija/Parker Hannifin Manufacturing un Parker-Hannifin, C‑434/13 P, EU:C:2014:2456, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Līdz ar to lūgums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu ir jānoraida.

34

Pirmkārt, ir jānorāda, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Direktīvas 2008/95 tiesību normu interpretāciju.

35

Kā tas izriet no sprieduma Oberbank u.c. (C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 31. punkts), ar Direktīvu 2008/95 ir vienīgi kodificēta Direktīva 89/104, līdz ar to pamatlietā aplūkotajās tiesību normās nav tikuši izdarīti nekādi būtiski grozījumi attiecībā uz to tekstu, kontekstu vai mērķi salīdzinājumā ar līdzvērtīgajām Direktīvas 89/104 tiesību normām. No tā izriet, ka atsauces uz judikatūru attiecībā uz Direktīvu 89/104 pamatlietā joprojām ir atbilstošas.

36

Otrkārt, saskaņā ar Direktīvas 2008/95 2. pantu apzīmējums, ko veido preces forma, principā var būt preču zīme, ar nosacījumu, ka, no vienas puses, to var attēlot grafiski un, no otras puses, tas spēj parādīt viena uzņēmuma preces vai pakalpojuma atšķirību no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

37

Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir īpaši izcelti daži apzīmējumi, kas sastāv no preču formas, uzskaitot konkrētus pamatus reģistrācijas atteikumam, proti, ja šie apzīmējumi sastāv tikai no formas, kas izriet no pašu preču īpašībām, preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, vai formas, kas piešķir precēm reālu vērtību.

38

Tā kā Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir iepriekšējs šķērslis, kas var liegt reģistrēt apzīmējumu, kuru veido vienīgi preces forma, no tā izriet, ka, pat ja ir izpildīts tikai viens no šajā tiesību normā minētajiem trīs kritērijiem, šāds apzīmējums nevar tikt reģistrēts kā preču zīme (šajā ziņā skat. spriedumus Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 76. punkts, kā arī Linde u.c., no C‑53/01 līdz C‑55/01, EU:C:2003:206, 44. punkts).

39

Turklāt apzīmējums, kura reģistrācija ir atteikta, pamatojoties uz Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, vispār nevar iegūt atšķirtspēju lietošanas rezultātā šīs direktīvas 3. panta 3. punkta izpratnē (šajā ziņā skat. spriedumus Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 75. punkts, kā arī Linde u.c., no C‑53/01 līdz C‑55/01, EU:C:2003:206, 44. punkts).

40

Līdz ar to saistībā ar pieteikumu reģistrēt apzīmējumu, kas sastāv tikai no preces formas, vispirms ir jāpārbauda, vai nepastāv neviens šķērslis atbilstoši Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam, kas var liegt reģistrāciju, lai pēc tam pārbaudītu, vai konkrētais apzīmējums attiecīgajā gadījumā būtu varējis iegūt atšķirtspēju šīs direktīvas 3. panta 3. punkta izpratnē.

41

Tādējādi, lai ievērotu Savienības likumdevēja Direktīvas 2008/95 formulējumā izvēlēto loģiku un kārtību, ir jāmaina kārtība, kādā izvērtējami prejudiciālie jautājumi, vispirms – pirms tiek izvērtēts pirmais jautājums attiecībā uz šīs direktīvas 3. panta 3. punktu – analizējot otro un trešo jautājumu attiecībā uz Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretāciju.

42

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj kā preču zīmi reģistrēt apzīmējumu, kas sastāv no preces formas, ja šo formu veido trīs būtiskas pazīmes, no kurām viena izriet no pašas preces īpašībām un divas ir vajadzīgas, lai panāktu tehnisku rezultātu.

43

Vispirms ir jāatgādina, ka Direktīvas 2008/95 3. pantā uzskaitītie dažādie reģistrācijas atteikuma pamati ir jāinterpretē to vispārējo interešu kontekstā, kas ir katra šī pamata pamatā (šajā ziņā skat. spriedumu Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 25.–27. punkts, kā arī Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 77. punkts).

44

Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma pamatu jēga ir novērst, ka ar preču zīmi saistīto tiesību aizsardzības rezultātā tās īpašniekam tiktu piešķirts monopols uz tehniskajiem risinājumiem vai preces lietderīgajām pazīmēm, kas varētu būt interesantas konkurentu precēs (šajā ziņā skat. spriedumus Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 78. punkts, un Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 18. punkts).

45

Faktiski mērķis ir izvairīties no situācijas, kurā ekskluzīvas un pastāvīgas tiesības, kas piešķirtas ar preču zīmi, varētu tikt izmantotas, lai padarītu mūžīgas citas tiesības, uz kurām Savienības likumdevējs ir vēlējies attiecināt izbeigšanās termiņus (šajā ziņā skat. spriedumu Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 19. punkts, un attiecībā uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punktu – tiesību normu, kas būtībā ir identiska Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam –, skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 45. punkts).

46

Attiecībā uz jautājumu, vai dažādie reģistrācijas atteikuma pamati var tikt piemēroti vienlaicīgi, Tiesa ir norādījusi, ka no Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta formulējuma skaidri izriet, ka trīs reģistrācijas atteikuma pamati ir autonomi un katrs no tiem ir jāpiemēro neatkarīgi no pārējiem (šajā ziņā skat. spriedumu Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 39. punkts).

47

Tiesa no tā secināja, ka, ja ir izpildīts tikai viens no šajā tiesību normā minētajiem kritērijiem, apzīmējums, ko veido tikai un vienīgi preces forma, nevar tikt reģistrēts kā preču zīme, un nav nozīmes tam, ka šis apzīmējums var tikt noraidīts, pamatojoties uz vairākiem atteikuma pamatiem, ja viens no šiem pamatiem pilnībā ir piemērojams minētajam apzīmējumam (šajā ziņā skat. spriedumu Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 40. un 41. punkts).

48

Līdz ar to Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā nav izslēgts, ka uz apzīmējuma būtiskajām pazīmēm var attiekties viens vai vairāki paredzētie atteikuma pamati. Tomēr šādā gadījumā reģistrācijas atteikums ir pakļauts nosacījumam, ka vismaz vienam no šiem pamatiem ir jābūt pilnībā piemērojamam attiecīgajam apzīmējumam.

49

Vispārējo interešu iemesls, kas ir pamatā trīs Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma pamatu piemērošanai, liedz atteikt reģistrāciju, ja pilnībā nav piemērojams neviens no šiem trim pamatiem (spriedums Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 42. punkts).

50

Tāda Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija, saskaņā ar kuru nebūtu atļauts reģistrēt preču zīmi, ja analīzē atklātos, ka ir piemērojami vairāk nekā tikai viens atteikuma pamats, vai arī interpretācija, saskaņā ar kuru, gluži pretēji, šo tiesību normu būtu atļauts piemērot gadījumā, ja ikviens no šiem trīs paredzētajiem atteikuma pamatiem būtu pārbaudīts tikai daļēji, acīmredzami būtu pretrunā vispārējo interešu mērķim, kas ir pamatā trīs Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma pamatu piemērošanai un kas ticis atgādināts šī sprieduma 43.–45. punktā.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj kā preču zīmi reģistrēt apzīmējumu, kas sastāv no preces formas, ja šai formai ir trīs būtiskas pazīmes, viena no kurām izriet no pašas preces īpašībām, bet divas pārējās ir vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai, tomēr ar nosacījumu, ka vismaz viens no šajā tiesību normā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem šai formai ir piemērojams pilnībā.

52

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa, kas ļauj atteikt tāda apzīmējuma reģistrāciju, kurš sastāv vienīgi no preces formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz to, kā šī prece darbojas, vai tas attiecas arī uz veidu, kā prece ir ražota.

53

Šajā ziņā ir jānorāda, ka minētās tiesību normas formulējums tieši attiecas uz preces formu, kas vajadzīga “tehniska rezultāta” iegūšanai, neatsaucoties uz šīs preces ražošanas procesu.

54

Interpretējot šo tiesību normu gramatiski, tajā paredzētais atteikuma pamats attiecas tikai uz veidu, kādā prece darbojas, jo tehniskais rezultāts ir aplūkotās formas konkrētās ražošanas noslēgums.

55

Šādu interpretāciju apstiprina Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas mērķis, kas, kā tas izriet no šī sprieduma 44. punktā minētās judikatūras, ir novērst, lai attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem, kas varētu būt interesanti konkurentu precēs, netiktu piešķirts monopols. Raugoties no patērētāja viedokļa, izšķirošais ir tas, kā prece darbojas, un tās ražošanas veids ir mazsvarīgs.

56

Turklāt no judikatūras izriet, ka ražošanas veids arī nav izšķirošais, izvērtējot preces formas galvenās funkcionālās īpašības. Tāda apzīmējuma reģistrācija, kas sastāv vienīgi no formas, kura saistīta tikai ar tehniska rezultāta iegūšanu, ir jāatsaka pat tad, ja attiecīgo tehnisko rezultātu var sasniegt, izmantojot citas formas un tātad citus ražošanas procesus (šajā ziņā skat. spriedumu Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 83. punkts).

57

No iepriekš minētā izriet, ka uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa, saskaņā ar kuru ir atļauts atteikt reģistrēt apzīmējumus, kas sastāv vienīgi no preces formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz to, kā attiecīgā prece darbojas, nevis uz veidu, kā tā ir ražota.

58

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai tādas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam, kas ir ieguvusi atšķirtspēju tās lietošanas rezultātā Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punkta izpratnē, ir jāpierāda, ka ieinteresētās personas preci vai pakalpojumu, kas apzīmēts tikai ar šo preču zīmi, pretstatā jebkurai citai preču zīmei, kas arī var pastāvēt, uztver kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, vai arī pietiek, ka viņš pierāda, ka būtiska ieinteresēto personu daļa atpazīst minēto preču zīmi un saista to ar šīm precēm.

59

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka preču zīmes pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez iespējas sajaukt atšķirt preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (spriedums Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 30. punkts).

60

Pateicoties tās atšķirtspējai, preču zīme ir piemērota, lai identificētu ar to aptverto preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tātad nošķirtu šo preci vai pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (šajā ziņā skat. spriedumus Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 46. punkts; Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 35. punkts, kā arī Oberbank u.c., C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 38. punkts).

61

Atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta šī preču zīme, un, otrkārt, saistībā ar pieņēmumu par to, kāda varētu būt ieinteresēto personu loka, t.i., samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētāju, uztvere (šajā ziņā skat. spriedumus Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 34. punkts un tajā minētā judikatūra; Nestlé, C‑353/03, EU:C:2005:432, 25. punkts, kā arī Oberbank u.c., C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 39. punkts).

62

Atšķirtspēja, kas tātad ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai apzīmējums varētu tikt reģistrēts kā preču zīme saskaņā ar Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, var būt raksturīga vai arī šādu raksturu ieguvusi lietošanas rezultātā šīs direktīvas 3. panta 3. punkta izpratnē.

63

Konkrētāk, attiecībā uz atšķirtspējas iegūšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punktu izteiciens “preču zīmes izmantošana preču zīmes veidā” ir jāsaprot kā atsauce vienīgi uz tādu preču zīmes lietošanu, kuras mērķis ir ļaut ieinteresētajām personām identificēt preci vai pakalpojumu kā tādu, ko ražo vai sniedz attiecīgais uzņēmums (spriedums Nestlé, C‑353/03, EU:C:2005:432, 29. punkts).

64

Tiesa ir atzinusi, ka šāda identifikācija un tādējādi atšķirtspējas iegūšana tāpat var izrietēt gan no tā, ka tiek lietots kāds elements, kas ir reģistrētas preču zīmes sastāvdaļa, gan arī no tā, ka atsevišķa preču zīme tiek izmantota kopā ar reģistrētu preču zīmi. Tomēr Tiesa ir norādījusi, ka abos gadījumos šīs lietošanas rezultātā ieinteresētajām personām ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētā prece vai pakalpojums faktiski ir jāuztver kā tāds, ko ražo vai sniedz konkrētais uzņēmums (spriedums Nestlé, C‑353/03, EU:C:2005:432, 30. punkts, kā arī attiecībā uz Regulu Nr. 40/94, kuras 7. panta 3. punkts būtībā atbilst Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punktam, spriedums Colloseum Holding, C‑12/12, EU:C:2013:253, 27. punkts).

65

Līdz ar to neatkarīgi no jautājuma, vai lietošana attiecas uz apzīmējumu kā reģistrētas preču zīmes sastāvdaļu vai apzīmējumu kopā ar šo preču zīmi, pamata nosacījums ir tāds, ka šīs izmantošanas rezultātā apzīmējums, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ieinteresēto personu uztverē var apzīmēt preces, uz kurām tas ir izvietots, kā tādas, ko ražo konkrēts uzņēmums (šajā ziņā skat. spriedumu Colloseum Holding, C‑12/12, EU:C:2013:253, 28. punkts).

66

No tā ir jāsecina, kā arī tas izriet no ģenerāladvokāta secinājumu 48.–52. punkta, ka, lai arī preču zīme, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, varēja tikt lietota kā reģistrētas preču zīmes daļa vai kopā ar šādu preču zīmi, tomēr, lai reģistrētu pašu preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka šī preču zīme viena pati, pretstatā jebkurai citai preču zīmei, kas arī var pastāvēt, norāda uz preču, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, izcelsmi.

67

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka, lai varētu reģistrēt preču zīmi, kas atšķirtspēju ieguvusi tās lietošanas rezultātā Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punkta izpratnē, vai tā būtu lietota kā daļa no citas reģistrētas preču zīmes vai kopā ar to, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka ieinteresētās personas preci vai pakalpojumu, kas apzīmēts vienīgi ar šo preču zīmi, pretstatā jebkurai citai preču zīmei, kas arī var pastāvēt, uztver kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma.

68

Attiecībā uz pamatlietas pusēm tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: