—

TDC A/S vārdā – R. Offersen, advokat,

—

Dānijas valdības vārdā – V. Pasternak Jørgensen, pārstāve, kurai palīdz J. Pinborg, advokat,

—

Beļģijas valdības vārdā – M. Jacobs un T. Materne, pārstāvji,

—

Francijas valdības vārdā – J.‑S. Pilczer un D. Colas, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Nicolae, kā arī G. Braun un H. Støvlbæk, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretējami Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“piekļuves direktīva”) (OV L 108, 7. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nod., 29. sēj., 323. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK (OV L 337, 37. lpp.; turpmāk tekstā – “piekļuves direktīva”), 2., 8. un 12. pants.

2

Šis lūgums ir izteikts tiesvedībā starp telekomunikāciju operatoru TDC A/S (turpmāk tekstā – “TDC”) un Teleklagenævnet (komisija pārsūdzībām telekomunikāciju jautājumos) jautājumā par pienākumu pēc cita elektronisko komunikāciju operatora lūguma ierīkot atzarkabeļus, kas ļauj galalietotājiem piekļūt optiskās šķiedras kabeļu tīklam.

3

Piekļuves direktīvas 1. panta 1. punkts ir izteikts šādā redakcijā:

“Saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta] Direktīvā 2002/21/EK [par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 33. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nod., 29. sēj. 349. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140 (turpmāk tekstā – “pamatdirektīva”)] paredzētajiem noteikumiem šī direktīva saskaņo veidu, kādā dalībvalstis reglamentē piekļuvi elektroniskajiem komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām, un to savstarpējo savienojumu. Mērķis ir saskaņā ar iekšējā tirgus principiem izveidot reglamentējošus noteikumus tādām attiecībām starp tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem, kas radīs ilgstošu konkurenci, elektronisko komunikāciju pakalpojumu savstarpējo savietojamību un labumu patērētājiem.”

4

Piekļuves direktīvas 2. panta a) un b) punktā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā piemēro [pamatdirektīvas] 2. pantā noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

5

Piekļuves direktīvas 5. pantā “Valsts pārvaldes [regulatīvo] iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un savstarpēju savienojumu” ir noteikts:

“1.   Valsts pārvaldes [regulatīvās] iestādes [(turpmāk tekstā – “VRI”)], darbojoties saskaņā ar [pamatdirektīvas] 8. pantā noteiktajiem mērķiem, veicina un, attiecīgos gadījumos, nodrošina, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību, veicot savus pienākumus, veicinot efektivitāti, noturīgu konkurenci, efektīvus ieguldījumus un inovācijas un sniedzot maksimālu labumu tiešajiem lietotājiem.

Jo īpaši, neskarot pasākumus, kurus var veikt attiecībā uz uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar 8. pantu, [VRI] var uzlikt:

[..].”

6

Piekļuves direktīvas 8. pants “Pienākumu uzlikšana, grozīšana vai atcelšana” ir izteikts šādā redakcijā:

“1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts [VRI] ir tiesīgas uzlikt pienākumus, kas noteikti 9. līdz 13.a pantā.

2.   Ja operators saskaņā ar [pamatdirektīvas] 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā ir izraudzīts kā tāds operators, kuram ir būtiska ietekme konkrētā tirgū, [VRI] atbilstīgi uzliek pienākumus, kas minēti šīs direktīvas 9. līdz 13. pantā.

[..]

4.   Saskaņā ar šo pantu uzliktie pienākumi ir pamatoti ar noteiktās problēmas raksturu un ir samērīgi un attaisnojami, ņemot vērā mērķus, kas noteikti saskaņā ar [pamatdirektīvas] 8. pantu. [..].

[..]”

7

Piekļuves direktīvas 12. pantā “Pienākumi piekļuvei īpašām tīkla iekārtām un to izmantošanai” ir paredzēts:

“1.   [VRI] saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotus piekļuves un izmantošanas pieprasījumus īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām inter alia situācijās, kad [VRI] uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs ilgstoša konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs [gala]lietotāju interesēs.

[..]

2.   Lemjot par to, vai uzlikt 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi būtu samērīgi ar mērķiem, kas minēti [pamatdirektīvas] 8. pantā, [VRI] jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

[..].”

8

Piekļuves direktīvas 13. pantā “Cenu kontroles un izmaksu uzskaites pienākumi” ir noteikts:

“1.   [VRI] saskaņā ar 8. pantu var noteikt pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot [gala]lietotājiem. Lai veicinātu operatora ieguldījumus, tostarp nākamās paaudzes tīklos, [VRI] ņem vērā ieguldījumus, ko operators ir veicis, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā jebkādus riskus, kas raksturīgi konkrētam jauno tīkla ieguldījumu projektam.

[..]”

9

Pamatdirektīvas 2. panta da) punktā tīkla pieslēguma punkts (NTP) ir definēts kā “fizisks punkts, kurā abonents tiek nodrošināts ar piekļuvi publiskam sakaru tīklam”.

10

Pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka, veicot šajā direktīvā un īpašajās direktīvās noteiktos reglamentējošos uzdevumus, [VRI] veic visus pamatotos pasākumus, kas ir vērsti uz 2., 3. un 4. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Šādi pasākumi ir proporcionāli minētajiem mērķiem.

[..]”

11

Pamatdirektīvas 8. panta 2. punktā ir paredzēts:

“[VRI] veicina konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu, elektronisko komunikāciju pakalpojumu un saistīto iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanā, inter alia:

[..]

[..].”

12

Pamatdirektīvas 8. panta 5. punkts ir izteikts šādā redakcijā:

“[VRI], īstenojot 2., 3. un 4. punktā minētos politikas mērķus, piemēro objektīvus, pārskatāmus, nediskriminējošus un samērīgus reglamentēšanas principus, inter alia:

[..]

[..].”

13

2007. gada 28. jūnija Likuma Nr. 780 par konkurenci un patēriņu telekomunikāciju tirgū (Lov om konkurrence‑ og forbrugerforhold på telemarkedet) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “2007. gada likums”), 40. pantā ir paredzēts:

“Tiesiskais regulējums par savstarpējo savienojumu attiecas uz šādām jomām:

[..]

Piekļuve iekārtām vai pakalpojumiem vai to nodrošināšana pirmās daļas iepriekšējā 1°) punkta izpratnē ietver tostarp piekļuvi:

[..].”

14

2007. gada likuma 51. pantā ir noteikts:

“IT‑og Telestyrelsen [informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju direkcija] uzliek operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū 84.d panta izpratnē vienu vai vairākus no turpmākajā trešajā daļā paredzētos pienākumus, ievērojot 76.a pantā noteikto.

[..]

Saskaņā ar iepriekšējām pirmo un otro daļu uzliktie pienākumi ir pamatoti ar konstatēto problēmu raksturu un ir samērīgi un attaisnoti, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus. Attiecībā uz katru tirgu IT‑og Telestyrelsen nosaka pienākumu apjomu un iespējamās saistības attiecībā uz to savstarpējā savienojuma pakalpojumu kvalitāti, piekļuve kuriem ir jānodrošina operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū, atbilstoši iepriekšējā 51. panta trešās daļas 1°) punktā noteiktajam. [..]

Vērtējot samērīgumu iepriekš ceturtās daļas izpratnē, IT‑og Telestyrelsen tostarp ņem vērā:

15

2007. gada likums tika aizstāts ar 2011. gada 3. marta Likumu Nr. 169 par telekomunikācijām [elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem] (lov nr. 169 om elektroniske kommunikationsnet og –tjenester, turpmāk tekstā – “Likums Nr. 169/2011”). Šis likums stājās spēkā 2011. gada 25. maijā.

16

Likuma Nr. 169/2011 41. pantā ir paredzēts:

“Pieņemot lēmumus saskaņā ar 40. panta pirmo daļu, IT‑og Telestyrelsen operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū 40. panta izpratnē uzliek vienu vai vairākus pienākumus. Katrā lēmumā IT‑og Telestyrelsen konkretizē pienākumu raksturu un apjomu.

Iepriekšējā pirmajā daļā minētie pienākumi var ietvert:

Izņēmuma gadījumos IT‑og Telestyrelsen, saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, drīkst operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū noteikt citus pienākumus, kas nav paredzēti iepriekšējā otrajā daļā.

[..]”

17

Likuma Nr. 169/2011 42. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“Ar pienākumu nodrošināt piekļuvi jāsaprot operatora ar būtisku ietekmi tirgū pienākums nodrošināt faktisku vai virtuālu piekļuvi noteiktiem sava tīkla elementiem, saviem pakalpojumiem un ar tiem saistītajām iekārtām.

Operatoram turklāt var tikt uzlikts pienākums izpildīt pamatotus lūgumus noslēgt vai grozīt līgumus par piekļuvi tīklam. Šis pienākums var ietvert:

[..]

Uzliekot pienākumu nodrošināt piekļuvi tīklam, IT‑og Telestyrelsen ir jāņem vērā tostarp šādi aspekti:

18

No ieniedzējtiesas lēmuma izriet, ka TDC ir būtiska ietekme vara kabeļu, (koaksiālās) kabeļtelevīzijas un optiskās šķiedras kabeļu tīklu platjoslas savienojumu vairumtirdzniecības tirgū.

19

Konstatējusi konkurences problēmas šajā tirgū, IT‑og Telestyrelsen ar 2010. gada 3. novembra lēmumu, pamatojoties uz toreiz spēkā esošo 2007. gada likumu, noteica TDC vairākus pienākumus, tostarp pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi platjoslas savienojumiem ar sava optiskās šķiedras kabeļu tīkla starpniecību. Šajā pienākumā ietilpa arī atzarkabeļu ierīkošana ne vairāk kā 30 metru attālumā, lai savienotu galalietotāju ar optiskās šķiedras kabeļu tīklu, kas paredzēts ātrgaitas piekļuves nodrošināšanai.

20

TDC šo lēmumu pārsūdzēja Teleklagenævnet, kura 2011. gada 20. jūnija lēmumā šo apstrīdēto lēmumu atstāja būtībā negrozītu. Pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi Teleklagenævnet uzskatīja par samērīgu, jo tas bija vajadzīgs, piemērots un pietiekams, lai nodrošinātu faktisku konkurenci. Turklāt, kā izriet no ieniedzējtiesas lēmuma, tā uzsvēra, ka atbilstoši pamatdirektīvas 7. panta 3. punktā noteiktajam IT‑og Telestyrelsen sava 2010. gada 3. novembra lēmuma projektu nosūtīja Komisijai, kura savā atzinumā par šo projektu nav izteikusies jautājumā par šā pienākuma strīdīgajiem aspektiem.

21

2011. gada 12. augustāTDC par Teleklagenævnet2011. gada 20. jūnija lēmumu cēla prasību Retten på Frederiksberg (Frederiksbergas pirmās instances tiesa), kura šo lietu, ievērojot tajā radušos principālos jautājumus, nodeva izskatīšanai Østre Landsret (Austrumu apgabaltiesa).

22

Pēdējā no minētajām tiesām TDC apgalvo, ka pienākums ierīkot atzarkabeļus optiskās šķiedras kabeļu tīklam, ko uzlikusi IT‑og Telestyrelsen, ir pienākums izveidot jaunas infrastruktūras, lai arī, tās ieskatā, “piekļuves” jēdziens piekļuves direktīvas izpratnē neaptver šādu infrastruktūru izveidi. Tā piebilst, ka šis pienākums rada ievērojamas finansiālas izmaksas un tāpēc neatbilst tās pašas direktīvas 8. panta 1. punktā noteiktajam samērīguma principam.

23

Savukārt Teleklagenævnet izklāsta, ka attiecīgajā tirgū Dānijā ir vērojamas konkurences problēmas, jo, pirmkārt, optiskās šķiedras kabeļu tīkls atrodas attīstības stadijā un, otrkārt, atšķirībā no citiem (vara un koaksiālo kabeļu) tīkliem, šis tīkls tā sākotnējās ierīkošanas brīdī netiek uzreiz savienots ar galalietotāju. Tā uzskata, ka pienākums ierīkot atzarkabeļus ir nevis pienākums izveidot jaunas infrastruktūras, bet gan jau esoša optiskās šķiedras kabeļu tīkla tehnisks pielāgojums. Tās ieskatā, saskaņā ar piekļuves direktīvas 8. un 12. pantu IT‑og Telestyrelsen ir tiesības uzlikt operatoriem ar būtisku ietekmi konkrētajā tirgū pienākumu izpildīt pamatotus citu operatoru lūgumus par savstarpēju savienojumu, pat ja tālab varētu būt vajadzīgi tīkla pielāgojumi, tostarp tranšeju rakšanas darbu veidā. Tā norāda, ka gadījumā, kad šāds pienākums tiek uzlikts, paredzēto pasākumu samērīguma vērtējums tiek veikts, ņemot vērā, cik lieli ir instalācijas īpašnieka sākotnējie ieguldījumi.

24

Iesniedzējtiesas lēmumā Østre Landsret izklāsta, ka pamatlieta ir par to, cik plašs ir pienākums izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi TDC optiskās šķiedras kabeļu tīklam. Konkrētāk, šīs tiesas ieskatā, principiālais jautājums ir par to, vai šāda pienākuma rezultātā atbilstoši 2007. gada likumam un piekļuves direktīvai var būt tā, ka pēc konkurējoša telekomunikāciju uzņēmuma lūguma TDC ir jāierīko atzarkabeļi no sava optiskās šķiedras kabeļu tīkla līdz galalietotājam, kas var radīt vajadzību rakt tranšejas līdz pat 30 metru garumam.

25

Šādos apstākļos Østre Landsret nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Ar pirmo un otro jautājumu, kas iztirzājami kopīgi, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai piekļuves direktīvas 2. panta a) punkts, 8. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka VRI ir tiesīga, pamatojoties uz pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi sev piederošajiem īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītajām iekārtām un atļaut to izmantošanu, uzlikt elektronisko komunikāciju operatoram ar būtisku ietekmi konkrētā tirgū pienākumu pēc konkurējošu operatoru lūguma ierīkot atzarkabeli, kura garums nepārsniedz 30 metrus, no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās.

27

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vispirms jāatgādina piekļuves direktīvā VRI piešķirtās tiesības uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu, tad jāinterpretē jēdziens “piekļuve īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu”, lai pēc tam izvērtētu nosacījumus, kas jāizpilda, lai šādi pienākumi varēti tikt uzlikti.

28

Vispirms jautājumā par VRI tiesībām uzlikt pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu ir jāatgādina, ka saskaņā ar piekļuves direktīvas 8. panta 2. punktu, ja operators saskaņā ar pamatdirektīvas 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā ir atzīts par tādu, kam ir būtiska ietekme konkrētā tirgū, VRI ir tiesīgas tam uzlikt piekļuves direktīvas 9.–13. pantā uzskaitītos pienākumus.

29

Šo pienākumu vidū ir tie, kas paredzēti piekļuves direktīvas 12. panta 1. punkta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka VRI saskaņā ar šīs pašas direktīvas 8. panta noteikumiem var uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotos lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut izmantošanu tostarp tad, ja tās uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs ilgstoša konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs galalietotāju interesēs.

30

Tāpēc šajā 12. pantā, to lasot kopsakarā ar piekļuves direktīvas 8. pantu, VRI ir piešķirtas tiesības operatoriem ar būtisku ietekmi konkrētā tirgū uzlikt pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem sava tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu.

31

Savukārt par jēdzienu “piekļuve īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām” piekļuves direktīvas 12. panta 1. punkta izpratnē jānorāda, ka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta a) punktu jēdziens “piekļuve” nozīmē ar konkrētiem nosacījumiem saistītas ekskluzīvas vai neekskluzīvas tiesības citam uzņēmumam piekļūt iekārtām un/vai pakalpojumiem, lai sniegtu elektronisko komunikāciju pakalpojumus, tostarp, ja tos izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu izplatīšanai. Šajā tiesību normā ir paskaidrots, ka “piekļuve” ietver arī piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem, tajā skaitā it īpaši piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā; piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, tostarp ēkām, kabeļu šahtām, stabiem, un piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai.

32

Tādējādi no šīs tiesību normas redakcijas izriet, pirmkārt, ka “piekļuves” jēdziens ietver pielāgojumu veikšanu, lai ļautu citam uzņēmumam piekļūt iekārtām un/vai pakalpojumiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, kā savu secinājumu 17. un 18. punktā uzsver arī ģenerāladvokāts, un, otrkārt, ka tajā esošais piekļuves veidu uzskaitījums nav izsmeļošs.

33

Tomēr piekļuves direktīvas 2. panta a) punktā nav precizēts, vai piekļuve šīs tiesību normas izpratnē var ietvert atzarkabeli no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu piekļuvi esošam tīklam.

34

Šajos apstākļos, lai interpretētu jēdzienu “piekļuve īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām” piekļuves direktīvas 12. panta 1. punkta izpratnē, jāizvērtē šīs direktīvas 2. panta a) punktā paredzētais “piekļuves” jēdziens, ievērojot tās uzbūvi un mērķus.

35

Jautājumā par piekļuves direktīvas uzbūvi pietiek vien norādīt, ka tās 2. panta b) punktā savstarpējs savienojums ir definēts kā viena un tā paša vai dažādu uzņēmumu publisko komunikāciju tīklu fizisks un loģisks savienojums, lai ļautu viena uzņēmuma lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita uzņēmuma lietotājiem vai piekļūt pakalpojumiem, ko sniedz cits uzņēmums.

36

Taču piekļuves direktīvas 5. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā par VRI tiesībām un pienākumiem attiecībā uz piekļuvi un savstarpēju savienojumu ir paredzēts, ka tās, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu pilnīgu pārklājumu, var uzlikt pienākumus uzņēmumiem, kas kontrolē piekļuvi lietotājiem, attaisnotos gadījumos ieskaitot pienākumu savstarpēji savienot to tīklus, ja tas jau nav izdarīts.

37

No šīm tiesību normām izriet, ka “piekļuves” jēdziens šīs direktīvas izpratnē var ietvert esošā tīkla pielāgojumus, kas ļauj īstenot tā savienošanu ar galalietotāju.

38

Runājot par piekļuves direktīvas mērķiem, jānorāda, ka tās 1. panta 1. punktā ir teikts, ka tās mērķis ir izveidot “reglamentējošus noteikumus tādām attiecībām starp tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem, kas radīs ilgstošu konkurenci, elektronisko komunikāciju pakalpojumu savstarpējo savietojamību un labumu patērētājiem”.

39

Tādējādi pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, veicot pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās, tātad konkrēti piekļuves direktīvā, noteiktos reglamentējošos uzdevumus, VRI ir jāveic visi pamatotie pasākumi, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus, proti, veicināt konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā, veicināt iekšējās tirgus attīstību un aizstāvēt Savienības pilsoņu intereses.

40

Lai īstenotu pamatdirektīvas 8. pantā izklāstītos mērķus, VRI, ievērojot tām piekļuves direktīvas 5. panta 1. punkta pirmajā daļā piešķirtās tiesības un noteiktos pienākumus, ir jānodrošina atbilstoši tajā noteiktajam atbilstīga piekļuve pakalpojumiem un to savstarpējs savienojums, un savietojamība, un savi uzdevumi jāpilda, veicinot ekonomisko efektivitāti, noturīgu konkurenci, efektīvus ieguldījumus un inovācijas un sniedzot maksimālu labumu galalietotājam.

41

Par šo piekļuves direktīvas 5. panta 1. punktu Tiesa ir nospriedusi, ka no tā formulējuma izriet, ka VRI uzdevums ir nodrošināt atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, kā arī savietojamību, izmantojot līdzekļus, kuru uzskaitījums nav ierobežojošs (spriedums TeliaSonera Finland, C‑192/08, EU:C:2009:696, 58. punkts).

42

Tāpat jāuzskata, ka pienākumi izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu, kurus var uzlikt operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū, nav definēti ierobežojoši, bet gan VRI katrā konkrētajā gadījumā jānosaka, ievērojot pamatdirektīvas 8. pantā noteiktos mērķus.

43

No visa iepriekš izklāstīta izriet, ka jēdziens “piekļuve īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām” piekļuves direktīvas 2. panta a) punkta un 12. panta 1. punkta izpratnē var ietvert atzarkabeļu ierīkošanu no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās.

44

Visbeidzot jautājumā par nosacījumiem, kādos VRI ir ļauts uzlikt operatoram ar būtisku ietekmi konkrētajā tirgū pienākums izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu, jānorāda, ka piekļuves direktīvas 8. panta 4. punktā ir paredzēts, ka pienākumi, ko VRI uzliek šā veida operatoriem, ir jābūt pamatotiem ar konstatētās problēmas raksturu, jābūt samērīgiem un attaisnotiem, ņemot vērā mērķus, kas izklāstīti pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā un atgādināti šā sprieduma 39. punktā.

45

No tā izriet, ka VRI var, pamatojoties uz pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašām tīkla iekārtām un ar to saistītajām iekārtām un atļaut to izmantošanu, uzlikt operatoram ar būtisku ietekmi konkrētajā tirgū pienākumu pēc konkurējošu operatoru lūguma ierīkot atzarkabeli no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās, ja vien šis pienākums ir pamatots ar konstatētās problēmas raksturu un ir samērīgs un attaisnots, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā izklāstītos mērķus.

46

Šajā lietā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka, Teleklagenævnet ieskatā, TDC, pateicoties īpašajam veidam, kādā ir izbūvēts tai piederošais optiskās šķiedras kabeļu tīkls, kontrolē brīdi, kad tam var tikt pieslēgti mājokļi, un tā ir nešaubīga konkurences priekšrocība jaunu klientu piesaistīšanā mazumtirdzniecības tirgus līmenī, jo jaunie klienti ir līgumiski piesaistīti TDC vismaz sešu mēnešu ilgā laikposmā. Tātad TDC pienākuma ierīkot atzarkabeļus mērķis būtu nodrošināt, ka konkurējošie operatori spēj ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, kādi ir TDC, izmantot TDC optiskās šķiedras kabeļu tīklu zonās, kurās tas ir ierīkots, attiecībā uz klientiem galalietotājiem, kas tam vēl nebūtu pieslēgti. Atzarkabeļu ierīkošana esot obligāts priekšnosacījums, lai ar TDC konkurējošie operatori varētu piesaistīt klientus, lai tiem piedāvātu caur optiskās šķiedras kabeļu tīkliem izplatītos pakalpojumus taisnīgā sāncensībā ar TDC.

47

Ievērojot šos faktorus, iesniedzējtiesai jāizvērtē, vai pienākums, ko VRI noteikusi TDC, ierīkot atzarkabeli, kura garums nepārsniedz 30 metrus, no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās ir pamatots ar konstatētās problēmas raksturu, ir samērīgs un attaisnots, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā izklāstītos mērķus.

48

Ievērojot visus šos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu jāatbild, ka piekļuves direktīvas 2. panta a) punkts, 8. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka VRI ir tiesīga, pamatojoties uz pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītajām iekārtām un atļaut to izmantošanu, uzlikt elektronisko komunikāciju operatoram ar būtisku ietekmi konkrētā tirgū pienākumu pēc konkurējošu operatoru lūguma ierīkot atzarkabeli, kura garums nepārsniedz 30 metrus, no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās, ja vien šis pienākums ir pamatots ar konstatētās problēmas raksturu, ir samērīgs un attaisnots, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, un tas jāpārbauda iesniedzējtiesai.

49

Ar trešo un ceturto jautājumu, kas iztirzājami kopīgi, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai piekļuves direktīvas 8. un 12. pants, tos lasot kopsakarā ar tās 13. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka VRI, kad tā grasās kādam operatoram, kuram pieder elektronisko komunikāciju tīkls, uzlikt pienākumu ierīkot atzarkabeļus, lai šim tīklam pievienotu galalietotāju, jāņem vērā attiecīgā operatora sākotnēji veiktais ieguldījums un cenu kontroles esamība, kas ļauj atgūt ierīkošanas izmaksas.

50

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar piekļuves direktīvas 12. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktu, lemjot par to, vai uzlikt šā panta 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi ir samērīgi ar mērķiem, kas minēti pamatdirektīvas 8. pantā, VRI ir jo īpaši jāņem vērā konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehniskā un saimnieciskā dzīvotspēja, ņemot vērā tirgus attīstības pakāpi, kā arī ņemot vērā attiecīgā savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves būtību un veidu, piedāvātās piekļuves nodrošināšanas īstenojamības pakāpi, lai novērtētu operatoriem ar būtisku ietekmi konkrētajā tirgū uzlikto pienākumu samērīgumu, iekārtu īpašnieka sākotnējo ieguldījumu, ņemot vērā veiktos publiskos ieguldījumus un riskus, kas saistīti ar ieguldījuma veikšanu, un vajadzību nodrošināt konkurenci ilgtermiņā, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiski efektīvai uz infrastruktūru balstītai konkurencei.

51

Savukārt piekļuves direktīvas 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka VRI var uzlikt pienākumus attiecībā uz izmaksu atgūšanu un cenu kontroli attiecībā uz uzņēmumiem ar būtisku ietekmi kādā konkrētā tirgū, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot galalietotājiem. Lai veicinātu operatora ieguldījumus, tostarp nākamās paaudzes tīklos, VRI ir jāņem vērā ieguldījumi, ko operators ir veicis, un jāļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā jebkādus riskus, kas raksturīgi konkrētam ieguldījumu projektam.

52

Turklāt arī pamatdirektīvas 8. panta 5. punktā ir paskaidrots, ka, lai sasniegtu mērķus veicināt konkurenci, veicināt iekšējās tirgus attīstību un aizstāvēt Savienības pilsoņu intereses, VRI jāpiemēro objektīvi, nediskriminējoši un samērīgi reglamentēšanas principi. Šo principu vidū šīs tiesību normas d) apakšpunktā ir norādīts uz vajadzību veicināt efektīvus ieguldījumus un inovāciju jaunā un uzlabotā infrastruktūrā, tostarp nodrošinot, ka jebkādos piekļuves pienākumos ir pienācīgi ņemts vērā risks, kas rodas ieguldītājiem uzņēmumiem, un atļaujot dažādus sadarbības pasākumus starp ieguldītājiem un pusēm, kas vēlas iegūt piekļuvi, lai tādējādi diversificētu ieguldījumu risku, vienlaikus nodrošinot konkurenci tirgū un nediskriminēšanas principa ievērošanu.

53

No iepriekš izklāstītā izriet, ka, gluži tāpat kā savu secinājumu 37. un 38. punktā norādījis ģenerāladvokāts, vērtējot paredzētā pienākuma samērīgumu, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, VRI citu faktoru starpā ir jāņem vērā iekārtu īpašnieka sākotnēji veiktais ieguldījums un cenu noteikšanas mehānisma esamība. Tādējādi, kad tās paredz, pamatojoties uz pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu, tam uzdot veikt esošā tīkla pielāgojumus, kas ļauj īstenot tā savienošanu ar galalietotāju, tām ir jāņem vērā šīs pielāgošanas izmaksas.

54

No visa šo apsvērumu kopuma izriet, ka uz trešo un ceturto jautājumu jāatbild, ka piekļuves direktīvas 8. un 12. pants, tos lasot kopsakarā ar tās 13. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka VRI, kad tā grasās kādam elektronisko komunikāciju operatoram ar būtisku ietekmi tirgū uzlikt pienākumu ierīkot atzarkabeļus, lai šim tīklam pievienotu galalietotāju, jāņem vērā attiecīgā operatora sākotnēji veiktais ieguldījums un ierīkošanas izmaksas atgūt ļaujošas cenu kontroles esamība.

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: