—

Igaunijas valdības, vārdā – M. Linntam, pārstāve,

—

Grieķijas valdības vārdā – I. Bakopoulos un O. Souropani, pārstāvji,

—

Zviedrijas valdības vārdā – U. Persson, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Hottiaux, pārstāve, kurai palīdz C. Ginter, advokaat,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 1. lpp.), 13. panta 1. punkta h) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir ticis izteikts tiesvedībā starp A. Karuse AS (turpmāk tekstā – “Karuse”) un Politsei‑ ja Piirivalveamet [Lõuna Politseiprefektuur, Dienvidu policijas prefektūru] par policijas amatpersonas lēmumu šīs sabiedrības transportlīdzeklim, kurš nebija aprīkots ar likuma prasībām atbilstošu tahogrāfu, veikt ārkārtas tehnisko apskati.

3

Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 8. lpp.), kas grozīta ar Regulu Nr. 561/2006 (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 3821/85”), 3. panta 1. un 2. punkts ir šādi:

“1.   Reģistrācijas kontrolierīces uzstāda un izmanto dalībvalstīs reģistrētajos transportlīdzekļos, ko izmanto pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, izņemot transportlīdzekļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 561/2006 3. pantā. [..]

2.   Dalībvalstis var noteikt, ka šī regula neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 561/2006 13. panta 1. un 3. punktā.”

4

Regulas Nr. 561/2006 preambulas 17. apsvērumā ir paredzēts:

“Šīs regulas mērķis ir uzlabot sociālos apstākļus darbiniekiem, uz kuriem tā attiecas, kā arī uzlabot vispārējo satiksmes drošību. [..]”.

5

Regulas Nr. 561/2006 1. pantā ir noteikts:

“Šī regula paredz noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, lai saskaņotu konkurences apstākļus starp iekšzemes pārvadājumu veidiem, jo īpaši autopārvadājumu nozarē, un lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību. Šīs regulas noteikumu mērķis ir arī attīstīt uzlabotu uzraudzības un ieviešanas praksi dalībvalstīs un uzlabot darba praksi autopārvadājumu jomā.”

6

Šīs regulas 5.–9. pantā ir izklāstītas normas, kas piemērojamas transportlīdzekļa apkalpei, vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem.

7

Minētās regulas 13. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Nodrošinot, ka netiek apdraudēti 1. pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9. pantu un piemērot šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar:

[..]

[..].”

8

2000. gada 14. decembra Likuma par ceļu satiksmi (RT I 2001, 3, 6) pamatlietā piemērojamajā redakcijā (turpmāk tekstā – “LS”) 20.3 pants ir šāds:

“Īpašie noteikumi par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laiku

[..]

[..]

[..].”

9

LS 20.4 pantā ir noteikts šādi:

“Tahogrāfa izmantošana

[..]

10

Atbilstoši LS 71. pantam, kura nosaukums ir “Speciālo uzdevumu transportlīdzekļi”:

[..]

[..]

11

1999. gada 17. februāra Likuma par ceļiem (Teeseadus) (RT I 1999, 26, 377; turpmāk tekstā – “TeeS”) 10. pantā, kura nosaukums ir “Ceļu stāvoklis”, ir noteikts šādi:

12

TeeS 14. pantā, kurā aprakstīti uzdevumi saistībā ar ceļu uzturēšanu, ir noteikts šādi:

13

TeeS 17. panta 3. punktā, kurš attiecas uz ceļu plānošanu, būvi, labošanu un uzturēšanu, ir noteikts šādi:

14

2009. gada 19. augustā, veicot pārbaudi uz publiskā ceļa, Lõuna Politseiprefektuur amatpersona apturēja Karuse piederošu kravas transportlīdzekli, ar ko uz ceļu uzturēšanas darbu veikšanas vietu tika vesta grants krava. Transportlīdzeklis tika apturēts aptuveni 42 kilometrus no minētas sabiedrības juridiskās adreses un aptuveni 10 kilometrus no minēto darbu veikšanas vietas.

15

Minētā amatpersona šī transportlīdzekļa vadītājam piemēroja sodu 900 Igaunijas kronu (EEK) apmērā par to, ka tas tostarp vadīja transportlīdzekli bez LS prasībām atbilstoša tahogrāfa, ar kuru būtu iespējams kontrolēt vadīšanas un atpūtas laiku ievērošanu. Otrkārt, amatpersona šī paša iemesla dēļ norīkoja transportlīdzeklim veikt ārkārtas tehnisko apskati.

16

No transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības izriet, ka tas ir trīsasu pašizgāzējs ar maksimālo pieļaujamo masu 25,5 tonnas. Atzīmju ailē izdarīta atzīme “uzturēšanas transportlīdzeklis”.

17

Karuse cēla Tartu halduskohus (Tartu Administratīvo lietu tiesa) prasību par policijas amatpersonas lēmumu, ar ko tika noteikts pienākums veikt ārkārtas tehnisko apskati. Šajā ziņā tā norādīja, ka transportlīdzeklis esot uzturēšanas transportlīdzeklis, kas esot attiecīgi minēts tā reģistrācijas apliecībā, un ka attiecīgās pārbaudes brīdī auto ar grants kravu esot bijis ceļā uz ceļa uzturēšanas darbu vietu. Tādēļ tam esot piemērojams LS 20.3 panta 8. punkta 8) apakšpunkts.

18

Ar 2009. gada 9. decembra spriedumu prasība tika noraidīta, pamatojot, ka atzīme “uzturēšanas transportlīdzeklis” reģistrācijas apliecībā automātiski nenozīmē automātisku šā statusa piešķiršanu minētajam transportlīdzeklim un tādēļ vien tas nav atbrīvots no tahogrāfa lietošanas. Tartu halduskohus turklāt uzskatīja, ka attiecīgie darbi nav uzskatāmi par ceļu uzturēšanas darbiem TeeS 14. panta nozīmē, kuros nav pienākuma lietot tahogrāfu tajos izmantotajos transportlīdzekļos.

19

2010. gada 5. janvārīKaruse par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Tartu ringkonnakohus (Tartu Apelācijas tiesa).

20

Tā norādīja, ka ceļu uzturēšanas uzdevumu veikšanai ir nepieciešams izmantot konkrētus materiālus un tehniku, kurus uz nepieciešamo vietu dažreiz aizved ar to pašu transportlīdzekli, ko izmanto arī uzturēšanas darbiem. Konkrētajā gadījumā transportlīdzeklis tika izmantots, lai izlīdzinātu granti uz publiskā ceļa, uz kura tika veikti uzturēšanas darbi, jo tā vadītājam bija jāveic arī šis uzdevums. Tādējādi tā uzskata, ka ceļu uzturēšanas darbiem paredzēto materiālu pārvadāšana ir uzskatāma par ceļu uzturēšanas darbu daļu.

21

Lõuna Politseiprefektuur turpretim lūdz apstiprināt Tartu halduskohus spriedumu.

22

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Tartu ringkonnakohus īpaši atgādina, ka Igaunijas Republika gandrīz burtiski ir transponējusi Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā ietverto atkāpi, un tādēļ, vērtējot LS 20.3 panta 8. punkta 8) apakšpunkta jēdzienu “transportlīdzekļi, ko izmanto saistībā ar ceļu uzturēšanu”, ir jāņem vērā Savienības tiesību piemērošanas noteikumi.

23

Šajā ziņā iesniedzējtiesa precizē, ka neskaitot 1992. gada 25. jūnija spriedumu lietā C-116/91 British Gas (Recueil, I-4071. lpp.) par jēdzienu “ar gāzes piegādes pakalpojumiem saistīti transportlīdzekļi” un 1996. gada 21. marta spriedumu lietā C-335/94 Mrozek un Jäger (Recueil, I-1573. lpp.), kurā tika interpretēts jēdziens “transportlīdzeklis atkritumu savākšanai”, nav Tiesas judikatūras, kas izskatāmās lietas apstākļos viennozīmīgi ļautu interpretēt jēdzienu “transportlīdzekļi, ko izmanto saistībā ar ceļu uzturēšanu” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē.

24

Šādos apstākļos Tartu ringkonnakohus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 561/2006] 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētā izņēmuma definīcijā izmantotais formulējums “saistībā ar ceļu uzturēšanu” ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz pašizgāzēju ar kopējo masu 25,5 tonnas, kas pa publisku lauku ceļu pārvadā granti no raktuvēm [, kur tā iegūta,] uz vietu, kur tiek veikti ceļu labošanas un uzturēšanas darbi?”

25

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai jēdziens “transportlīdzekļi, ko izmanto saistībā ar ceļu uzturēšanu” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, kurus var atbrīvot no pienākuma izmantot tahogrāfu, ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietilpst arī tāds transportlīdzeklis, ar ko pārvadā granti no raktuvēm uz vietu, kur tiek veikti ceļu uzturēšanas darbi.

26

Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā būtībā ir pārņemts Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu (OV L 370, 1. lpp.) 4. panta 6. punkts.

27

Tā kā ar Regulu Nr. 561/2006 nav izdarīti būtiski grozījumi attiecībā uz nosacījumiem, kādus piemēro Regulas Nr. 3820/85 4. panta 6. punkta paredzētajiem izņēmumiem, un minēto regulu mērķi ir identiski, attiecībā uz izņēmumiem no pēdējās minētās normas ir jāietekmējas no interpretācijas, kādu Tiesa ir sniegusi iepriekš minētajos spriedumos lietās British Gas, kā arī Mrozek un Jäger.

28

Tiesa minētajos spriedumos ir nospriedusi, ka, tā kā minētajā Regulas Nr. 3820/85 normā ir uzskaitītas noteiktas transportlīdzekļu kategorijas, kurām šo regulu nepiemēro, un tādējādi tā ir izņēmums no vispārējā režīma, to nevar interpretēt tā, ka tas pārsniedz to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu to interešu aizsardzību, kuras ar to ir paredzēts garantēt. Turklāt tajā ietverto izņēmumu tvērums ir jānosaka, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā British Gas, 12. punkts, un Mrozek un Jäger, 9. punkts; 1996. gada 21. marta spriedumu lietā C-39/95 Goupil, Recueil, I-1601. lpp., 8. punkts). Tiesa identiski ir spriedusi par Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem izņēmumiem (2005. gada 17. marta spriedums lietā C-128/04 Raemdonck un Raemdonck-Janssens, Krājums, I-2445. lpp., 19. punkts; 2011. gada 28. jūlija spriedums lietā C-554/09 Seeger, Krājums, I-7131. lpp., 33. punkts, kā arī 2013. gada 3. oktobra spriedums lietā C‑317/12 Lundberg, 20. punkts).

29

Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas Nr. 561/2006 mērķis, kā izriet no tās preambulas 17. apsvēruma un 1. panta, ir saskaņot konkurences apstākļus transporta nozarē un uzlabot darba apstākļus un satiksmes drošību, un tā sasniegšanai autopārvadājumiem izmantojamie transportlīdzekļi ir jāaprīko ar tahogrāfu, kas ļauj kontrolēt vadīšanas un atpūtas laiku ievērošanu (iepriekš minētais spriedums lietā Lundberg, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Attiecībā uz interesēm, kuru aizsardzību ir paredzēts nodrošināt Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā, ir jāatzīmē, ka šajā normā paredzētie izņēmumi ir balstīti uz pakalpojumu, kuriem tiek izmantoti attiecīgie transportlīdzekļi, raksturu. No šajā normā ietvertā uzskaitījuma izriet, ka tajā paredzētie pakalpojumi visi ir vispārīgi sabiedriskie pakalpojumi (šajā ziņā par Regulas Nr. 3820/85 4. panta 6. punktu skat. iepriekš minētos spriedumus lietā British Gas, 13. punkts, un lietā Mrozek un Jäger, 10. punkts, kā arī lietā Goupil, 9. punkts).

31

Lūgta konkrētāk interpretēt jēdzienu “ar gāzes piegādes pakalpojumiem saistīti transportlīdzekļi”, kas ietverts Regulas Nr. 3820/85 4. panta 6. punktā, Tiesa atzina, ka šajā normā paredzētais izņēmums attiecas vienīgi uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto pilnīgi un vienīgi saistībā ar gāzes ražošanu, pārvadīšanu vai sadali, vai tam nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanu, un tādēļ minētais izņēmums neattiecas uz transportlīdzekļiem, kurus pilnībā vai daļēji izmanto mājsaimniecības gāzes iekārtu pārvadāšanai (iepriekš minētais spriedums lietā British Gas, 21. punkts).

32

Citāda šī jēdziena interpretācija tostarp neļautu sasniegt mērķi likvidēt nevienlīdzību, kas var radīt konkurences izkropļojumus autotransporta nozarē. Uzņēmums, kurš darbojas gāzes ražošanas, pārvadāšanas un sadales nozarē, bet kurš piegādā arī mājsaimniecības gāzes iekārtas, ja tas tiktu atbrīvots no pienākuma izmantot tahogrāfu transportlīdzekļos, ar ko pārvadā šīs iekārtas, šādi iegūtu konkurences priekšrocību, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri tikai piegādā minētās iekārtas, jo tas ietaupītu izmaksas, kas saistītas ar minētā transportlīdzekļu aprīkojuma uzstādīšanu un apkopi, bet pārējiem uzņēmumiem, kuri piegādā mājsaimniecības gāzes iekārtas, šīs izmaksas būtu jāsedz (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā British Gas, 19. punkts).

33

Attiecībā uz jēdzienu “transportlīdzeklis atkritumu savākšanai”, kas paredzēts Regulas Nr. 3820/85 4. panta 6. punktā, Tiesa atzina, ka tas ietver vienīgi atkritumu savākšanu no vietas, kurā tie novietoti. Tā konstatēja, ka šīm darbībām izmantotie transportlīdzekļi īsā laikā mēroja īsus ceļa posmus un primāra bija savākšana, nevis pārvadāšana. No tā izriet, ka atkritumu pārvadāšanas transportlīdzeklis neatbilst kritērijiem, kas paredzēti atbrīvojumam no pienākuma lietot tahogrāfu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Mrozek un Jäger, 12. punkts).

34

Tātad uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu ir jāatbild, ņemot vērā šo judikatūru.

35

Pirmkārt, attiecībā uz pamatlietā aplūkojamā pārvadājuma ekskluzīvo raksturu no lietas materiāliem izriet, ka grants bija paredzēta tikai ceļu uzturēšanas darbiem. No tā savukārt izriet, ka šis pārvadājums pilnībā un vienīgi bija saistīts ar ceļu uzturēšanas darbiem Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā British Gas, 21. punkts).

36

Otrkārt, attiecībā uz to, vai attiecīgais pārvadājums bija sekundārs salīdzinājumā ar ceļu uzturēšanas darbiem, ir jānorāda, ka šādā gadījumā attiecīgais transportlīdzeklis būtu tieši jāizmanto grants izlīdzināšanai bojātajos ceļa posmos (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Mrozek un Jäger, 12. punkts). Turpretim tikai grants pārvadāšana, lai veiktu uzturēšanas darbus, nav uzskatāma par ietilpstošu Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajā izņēmumā.

37

Šāda interpretācija atbilst Regulas Nr. 561/2006 1. pantā paustajam mērķim likvidēt nevienlīdzību, kas varētu radīt konkurences izkropļojumus autotransporta jomā. Tiesa tiešām atzina, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētais izņēmums var tikt piemērots kā valsts, tā privātiem uzņēmumiem, kuri – pirmo minēto uzraudzībā – sniedz sabiedriskos pakalpojumus (iepriekš minētais spriedums lietā Mrozek un Jäger, 15. punkts). Tādējādi uzturēšanas darbiem nepieciešamo materiālu pārvadājumus, kā pamatlietā, var veikt privātā sektora pakalpojumu sniedzējs, un tādējādi tie var būt komercdarbība, kuru pašu par sevi ietekmē konkurence.

38

Šādos apstākļos, šāda pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekli, ar ko uz darbu veikšanas vietu vienīgi ved granti, atbrīvojot no pienākuma izmantot tahogrāfu, nozīmētu tam piešķirt konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar citiem šīs pašas nozares pakalpojumu sniedzējiem, jo tas ietaupītu izmaksas par minēto ierīču uzstādīšanu transportlīdzekļos un to apkopi (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā British Gas, 19. punkts).

39

Turklāt kaut arī Regulā Nr. 561/2006 nav noteikts, ka ceļu uzturēšanas un kontroles vajadzībām izmantotie transportlīdzekļi ir jāizmanto tikai ceļu uzturēšanas darbu veikšanas tuvumā, lai tiem varētu piemērot minētās regulas 13. panta 1. punkta h) apakšpunkta paredzēto izņēmumu, šeit tomēr runa ir par elementu, kas jāņem vērā, vērtējot pārvadājumu sekundāro raksturu attiecībā pret minētajiem darbiem (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Mrozek un Jäger, 12. punkts).

40

Transportlīdzekļi, kuru pārvietošanās laikā un telpā ir ierobežota, principā ir atbrīvojami no pienākuma aprīkot tos ar tahogrāfu, ciktāl tādējādi netiek apdraudēti Regulas Nr. 561/2006 mērķi uzlabot darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību.

41

Turpretim šīs regulas 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā ietverto izņēmumu attiecinot arī uz transportlīdzekļiem, kuri mēro samērā lielus attālumus, šādu transportlīdzekļu vadītājiem varētu tikt likts vadīt transportlīdzekli bez atpūtas pārāk ilgus laikposmus, kā rezultātā tiktu apdraudēta minēto mērķu sasniegšana (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Seeger, 36. punkts).

42

Šādā kontekstā tomēr ir jāatgādina – kā izriet no šī sprieduma 28. punktā minētās judikatūras –, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētā izņēmuma tvērums ir jānosaka atbilstoši šīs regulas mērķiem, tostarp satiksmes drošībai.

43

Šajā nolūkā jāņem vērā, ka ceļu uzturēšana ietver plašu darbu spektru, tostarp ceļu bojājumu labošanu, cīņu ar apledojumu vai sniega tīrīšanu. Šiem darbiem īpaši ir raksturīgas grūtības plānošanā, kura atkarīga no tā, kas ir ceļiem nodarīto bojājumu cēlonis, un tie ir jāveic ātri. Turklāt šo darbu veikšanas biežums lielā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem un attālumiem, kas nepieciešamajiem transportlīdzekļiem ir jāmēro starp dažādām darbu vietām, un šie apstākļi var atšķirties dažādos Savienības reģionos. Tā, piemēram, dalībvalstīs ar mazāku apdzīvotības blīvumu – kā Savienības ziemeļos esošajās dalībvalstīs – attālumi starp apdzīvotām vietām ir lielāki, atšķirībā no atsevišķiem reģioniem Centrāleiropas dalībvalstīs.

44

Šajā lietā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka attiecīgais transportlīdzeklis tika apturēts aptuveni 42 kilometrus no Karuse juridiskās adreses un aptuveni 10 kilometrus no darbu veikšanas vietas. Savukārt attālums starp darbu veikšanas vietu un vietu, kur grants tika iekrauta transportlīdzeklī, nav norādīts.

45

Tādēļ iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus tajā izskatāmās lietas apstākļus un iepriekš minētos apsvērumus par attiecīgā reģiona ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, ir jāizvērtē, vai pamatlietā aplūkojamā transportlīdzekļa pārvietošanās atbilst prasībai par īslaicīgu pārvietošanos ierobežotos attālumos, lai ar attiecīgajiem pārvadājumiem netiktu apdraudēta Regulas Nr. 561/2006 mērķu sasniegšana.

46

Visbeidzot ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā nav paredzēts, ka tajā uzskaitītajām darbībām izmantotajiem transportlīdzekļiem šajā normā paredzētā izņēmuma piemērošanas nolūkā būtu piemērojami ierobežojumi attiecībā uz to maksimālo masu vai tehniskajām specifikācijām. Tādēļ, sniedzot atbildi uz uzdoto jautājumu, nav jāņem vērā nedz tas, ka lietā aplūkojamā transportlīdzekļa maksimālā masa ir 25,5 tonnas, nedz arī fakts, ka tas ir pašizgāzējs.

47

Atliek vēl precizēt, ka šādi noteiktajās robežās ceļu uzturēšanā izmantoto transportlīdzekļu pārvietošanās bez kravas, kā arī pārvietošanās attiecīgo pārvadājumu sagatavošanas nolūkā arī ietilpst Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Mrozek un Jäger, 14. punkts).

48

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka jēdziens “transportlīdzekļi, ko izmanto saistībā ar ceļu uzturēšanu” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, kurus var atbrīvot no pienākuma izmantot tahogrāfu, ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietilpst arī tādi transportlīdzekļi, ar ko pārvadā materiālus uz vietu, kur tiek veikti ceļu uzturēšanas darbi, ar nosacījumu, ka pārvadājums tiek pilnīgi un vienīgi izmantots minēto darbu veikšanai un ir tiem pakārtota darbība. Vai tas tā ir, valsts tiesai ir jāizvērtē, ņemot vērā visus atbilstošos pamatlietas apstākļus.

49

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85, 13. panta 1. punkta h) apakšpunktā ietvertais jēdziens “transportlīdzekļi, ko izmanto saistībā ar ceļu uzturēšanu”, kurus var atbrīvot no pienākuma izmantot tahogrāfu, ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietilpst arī tādi transportlīdzekļi, ar ko pārvadā materiālus uz vietu, kur tiek veikti ceļu uzturēšanas darbi, ar nosacījumu, ka pārvadājums tiek pilnīgi un vienīgi izmantots minēto darbu veikšanai un ir tiem pakārtota darbība. Vai tas tā ir, valsts tiesai ir jāizvērtē, ņemot vērā visus atbilstošos pamatlietas apstākļus.