—

UAB “Juvelta” vārdā – A. Astauskienė, advokatė,

—

Lietuvas valdības vārdā – D. Kriaučiūnas un R. Krasuckaitė, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Steiblytė un G. Wilms, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 34. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp UAB “Juvelta” (turpmāk tekstā – “Juvelta”) un VĮ Lietuvos prabavimo rūmai (Lietuvas Proves biroju) par tā lēmumu, ar kuru Juvelta tika noteikts pienākums apzīmogot tās tirgotos zelta izstrādājumus ar zīmogiem, kuri atbilst Lietuvas Republikas tiesiskajam regulējumam.

3

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Likuma par dārgmetālu un dārgakmeņu valsts uzraudzību (Lietuvos Respublikos tauriųjų metalų ir brangakmenių valstybinės priežiūros įstatymas) (turpmāk tekstā – “Likums par uzraudzību”) 3. panta 21. punktu VĮ Lietuvos prabavimo rūmai zīmogs ir zīmogs, ko uzliek Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis un Turcija un kas apstiprina, ka ar to apzīmogotais izstrādājums ir kontrolēts un apzīmogots neatkarīgā attiecīgās valsts sertificētā proves birojā un tas ir atbilstošs proves standartam, kas izteikts zīmogā ar arābu cipariem, kuri rāda tīra dārgmetāla masas īpatsvaru kausējumā tūkstošdaļās.

4

Saskaņā ar šī likuma 17. panta 1. punktu Lietuvas Republikā importētiem dārgmetāliem un dārgakmeņiem ir jābūt apzīmogotiem ar VĮ Lietuvos prabavimo rūmai valsts zīmogu.

5

Iepriekš minētā likuma 17. panta 2. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts, ka dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu imports vai to laišana tirgū no citas valsts, proti, no EEZ vai Turcijas Republikas, ir atļauta un tos var tirgot bez VĮ Lietuvos prabavimo rūmai zīmoga vai kvalitātes sertifikāta, ja tie ir kontrolēti un apzīmogoti ar attiecīgās valsts sertificēta un neatkarīga proves biroja proves zīmi un ja izstrādājumi ir apzīmogoti ar obligāto garantijas zīmi, kas ir reģistrēta šajā pašā valstī un uzlikta to izstrādāšanas laikā.

6

Juvelta ir sabiedrība, kas tostarp nodarbojas ar bižutērijas, kas izgatavota no dārgmetāliem, mazumtirdzniecību.

7

Pēc VĮ Lietuvos prabavimo rūmai veiktas pārbaudes tā amatpersonas konstatēja, ka daļa (355 izstrādājumi) no pārbaudītajiem zelta izstrādājumiem, kurus tirgoja prasītāja, neatbilda Likuma par uzraudzību 17. panta 2. punkta 2. apakšpunkta prasībām.

8

2011. gada 15. marta pārbaudes protokolā Nr. 04–13‑41, kurā tika atzīmēti iepriekš minētās pārbaudes rezultāti, VĮ Lietuvos prabavimo rūmai noteica pienākumu Juvelta apzīmogot tās tirgotos zelta izstrādājumus valsts sertificētā neatkarīgā provju birojā ar zīmogiem, kuri atbilst Lietuvas Republikas spēkā esošā tiesiskā regulējuma prasībām.

9

No šī protokola izriet, ka attiecīgie izstrādājumi bija apzīmogoti ar Polijas Republikas pilnvarota un neatkarīga proves biroja valsts zīmogu, tomēr VĮ Lietuvos prabavimo rūmai apgalvo, ka šis zīmogs neatbilst Likuma par uzraudzību 17. panta 2. punkta 2. apakšpunktam, to lasot kopsakarā ar šī paša likuma 3. panta 21. punktu, jo uz šī zīmoga attēlotais arābu cipars “3” nenorāda dārgmetāla saturu miligramos attiecībā pret sakausējuma masu.

10

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka netiek apstrīdēts tas, ka Polijas Republikā cipara “3” atzīme uz šāda zīmoga ir domāta, lai apzīmogotu tādus dārgmetālus, kuru prove, izsakot miligramos attiecībā pret sakausējuma masu, ir 585.

11

Turklāt šī tiesa norāda, ka Juvelta ir veikusi papildu apzīmogošanu šiem izstrādājumiem, uzliekot uz tiem atzīmi “585”, kas ir domāta, lai Lietuvas patērētājiem saprotamā veidā norādītu šo izstrādājumu provi.

12

Pēc tam, kad Juvelta apstrīdēja pārbaudes protokolu pie VĮ Lietuvos prabavimo rūmai direktora, kurš ar 2011. gada 15. aprīļa Lēmumu Nr. 1.5‑264 atteica apmierināt prasītājas sūdzību un apstiprināja minētā protokola spēkā esamību, tā cēla prasību atcelt šo lēmumu Vilniaus apygardos administracinis teismas [Viļņas apgabala Administratīvajā tiesā], kura šo prasību noraidīja ar 2011. gada 18. augusta nolēmumu.

13

Juvelta minēto nolēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā.

14

Šādos apstākļos Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas [Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

15

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, saskaņā ar kuru, lai Eiropas Savienības dalībvalsts tirgū varētu tirgot dārgmetālu izstrādājumus, kas ir importēti no citas dalībvalsts, kurā šo izstrādājumu tirgošana ir atļauta, un kas ir apzīmogoti atbilstoši šīs otras dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, šie izstrādājumi, ja ziņas par šo izstrādājumu provi, kuras ir ietvertas zīmogā, neatbilst pirmās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā noteiktajām prasībām, ir no jauna jāapzīmogo ar dalībvalsts sertificēta un neatkarīga proves biroja zīmogu, ar kuru apstiprina, ka iepriekš minētie izstrādājumi ir tikuši kontrolēti, un uz tiem jānorāda prove atbilstoši iepriekš minētajām prasībām.

16

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ikviens dalībvalsts tiesiskais regulējums attiecībā uz tirdzniecību, kas var tieši vai netieši, pašlaik vai potenciāli traucēt tirdzniecību Savienības ietvaros, ir jāuzskata par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē (tostarp skat. 1974. gada 11. jūlija spriedumu lietā 8/74 Dassonville, Recueil, 837. lpp., 5. punkts, un 2010. gada 2. decembra spriedumu lietā C-108/09 Ker-Optika, Krājums, I-12213. lpp., 47. punkts).

17

Tādējādi, ja valstu tiesību akti nav tikuši saskaņoti, preču brīvas aprites šķēršļi, kas rodas, precēm no citām dalībvalstīm, kurās tās ir likumīgi ražotas vai tirgotas, piemērojot noteikumus par prasībām, kurām šīm precēm jāatbilst, pat ja šie noteikumi vienādi attiecas uz visām precēm, ir pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, ja vien to piemērošana nav pamatota ar vispārējām interesēm atbilstošu mērķi, kas ir pārāks par preču brīvas aprites prasībām (skat. 1982. gada 22. jūnija spriedumu lietā 220/81 Robertson u.c., Recueil, 2349. lpp., 9. punkts; 1994. gada 15. septembra spriedumu lietā C-293/93 Houtwipper, Recueil, I-4249. lpp., 11. punkts, kā arī 2001. gada 21. jūnija spriedumu lietā C-30/99 Komisija/Īrija, Recueil, I-4619. lpp., 26. punkts).

18

Šajā ziņā Tiesa jau ir lēmusi, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek prasīts, lai dārgmetālu izstrādājumus, kas ir importēti no citām dalībvalstīm, kurās tie tiek likumīgi tirgoti un apzīmogoti atbilstoši šo valstu tiesiskajam regulējumam, no jauna tiktu apzīmogoti importa dalībvalstī, rada tādas sekas, ka to imports rada lielākas grūtības un kļūst dārgāks (šajā ziņā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Robertson u.c., 10. punkts, lietā Houtwipper, 13. punkts, kā arī lietā Komisija/Īrija, 27. punkts).

19

Tas tā ir šajā lietā apskatāmā tiesiskā regulējuma gadījumā. Saskaņā ar šo regulējumu dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumi, kuri ir apzīmogoti ar tādu zīmogu, kurā ietvertās norādes neatbilst minētā tiesiskā regulējuma prasībām, var tikt tirgoti Lietuvā tikai pēc tam, kad šajā dalībvalstī tiem ir uzspiests jauns zīmogs.

20

Līdz ar to šāds tiesiskais regulējums ir LESD 34. pantā aizliegtais pasākums ar importa kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību.

21

Attiecībā uz iespēju attaisnot šādu pasākumu Tiesa jau ir lēmusi, ka importētājam noteikts pienākums apzīmogot dārgmetālu izstrādājumus ar zīmogu, uz kura ir norādīta prove, principā ir tāds, ar kuru var nodrošināt patērētāju efektīvu aizsardzību un godīgu tirdzniecību (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Robertson u.c., 11. punkts, lietā Houtwipper, 14. punkts, kā arī lietā Komisija/Īrija, 29. punkts).

22

Tomēr šajā ziņā Tiesa ir arī lēmusi, ka dalībvalsts nevar noteikt pienākumu uzspiest jaunu zīmogu importētām precēm no citas dalībvalsts, kurā tās tiek likumīgi tirgotas un ir apzīmogotas atbilstoši šīs valsts tiesiskajam regulējumam, ja norāde, kas ir ietverta sākotnējā zīmogā, lai arī kāda būtu tās forma, ir līdzvērtīga tai norādei, kura ir noteikta importa dalībvalstī un ir saprotama šīs valsts patērētājiem (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Robertson u.c., 12. punkts, lietā Houtwipper, 15. punkts, kā arī lietā Komisija/Īrija, 30. un 69. punkts).

23

Lai noteiktu, vai norāde par provi, kas ir noteikta dalībvalsts tiesiskajā regulējumā sniedz līdzvērtīgu un saprotamu informāciju šīs valsts patērētājiem, ir jāņem vērā tas, ko, domājams, sagaida samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Īrija, 32. punkts).

24

Saistībā ar strīdu, ko izskata iesniedzējtiesa, ir jānorāda, ka ir pierādīts, ka attiecīgie izstrādājumi bija apzīmogoti ar Polijas Republikas pilnvarota un neatkarīga proves biroja valsts zīmogu atbilstoši šīs valsts tiesiskajam regulējumam.

25

Tāpat iesniedzējtiesa norāda, ka netiek apstrīdēts, ka uz minētajiem izstrādājumiem uzspiestais zīmogs norāda uz to provi ar cipara “3” atzīmi un ka Polijā šī norāde ir paredzēta, lai apzīmogotu tādu dārgmetālu izstrādājumus, kuru prove, izsakot miligramos attiecībā pret sakausējuma masu, ir 585.

26

No tā izriet, ka norāde, kuru sniedz ar iepriekš minēto atzīmi attiecībā uz Polijā apzīmogotiem dārgmetālu izstrādājumiem, ir līdzvērtīga tai, kuru sniedz ar norādi “585”, kas ir attēlota uz zīmoga, kuru ir uzspiedis neatkarīgs Lietuvā sertificēts proves birojs atbilstoši šīs pēdējās valsts tiesiskajam regulējumam.

27

Tomēr ir jāpārbauda arī tas, vai skaitļa “3” atzīme, kas ir ietverta zīmogos, kuri ir uzspiesti attiecīgajiem izstrādājumiem pamatlietā, sniedz saprotamu norādi samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra Lietuvas patērētājam.

28

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka ir ticams, ka šāda norāde nav saprotama šādam patērētājam, jo principā tam nav jābūt pazīstamam ar Polijas kārtību dārgmetālu provju norādīšanai.

29

Tomēr, kaut arī attiecīgā tiesiskā regulējuma ierobežojošas sekas varētu šādi attaisnot ar mērķi nodrošināt efektīvu Lietuvas patērētāju aizsardzību, tiem sniedzot tādu informāciju par Lietuvā importēto dārgmetālu izstrādājumu provi, kura tiem ir saprotama, šādu attaisnojumu var pieņemt tikai tad, ja šis tiesiskais regulējums ir samērīgs ar tam izvirzīto mērķi, proti, vai – kaut arī tas ir piemērots šī mērķa īstenošanai – tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

30

Līdz ar to ir jāpārbauda, vai minēto mērķi var sasniegt ar pasākumiem, kuri ir mazāk ierobežojošāki tirdzniecībai ar dārgmetāliem Savienības iekšienē, nekā pienākuma uzspiest jaunu zīmogu noteikšana importa dalībvalstī, kas ir paredzēta tas tiesiskajā regulējumā.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, kā to norāda iesniedzējtiesa, ka Juvelta ir veikusi papildu apzīmogošanu, šiem izstrādājumiem uzliekot atzīmi “585”, kas ir domāta, lai Lietuvas patērētājiem saprotamā formā norādītu šo izstrādājumu provi, jo šis skaitlis atbilst iepriekš minēto izstrādājumu provei, to izsakot miligramos attiecībā pret sakausējuma masu.

32

Ir jākonstatē, ka ar šādu atzīmi var sasniegt mērķi, kāds ir paredzēts pamatlietas tiesiskajā regulējumā un ka tas ir mazāk ierobežojošs pasākums dārgmetālu izstrādājumu apritei Savienības iekšienē nekā jauna apzīmogošana, kura ir prasīta šajā tiesiskajā regulējumā, ar nosacījumu, ka norādes, kuras sniedz ar šādu atzīmi, atbilst tām, kuras ir ietvertas zīmogā, kas ir uzspiests attiecīgajiem izstrādājumiem neatkarīgā to eksporta dalībvalsts sertificētā proves birojā.

33

Turklāt ir jānorāda, ka bez tādas papildu apzīmogošanas kā pamatlietā arī citi pasākumi kā, piemēram, obligāta klātbūtne citu dalībvalstu izcelsmes izstrādājumu tirdzniecības vietā, atbilstības tabulas, kuras ir apstiprinātas neatkarīgā importa dalībvalsts sertificētā proves birojā, ar kurām informē patērētājus par citu dalībvalstu proves zīmogiem un to līdzvērtību minētajā dalībvalstī, vai pienākums uzlīmēt uz šādiem izstrādājumiem etiķeti, kurā ir minētas visas prasības, kas ir noteiktas šīs pašas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, varētu būt pietiekami, lai ļautu nodrošināt efektīvu patērētāju aizsardzību.

34

Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, saskaņā ar kuru, lai Eiropas Savienības dalībvalsts tirgū varētu tirgot dārgmetālu izstrādājumus, kas ir importēti no citas dalībvalsts, kurā šo izstrādājumu tirgošana ir atļauta un kuri ir apzīmogoti atbilstoši šīs otras dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, šie izstrādājumi, ja ziņas par šo izstrādājumu provi, kuras ir ietvertas zīmogā, neatbilst pirmās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā noteiktajām prasībām, ir no jauna jāapzīmogo ar dalībvalsts sertificēta un neatkarīga proves biroja zīmogu, ar kuru apstiprina, ka iepriekš minētie izstrādājumi ir tikuši kontrolēti, un uz tiem jānorāda prove atbilstoši iepriekš minētajām prasībām.

35

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai atbildi uz pirmo jautājumu ietekmē apstāklis, ka papildu zīmogs importētu dārgmetālu izstrādājumiem, kas ir paredzēts, lai importa dalībvalsts patērētājiem saprotamā veidā sniegtu norādes par šo izstrādājumu provi, nav uzspiests dalībvalsts sertificētā un neatkarīgā proves birojā.

36

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, ciktāl izstrādājumiem pamatlietā uzspiestais otrs zīmogs ir tikai kā papildinājums proves zīmogam, kuru ir uzspiedis eksporta dalībvalsts – šajā lietā Polijas Republikas – sertificēts un neatkarīgs proves birojs, šī zīmoga garantijas funkcija ir izpildīta (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Houtwipper, 19. punkts).

37

Situācija pamatlietā ir jānošķir no tādas situācijas, kurā dārgmetālu izstrādājumus apzīmogo paši ražotāji eksporta dalībvalstī. Šādā situācijā var notikt krāpšanās, pret kurām, nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam, ir jāvēršas dalībvalstīm, kurām ir plaša rīcības brīvība to darīt, pieņemot pasākumus, kuri to ieskatā ir piemēroti šajā ziņā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Houtwipper, 20.–22. punkts).

38

Tomēr norādēm, kuras sniedz ar šādu papildu apzīmogošanu kā pamatlietā, katrā ziņā ir jāatbilst tām, kuras ir ietvertas zīmogā, kas ir uzspiests attiecīgajiem izstrādājumiem neatkarīgā eksporta dalībvalsts sertificētā proves birojā.

39

Kā izriet no iesniedzējtiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā arī no šī sprieduma 25. un 26. punkta, tas tā ir pamatlietā apskatītajā gadījumā.

40

Šādos apstākļos uz otro jautājumu ir jāatbild, ka apstāklis, ka papildu zīmogs importētu dārgmetālu izstrādājumiem, kas ir paredzēts, lai importa dalībvalsts patērētājiem saprotamā veidā sniegtu norādes par šo izstrādājumu provi, nav uzspiests dalībvalsts sertificētā un neatkarīgā proves birojā, neietekmē atbildi, kas ir sniegta uz pirmo jautājumu, ja proves zīmogs minētajiem izstrādājumiem ir ticis iepriekš uzspiests neatkarīgā eksporta dalībvalsts sertificētā proves birojā un ja norādes, kas ir sniegtas ar šo papildu apzīmogošanu, atbilst tām, kuras ir ietvertas šajā zīmogā.

41

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pamatlietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: