1. 

Pirmo reizi Tiesai tiek lūgts lemts par to, vai efektivitātes un līdzvērtības principiem, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta pirmajai daļai pretrunā ir valsts procesuālā tiesību norma, saskaņā ar kuru strīdi saistībā ar valsts iestādes, kas atbildīga par lauksaimniecības atbalsta saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk tekstā – “KLP”) izmaksu, lēmumiem tiek nodoti izskatīšanai vienā vienīgā tiesā.

2. 

Administrativen sad Sofia-grad [Sofijas pilsētas administratīvā tiesa] (Bulgārija) uzskata, ka specializēšanās šādu strīdu izskatīšanā varētu attiecīgās personas, proti, lauksaimniekus, atturēt vai pat liegt tiem vērsties tiesā, kas būtu viņu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums.

3. 

Šajos secinājumos norādīšu iemeslus, kādēļ, manuprāt, Hartas 47. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāda valsts procesuālā tiesību norma kā pamatlietā, saskaņā ar kuru strīdi saistībā ar valsts iestādes, kas atbildīga par lauksaimniecības atbalstu saskaņā ar KLP izmaksu, lēmumiem tiek nodoti izskatīšanai tikai un vienīgi Administrativen sad Sofia-grad, ar nosacījumu, ka šī tiesību norma pārmērīgi neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, ko pārbaudīt ir pienākums valsts tiesai.

4.

2009. gada 30. novembrī Eiropas Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu ( 2 ).

5.

Regulas Nr. 1122/2009 58. pantā it īpaši ir paredzēts:

“Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu platība, kas deklarēta jebkuras platībatkarīgā atbalsta shēmas piemērošanai, izņemot atbalsta shēmas par cietes kartupeļiem un sēklām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 2. un 5. iedaļu, pārsniedz saskaņā ar šīs regulas 57. pantu apstiprināto platību, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz apstiprināto platību, kas samazināta divkāršas konstatētās starpības apmērā, ja minētā starpība ir lielāka par 3 % vai diviem hektāriem, bet ne lielāka par 20 % no apstiprinātās platības.

Ja starpība ir lielāka par 20 % no apstiprinātās platības, tad par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir.

Ja starpība ir lielāka par 50 %, tad lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu, kas nepārsniedz summu, kura atbilst deklarētās platības un saskaņā ar šīs regulas 57. pantu apstiprinātās platības starpībai. Minēto summu kompensē saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.”

6.

Saskaņā ar Likuma par atbalstu lauksaimniekiem (Zakon za podpomagane na zemedelskite proizvoditeli) 1. panta 6. punktu šis likums regulē vienotās platībmaksājumu shēmas ieviešanu saskaņā ar Eiropas Savienības KLP.

7.

Saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksa (Administrativnoprotsesualen kodeks; turpmāk tekstā – “APK”) 128. pantu administratīvām tiesām ir piekritīgas lietas par administratīvo aktu izdošanu, grozīšanu, atcelšanu un spēkā neesamības pasludināšanu.

8.

APK 133. panta 1. punktā ir paredzēts, ka lietas izskata tā administrativen sad (administratīvā tiesa), kuras teritoriālajā piekritībā ir iestādes, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, atrašanās vieta.

9.

Bulgārijā vienīgā amatpersona, kas ir kompetenta izskatīt atbalsta pieteikumus KLP atbalsta shēmas ietvaros, ir Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie” (Valsts fonda «Lauksaimniecība” izpilddirektors; turpmāk tekstā – “izpilddirektors”), [Valsts Lauksaimniecības fonds] atrodas Sofijā.

10.

Likuma par grozījumiem un papildinājumiem APK pārejas un nobeiguma noteikumu 19. pantā ir paredzēts, ka individuālus administratīvus aktus, kas pieņemti saskaņā ar Likuma par lauksaimniecības zemes īpašumtiesībām un lietošanu (Zakon za sobstvenostta i polzuvaneto na zemedelskite zemi) un tā izpildes noteikumiem, kā arī atteikšanos šādus aktus izdot, ciktāl tos nav pieņēmis lauksaimniecības un pārtikas ministrs (Ministar na zemedelieto i hranite), saskaņā ar APK var pārsūdzēt tā rajona tiesā (Rayonen sad), kurā atrodas nekustamais īpašums.

11.

ET Agrokonsulting-04-Velko Stoyanov (turpmāk tekstā – “Agrokonsulting”) tika reģistrēts kā lauksaimnieks 2007. gada 23. martā. Šis lauksaimnieks 2010. gada 11. maijā iesniedza atbalsta pieteikumu šādu KLP atbalsta shēmu ietvaros, pirmkārt, vienotās platībmaksājumu shēmas un, otrkārt, valsts piemaksu par katru lauksaimniecības zemes hektāru shēmas ietvaros. Attiecīgās lauksaimniecības zemes atrodas Veliko Tarnovas [Veliko Tarnovo] rajonā (Bulgārija) – aptuveni 250 kilometrus no Sofijas.

12.

Izpilddirektors ar 2011. gada 2. oktobra vēstuli noraidīja Agrokonsulting pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tā deklarētās platības neatbilda Regulas Nr. 1122/2009 prasībām.

13.

Agrokonsulting pārsūdzēja šo lēmumu Administrativen sad-Burgas [Burgasas rajona Administratīvajā tiesā] (Bulgārija). 2011. gada 16. novembrī minētā tiesa atzina, ka šajā lietā pastāv strīds par piekritību, nolēma apturēt tiesvedību un nosūtīja lietu Administrativen sad Sofia-grad, lai tā lemtu par piekritību, tādēļ ka saskaņā ar APK 133. pantu strīds ir piekritīgs tai administratīvajai tiesai, kuras teritorijā atrodas izpilddirektora oficiālā adrese, proti, Sofijā.

14.

Administrativen sad Sofia-grad uzskata, ka strīds par piekritību būtu jāiesniedz izskatīšanai Varhoven administrativen sad [Augstākajā administratīvajā tiesā]. Tomēr Administrativen sad Sofia-grad rodas šaubas par procesuālās autonomijas, efektivitātes un līdzvērtības principu interpretāciju un apjomu. Tāpēc tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai divus prejudiciālus jautājumus.

15.

Iesniedzējtiesa uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

16.

Ar saviem prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai līdzvērtības un efektivitātes principi, kā arī Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāda valsts procesuālo tiesību norma kā APK 133. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru strīdi saistībā ar valsts iestādes, kas atbildīga par lauksaimniecības atbalsta saskaņā ar KLP izmaksu, lēmumiem tiek nodoti izskatīšanai tikai un vienīgi Administrativen sad Sofia-grad.

17.

Savos rakstveida apsvērumos Vācijas valdība norāda, ka Tiesa nav kompetenta atbildēt uz pirmo prejudiciālo jautājumu, jo tas attiecas uz Hartas 47. pantu. Tā apgalvo, ka strīdīgā tiesību norma pamatlietā neattiecas uz Savienības tiesību īstenošanu.

18.

Nepiekrītu šādam viedoklim.

19.

Saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu tās normas attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesības. Šī panta 2. punktā ir paredzēts, ka ar Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, pārsniedzot Savienības kompetenci, un Savienībai netiek nedz noteikta kāda jauna kompetence vai uzdevumi, nedz grozīta kompetence un uzdevumi, kā tie noteikti Līgumos.

20.

Minētās normas 1. un 2. punkts ir cieši saistīti. 1. punktā ir noteikta šīs normas piemērošanas joma, un 2. punktā tā tiek apstiprināta, norādot, ka ar Hartu nevar paplašināt Savienības kompetenci un uzdevumus, kas paredzēti Līgumos. Te ir skaidri norādītas sekas, kādas ir subsidiaritātes principam un tam, ka Savienībai ir tikai tās kompetences, kas tai piešķirtas ( 3 ).

21.

Šajā gadījumā ir jāņem vērā šīs lietas juridiskais konteksts. APK 133. panta 1. punktā ir paredzēta piekritības noteikšanas norma it īpaši attiecībā uz strīdiem par lauksaimniecības atbalsta maksājumiem saskaņā ar Regulu Nr. 1122/2009. Ir skaidrs, ka minētās normas mērķis nav transponēt šo regulu. Tomēr tā neapšaubāmi ietekmē Savienības tiesības, it īpaši tās tiesības, kas personām izriet no šīs regulas, jo, ja tiek pierādīts, ka ar to tiek pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, šīs tiesības var tikt būtiski apdraudētas vai pat pilnībā noliegtas.

22.

Līdz ar to Bulgārijas Republika, pieņemot šādu piekritības noteikšanas normu, patiesi rīkojas Savienības tiesību piemērošanas jomā ( 4 ).

23.

Pieņemt, ka šajā lietā nav runas par Savienības tiesību īstenošanu Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, tādēļ ka attiecīgā norma ir valsts procesuālo tiesību norma, nozīmētu izslēgt jebkādu iespēju pārbaudīt šādas normas saderību ar Hartā paredzētajām pamattiesībām.

24.

Turklāt nav redzams iemesls, kādēļ prejudiciālā jautājuma izvērtēšana Hartas 47. panta kontekstā paplašinātu Savienības tiesību piemērošanas jomu, pārsniedzot tās kompetenci, vai Savienībai radītu jaunu kompetenci vai uzdevumus, vai grozītu kompetenci un uzdevumus, kā tie noteikti Līgumos Hartas 51. panta 2. punkta izpratnē.

25.

Šajā lietā iesniedzējtiesai rodas šaubas par to, vai ekskluzīvas kompetences piešķiršana Administrativen sad Sofia-grad attiecībā uz noteiktiem strīdiem, proti, tiem, kas atteicas uz valsts iestādes, kura atbildīga par lauksaimniecības atbalstu saskaņā ar KLP izmaksu, lēmumiem, neliedz attiecīgajām personām, šajā gadījumā lauksaimniekiem, efektīvi vērsties tiesā.

26.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja attiecīgajā jautājumā nav Savienības tiesiskā regulējuma, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka kompetentās tiesas un jāparedz sīki procesuāli noteikumi prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu tiesības, kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās ( 5 ).

27.

Tā ir dalībvalstu procesuālās autonomijas principa izpausme. Tomēr procesuālie noteikumi nedrīkst būt nelabvēlīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz līdzīgām prasībām valsts teritorijā (līdzvērtības princips), ne arī padarīt par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt to tiesību izmantošanu, kas piešķirtas ar Savienības tiesību sistēmu (efektivitātes princips) ( 6 ).

28.

Tātad saistībā ar šiem principiem, kā arī Hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību iesniedzējtiesa lūdz Tiesai lemt par to, vai minētajiem principiem un tiesībām pretrunā ir valsts tiesību akts, ar kuru Administrativen sad Sofia-grad tiek piešķirta ekskluzīva kompetence strīdos attiecībā uz lauksaimniecības atbalstu saistībā ar KLP izmaksu.

29.

Šo vērtējumu tomēr šķiet lietderīgi veikt vienīgi Hartas 47. panta kontekstā.

30.

Šīs līdzvērtības un efektivitātes prasības izsaka vispārējo dalībvalstu pienākumu nodrošināt tādu attiecīgo personu tiesību aizsardzību tiesā, kuras izriet no Savienības tiesībām ( 7 ).

31.

Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību princips, būdams viens no pamattiesībām, ietver efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ( 8 ). Šīs tiesības pašas par sevi ir izteiktas Hartas 47. panta pirmajā daļā, kurā ir apstiprināts, ka ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

32.

Līdz ar to, ņemot vērā šos apstākļus, šķiet, ka minēto jautājumu var izvērtēt vienīgi, pamatojoties uz šo tiesību normu ( 9 ).

33.

Konkrētāk, jautājums šeit ir par to, vai lauksaimniecības atbalsta KLP ietvaros pieprasītājs nevar atsaukties uz tiesībām, kuras tam izriet no Savienības tiesību aktiem, tikai tādēļ, ka strīdi attiecībā uz šī atbalsta izmaksāšanu tiek nodoti izskatīšanai vienīgi Administrativen sad Sofia-grad. Iesniedzējtiesa faktiski uzskata, ka ģeogrāfiskais attālums starp atbalsta pieprasītāja dzīvesvietu un tiesas atrašanās vietu tādos konkrētos apstākļos kā pamatlietā varētu ierobežot tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību īstenošanu, jo tādējādi tiktu traucēta “fiziska” piekļuve tiesai vai arī prasītājs labākajā gadījumā tiktu atturēts celt prasību tiesā. Līdz ar to tas būtu Hartas 47. panta pirmās daļas pārkāpums.

34.

Patiesībā galvenais jautājums šajā lietā ir par Administrativen sad Sofia-grad specializāciju. Vai tā patiesi liedz personām fizisku piekļuvi tiesai vai arī labākajā gadījumā attur tās vērsties tiesā?

35.

Īstenojot savas suverenās tiesības, dalībvalstis savā tiesu sistēmā bieži izvēlas iekļaut specializētās tiesas tādēļ, ka attiecīgais strīds ir tehnisks vai specifisks, kā, piemēram, strīdi saistībā ar patentiem, nepilngadīgajiem vai terorismu ( 10 ).

36.

Šai specializācijai var būt vairākas formas, kā, piemēram, attiecīgo strīdu nodošana izskatīšanai vienā tiesā vai arī specializētu palātu izveidošana vienas un tās pašas tiesas ietvaros.

37.

Organizējot savā teritorijā tiesu karti, dalībvalstij ir jāņem vērā vairāki faktori, it īpaši piekļuve transporta līdzekļiem, lai personas varētu izmantot savas tiesības uz efektīvu fizisku piekļuvi tiesai. Valsts iestāžu vērtējums ir atkarīgs no katrai teritorijai raksturīgajām īpašībām.

38.

Līdz ar to, lai arī dalībvalstu vispārējs pienākums nodrošināt efektīvu to tiesību aizsardzību tiesā, kuras personām izriet no Savienības tiesību aktiem, nozīmē arī noteikt tiesas, kurām ir piekritīgas uz Savienības tiesībām balstītās lietas ( 11 ), Tiesa nevar dalībvalstu vērtējumu par to, kāda būtu labākā politika strīdu sadalījuma jomā vai attiecībā uz tiesu kartes sastādīšanu attiecīgajā dalībvalstu teritorijā, aizstāt ar savu vērtējumu ( 12 ). Dalībvalsts šajā ziņā ir vislabākajā situācijā, jo tai vienīgajai ir šādam vērtējumam būtiskās zināšanas.

39.

Manuprāt, Tiesai tātad ir tikai jānorāda valsts tiesai apstākļi, kuri būtu jāņem vērā, lai izvērtētu, vai, nododot strīdus izskatīšanai tikai vienā tiesā, tiek pārmērīgi ierobežota vēršanās tiesā, kā arī apdraudētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

40.

Šajā ziņā iepriekš minētā sprieduma DEB, kurš attiecas uz juridiskās palīdzības piešķiršanu, 45. punktā Tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, norādīja, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas. Līdz ar to Tiesa norādīja, ka saskaņā ar šo spriedumu valsts tiesai ir jāpārbauda, vai juridiskās palīdzības piešķiršanas noteikumi ierobežo tiesības vērsties tiesā tādā veidā, kas ietekmē šo tiesību būtību, vai tie ir vērsti uz leģitīmu mērķi un vai izmantotie līdzekļi ir samērīgi ar paredzēto mērķi ( 13 ).

41.

Tas pats attiecas arī uz šo lietu.

42.

It īpaši, lai noteiktu, vai ar pamatlietā aplūkoto piekritības noteikšanas normu tiek apdraudētas tiesības vērsties tiesā, kā to norādījusi Komisija savos apsvērumos, vispirms distance, kas prasītājam jāmēro, būtu jāizvērtē salīdzinājumā ar transportlīdzekļiem, kas pieejami, lai ierastos Sofijā. Šajā gadījumā no pamatlietas faktiem izriet, ka Agrokonsulting galvenā darbības vieta ir Burgasa [Burgas], aptuveni 370 kilometrus no Sofijas. Iesniedzējtiesai būtu jāņem vērā tas, vai pastāv autoceļu tīkls, kā arī dzelzceļa un gaisa satiksme.

43.

Šajā ziņā izpilddirektors tiesas sēdē norādīja, ka, braucot pa autoceļu ceļā no vienas līdz otrai pilsētai, paiet aptuveni trīs stundas. Lai gan visneizsargātākajām personām šis attālums varētu šķist nozīmīgs, nešķiet, ka tas ir būtisks šķērslis, kas pārmērīgi ierobežo piekļuvi Administrativen sad Sofia-grad.

44.

Katrā ziņā iesniedzējtiesai savā vērtējumā būtu jāpārbauda, vai prasītājam esošie transportlīdzekļi ir viegli pieejami un vai izmaksas, kas var rasties saistībā ar to izmantošanu, nav pārāk lielas, lai prasītāju neatturēto celt prasību pret izpilddirektora lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lauksaimniecības atbalsta pieteikums. Iesniedzējtiesa, piemēram, varētu izvērtēt izmaksas, ņemot vērā summu, ko iespējams saņemt juridiskās palīdzības ceļā.

45.

Šie apstākļi ir jāizvērtē arī saistībā ar valsts normas, ar ko nosaka piekritību, mērķi. Šajā gadījumā Administrativen sad Sofia-grad specializēšanās strīdos, kas attiecas uz lauksaimniecības atbalsta izmaksāšanu, ir skaidrojama ar šo strīdu specifiskumu.

46.

Faktiski gan Tiesā iesniegtajos apsvērumos, gan tiesas sēdes laikā visi dalībnieki atsaucās uz šo specifiskumu. Pierādījumu tam, ka pastāv tiesības uz lauksaimniecības atbalstu KLP ietvaros, iesniedz tiesas iecelti eksperti. izpilddirektors norādīja, ka šie eksperti gandrīz nekad neveic pārbaudes uz vietas, jo tie izmanto ortofotogrāfijas, proti, aerofotogrāfijas vai satelītfotogrāfijas, kuras var apskatīt integrētajā kontroles sistēmā, kas atrodas Sofijā. Tātad šāda veida strīdos tiešais un personiskais kontakts ar prasītāju šķiet daudz mazsvarīgāks, nekā tas ir krimināllietās vai strīdos saistībā ar ģimenes tiesībām.

47.

Visbeidzot nevar neņemt vērā apstākli, ka strīdu nodošana izskatīšanai vienā tiesā ļauj tai uzkrāt zināmu pieredzi, kā rezultātā it īpaši varētu tikt samazināts tiesvedības termiņš. Šajā gadījumā Bulgārijas valdība tiesas sēdes laikā norādīja, ka tiesvedības Administrativen sad Sofia-grad termiņš ir no sešiem līdz astoņiem mēnešiem salīdzinājumā ar ierastajiem divpadsmit līdz astoņpadsmit mēnešiem. Tiesības uz savas lietas izskatīšanu saprātīgā termiņa arī ir tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību būtisks aspekts ( 14 ).

48.

Tiesas specializēšanās tātad var veicināt pareizu tiesvedību un efektīvu strīdu izskatīšanu, un tas ir attiecīgo personu interesēs. Šajā ziņā Komisija tiesas sēdē norādīja uz apstākli, kas šajā gadījumā šķiet īpaši atbilstīgs. Faktiski saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2006 ( 15 ) 9. pantu saskaņā ar KLP izmaksāto maksājumu ietvaros ikmēneša maksājumi par iegrāmatotajiem izdevumiem tiek samazināti attiecībā uz izdevumiem, kas samaksāti pēc noteiktajiem termiņiem. Tātad lauksaimnieki, kuriem šī iemesla dēļ ir atteikts izmaksāt lauksaimniecības atbalstu, ir ieinteresēti, lai par viņu prasību ātri tiktu pieņemts lēmums, citādi piešķirtā summa var tikt samazināta.

49.

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uzskatu, ka Hartas 47. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāda valsts tiesību procesuālā norma kā APK 133. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru strīdi saistībā ar valsts iestādes, kas atbildīga par lauksaimniecības atbalsta saskaņā ar KLP izmaksu, lēmumiem tiek nodoti izskatīšanai tikai un vienīgi Administrativen sad Sofia-grad, ar nosacījumu, ka šī tiesību norma pārmērīgi neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, ko pārbaudīt ir pienākums valsts tiesai.

50.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai uz Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi:

Hartas 47. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāda valsts tiesību procesuālā norma kā APK 133. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru strīdi saistībā ar valsts iestādes, kas atbildīga par lauksaimniecības atbalsta saskaņā ar KLP izmaksu, lēmumiem tiek nodoti izskatīšanai tikai un vienīgi Administrativen sad Sofia-grad, ar nosacījumu, ka šī tiesību norma pārmērīgi neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, ko pārbaudīt ir pienākums valsts tiesai.