1

Jager & Polacek GmbH (turpmāk tekstā – “Jager & Polacek”) ar savu apelācijas sūdzību lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 12. maija spriedumu lietā T-488/09 Jager & Polacek/ITSB (“REDTUBE”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja [Jager & Polacek] prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu lietā R 442/2009-4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) attiecībā uz iebildumu procesu starp [Jager & Polacek] un RT Mediasolutions s. r. o. (turpmāk tekstā – “RT Mediasolutions”).

2

ITSB Apelāciju ceturtā padome ar apstrīdēto lēmumu noraidīja lūgumu atcelt 2009. gada 22. janvāra lēmumu, ar kuru Iebildumu nodaļa bija konstatējusi, ka Jager & Polacek iebildumi Nr. B 1 299 033 ir uzskatāmi par neiesniegtiem.

3

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā faktu rašanās laiku, uz šo tiesvedību attiecas Regula Nr. 40/94, kas ir grozīta ar Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (OV L 386, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 40/94”).

4

Regulas Nr. 40/94 īstenošanas noteikumi ir paredzēti Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95 (OV L 303, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (OV L 172, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”).

5

Regulas Nr. 40/94 42. pants ar nosaukumu “Iebildumi” ir formulēts šādi:

“1.   Trīs mēnešos pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojot, ka to nevar reģistrēt, atbilstoši 8. pantam var iesniegt:

[..]

[..]

3.   Iebildumus jāformulē rakstveidā, un tajos jānorāda pamatojums. Iebildumus neuzskata par iesniegtiem līdz brīdim, kamēr nav samaksāta nodeva attiecībā uz iebildumiem. [ITSB] noteiktā termiņā persona, kas iebilst, lai pamatotu savu nostāju, var iesniegt savus faktus, pierādījumus un argumentus.”

6

Šīs regulas 57. pantā ar nosaukumu “Lēmumi, par kuriem var iesniegt apelāciju [apelācijas sūdzību]” ir noteikts:

“1.   Apelāciju [apelācijas sūdzību] var iesniegt par pārbaudītāju lēmumiem, par iebildumu nodaļas, preču zīmju piešķiršanas un juridisko jautājumu nodaļas, un anulēšanas nodaļas lēmumiem. Apelācijas sekas ir visu darbību pagaidu atlikšana.

2.   Par lēmumu, kurš neizbeidz procesu pret kādu no pusēm, apelāciju [apelācijas sūdzību] var iesniegt tikai kopā ar galīgo lēmumu, ja vien šis lēmums neparedz atsevišķu apelāciju.”

7

Minētās regulas 77.a pantā ar nosaukumu “Lēmumu atcelšana” ir paredzēts:

“1.   Ja [ITSB] iekļāvis reģistrā ierakstu vai pieņēmis lēmumu, kurā ir acīmredzama procesuāla kļūda, kas attiecināma uz [ITSB], tas nodrošina, ka šo ierakstu anulē vai lēmumu atceļ. Ja procesā ir tikai viena puse un ieraksts vai akts skar tās tiesības, anulēšanu vai atcelšanu nosaka pat tad, ja kļūda nav bijusi šai pusei acīmredzama.

2.   Anulēšanu vai atcelšanu, kas minēta 1. punktā, pienākuma dēļ vai pēc vienas no procesā iesaistītās puses pieprasījuma nosaka nodaļa, kas izdarījusi ierakstu vai pieņēmusi lēmumu. Anulēšanu vai atcelšanu pēc apspriešanās ar procesā iesaistītajām pusēm vai jebkuras reģistrā iekļautas attiecīgās Kopienas preču zīmes tiesību īpašnieku nosaka sešu mēnešu laikā no dienas, kurā izdarīts ieraksts reģistrā vai pieņemts lēmums.

3.   Šis pants neskar pušu tiesības iesniegt apelāciju [apelācijas sūdzību] saskaņā ar 57. un 63. pantu vai iespēju saskaņā ar procedūrām un nosacījumiem, kas paredzēti 157. panta 1. punktā minētajā [īstenošanas regulā], labot jebkādas valodas kļūdas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas kļūdas [ITSB] lēmumos, vai kļūdas, ko [ITSB] pieļāvis, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju.”

8

Ir jāprecizē, ka Regulas Nr. 40/94 42., 57. un 77.a pants ir kļuvuši attiecīgi par Regulas Nr. 207/2009 41., 58. un 80. pantu, negrozot šo normu formulējumu.

9

Īstenošanas regulas 17. noteikums ar nosaukumu “Pieļaujamības [Pieņemamības] pārbaude” ir formulēts šādi:

[..]

10

Īstenošanas regulas 18. noteikuma ar nosaukumu “Iebilduma[-u] procedūras uzsākšana” 1. punktā ir paredzēts:

“Kad iebildums[-i] ir atzīts[-i] par pieļaujamu [pieņemamiem] saskaņā ar 17. noteikumu, [ITSB] nosūta paziņojumu visām pusēm par to, ka iebilduma[-u] procedūra uzskatāma par uzsāktu divus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. Šo periodu var pagarināt līdz pat 24 mēnešiem, ja abas puses iesniedz lūgumu par šādu pagarinājumu pirms minētā laikposma beigām.”

11

Šīs regulas 53.a noteikuma ar nosaukumu “Lēmuma vai Reģistra ieraksta atcelšana” 1.–3. punktā ir precizēts:

12

Minētās regulas 62. noteikuma 1. punktā ir paredzēts:

“Lēmumus, uz kuriem attiecas apelācijas iesniegšanas termiņš, pavēstes un citus dokumentus, ko noteicis [ITSB] priekšsēdētājs, paziņo ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par piegādi. Visus citus paziņojumus nosūta pa parasto pastu.”

13

Pārsūdzētā sprieduma 1., 3.–13. un 16.–19. punktā tiesvedības rašanās fakti ir izklāstīti šādi:

[..]

[..]

14

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 4. decembrī, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu.

15

Pamatojot savu prasību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja trīs pamatus, no kuriem vienīgi otrā pamata vērtējums ir apelācijas sūdzības priekšmets.

16

Pirmais prasības pamats bija Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.), 8. panta 2. punkta pārkāpums. Vispārējā tiesa noraidīja šo pamatu, motivējot ar to, ka šī norma ir piemērojama vienīgi inter partes procesos un ka 2009. gada 22. janvāra lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz ex parte procesos piemērojamām normām.

17

Ar savas prasības otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīdēja faktu, ka tās iebildumi tika uzskatīti par neiesniegtiem nodevas attiecībā uz iebildumiem novēlotas samaksas dēļ. Vispārējā tiesa noraidīja šo pamatu, uzskatot, ka Iebildumu nodaļa pamatoti bija atzinusi iebildumus par neiesniegtiem nodevas attiecībā uz iebildumiem novēlotas samaksas dēļ atbilstoši Īstenošanas regulas 17. noteikuma 1. punktam.

18

Otrais pamats bija balstīts uz Regulas Nr. 40/94 77.a panta 1. un 2. punkta pārkāpumu. Motivējot šo pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norādīja, ka 2008. gada 20. maija paziņojums, ar kuru konstatēta tās iebildumu pieņemamība, ir lēmums. Tā kā, pamatojoties uz Īstenošanas regulas 17. panta 5. punktu, ar lēmumu tiek konstatēts, ka paziņojums par iebildumiem ir uzskatāms par neiesniegtu vai ka iebildumi tiek noraidīti [to] nepieņemamības dēļ, juridiskais actus contrarius un formu paralēlisma princips nozīmē, ka akts, ar kuru konstatē iebildumu pieņemamību, arī ir jākvalificē kā lēmums.

19

Līdz ar to šo lēmumu varēja atcelt vienīgi, ievērojot nosacījumus, kas precizēti Regulas Nr. 40/94 77.a pantā, aplūkojot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas 53.a pantu. Minētā lēmuma atcelšana notika, neievērojot šajā 53.a pantā izklāstītos procesuālos noteikumus un pārsniedzot minētajā 77.a pantā paredzēto sešu mēnešu termiņu.

20

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 91.–93. punktā uzskatīja, ka 2008. gada 20. maija vēstule ir vienīgi apelācijas sūdzības iesniedzējai adresēts paziņojums par [iebildumu] procesa sacīkstes posma uzsākšanas dienu, kā arī aicinājums iesniegt faktus, pierādījumus un apsvērumus un ka līdz ar to šāds paziņojums nebija paredzēts, lai radītu tiesiskās sekas. No šīs vēstules formas neizriet, ka tā ir ITSB galīgās nostājas pieņemšana attiecībā uz iebildumu pieņemamību. Pārsūdzētā sprieduma 120. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka 2008. gada 20. maija paziņojums ir nevis lēmums, bet vienkāršs procesa organizatoriskais pasākums.

21

Turklāt Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, uzskatot, ka actus contrarius un formu paralēlisma principam nav nozīmes, lai noteiktu, vai 2008. gada 20. maija paziņojums ir lēmums.

22

Vispārējā tiesa norādīja, ka Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punktā ir minēts paziņojums, kurš nerada saistošas tiesiskās sekas tam, kam tas ir adresēts. Visbeidzot, tā kā 2008. gada 20. maija paziņojums nav lēmums, apelācijas sūdzības iesniedzēja nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības, ko tai esot radījis šis paziņojums, aizsardzību.

23

Pārsūdzētā sprieduma 132. punktā Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka lieta neattiecas uz starptautisko reģistrāciju un ka nav jālemj par ITSB paziņojuma Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijai (WIPO) par iebildumu pieņemamību juridisko raksturu.

24

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

25

ITSB lūdz noraidīt apelācijas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savā apelācijas sūdzībā izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 77.a panta 1. un 2. punkta pārkāpumu.

27

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais vienīgais pamats iedalās trīs daļās. Saistībā ar pamata pirmo daļu tā pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā ir atzinusi, ka 2008. gada 20. maija paziņojums nav lēmums. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pamatojusies uz Tiesas judikatūru, kas izskatāmajā lietā neesot piemērojama, jo tā attiecas uz lēmumiem LESD 288. panta ceturtās daļas izpratnē. Šī norma neesot piemērojama attiecībā uz ITSB aktiem.

28

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka, atsakoties uzskatīt minēto paziņojumu par lēmumu, Vispārējā tiesa tai nav sniegusi efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

29

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, lai gan ITSB var jebkurā procesa brīdī pārbaudīt iebildumu pieņemamību, tas var arī jebkurā procesa brīdī ieņemt noteiktu nostāju šajā jautājumā un to var izdarīt tostarp vēstulē, ar kuru tas informē procesa dalībniekus par iebildumu procesa sacīkstes posma uzsākšanu. 2008. gada 20. maija paziņojumā izmantotā izteiksme liecinot, ka viens no tā mērķiem bija lemt par iebildumu pieņemamību. Šī izteiksme esot precīza un bez nosacījumiem. Šajā paziņojumā neesot precizēts, ka ITSB var atkārtoti izvērtēt iebildumu pieņemamību, ne arī ka tas nav galīgi lēmis par šo jautājumu.

30

Vispārējai tiesai, pamatojoties uz efektīvu tiesību aizsardzības tiesā principu, esot bijis jāuzskata, ka 2008. gada 20. maija paziņojums gan savas formas, gan satura dēļ ir lēmums. Paziņojumu par pieņemamību esot veikusi kompetenta un atbildīga instance. Šis paziņojums esot bez nosacījumiem, precīzs un bez atrunām.

31

Tādēļ minētais paziņojums esot sniedzis tā adresātam iespaidu, ka ITSB bija izvērtējis pieņemamību un pieņēmis galīgo lēmumu šajā jautājumā. Protams, ITSB bija iespēja atcelt šo lēmumu par pieņemamību, ja tas bija kļūdains, tomēr tas esot bijis jādara paredzētajā termiņā un veidā. Tā kā šāda atcelšana netika veikta, ITSB joprojām esot saistošs minētais lēmums tiesiskās noteiktības nodrošināšanas dēļ. Minētais lēmums neesot ticis atcelts Regulas Nr. 40/94 77.a panta 1. un 2. punktā paredzētajā sešu mēnešu termiņā. Tādēļ iebildumu process ir jāatsāk un tā norise ir jāturpina.

32

Saistībā ar savas apelācijas sūdzības vienīgā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā balstījusi savu argumentāciju uz faktu, ka Īstenošanas regulas 17. noteikuma 5. punktā vārds “lēmums” ir izmantots gadījumā, kad paziņojums par iebildumiem ir uzskatāms par neiesniegtu, lai gan šīs regulas 18. noteikuma 1. punktā ir izmantoti vārdi “nosūta paziņojumu”. No minētās regulas 62. noteikuma izrietot, ka paziņojums arī var ietvert lēmumu.

33

Saistībā ar savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirzītā vienīgā pamata trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, atbildot uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu attiecībā uz ITSB pienākumu sniegt informāciju, esot vienīgi apgalvojusi, ka lieta attiecas tikai uz Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Tomēr paziņojuma attiecībā uz iebildumu pieņemamību juridiskā rakstura vērtējumam esot jābūt vienotam. Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā fakts, ka, ja WIPO adresētais paziņojums par pieņemamību ir lēmums, šis paziņojums ir jākvalificē līdzīgi gadījumā, kad tas ir adresēts personai, kura iesniedza iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju.

34

ITSB uzskata, ka apelācijas sūdzības vienīgais pamats ir acīmredzami nepamatots.

35

Vispirms attiecībā uz [apelācijas sūdzības] pamata daļu saistībā ar Tiesas judikatūru, uz kuru atsaucās Vispārējā tiesa, ITSB apgalvo, ka tas ir Eiropas Savienības iestāde. Attiecībā uz to arī esot piemērojamas saistībā ar Savienību formulētās administratīvo tiesību definīcijas.

36

Turpinot saistībā ar [apelācijas sūdzības pamata] daļu attiecībā uz 2008. gada 20. maija paziņojuma kvalificēšanu kā paziņojumu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 122. punktā esot skaidri norādījusi, ka no šī paziņojuma neizriet, ka ITSB bija iecerējusi galīgi lemt par pieņemamību. Izskatāmajā lietā neesot piemērojams efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, jo šis paziņojums saskaņā ar ITSB noteikumiem neesot “izpildvaras akts”, ar ko var pārkāpt tiesības. Tam neesot nekādu tiesisko seku attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas juridisko situāciju.

37

Apelācijas sūdzības iesniedzēja kļūdās, pārmetot Vispārējai tiesai, ka tā nav pētījusi, vai 2008. gada 20. maija paziņojums ietvēra arī lēmumu. Patiesībā Vispārējā tiesa esot tiešām veikusi šādu pētījumu pārsūdzētā sprieduma 91. un nākamajos punktos.

38

Attiecībā uz [apelācijas sūdzības] pamata daļu saistībā ar procesu WIPO ITSB norāda, ka iespējamas starptautiskās reģistrācijas gadījumā lēmums par iebildumu pieņemamību nozīmē norādi uz aizsardzības starptautiskajā preču zīmju reģistrā pagaidu atteikumu.

39

Vispirms ir jānorāda, ka, pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja neizvirza Tiesā pamatu saistībā ar Regulas Nr. 216/96 8. panta 2. punkta pārkāpumu, ne arī pamatu saistībā ar nodevas attiecībā uz iebildumiem samaksu.

40

Otrkārt, ir jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts pēc lūguma atcelt 2009. gada 22. janvāra lēmumu, nevis 2008. gada 20. maija paziņojumu.

41

ITSB Iebildumu nodaļa ar 2009. gada 22. janvāra lēmumu konstatēja, ka iebildumi ir uzskatāmi par neiesniegtiem tādēļ, ka nodeva attiecībā uz iebildumiem netika samaksāta šim nolūkam paredzētajā termiņā.

42

Apelāciju padome atzina lūgumu atcelt 2009. gada 22. janvāra lēmumu par pieņemamu, bet par nepamatotu, motivējot ar to, ka Iebildumu nodaļai bija tiesības, ja ne pat pienākums jebkurā procesa stadijā pamanīt pārkāpumu, kas varētu būt pieļauts saistībā ar nodevas attiecībā uz iebildumiem samaksu. Apelāciju padome uzskata, ka paziņojums, ar kuru informē, ka iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, un precizē, ka ir sācies iebildumu procesa sacīkstes posms, ir nevis lēmums, kas varētu tikt atcelts atbilstoši Regulas Nr. 40/94 77.a pantam, ne arī galīgais lēmums šīs regulas 57. panta izpratnē, bet vienkāršs sagatavojošs paziņojums.

43

Apelāciju padome un pēc tam Vispārējā tiesa apstrīdētā lēmuma 74. un 75. punktā no tā secināja, ka 2009. gada 22. janvāra lēmums tika pieņemts saskaņā ar ex parte procesu regulējošām normām un ka apelācijas procesam par šo lēmumu bija jānotiek saskaņā ar šāda procesa normām. Apelāciju padome uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa visnotaļ loģiski nav lēmusi par procesa izdevumiem, un nolēma, ka nav jālemj par izdevumiem, kas radušies saistībā ar apelācijas procesu.

44

Apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesvedībā Vispārējā tiesā apgalvoja, ka 2008. gada 20. maija paziņojums ir lēmums, kas var tikt atcelts vienīgi saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 77.a pantā paredzētajiem nosacījumiem.

45

Vispārējā tiesa noraidīja 2008. gada 20. maija paziņojuma kā lēmuma kvalifikāciju, motivējot galvenokārt ar to, ka tas nerada nekādas tiesiskās sekas. Pārsūdzētā sprieduma 91. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka šajā paziņojumā nav ietverta nekāda norāde, kas ļauj pieņemt, ka tas ir lēmums par iebildumu pieņemamību, šī paša sprieduma 92. punktā konstatējot, ka ar šo paziņojumu ITSB darīja zināmu apelācijas sūdzības iesniedzējai, ka tās iebildumi ir atzīti par pieņemamiem daļā, kurā tie ir balstīti uz agrāku nereģistrētu preču zīmi. Visbeidzot Vispārējā tiesa šī sprieduma 95. punktā precizēja, ka fakts, ka ITSB minētajā paziņojumā uzskatīja, ka tas atzīst iebildumus par pieņemamiem, izskaidro iemeslu, kādēļ tas informēja procesa dalībniekus par inter partes procesa uzsākšanas termiņiem.

46

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 102. punktā secināja, ka 2008. gada 20. maija paziņojums nav lēmums, bet vienkāršs procesa organizatoriskais pasākums.

47

Tomēr šo argumentāciju nevar apstiprināt.

48

Pirmkārt, no Īstenošanas regulas II sadaļas nosaukuma izriet, ka iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju process ietver divus atsevišķus posmus. Šīs regulas 17. noteikumā ir uzskaitīti iebildumu pieņemamības nosacījumi, un šī paša noteikuma 5. punktā precizēts, ka pieteicējs tiek informēts par lēmumu, ar kuru konstatē, ka iebildumi ir uzskatāmi par neiesniegtiem vai ka tie ir jāatzīst par nepieņemamiem. No tā izriet, ka pieņemamības vērtējuma posma beigās var tikt pieņemts lēmums, ar kuru izbeidz [iebildumu] procesu, un ka par šo lēmumu var iesniegt apelācijas sūdzību, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57. panta 1. punktu.

49

Turklāt Īstenošanas regulas 18. noteikuma 1. punktā ir precizēts, ka “[k]ad iebildums[-i] ir atzīts[-i] par pieļaujamu [pieņemamiem] saskaņā ar 17. noteikumu, [ITSB] nosūta paziņojumu visām pusēm par to, ka iebilduma[-u] procedūra uzskatāma par uzsāktu divus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas”. No šī 18. noteikuma formulējuma izriet, ka pats iebildumu process, proti, inter partes posms, tiek uzsākts vienīgi tad, kad ITSB ir pārbaudījis, ka iebildumi ir pieņemami un ka šī pieņemamība nav pretrunā ne ar vienu no 17. noteikumā uzskaitītajiem [pieņemamības] pamatiem.

50

Īstenošanas regulas franču valodas versijā izmantotie vārdi “jugée recevable” norāda, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies, lai ITSB šajā procesa stadijā izvērtē iebildumu pieņemamību un pārliecinās, ka pienācīgi ir samaksāta nodeva attiecībā uz iebildumiem.

51

Citās Īstenošanas regulas valodu versijās ir izmantoti vārdi “se considere admisible” spāņu valodā, “gilt” vācu valodā, “found admissible” angļu valodā un “considerata ammissibile” itāļu valodā. Šo dažādo valodu versiju izvērtējums norāda, ka, izņemot vācu valodu, kurā vārdam “gilt” ir mazāk spēcīga nozīme nekā citu valodu versijās izmantotajiem vārdiem, iebildumi ir jāatzīst par pieņemamiem, pirms var tikt uzsākts inter partes process.

52

Visbeidzot no Regulas Nr. 40/94 57. panta 2. punkta izriet, ka var būt akti, kuri, lai gan ir pieņemti procesa laikā un neizbeidz procesu, tomēr ir lēmumi.

53

Tādēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 91. un 95. punktā kļūdaini nosprieda, ka 2008. gada 20. maija paziņojums, kas nosūtīts atbilstoši Īstenošanas regulas 18. noteikumam, ir vienkārši vēstule, ar kuru ITSB informēja iebildumu iesniedzēju par inter partes procesa uzsākšanu, aicinot to papildināt savu pieteikumu, iesniedzot pierādījumus, un ka paziņojums, saskaņā ar kuru iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, nav ITSB galīgās nostājas pieņemšana attiecībā uz iebildumu pieņemamību.

54

Otrkārt, ir jānorāda, ka tiesas sēdē ITSB, lai gan atzina, ka 2008. gada 20. maija paziņojums tika nosūtīts kļūdas dēļ, tomēr uzsvēra, ka šīs iestādes darbībā fakts, ka tiek norādīts, ka iebildumi ir tikuši atzīti par pieņemamiem, ir parasta prakse un ka galīgais lēmums par iebildumu pieņemamību var tikt pieņemts vienīgi inter partes procesa ietvaros. ITSB uzskata, ka esot nepieciešams aizsargāt tiesības uz aizstāvību.

55

Tomēr fakts, ka minētais paziņojums tiek kvalificēts kā “lēmums” par iebildumu pieņemamību, neapdraud tiesību uz aizstāvību aizsardzību.

56

Pirmkārt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 64. punktā, iebildumu iesniedzējam nav nekādu interešu celt prasību par aktu, ar kuru ITSB atzīst tā iebildumus par pieņemamiem.

57

Otrkārt, ja ITSB pieļauj kļūdu attiecībā uz iebildumu pieņemamības vērtējumu, kļūdaini atzīstot tos par pieņemamiem, un attiecīgi uzsāk inter partes procesu, atbildētājam iebildumu procesā nav liegta iespēja izmantot savas tiesības.

58

Atbildētājs iebildumu procesā var, pirmām kārtām, norādīt ITSB, ka ir pieļauta kļūda attiecībā uz iebildumu pieņemamību un, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 77.a pantu, var tam lūgt atcelt lēmumu, ar kuru tas ir atzinis, ka iebildumi ir pieņemami.

59

Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka principā prettiesiska akta atcelšana ir atļauta, pat ja tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi prasa, lai šī atcelšana notiktu saprātīgā termiņā un lai tiktu ņemts vērā tas, cik lielā mērā ieinteresētā persona varbūtēji varēja paļauties uz akta tiesiskumu (šajā ziņā skat. 2006. gada 4. maija spriedumu lietā C-508/03 Komisija/Apvienotā Karaliste, Krājums, I-3969. lpp., 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Attiecībā uz ITSB Savienības likumdevējs ir paredzējis šīs iestādes pieņemtu prettiesisku aktu atcelšanas procedūru. Šajā ziņā Regulas Nr. 40/94 77.a panta 1. punktā ir precizēts, ka, ja ITSB pieņem lēmumu, kurā ir acīmredzama procesuāla kļūda, kas attiecināma uz ITSB, tas nodrošina, ka šo lēmumu atceļ.

61

Minētā 77.a panta 2. punktā ir paredzēts, ka kļūdaina lēmuma atcelšanu [ITSB] var veikt pēc savas ierosmes vai pēc vienas no procesā iesaistītās puses pieprasījuma un ka šo atcelšanu pēc apspriešanās ar tostarp procesā iesaistītajām pusēm ir jāveic sešu mēnešu laikā no šī lēmuma pieņemšanas dienas. Tādējādi šķiet, ka atbildētājs iebildumu procesā var ierosināt atcelšanas procesu.

62

Visbeidzot tā paša 77.a panta 3. punktā ir paredzēts, ka šī procedūra neskar pušu tiesības iesniegt apelācijas sūdzību saskaņā tostarp ar šīs pašas regulas 57. pantu.

63

Otrkārt, atbildētājam iebildumu procesā ir iespēja panākt akta, ar kuru iebildumi atzīti par pieņemamiem, atcelšanu. Šo atcelšanu var lūgt apelācijas procesā, kas uzsākts par inter partes procesa noslēgumā pieņemtu lēmumu. Tā kā ar šo aktu netiek izbeigts process, par to var iesniegt apelācijas sūdzību kopā ar galīgo lēmumu par iebildumu pamatotību atbilstoši Regulas Nr. 40/94 57. panta 2. punktam.

64

No visu šo normu vērtējuma izriet, ka tad, kad ITSB atzīst iebildumus par pieņemamiem, tiek uzsākts procesa inter partes posms. Sešu mēnešu laikā lēmumu, ar kuru iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, ja tajā ir pieļauta acīmredzama procesuāla kļūda, [ITSB] var atcelt pēc savas ierosmes vai pēc vienas no pusēm pieprasījuma, un ar to tiek izbeigts iebildumu process. Tiklīdz šis termiņš ir beidzies, ir jāturpina procesa inter partes posms un ir jāpieņem lēmums.

65

Šajā pēdējā no iepriekš minētajiem gadījumiem atbildētājs iebildumu procesā var iesniegt apelācijas sūdzību Apelāciju padomē un apgalvot, ka iebildumi nebija pieņemami.

66

Tiesa jau ir nospriedusi, ka no Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punkta izriet, ka pēc apelācijas sūdzības izvērtēšanas pēc būtības Apelāciju padome lemj par apelācijas sūdzību un, to darot, tā var “darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu”, proti, šajā lietā pati pieņemt lēmumu par iebildumiem, tos noraidot vai atzīstot par pamatotiem, tādējādi apstiprinot vai atceļot apstrīdēto lēmumu (2007. gada 13. marta spriedums lietā C-29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I-2213. lpp., 56. punkts).

67

Šī Apelāciju padomes kompetence attiecas arī uz iebildumu pieņemamības pārbaudi, lai attiecīgā gadījumā ļautu atbildētājam iebildumu procesā apstrīdēt šo pieņemamību apelācijas procesā, kas tam ir pieejams, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57. panta 2. punktu.

68

Tādējādi šķiet, ka atbildētāja iebildumu procesā tiesību aizsardzība tiek nodrošināta ar Regulas Nr. 40/94 77.a panta un šīs regulas 57. pantā paredzēto atcelšanas mehānismu.

69

No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka Savienības likumdevējs ir paredzējis, pirmkārt, divus atšķirīgus posmus iebildumu procesā un, otrkārt, mehānismus, lai ļautu atbildētajam iebildumu procesā apstrīdēt lēmumu, ar kuru ITSB ir kļūdaini atzinis iebildumus par pieņemamiem.

70

No visa iepriekš minētā izriet, ka, pārsūdzētā sprieduma 95. un 102. punktā nospriežot, ka 2008. gada 20. maija paziņojumam nebija cits mērķis kā vien informēt apelācijas sūdzības iesniedzēju par iebildumu procesa sacīkstes posma uzsākšanu, aicinot papildināt iebildumus, iesniedzot faktus, pierādījumus un apsvērumus, un ka šis paziņojums bija nevis lēmums, bet vienkāršs procesa organizatoriskais pasākums, kam nav tiesisko seku, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi gan Īstenošanas regulas 17., gan 18. noteikumu, kā arī Regulas Nr. 40/94 57. un 77.a pantu.

71

No tā izriet, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, nevērtējot apelācijas sūdzības pamatojumam izvirzītā vienīgā pamata pārējās daļas.

72

Saskaņa ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 61. panta pirmo daļu, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas lēmumu, tā var pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības gaita.

73

Izskatāmajā lietā Tiesa konstatē, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. un 31. punktā ir uzskatījusi, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, jo Iebildumu nodaļa ir pamatoti atzinusi, ka iebildumi ir uzskatāmi par neiesniegtiem.

74

Tiesa konstatē arī, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir uzskatījusi, ka 2008. gada 20. maija paziņojums, ar kuru informēja, ka iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, ir nevis lēmums, kas var tikt atcelts atbilstoši Regulas Nr. 40/94 77.a pantā paredzētajai procedūrai, bet vienkāršs sagatavojošs paziņojums un ka šis paziņojums ITSB nav saistošs.

75

Kā tas ir norādīts šī sprieduma 53., 64. un 68. punktā, akts, ar kuru ITSB informē iebildumu iesniedzēju, ka tā iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, nav vienkāršs paziņojums, ko sniedz šis birojs, bet lēmums par iebildumu pieņemamību, kas var tikt atcelts, vienīgi ievērojot Regulas Nr. 40/94 77.a pantā paredzētos nosacījumus, vai atcelts apelācijas procesā, kurš uzsākts atbilstoši šīs pašas regulas 57. pantam.

76

No tā izriet, ka Apelāciju padome, konstatējot, ka minētais akts nebija atcelts sešu mēnešu termiņā, ir kļūdījusies, uzskatot, ka Iebildumu nodaļai pēc šī termiņa beigām bija tiesības izvērtēt jautājumu par to, vai iebildumi bija uzskatāmi par neiesniegtiem nodevas attiecībā uz iebildumiem novēlotas samaksas dēļ.

77

No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

78

Saskaņā ar Reglamenta 122. panta pirmo daļu, ja apelācija ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī paša reglamenta 69. panta, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar šī paša reglamenta 118. pantu, 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

79

Tā kā izskatāmajā lietā apelācijas sūdzība ir pamatota un apelācijas sūdzības iesniedzēja ir lūgusi piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ITSB ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: