Lieta C‑426/10 P

Bell & Ross BV

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācija – Pēc termiņa beigām iesniegta prasības pieteikuma parakstīts oriģināls – Novēršams trūkums

Sprieduma kopsavilkums

1.        Apelācija – Pamati – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts apelācijas tiesvedībā – Pamats par prasības pieteikuma iesniegšanas Vispārējā tiesā nosacījumiem – Apstrīdētais rīkojums, kas ir izdots, neuzklausot lietas dalībniekus – Pieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pants)

2.        Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Parakstīta prasības pieteikuma oriģināla neiesniegšana līdz termiņa beigām – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 6. punkts)

3.        Tiesvedība – Termiņi prasību celšanai – Prasības celšanas termiņa beigšanās – Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara – Jēdziens – Atvainojama maldība – Jēdziens

(Tiesas Statūtu 45. panta otrā daļa)

1.        Saistībā ar apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas rīkojumu, kas izdots, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pantu, kurā nav prasīts pirms šāda nolēmuma pieņemšanas uzklausīt lietas dalībniekus, apelācijas sūdzības iesniedzējai nevar pārmest, ka tā prasības pieteikumā nav izvirzījusi argumentus par šī pieteikuma iesniegšanas nosacījumiem. Šajos apstākļos apelācijas pamata attiecībā uz Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 57. panta b) punkta pārkāpumu mērķis nav grozīt tiesvedības Vispārējā tiesā priekšmetu un tādējādi tas ir pieņemams.

(sal. ar 37. punktu)

2.        Parakstīta prasības pieteikuma oriģināla neiesniegšana neietilpst atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 6. punktam novēršamajos trūkumos. Tātad prasības pieteikumā, kuru advokāts nav parakstījis, ir pieļauts trūkums, kas izraisa prasības nepieņemamību, beidzoties procesuālajiem termiņiem, un šis trūkums nevar tikt novērsts. Šo procesuālo tiesību normu stingra piemērošana ir jānodrošina saskaņā ar tiesiskās drošības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu tiesvedību.

(sal. ar 42. un 43. punktu)

3.        Attiecībā uz termiņiem prasību celšanai atvainojamas maldības jēdziens ir jāinterpretē šauri un tas var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros tostarp attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kas rīkojas labticīgi un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta uzņēmēja.

Neparedzētu apstākļu jēdziens ietver gan objektīvu elementu, kas attiecas uz neparastiem un ārpus ieinteresētās personas ietekmes esošiem apstākļiem, gan subjektīvu elementu, kas saistīts ar attiecīgās personas pienākumu nodrošināties pret neparasta notikuma sekām, veicot bez pārmērīgām pūlēm atbilstošus pasākumus. Attiecīgajai personai ir uzmanīgi jāseko tiesvedības gaitai un īpaši rūpīgi ir jāievēro paredzētie termiņi.

Par kancelejā iesniedzamo procesuālo dokumentu sagatavošanu, uzraudzīšanu un pārbaudi ir atbildīgs attiecīgā lietas dalībnieka advokāts. Tātad to, ka prasības pieteikuma oriģināla un kopiju sajaukšana ir notikusi trešā uzņēmuma – kuram apelācijas sūdzības iesniedzēja bija uzticējusi izgatavot kopijas – iesaistīšanās dēļ, nevar atzīt par ārkārtas apstākļiem vai neparastiem notikumiem, kuri ar apelācijas sūdzības iesniedzēju nav saistīti, kas varētu būt attaisnojums apelācijas sūdzības iesniedzējas atvainojamai maldībai vai neparedzētiem apstākļiem.

(sal. ar 47., 48. un 50. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2011. gada 22. septembrī (*)

Apelācija – Pēc termiņa beigām iesniegta prasības pieteikuma parakstīts oriģināls – Novēršams trūkums

Lieta C‑426/10 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2010. gada 24. augustā iesniedza

Bell & Ross BV, Zūtermēra [Zoetermeer] (Nīderlande), ko pārstāv S. Gerlēns [S. Guerlain], advokāts,

apelācijas sūdzības iesniedzēja,

pārējie lietas dalībnieki –

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,

atbildētājs pirmajā instancē,

Klockgrossisten i Norden AB, Uplandes Vēsbi [Upplands Väsby] (Zviedrija),

persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši A. Ross [A. Rosas], U. Lehmuss [U. Lõhmus], A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh] un P. Linda [P. Lindh] (referente),

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2011. gada 9. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar apelācijas sūdzību Bell & Ross BV (turpmāk tekstā – “Bell & Ross”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 18. jūnija rīkojumu lietā T‑51/10 Bell & Ross/ITSB (turpmāk tekstā – “apstrīdētais rīkojums”), ar ko [Vispārējā tiesa] novēlotā rakstura dēļ kā acīmredzami nepieņemamu ir noraidījusi tās prasību atcelt ITSB Apelāciju trešās padomes 2009. gada 27. oktobra lēmumu lietā R 1267/2008‑3 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Klockgrossisten i Norden AB un Bell & Ross.

 Atbilstošās tiesību normas

 Tiesas Statūti

2        Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 21. panta otrajā daļā it īpaši ir paredzēts, ka prasības pieteikumam pievieno aktu, ko prasa atcelt. Ja šo dokumentu neiesniedz kopā ar pieteikumu, “Tiesas sekretārs lūdz attiecīgo pusi [lietas dalībnieku] tos iesniegt pieņemamā termiņā, tomēr šādā gadījumā puse [lietas dalībnieks] nezaudē savas tiesības arī tad, ja dokument[u] iesniedz pēc lietas ierosināšanai [prasības celšanai] noteiktā termiņa”.

3        Tiesas Statūtu 45. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“Termiņu pagarinājumus, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, nosaka reglaments.

Termiņam beidzoties, attiecīgā persona nezaudē savas tiesības, ja pierāda, ka pastāvējuši neparedzēti apstākļi vai force majeure.”

 Vispārējās tiesas Reglaments

4        Vispārējās tiesas Reglamenta 43. pantā ir paredzēts:

“1.      Katra procesuālā dokumenta oriģinālu paraksta attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvis vai advokāts.

Oriģināleksemplāru, kam pievienoti visi tajā minētie pielikumi, iesniedz kopā ar piecām kopijām Vispārējās tiesas vajadzībām un vienu kopiju katram no lietas dalībniekiem. Kopijas apliecina lietas dalībnieks, kurš tās iesniedz.

[..]

6.      [D]ienu, kurā parakstīta procesuālā dokumenta oriģināla kopiju [..] saņem kancelejā pa faksu vai ar citu Vispārējai tiesai pieejamu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos uzskata par dienu, kad dokumenti ir iesniegti kancelejā, ar nosacījumu, ka attiecīgā parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu, kam pievienoti iepriekš 1. punkta otrajā daļā minētie pielikumi un kopijas, iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā. Uz šo desmit dienu termiņu neattiecina 102. panta 2. punktu.

[..]”

5        Šī reglamenta 44. pantā ir noteikts:

“[..]

3.      Advokātam, kas pusi [lietas dalībnieku] pārstāv vai pusei [lietas dalībniekam] palīdz, jāiesniedz kancelejā apliecinošs dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā.

4.      Prasības pieteikumam attiecīgā gadījumā pievieno dokumentus, kas norādīti [Tiesas] Statūtu 21. panta otrajā daļā.

5.      Prasības pieteikumam, ko iesniedz privāto tiesību juridiska persona, pievieno:

a)      juridiskās personas statūtus vai nesenu izrakstu no sabiedrību vai apvienību reģistra, vai arī kādu citu tās juridiskās pastāvēšanas pierādījumu;

b)      pierādījumu tam, ka advokātu ir pilnvarojusi persona, kas ir tiesīga to darīt.

5.a      Prasības pieteikumam [..] pievieno šķīrējklauzulas kopiju no [Kopienas] vai tās vārdā noslēgta publisko vai privāto tiesību līguma vai, attiecīgos gadījumos, īpaša attiecīgo dalībvalstu starpā noslēgta nolīguma par domstarpību izšķiršanu kopiju.

6.      Ja prasības pieteikums neatbilst šā panta 3. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi prasības pieteikumā vai arī jāiesniedz kāds no iepriekš minētajiem dokumentiem. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus prasības pieteikumā vai arī neiesniedz prasītos dokumentus, Vispārējā tiesa lemj par to, vai neatbilstība minētajiem nosacījumiem prasības pieteikumu padara formāli nepieņemamu.”

 Norādījumi sekretāram

6        2007. gada 5. jūlija Norādījumu Vispārējās tiesas sekretāram (OV L 232, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Norādījumi sekretāram”) 7. pantā ir paredzēts:

“1.      Sekretārs nodrošina to, lai lietas materiālos iekļautie dokumenti atbilstu [Tiesas] Statūtu, Reglamenta, Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem, kā arī šo norādījumu noteikumiem.

Vajadzības gadījumā viņš nosaka lietas dalībniekiem termiņu, lai tie iesniegtajos dokumentos varētu novērst formālus trūkumus.

Procesuālā raksta izsniegšana tiek aizkavēta, ja nav ievēroti Reglamenta noteikumi, kas ir paredzēti Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 55. un 56. punktā.

Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 57. un 59. punktā iekļauto noteikumu neievērošana attiecīgā gadījumā aizkavē vai var aizkavēt procesuālā raksta izsniegšanu.

[..]

3.      Neskarot [..] Reglamenta 43. panta 6. punktu, kas attiecas uz dokumentu iesniegšanu pa faksu vai ar citu tehnisko sakaru līdzekļu palīdzību, [..] sekretārs pieņem tikai tos dokumentus, uz kuriem ir lietas dalībnieka advokāta vai pārstāvja paraksta oriģināls.

[..]”

 Praktiski norādījumi lietas dalībniekiem

7        Vispārējās tiesas Praktiskos norādījumos lietas dalībniekiem, 2007. gada 5. jūlija redakcijā (OV L 232, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Praktiskie norādījumi lietas dalībniekiem”), B sadaļā ar nosaukumu “Par procesuālo rakstu formu” ir paredzēts:

“[..]

7.      Procesuālā raksta beigās ir jābūt attiecīgā lietas dalībnieka advokāta vai pārstāvja parakstam [paraksta oriģinālam]. Gadījumā, ja ir vairāki pārstāvji, pietiek, ja procesuālo rakstu paraksta viens no viņiem.

[..]

9.      Uz katras procesuālo dokumentu, kas lietas dalībniekiem jāiesniedz saskaņā ar Reglamenta 43. panta 1. punkta otro daļu, kopijas attiecīgā lietas dalībnieka advokātam vai pārstāvim jāparakstās, apliecinot, ka kopija atbilst dokumenta oriģinālam.”

8        Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem F sadaļā ar nosaukumu “Par trūkumu novēršanu procesuālajos rakstos”, 55.–59. punktā ir precizēti nosacījumi, ar kādiem var novērst trūkumus prasības pieteikumā.

9        Saskaņā ar minēto 55. punktu tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai prasības pieteikumā, ja tas neatbilst turpmāk uzskaitītajiem Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 3.–5. punktā paredzētajiem nosacījumiem:

“a)      jāiesniedz apliecinošs dokuments tam, ka advokāts ir tiesīgs praktizēt tiesā [..];

b)      jābūt pierādītam, ka privāto tiesību juridiskā persona pastāv [..];

c)      jābūt pilnvarojumam [..];

d)      jābūt pierādītam, ka advokātu ir pilnvarojusi persona, kas ir tiesīga to darīt [..];

e)      jāiesniedz apstrīdētais tiesību akts (prasība atcelt tiesību aktu) [..].”

10      Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 56. punktā ir paredzēts:

“Intelektuālā īpašuma lietās, kurās tiek apšaubīta ITSB Apelāciju padomes lēmuma likumība, prasības pieteikums, kas neatbilst turpmāk uzskaitītajiem Reglamenta 132. pantā paredzētiem nosacījumiem, netiek paziņots citiem lietas dalībniekiem un tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai:

a)      jānorāda procesa Apelāciju padomē dalībnieku vārdi vai nosaukumi un adreses [..] (Reglamenta 132. panta 1. punkta pirmā daļa);

b)      jānorāda Apelāciju padomes lēmuma paziņošanas datums (Reglamenta 132. panta 1. punkta otrā daļa);

c)      pielikumā jāpievieno apstrīdētais lēmums (Reglamenta 132. panta 1. punkta otrā daļa).”

11      Šo norādījumu 57. punktā it īpaši ir paredzēts:

“Ja prasības pieteikums neatbilst turpmāk uzskaitītajām formas prasībām, prasības pieteikuma paziņošana tiek atlikta un tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai:

[..]

b)      prasības pieteikuma beigās jābūt advokāta vai pārstāvja parakstam [paraksta oriģinālam] (Praktisko norādījumu 7. punkts);

[..]

o)      jāiesniedz prasības pieteikuma apliecinātas kopijas (Reglamenta 43. panta 1. punkta otrā daļa; Praktisko norādījumu 9. punkts).”

12      Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 58. punktā ir paredzēts, ka, ja prasības pieteikums neatbilst formas prasībām par to, ka jānorāda adrese, to, ka jāiesniedz apliecinošs dokuments, ka ikviens papildu advokāts ir tiesīgs praktizēt tiesā, to, ka jāiesniedz argumentu kopsavilkums, un to, ka jāpievieno pielikumu tulkojums tiesvedības valodā, tad prasības pieteikums tiek paziņots un tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai.

13      Visbeidzot, 59. punktā ir paredzēts princips vai iespēja attiecīgā gadījumā novērst trūkumus, ja prasības pieteikuma lappušu skaits pārsniedz šajos praktiskajos norādījumos paredzēto lappušu skaitu, un šādā gadījumā – arī izsniegšanas atlikšana uz vēlāku laiku.

 Lietas priekšvēsture

14      Ar prasības pieteikumu, kas pa faksu Vispārējās tiesas kancelejā tika saņemts 2010. gada 22. janvārī, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2009. gada 27. oktobra lēmumu. Šis prasības pieteikums kancelejā tika saņemts pirms tam, kad 2010. gada 25. janvārī beidzās termiņš prasības celšanai.

15      2010. gada 28. janvāra vēstulē apelācijas sūdzības iesniedzēja norādīja, ka nosūta Vispārējās tiesas kancelejai 2010. gada 22. janvārī pa faksu nosūtītā prasības pieteikuma oriģinālu un tā pielikumus, kā arī septiņus [šo dokumentu] apliecinātu kopiju komplektus un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 3.–5. punktā minētos dokumentus.

16      2010. gada 2. februārī kanceleja sazinājās ar apelācijas sūdzības iesniedzēju, lai vērstu tās uzmanību uz to, ka 2010. gada 1. februārī iesniegto dokumentu vidū nav iespējams pārliecinoši noteikt prasības pieteikuma oriģinālu.

17      2010. gada 3. februāra vēstulē apelācijas sūdzības iesniedzējas advokāts nosūtīja kancelejai prasības pieteikuma eksemplāru, kas bija viņa lietas materiālos, paskaidrojot:

“Tā kā esmu pārliecināts, ka iepriekš nosūtīju Jums dokumenta oriģinālu kopā ar fotokopiju komplektu, tad nevaru Jums pateikt, vai pievienotais dokuments ir oriģināls. Manuprāt, tā ir kopija, ko mēs esam saglabājuši lietas materiālos. Es ļauju Jums to pārbaudīt, un gaidīšu Jūsu apsvērumus.”

18      2010. gada 5. februārī Vispārējās tiesas kanceleja norādīja apelācijas sūdzības iesniedzējai, ka ir secinājusi, ka šis dokuments ir oriģināls, jo, pārbaudot parakstu ar mitru lupatiņu, melnā tinte ir nedaudz izplūdusi.

19      Vispārējās tiesas kanceleja atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta 6. punktam reģistrēja prasības pieteikumu 2010. gada 5. februārī, proti, pēc desmit dienu termiņa beigām, kurš sākās, kad prasības pieteikums tika nosūtīts pa faksu.

20      Kancelejai nosūtītajā 2010. gada 12. februāra vēstulē apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai pamatotu prasības pieteikuma parakstītā oriģināla iesniegšanu pēc minētā desmit dienu termiņa beigām, atsaucās uz atvainojamu maldību.

21      Vispārējā tiesa neizsniedza prasības pieteikumu ITSB.

 Apstrīdētais rīkojums

22      Ar apstrīdēto rīkojumu Vispārējā tiesa, pamatojoties uz tās Reglamenta 111. pantu, noraidīja prasības pieteikumu kā acīmredzami nepieņemamu.

23      Vispārējā tiesa atgādināja, ka tās Reglamenta 43. panta 6. punktā ir paredzēts desmit dienu termiņš, kurā var iesniegt pa faksu nosūtīta prasības pieteikuma oriģinālu. Ņemot vērā šo papildu termiņu, prasības pieteikuma oriģinālam būtu jābūt saņemtam kancelejā pirms šī termiņa beigām 2010. gada 1. februārī. Tā kā prasības pieteikuma oriģināls tika saņemts 2010. gada 5. februārī, prasības pieteikuma iesniegšana bija novēlota; nekāda atvainojama maldība neļaujot atkāpties no termiņa prasības celšanai šādu iemeslu dēļ:

“15      Prasības pieteikums tika saņemts Vispārējās tiesas kancelejā 2010. gada 22. janvārī pa faksu, proti, pirms prasības celšanai noteiktā termiņa beigām.

16      Tomēr saskaņā ar Reglamenta 43. panta 6. punktu datums, kurā parakstīta oriģināla kopiju nosūta Vispārējās tiesas kancelejai pa faksu, saistībā ar procesuālo termiņu ievērošanu tiek ņemts vērā tikai tad, ja parakstīts šā dokumenta oriģināls tiek iesniegts kancelejā vēlākais desmit dienu laikā pēc faksa saņemšanas.

17      Šajā lietā 2010. gada 1. februārī apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā septiņas neapliecinātas prasības pieteikuma kopijas. Prasības pieteikuma parakstītais oriģināls tika saņemts Vispārējās tiesas kancelejā 2010. gada 5. februārī, proti, pēc Reglamenta 43. panta 6. punktā paredzētā desmit dienu termiņa beigām. Tādējādi saskaņā ar šo normu, nosakot, vai ir ievērots termiņš prasības celšanai, ir jāņem vērā tikai parakstītā prasības pieteikuma iesniegšanas diena, proti, 2010. gada 5. februāris. Tātad jāsecina, ka prasības pieteikums ir iesniegts pēc termiņa beigām (Vispārējās tiesas 2008. gada 28. aprīļa rīkojums lietā T‑358/07 PubliCare Marketing Communications/ITSB (“Publicare”), Krājumā nav publicēts, 13. punkts).

18      2010. gada 12. februāra vēstulē apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai panāktu atkāpi no attiecīgā termiņa, ir norādījusi uz atvainojamas maldības esamību.

19      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka attiecībā uz termiņiem prasību celšanai atvainojamas maldības jēdziens ir jāinterpretē šauri un tā var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros tostarp attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kurš rīkojas labticīgi un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta uzņēmēja (skat. Vispārējās tiesas 1991. gada 29. maija spriedumu lietā T‑12/90 Bayer/Komisija, Recueil, II‑219. lpp., 29. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 11. decembra rīkojumu lietā T‑392/05 MMT/Komisija, Krājumā nav publicēts, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

20      Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzēja aizbildinās ar to, ka, tā kā prasīto kopiju izgatavošanai tā izmantojusi pakalpojumu sniedzēju, tad to, kādēļ nav iesniegts parakstītais prasības pieteikuma oriģināls, var izskaidrot vienīgi ar to, ka, sagatavojot lietas materiālus, kas iesniegti Vispārējās tiesas kancelejai, ir sajauktas pakalpojumu sniedzēja izgatavotās prasības pieteikuma kopijas un tā parakstītais oriģināls.

21      Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka tai ir paradums parakstīt [dokumentus] ar melnu tinti, ja vien nav noteikuma izmantot citas krāsas tinti.

22      No tā izrietot, ka, ņemot vērā izgatavoto kopiju kvalitāti, esot bijis ārkārtīgi grūti atšķirt parakstīto oriģinālu no kopijas, jo oriģinālais paraksts ir tādā pašā krāsā kā tā kopija.

23      Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī norāda – fakts, ka Vispārējās tiesas kancelejai, lai atpazītu parakstīto prasības pieteikuma oriģinālu, bija jāizmēģina, vai paraksta tinte izplūst, samitrinot to ar lupatiņu, ir rūpība, ko nevarot sistemātiski prasīt no prasītāja.

24      Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka [..] Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem [..] 57. punkta o) apakšpunktā, ar kuru ir atļauts saprātīgā termiņā novērst trūkumus prasības pieteikumos, kas neatbilst atsevišķām formas prasībām, ir atļauts iesniegt trūkstošās prasības pieteikuma apliecinātās kopijas; tādējādi šis punkts varot mazināt prasītāju modrību attiecībā uz nepieciešamību atšķirt parakstīto prasības pieteikuma oriģinālu no tā kopijām.

25      Tomēr attiecībā uz iepriekš izklāstīto apelācijas sūdzības iesniedzēja nepierāda ārkārtas apstākļu esamību, tāpat arī nesniedz pierādījumus par rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta uzņēmēja šī sprieduma 19. punktā atgādinātās judikatūras nozīmē.

26      Apelācijas sūdzības iesniedzēja pati atzīst, ka tās dēļ, sagatavojot lietas materiālus, kuri paredzēti nosūtīšanai Vispārējās tiesas kancelejai, ir notikusi sajaukšana.

27      Turklāt nešķiet, ka grūtības atšķirt prasības pieteikuma parakstīto oriģinālu no tā kopijām nevarētu pārvarēt, izmantojot jebkuru no metodēm, kas ļauj atsevišķi apstrādāt parakstīto prasības pieteikuma oriģinālu, tādējādi novēršot to, ka tas tiek iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā pēc Reglamenta 43. panta 6. punktā paredzētā desmit dienu termiņa beigām.

28      Tāpat ir jākonstatē, ka, pirmkārt, parakstītā prasības pieteikuma oriģināla neiesniegšana šajā termiņā nav minēta starp tiem trūkumu novēršanas prasības pieteikumā gadījumiem, kas paredzēti [..] Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 55.–59. punktā, un, otrkārt, minēto norādījumu 57. punkta o) apakšpunkts prasītāju interesēs ļauj Vispārējai tiesai atlikt vērtējumu attiecībā uz Reglamenta 43. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētajiem prasības pieteikuma pieņemamības nosacījumiem, saskaņā ar kuriem parakstītais prasības pieteikuma oriģināls ir jānošķir no tā kopijām. No tā izriet, ka iepriekš minētajā 57. punkta o) apakšpunktā pieļautās trūkumu novēršanas iespējas sekas nevarētu būt tādas, ka mazinās prasītāju – kuru uzdevums ir atšķirt parakstīto prasības pieteikuma oriģinālu no kopijām – modrība.

29      Katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējai bija jānošķir parakstītais prasības pieteikuma oriģināls no tā kopijām.

30      No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība ir novēlota un ka tā ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemama, [un] prasības pieteikums nav jāizsniedz ITSB.”

 Lietas dalībnieku prasījumi

24      Apelācijas sūdzībā Bell & Ross lūdz Tiesu:

–        atcelt apstrīdēto rīkojumu;

–        konstatēt, ka prasība atcelt tiesību aktu lietā T‑51/10 ir pieņemama, un tādējādi nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pieņemtu nolēmumu pēc būtības, un

–        piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un pirmajā instancē.

25      ITSB lūdz Tiesu:

–        apelācijas sūdzību noraidīt, un

–        piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Par apelācijas sūdzību

26      Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza sešus pamatus.

 Par pirmo pamatu – Vispārējās tiesas Reglamenta 111. panta pārkāpumu

27      Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, pārkāpjot Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pantu, nav uzklausīts ģenerāladvokāts.

28      Atbildot uz šo pamatu, ir jāuzsver, ka, lai gan Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pantā, ar kuru ir pamatots apstrīdētais rīkojums, patiešām ir paredzēta ģenerāladvokāta uzklausīšana, tomēr minētā reglamenta 2. panta 2. punktā ir precizēts, ka atsauces uz ģenerāladvokātu “ir spēkā vienīgi tad, ja kāds tiesnesis ir norīkots par ģenerāladvokātu”. Šajā lietā tiesvedībā Vispārējā tiesā neviens tiesnesis nav ticis norīkots par ģenerāladvokātu.

29      Tādējādi šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par otro pamatu – Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

30      Apelācijas sūdzības iesniedzēja izsaka Vispārējai tiesai iebildumu, ka tā kļūdaini interpretējusi Reglamenta 43. pantu, uzskatot, ka prasības pieteikums tika iesniegts pēc termiņa. Tā uzsver, ka – pretēji apstākļiem lietā, kurā tika pasludināts iepriekš norādītais Vispārējās tiesas rīkojums lietā PubliCare Marketing Communications/ITSB, kas minēts apstrīdētā rīkojuma 17. punktā, – kanceleja saņēma septiņus prasības pieteikuma eksemplārus pirms prasības celšanai noteiktā termiņa beigām. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka atbilstīgais jautājums ir jautājums par prasības pieteikuma oriģināla noteikšanu. Minētajā [Reglamenta] 43. pantā nekādi neesot precizēta prasības pieteikuma parakstīšanas kārtība (krāsa, pildspalvas veids u.c.). Vispārējās tiesas izmantotā pārbaude ar mitru lupatiņu esot apstrīdama, jo dažas tintes neizplūst. Apstrīdētajā rīkojumā Vispārējā tiesa, neminot metodi, kas tai ļāva atšķirt oriģinālu no kopijas, tādējādi esot pievienojusi elementus, kas nav minēti tās Reglamenta 43. pantā.

31      ITSB uzskata, ka šis pamats ir acīmredzami nepamatots.

 Tiesas vērtējums

32      Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, apstrīdētajā rīkojumā nav izvirzītas nekādas īpašas prasības attiecībā uz prasību pieteikumu parakstīšanas kārtību, nedz arī pierādījumiem, kas ļautu apstiprināt, ka paraksts, kam jābūt uz prasības pieteikuma, ir oriģināls.

33      Turklāt nav apstrīdēts, ka uz prasības pieteikuma eksemplāra, kas kancelejā tika saņemts pēc prasības celšanai noteiktā termiņa beigām, bija advokāta paraksta oriģināls.

34      Tādējādi šis pamats nav pamatots.

 Par trešo pamatu – Norādījumu sekretāram 7. panta 1. punkta un Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 57. punkta b) apakšpunkta neievērošanu

 Lietas dalībnieku argumenti

35      Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nedodot iespēju novērst trūkumus prasības pieteikumā atbilstoši Norādījumu sekretāram 7. panta 1. punktam un Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 57. punkta b) apakšpunktam.

36      ITSB uzskata, ka šis pamats nav pieņemams, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 57. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Pēc būtības ITSB apgalvo, ka šis pamats nav pamatots.

 Tiesas vērtējums

37      Attiecībā uz šī pamata pieņemamību ir jānorāda, ka apstrīdētais rīkojums tika pieņemts, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pantu, kurā nav prasīts pirms šāda nolēmuma pieņemšanas uzklausīt lietas dalībniekus. Šajos apstākļos apelācijas sūdzības iesniedzējai nevarētu pārmest, ka tā prasības pieteikumā nav izvirzījusi argumentus par [prasības pieteikuma] iesniegšanas nosacījumiem. Tādējādi ar trešo pamatu netiek grozīts tiesvedības Vispārējā tiesā priekšmets. Tātad tas ir pieņemams.

38      Pēc būtības ir jānorāda, ka apstrīdētā rīkojuma 17. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka parakstītais prasības pieteikuma oriģināls Vispārējās tiesas kancelejā ir saņemts pēc termiņa beigām. Turklāt apstrīdētā rīkojuma 28. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka parakstītā prasības pieteikuma oriģināla neiesniegšana noteiktajos termiņos nav minēta starp tiem trūkumu novēršanas prasības pieteikumā gadījumiem, kas paredzēti Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 55.–59. punktā.

39      Ir konstatēts, ka prasības pieteikuma oriģināls ir saņemts Vispārējās tiesas kancelejā tikai pēc prasības celšanai noteiktā termiņa beigām.

40      Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta 1. punktā ir prasīts iesniegt katra procesuālā dokumenta oriģinālu, ko parakstījis attiecīgā lietas dalībnieka advokāts.

41      Saskaņā ar minētā reglamenta 43. panta 6. punktu datums, kurā parakstītu procesuālā dokumenta oriģināla kopiju nosūta Vispārējās tiesas kancelejai pa faksu, saistībā ar procesuālo termiņu ievērošanu tiek ņemts vērā tikai tad, ja parakstīts šā dokumenta oriģināls tiek iesniegts kancelejā vēlākais desmit dienu laikā pēc faksa saņemšanas.

42      Parakstīta prasības pieteikuma oriģināla neiesniegšana neietilpst atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 6. punktam novēršamajos trūkumos. Tātad prasības pieteikumā, kuru advokāts nav parakstījis, ir pieļauts trūkums, kas izraisa prasības nepieņemamību, beidzoties procesuālajiem termiņiem, un šis trūkums nevar tikt novērsts (šajā ziņā skat. 2007. gada 27. novembra rīkojumu lietā C‑163/07 P Diy‑Mar Insaat Sanayi ve Ticaret un Akar/Komisija, Krājums, I‑10125. lpp., 25. un 26. punkts).

43      Jāuzsver, ka šo procesuālo tiesību normu stingra piemērošana ir jānodrošina saskaņā ar tiesiskās drošības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu tiesvedību. Atbilstoši Tiesas Statūtu 45. panta otrajai daļai no procesuālajiem termiņiem var atkāpties tikai tad, ja pastāv ārkārtas apstākļi, neparedzēti apstākļi vai force majeure (šajā ziņā it īpaši skat. 1985. gada 26. novembra spriedumu lietā 42/85 Cockerill‑Sambre/Komisija, Recueil, 3749. lpp., 10. punkts, un 2007. gada 8. novembra rīkojumu lietā C‑242/07 P Beļģija/Komisija, Krājums, I‑9757. lpp., 16. punkts).

44      Tādējādi šis pamats nav pamatots.

 Par ceturto un piekto pamatu – atvainojamu maldību vai neparedzētiem apstākļiem

 Lietas dalībnieku argumenti

45      Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz atvainojamu maldību. Tā kā prasīto kopiju apjoms bija ievērojams (kopā 2651 lappuse), tā norāda, ka tai vajadzējis vērsties pie ārēja pakalpojumu sniedzēja. Tas esot aizmirsis iekļaut sūtījumā Vispārējai tiesai vienu dokumentu, bet advokātam laikus izdevies šo kļūdu izlabot. Oriģināla un kopiju sajaukšana izrietot no ārkārtas un ārējiem apstākļiem, kuri radušies pakalpojumu sniedzēja aizmāršības dēļ. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka rīkojusies labticīgi un rūpīgi. Visi kancelejai nosūtītie dokumenti esot bijuši parakstīti un iesniegti noteiktajā termiņā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka oriģināla un kopiju sajaukšana izrietot no neparastiem apstākļiem – kas ar apelācijas sūdzības iesniedzēju nav saistīti un tādējādi veido neparedzētus apstākļus –, proti, no tā, ka oriģinālu un kopijas sajaucis pakalpojumu sniedzējs un šis pats pakalpojumu sniedzējs iesniedzis nepilnīgu pielikumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja esot izmantojusi visus līdzekļus, lai atrisinātu šīs problēmas.

46      ITSB uzskata, ka atvainojamas maldības jēdziens attiecas tikai uz ārkārtējiem apstākļiem, kuros tostarp attiecīgā iestāde ir pieļāvusi tādu rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši varēja radīt pieļaujamu lietas dalībnieka maldību. Oriģināla un kopijas atšķiršanai esot ievērojama nozīme. Apelācijas sūdzības iesniedzējai esot bijis skaidri jānošķir oriģināls no kopijām, piemēram, liekot oriģinālu parakstīt ar zilas tintes pildspalvu. Ja apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu rīkojusies drīzāk, tad būtu bijis iespējams noteiktajā termiņā novērst trūkumus [prasības pieteikumā]. ITSB uzskata, ka oriģināla un kopiju sajaukšanā ir vainojama apelācijas sūdzības iesniedzēja.

 Tiesas vērtējums

47      Vispārējā tiesa apstrīdētā rīkojuma 19. punktā pamatoti ir norādījusi, ka attiecībā uz termiņiem prasību celšanai atvainojamas maldības jēdziens ir jāinterpretē šauri un tā var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros tostarp attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kas rīkojas labticīgi un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta uzņēmēja.

48      Neparedzētu apstākļu jēdziens ietver kā objektīvus, tā arī subjektīvus elementus, kur pirmie minētie attiecas uz neparastiem un ārpus ieinteresētās personas ietekmes esošiem apstākļiem, bet pēdējie – uz attiecīgās personas pienākumu nodrošināties pret neparasta notikuma sekām, veicot bez pārmērīgām pūlēm atbilstošus pasākumus. Attiecīgajai personai ir jāseko tiesvedības gaitai un īpaši rūpīgi ir jāievēro paredzētie termiņi (šajā ziņā skat. 1994. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑195/91 P Bayer/Komisija, Recueil, I‑5619. lpp., 32. punkts, un iepriekš minēto rīkojumu lietā Beļģija/Komisija, 17. punkts).

49      Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka prasības pieteikuma oriģināla un kopiju sajaukšana ir notikusi trešā uzņēmuma iesaistīšanās dēļ, kuram tā bija uzticējusi pienākumu izgatavot daudzās kopijas, kas bija nepieciešamas, lai iesniegtu dokumentu, ar ko ierosināta lieta.

50      Kā ģenerāladvokāte ir uzsvērusi secinājumu 89. punktā, par kancelejā iesniedzamo procesuālo dokumentu sagatavošanu, uzraudzīšanu un pārbaudi pilnībā ir atbildīgs attiecīgā lietas dalībnieka advokāts. Tātad fakts, ka prasības pieteikuma oriģināla un kopiju sajaukšana ir notikusi trešā uzņēmuma – kuram apelācijas sūdzības iesniedzēja bija devusi rīkojumu izgatavot kopijas – iesaistīšanās dēļ, kā arī pārējie tās norādītie apstākļi nevar tikt atzīti par ārkārtas apstākļiem vai neparastiem notikumiem – kas ar apelācijas sūdzības iesniedzēju nav saistīti –, kuri varētu būt attaisnojums apelācijas sūdzības iesniedzējas atvainojamai maldībai vai neparedzētiem apstākļiem.

51      Tādējādi ceturtais un piektais pamats nav pamatots.

 Par sesto pamatu – samērīguma un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

52      Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka, atzīstot prasību par nepieņemamu, lai gan prasības pieteikuma septiņi eksemplāri, visi ar advokāta parakstu, bija saņemti noteiktajā termiņā, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi samērīguma un tiesiskās paļāvības principus. Gan Norādījumos sekretāram (7. pants), gan Praktiskajos norādījumos lietas dalībniekiem (57. punkta b) apakšpunkts) esot atļauts prasības pieteikumā novērst trūkumus, lai uz tā būtu advokāta paraksta oriģināls.

53      ITSB uzsver, ka stingra procesuālo termiņu un citu būtisku formas prasību piemērošana neietekmē tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Nepieņemamība novēlotas iesniegšanas dēļ neesot nedz pretrunā minētajām tiesībām, nedz nesamērīga. Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 57. punkta b) apakšpunkts pēc sava rakstura nevarot būt pamats tiesiskajai paļāvībai saistībā ar trūkumu novēršanu tādā prasības pieteikumā, uz kura nav paraksta oriģināla, un nekādi nevarot veidot atkāpi no skaidrās prasības, kas izvirzīta Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta 6. punktā.

 Tiesas vērtējums

54      Tā kā prasības pieteikuma oriģināls nebija iesniegts vajadzīgajā termiņā, apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība bija nepieņemama.

55      Šo secinājumu neietekmē apelācijas sūdzības iesniedzējas norāde uz samērīguma principu. Kā iepriekš izklāstīts šī sprieduma 43. punktā, stingra procesuālo tiesību normu piemērošana ir jānodrošina saskaņā ar tiesiskās drošības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu tiesvedību.

56      Attiecībā uz iespējamo tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu jāatgādina, ka Tiesa ir atkārtoti spriedusi, ka tiesības pamatoties uz minēto principu ir ikvienam, kam kāda Savienības iestāde ir radījusi pamatotas cerības. Taču nav iespējams apgalvot, ka šis princips ir pārkāpts, ja administrācija nav devusi konkrētus solījumus (2005. gada 24. novembra spriedums lietā C‑506/03 Vācija/Komisija, 58. punkts). Arī gadījumā, ja rūpīgs un pieredzējis uzņēmējs var paredzēt tāda Kopienu pasākuma veikšanu, kas var skart tā intereses, tas uz šo principu nevar atsaukties, kad minētais pasākums tiek īstenots (1987. gada 11. marta spriedums lietā 265/85 Van de Bergh en Jurgens un Van Dijk Food Products (Lopik)/EEK, Recueil, 1155. lpp., 44. punkts).

57      Šajā lietā pietiek konstatēt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, pamatojot apelāciju, nav norādījusi nevienu apstākli, kas ļautu secināt, ka Vispārējā tiesa tai būtu devusi konkrētus solījumus attiecībā uz tās prasības pieteikuma likumību.

58      No tā izriet, ka sestais pamats nav pamatots.

59      No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida kā nepamatota.

 Par tiesāšanās izdevumiem

60      Atbilstoši Tiesas Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

61      Tā kā ITSB ir prasījis piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      apelācijas sūdzību noraidīt;

2)      Bell & Ross BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – franču.