Lieta C‑445/09

IMC Securities BV

pret

Stichting Autoriteit Financiële Markten

(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Direktīva 2003/6/EK – Tirgus manipulācijas – Kursa noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī

Sprieduma kopsavilkums

Tiesību aktu tuvināšana – Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas (tirgus ļaunprātīga izmantošana) – Aizliegums – Tirgus manipulācijas – Vairāku finanšu instrumentu kursa noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums un 5. pants)

Direktīvas 2003/6 par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek prasīts, ka, lai viena vai vairāku finanšu instrumentu kurss tiktu uzskatīts par noteiktu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, šis kurss ir jāuztur neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, pārsniedzot noteikto laika posmu.

Šajā ziņā Direktīvas 2003/6 mērķis, kā tas ir atgādināts preambulas 2. un 12. apsvērumā, ir nodrošināt Eiropas Savienības finanšu tirgus integritāti un stiprināt ieguldītāju uzticību šajos tirgos. Šī uzticība pamatojas it īpaši uz faktu, ka tie atrodas vienlīdzīgā stāvoklī un ir aizsargāti pret iekšējās informācijas prettiesisku izmantošanu un kursa līmeņa manipulācijām. Minētās direktīvas mērķi tiktu apdraudēti, ja ar tādām darbībām, kādas ir iekļautas šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā, varētu izvairīties no tās 5. pantā iekļautā tirgus manipulācijas aizlieguma tikai tāpēc, ka tās veido vienotu darījumu un tādējādi vienotu kotēšanu, neuzturot viena vai vairāku attiecīgo finanšu instrumentu kursus neatbilstošā vai mākslīgā līmenī ārpus noteiktā laika posma.

(sal. ar 27., 29. un 30. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2011. gada 7. jūlijā (*)

Direktīva 2003/6/EK – Tirgus manipulācijas – Kursa noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī

Lieta C‑445/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 6. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 16. novembrī, tiesvedībā

IMC Securities BV

pret

Stichting Autoriteit Financiële Markten.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], A. Ross [A. Rosas], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un P. Linda [P. Lindh] (referente),

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        IMC Securities BV vārdā – Ž. P. Rots [G. P. Roth], advokāts,

–        Stichting Autoriteit Financiële Markten vārdā – H. J. Sahse [H. J. Sachse], un P. L. Rēsers Kuperuss [P. L. Reeser Cuperus], advokāti,

–        Nīderlandes valdības vārdā – K. Viselsa [C. M. Wissels] un I. de Frīss [Y. de Vries], pārstāvji,

–        Beļģijas valdības vārdā – M. Jakobsa [M. Jacobs] un Ž. K. Allo [J.‑C. Halleux], pārstāvji,

–        Čehijas valdības vārdā – M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,

–        Igaunijas valdības vārdā – M. Lintama [M. Linntam], pārstāve,

–        Itālijas valdības vārdā – V. Ferrante [W. Ferrante], pārstāve, kurai palīdz P. Džentili [P. Gentili], avvocato dello Stato,

–        Eiropas Komisija vārdā – I. V. Rogalskis [I. V. Rogalski] un V. Rols [W. Roels], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) (OV L 96, 16. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 4. sēj., 367. lpp.) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā IMC Securities BV (turpmāk tekstā – “IMC”) pret Stichting Autoriteit Financiële Markten par naudas sodu, ko tā uzlika IMC par tirgus manipulāciju veikšanu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Direktīvas 2003/6 preambulas 2., 12. un 15. apsvērumā ir noteikts:

“(2)      Lai finanšu tirgus būtu vienots un efektīvs, ir vajadzīga tirgus integritāte. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem. Tirgus ļaunprātīga izmantošana kaitē finanšu tirgu integritātei un vājina sabiedrības uzticību vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem.

[..]

(12)      Tirgus ļaunprātīga izmantošana ietver iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas. Tiesību aktu mērķis attiecībā uz iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu ir tāds pats kā attiecībā uz tirgus manipulāciju novēršanu: nodrošināt Kopienas finanšu tirgu integritāti un paaugstināt investoru uzticību minētajiem tirgiem. Tādēļ ir ieteicams pieņemt apvienotus noteikumus, lai apkarotu gan iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, gan tirgus manipulācijas. Vienota direktīva nodrošinās vienādu atbildības sadales, īstenošanas un sadarbības struktūru visā Kopienā.

[..]

(15)      Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus caurskatāmību, kura ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku darbību priekšnoteikums.”

4        Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

[..]

2)      “tirgus manipulācijas” ir:

a)      darbības vai rīkojumi,

–        kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai

–        ar kuriem, vienai vai vairākām personām sadarbojoties, vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem tiek noteikta neatbilstoša vai mākslīga cena,

ja vien persona, kas veikusi darbības vai izdevusi rīkojumus, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka šīs darbības vai šie rīkojumi atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū;

b)      darbības vai rīkojumi, kam izmanto fiktīvas procedūras vai cita veida krāpšanu vai viltu;

c)      tādas informācijas izplatīšana, izmantojot vai nu informācijas līdzekļus, tostarp interneta tīklu, vai arī kādus citus līdzekļus, kurā sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumentiem, tostarp arī baumu un nepareizu vai maldinošu ziņu izplatīšana, kad šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka šī informācija ir kļūdaina vai maldinoša. Attiecībā uz žurnālistiem, kas darbojas atbilstīgi savai profesijai, šāda veida informācijas izplatīšanu jāizvērtē, neskarot 11. pantu un ņemot vērā noteikumus, kas piemērojami viņu profesijai, ja vien minētās personas tieši vai netieši negūst kādu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas.

Jo īpaši, še turpmāk minētie piemēri izriet pamatdefinējuma a), b) un c) punktā:

–        dominējoša stāvokļa nodrošināšana kādai personai vai personu grupai, kas sadarbojas, attiecībā uz kāda finanšu instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu, rezultātā tieši vai netieši nosakot pirkšanas vai pārdošanas cenas vai radot citus negodīgas tirdzniecības apstākļus,

–        finanšu instrumentu pirkšana vai pārdošana tirgus slēgšanas brīdī, tādējādi maldinot ieguldītājus, kuri darbojas, pamatojoties uz slēgšanas cenām,

–        tādu priekšrocību izmantošana, ko dod regulāra vai gadījuma rakstura pieeja tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem un iespēja izteikt viedokli par kādu finanšu instrumentu (vai netieši par tā emitentu), pēc tam, kad ieņemtas pozīcijas attiecībā uz minēto finanšu instrumentu, kā arī peļņas gūšana no minētā instrumenta cenas izmaiņām pēc minētā viedokļa izteikšanas, tajā pašā laikā atbilstīgi un efektīvi nenododot atklātībai šo interešu konfliktu.

Tirgus manipulāciju definīcijas pielāgo tā, lai varētu aptvert jaunas darbības, kas faktiski ir tirgus manipulācijas.”

5        Direktīvas 2003/6 5. panta redakcija ir šāda:

“Dalībvalstīs nevienai personai nav atļauts iesaistīties tirgus manipulācijās.”

 Valsts tiesības

6        Ar Likumu pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Wet marktmisbruik) Nīderlandes tiesību sistēmā tika transponēta Direktīva 2003/6. Tas stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī. Ar šo likumu tika grozīts 1995. gada Likuma par uzraudzību tirdzniecības ar vērtspapīriem jomā (Wet toezicht effectenverkeer 1995, turpmāk tekstā – “1995. gada likums”) 46.b pants:

“1.      Vienā vai no vienas no 46. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā iekļautajām valstīm, ciktāl runa ir par vērtspapīriem attiecīgā apakšpunkta izpratnē, ir aizliegts:

a)      īstenot darījumu vai izdot rīkojumu, no kura izriet vai var izrietēt nepareiza un maldinoša norāde attiecībā uz šo vērtspapīru piedāvājumu, to pieprasījumu vai kursu;

b)      īstenot darījumu vai izdot rīkojumu, lai šo vērtspapīru kursu ietekmētu tādējādi, lai tiktu uzturēts [“houden”] mākslīgs kursa līmenis.”

7        2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Finanšu uzraudzības likums (Wet op het financieel toezicht) un Finanšu uzraudzības likuma ievešanas un pielāgošanas likums (Invoerings‑ en aanpassingswet Wet op het financieel toezicht).

8        1995. gada likums tika atcelts. 1995. gada likuma 46.b panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais aizliegums kopš tā laika ir iekļauts Finanšu uzraudzības likuma 5:58. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kurā ir noteikts:

“1.      Vienā vai no vienas no 5:56. panta 1. punkta a), b) vai d) apakšpunktā iekļautajām valstīm, ciktāl runa ir par vērtspapīriem attiecīgā apakšpunkta izpratnē, ir aizliegts:

[..]

b)      īstenot darījumu vai izdot rīkojumu, lai šo finanšu instrumentu kurss tiktu uzturēts [“houden”] mākslīgā līmenī, izņemot gadījumu, ja persona, kas ir īstenojusi darījumus vai izdevusi rīkojumus, pierāda, ka šajā ziņā tai ir bijuši leģitīmi pamati un ka ar šiem darījumiem vai uzdevumiem netiek pārkāpta attiecīgajā noregulētajā tirgū vai attiecīgajā daudzpušu tirdzniecības sistēmā, kurai investīciju sabiedrībai ir atļauja 2:96. panta izpratnē, pieļaujamā tirgus prakse.”

 Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

9        IMC ir Nīderlandes uzņēmums, kas uz sava rēķina tirgojas ar vērtspapīriem.

10      2005. gada 11. oktobrī pēc konsultēšanās ar datiem, ko publicēja Euronext Amsterdam, IMC konstatēja, ka ABN AMRO banka ir izdevusi pārdošanas rīkojumu ar minimālo robežvērtību (“stop loss rīkojums”) par 5000 Wereldhave akcijām. Saskaņā ar šo rīkojumu šīs akcijas ir automātiski jāpārdod par labāko cenu, tiklīdz tiek sasniegta ABN AMRO noteiktā minimālā robežvērtība.

11      IMC centās noteikt, kāda ir ABN AMRO noteiktā minimālā robežvērtība. Aprēķinādama hipotētisko robežvērtību, IMC precizēja savu novērtējumu, pārbaudot savu hipotēzi ar izdotajiem un atsauktajiem pārdošanas rīkojumiem, kas atbilst dažādiem 2005. gada 12. oktobra kursiem. IMC arī uzskatīja, ka ABN AMRO rīkojums tiktu izpildīts, kursa līmenim sasniedzot EUR 77,75.

12      2005. gada 19. oktobrī Wereldhave akciju kurss bija starp EUR 81,30 un EUR 80. Darījumu vidējais apjoms – 70 000. IMC tādējādi rīkojās divos posmos.

13      IMC izdeva pirkuma rīkojumu kopumā 10 000 Wereldhave akcijām ar EUR 73 kursu. Tā rīkojās ar tā saucamo iceberg [caché] rīkojumu, proti, kad kopējā summa nav atspoguļota rīkojumu grāmatā. EUR 73 kurss bija apmēram par 10 % zemāks par toreizējo akcijas cenu, tomēr tieši virs robežas, no kuras to kotēšana tiktu automātiski apturēta, tas ir, EUR 72,95.

14      Apmēram divas minūtes vēlāk, kad Wereldhave akcijas kotējās ap EUR 80,40, IMC izdeva pārdošanas rīkojumu 10 000 akcijām ar EUR 76,50 ierobežojumu. Šī rīkojuma daļējas izpildes rezultātā akciju kurss tika pazemināts līdz EUR 76,50. Savukārt šim samazinājumam sekoja ABN AMRO pārdošanas rīkojuma izpilde un tika izraisīts papildu [kursa] samazinājums no EUR 76,50 līdz EUR 73 – līmenim, kas atbilst IMC pirkšanas rīkojumam. Tā varēja iegādāties no ABN AMRO 4350 Wereldhave akcijas par EUR 73. Šis pēdējais posms neilga vairāk par vienu sekundi.

15      Drīz pēc tam par attiecīgām akcijām tika noslēgts jauns darījums, ar kuru tika noteikts EUR 80,15 kurss. Ar šo darījumu dažu minūšu laikā IMC peļņa sasniedza apmēram 10 %.

16      2006. gada 24. augustā Stichting Autoriteit Financiële Markten nolēma, ka šīs darbības bija aizliegta tirgus manipulācija un piemēroja IMC naudas sodu EUR 87 000 apmērā par 1995. gada likuma 46.b panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

17      Ar 2007. gada 20. decembra spriedumu Rechtbank Rotterdam [Roterdamas tiesa] samazināja naudas soda apmēru līdz EUR 20 000.

18      IMC par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību College van Beroep voor het bedrijfsleven [Tirdzniecības un rūpniecības administratīvajā tiesā].

19      Tā jautā, vai akcijas kursa pēkšņas svārstības, kā tas ir pamata lietā, ietilpst 1995. gada likuma 46.b panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā, ciktāl ar šo tiesību normu ir aizliegts “īstenot darījumu vai izdot rīkojumu, lai šo vērtspapīru kursu ietekmētu tādējādi, lai tiktu uzturēts [“houden”] mākslīgs kursa līmenis”. It īpaši tiek jautāts, vai šī norma attiecas tikai uz neatbilstošu vai mākslīgu kursa stabilizēšanu vai arī tāpat uz neatbilstošām vai mākslīgām kursa izmaiņām.

20      Iesniedzējtiesa norāda, ka, pastāvot niansēm Direktīvas 2003/6 valodu redakcijās, tā nevar viennozīmīgi izdarīt secinājumu par darbības vārda “houden” lietojumu šīs direktīvas holandiešu valodas redakcijas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā.

21      Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2003/6] 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka kursa svārstību izraisīšana tādā laika posmā, kāds tiek aplūkots šajā lietā, veicot darbību kopumu attiecībā uz finanšu instrumentu, tas ir, dažus darījumus un rīkojumus, kā tas ir [pamata lietā], ir uzskatāma, ka šāda instrumenta [kurss] tiek “houden” (burtiskā nozīmē – “uzturēts”) neatbilstošā vai mākslīgā līmenī?”

 Par prejudiciālo jautājumu

22      Iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā tiek prasīts, ka, lai viena vai vairāku finanšu instrumentu kursi tiktu uzskatīti par noteiktiem neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, šis kurss ir jāuztur neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, pārsniedzot noteikto laika posmu.

23      Ir jānorāda, ka Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā holandiešu valodas redakcijā tiek izmantots darbības vārds “houden” (uzturēt). Holandiešu valodas redakcija ir izteikta šādi: ““Marktmanipulatie”: a) transacties of handelsorders [..] waarbij een of meer personen samenwerken om de koers van een financieel instrument op een abnormaal of een kunstmatig niveau te houden.” Šis formulējums, kas ir burtiski tulkojams kā ““tirgus manipulācijas”: [..] darbības vai rīkojumi [..] ar kuriem, vienai vai vairākām personām sadarbojoties, finanšu instrumentam tiek uzturēta neatbilstoša vai mākslīga cena”, varētu rosināt domāt, ka tikai tādas darbības, ar kurām noteiktā laika posmā kurss ir uzturēts neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ir uzskatāmas par tirgus manipulācijām.

24      Tomēr tā interpretēšanas nolūkā Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums nav vērtējams tikai holandiešu valodas redakcijā.

25      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar nepieciešamību vienveidīgi piemērot un līdz ar to interpretēt Savienības tiesību aktu nav pieļauts ņemt vērā tikai vienu no redakcijām atsevišķi, bet ar to tiek prasīts, lai [akts] būtu interpretējams, pamatojoties gan uz tā autora faktisko nolūku, gan arī uz mērķi, ko tas vēlas sasniegt, ņemot vērā esošās redakcijas visās valodās (it īpaši skat. 1969. gada 12. novembra spriedumu lietā 29/69 Stauder, Recueil, 419. lpp., 3. punkts; 2009. gada 22. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C‑261/08 un C‑348/08 Zurita García un Choque Cabrera, Krājums, I‑10143. lpp., 54. punkts, kā arī 2010. gada 28. janvāra spriedumu lietā C‑473/08 Eulitz, Krājums, I‑907. lpp., 22. punkts).

26      Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma valodu versijās, kas nav holandiešu valoda, nav norādes, ka tikai tādas darbības, kuru rezultātā noteiktā laika posmā kurss ir uzturēts neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ir uzskatāmas par “tirgus manipulācijām” šīs normas izpratnē. Turpretim no spāņu (“aseguren [..] el precio”), vācu (“den Kurs [..] in der Weise beeinflussen, dass ein [..] Kursniveau erzielt wird”), angļu (“secure [..] the price”), franču (“fixent [..] le cours”), itāļu (“fissare [..] il prezzo”), portugāļu (“assegurem [..] o preço”), somu (“varmistaa [..] hinnan”) un zviedru (“låser fast priset”) valodas versijām izriet, ka, lai piemērotu tirgus manipulācijas jēdzienu, ir pietiekami, lai ar attiecīgām darbībām neatbilstošā vai mākslīgā līmenī tiktu noteikti viena vai vairāku finanšu instrumentu kursi. Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā tirgus manipulācijas elementu vidū nav noteikts, lai noteiktā laika posmā viens vai vairāki attiecīgie finanšu instrumenti būtu uzturēti neatbilstošā vai mākslīgā līmenī.

27      Šajā ziņā ir jāatceras, ka Direktīvas 2003/6 mērķis, kā tas tika atgādināts preambulas 2. un 12. apsvērumā, ir nodrošināt Eiropas Savienības finanšu tirgus integritāti un stiprināt ieguldītāju uzticību šajos tirgos. Šī uzticība pamatojas it īpaši uz faktu, ka tie atrodas vienlīdzīgā stāvoklī un ir aizsargāti pret iekšējās informācijas prettiesisku izmantošanu un kursa līmeņa manipulācijām (šajā ziņā skat. 2009. gada 23. decembra spriedumu lietā C‑45/08 Spector Photo Group un Van Raemdonck, Krājums, I‑12073. lpp., 47. punkts).

28      Savienības likumdevējs ir uzskatījis – kā tas ir minēts Direktīvas 2003/6 preambulas 15. apsvērumā, ka iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus caurskatāmību, kas ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku darbību priekšnoteikums.

29      Direktīvas 2003/6 mērķi tiktu apdraudēti, ja ar tādām darbībām, kādas ir iekļautas šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā, varētu izvairīties no tās 5. pantā iekļautā tirgus manipulācijas aizlieguma tikai tāpēc, ka tās veido vienotu darījumu un tādējādi vienotu kotēšanu, neuzturot viena vai vairāku attiecīgo finanšu instrumentu kursus neatbilstošā vai mākslīgā līmenī ārpus noteiktā laika posma.

30      Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek prasīts, ka, lai viena vai vairāku finanšu instrumentu kurss tiktu uzskatīts par noteiktu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, šis kurss ir jāuztur neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, pārsniedzot noteikto laika posmu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

31      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek prasīts, ka, lai viena vai vairāku finanšu instrumentu kurss tiktu uzskatīts par noteiktu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, šis kurss ir jāuztur neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, pārsniedzot noteikto laika posmu.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – holandiešu.