Lieta C‑382/09

Stils Met SIA

pret

Valsts ieņēmumu dienestu

(Augstākās tiesas Senāta lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – 73. nodaļa – Tērauda troses un tauvas – Pozīcija 7312 – TARIC kods – Kļūda tarifu klasifikācijā – Preču laišana brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. 384/96 – Antidempinga maksājumi – Naudas sods pilnā antidempinga maksājumu apmērā

Sprieduma kopsavilkums

1.        Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas

(Padomes Regulas Nr. 2658/87 2. pants un I pielikums; Komisijas Regula Nr. 1789/2003)

2.        Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi

(Padomes Regulas Nr. 384/96 14. panta 1. punkts)

1.        Eiropas Kopienu integrētais muitas tarifs, kurš ir ieviests ar Regulas Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 2. pantu, tā redakcijā, kura bija piemērojama 2004. un 2005. gadā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm un kuru izcelsmes valsts nav ne Moldova, ne Maroka, ietilpst TARIC kodos 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 vai 7312 10 86 19 atkarībā no to šķērsgriezuma izmēra.

(sal. ar 40. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Regulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ir pieļauta kļūda tarifu klasifikācijā, ievedot preci Savienības muitas teritorijā, tiek piemērots naudas sods visu piemērojamo antidempinga maksājumu kopējā apmērā, ja vien tā apmērs tiek noteikts, piemērojot nosacījumus, kuri ir analogi tiem, kas valsts tiesībās prevalē attiecībā uz līdzīga rakstura un smaguma pārkāpumiem, un kuri katrā ziņā nodrošina, ka sods ir efektīvs, samērīgs un preventīvs, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

(sal. ar 48. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2010. gada 7. oktobrī (*)

Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – 73. nodaļa – Tērauda troses un tauvas – Pozīcija 7312 – TARIC kods – Kļūda tarifu klasifikācijā – Preču laišana brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. 384/96 – Antidempinga maksājumi – Naudas sods pilnā antidempinga maksājumu apmērā

Lieta C‑382/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Augstākās tiesas Senāts (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 8. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 28. septembrī, tiesvedībā

Stils Met SIA

pret

Valsts ieņēmumu dienestu.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. Ž. Kāzels [J.‑J. Kasel], tiesneši E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] (referents) un E. Levits,

ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],

sekretārs A. Kalots Eskobārs [A. Calot Escobar],

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Stils Met SIA vārdā – V. Meļkovs,

–        Valsts ieņēmumu dienesta vārdā – N. Jezdakova, pārstāve,

–        Latvijas valdības vārdā – K. Drēviņa un K. Krasovska, pārstāves,

–        Eiropas Komisijas vārdā – A. Sauka un L. Bujona [L. Bouyon], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Kopienu integrēto muitas tarifu (turpmāk tekstā – “TARIC”), kurš ir ieviests ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.) 2. pantu, un Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.).

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp saskaņā ar Latvijas tiesībām dibinātu sabiedrību Stils Met SIA (turpmāk tekstā – “Stils Met”) un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk tekstā – “Dienests”) par Ukrainas izcelsmes tērauda tauvu ievešanu laikā no 2004. gada maija līdz 2005. gada septembrim.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesiskais regulējums

 Muitas tiesiskais regulējums

3        Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000 (OV L 28, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), 1. pantu:

“1.      Preču nomenklatūru, turpmāk tekstā “Kombinēto nomenklatūru” [..], kas vienlaicīgi atbilst kopējā muitas tarifa, Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas prasībām un Kopienas politikas prasībām citās jomās attiecībā uz preču ievešanu vai izvešanu, izveido Komisija.

2.      Kombinētajā nomenklatūrā ietilpst:

a)      harmonizētās sistēmas nomenklatūra [ieviesta ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu];

b)      minētajai nomenklatūrai pievienotie Kopienas nodalījumi, še turpmāk – “KN apakšpozīcijas”, gadījumos, kad ir noteikta attiecīga nodokļa likme;

c)      ievada noteikumi, papildu piezīmes par iedaļām vai nodaļām un zemsvītras piezīmes, kas attiecas uz KN apakšpozīcijām.

3.      Kombinētā nomenklatūra atveidota I pielikumā. [..]

[..]”

4        Regulas Nr. 2658/87 2. pantā ir noteikts:

“[TARIC], kas atbilst kopējā muitas tarifa, ārējās tirdzniecības statistikas [un] tirdzniecības [un] lauksaimniecības prasībām un Kopienas politikas prasībām citās jomās attiecībā uz preču ievešanu vai izvešanu, izveido Komisija.

Tarifu pamato [ar] Kombinēto nomenklatūru, un tas ietver:

a)      šajā regulā ietvertos pasākumus;

b)      Kopienas papildu apakšnodaļas, kas tiek apzīmētas kā “TARIC apakšpozīcijas”, kuras nepieciešamas II pielikumā uzskaitīto īpašo Kopienas pasākumu īstenošanai;

c)      jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama TARIC kodu un 3. panta 2. un 3. punktā noteikto papildu kodu ieviešanai vai pārvaldīšanai;

d)      muitas nodokļu likmes un citas ievedmaksas [vai] izvedmaksas, ieskaitot atbrīvojumus no nodokļiem un preferenciāla tarifa likmes, kas piemērojamas konkrētu preču ievešanai vai izvešanai;

e)      II pielikumā norādītos pasākumus, kas piemērojami konkrētu preču ievešanai vai izvešanai.”

5        Saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. un 2. punktu:

“1.      Katrai KN apakšpozīcijai ir astoņciparu kods:

a)      pirmie seši cipari ir kods, kas attiecas uz harmonizētās sistēmas nomenklatūras pozīcijām un apakšpozīcijām;

b)      septītais un astotais cipars norāda [1. pantā ieviestās kombinētās preču nomenklatūras] apakšpozīcijas.

[..]

2.      [TARIC] apakšpozīcijas apzīmē ar devīto un desmito ciparu, kuri kopā ar 1. punktā norādītajiem kodiem veido [TARIC] kodu. [..]”

6        Šīs pašas regulas 6. pantā ir noteikts, ka TARIC izveido, papildina, pārvalda un izplata Komisija.

7        Kombinētās nomenklatūras pirmajā daļā, kas veido Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu, kas grozīts ar Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), ir ietverti visi ievada noteikumi. Šīs daļas I sadaļas, kas ir veltīta vispārīgiem noteikumiem, A punktā ar nosaukumu “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

1.      Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]”

8        KN otrajā daļā ir ietverta XV sadaļa ar nosaukumu “Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi”. Šajā sadaļā ir 73. nodaļa ar nosaukumu “[Čuguna,] dzelzs vai tērauda izstrādājumi”.

9        KN pozīcija 7312 sīkāk ir iedalīta šādi:

KN kods	Preču apraksts
7312	Dzelzs vai tērauda stiepļu vijumi, troses, tauvas, grīstes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas:
7312 10	− troses, tauvas un grīstes:
7312 10 10	− − ar piestiprinātiem savienotājelementiem vai iestrādātas izstrādājumos izmantošanai civilajā aviācijā − − citādas:
7312 10 30	− − − no nerūsējošā tērauda − − − citādas, kuru maksimālais šķērsgriezums: − − − − nepārsniedz 3 mm:
[..]	[..]
7312 10 59	[..] − − − − pārsniedz 3 mm: − − − − − stiepļu vijumi (troses):
[..]	[..]
7312 10 79	[..] − − − − − [tauvas un] troses (ieskaitot troses slēgtos rituļos): − − − − − − bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru maksimālais šķērsgriezums:
7312 10 82	− − − − − − − pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 12 mm
7312 10 84	− − − − − − − pārsniedz 12 mm, bet nepārsniedz 24 mm
7312 10 86	− − − − − − − pārsniedz 24 mm, bet nepārsniedz 48 mm
7312 10 88	− − − − − − − pārsniedz 48 mm
7312 10 99 [..]	− − − − − − citādas [..]

10      Saskaņā ar KN 72. nodaļas 1. piezīmi:

“Šajā nodaļā [un] šās piezīmes d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos [KN] terminiem ir šāda nozīme:

[..]

d)      “tērauds”:

melno metālu materiāli, izņemot pozīcijā 7203 minētos [(dzelzsrūdas tiešā reducēšanā iegūtie produkti un citi porainās dzelzs produkti gabalos, granulās vai tamlīdzīgās formās; dzelzs gabalos, granulās vai tamlīdzīgās formās, ar pamatelementa saturu ne zemāku par 99,94 % no svara)], kuri (izņemot dažus lējumu veidā izgatavotus) ir derīgi kalšanai un satur ne vairāk kā 2 % oglekļa. Hroma tēraudiem tomēr var būt arī augstāks oglekļa saturs;

e)      “nerūsējošais tērauds”:

leģētais tērauds ar oglekļa masas saturu 1,2 % vai mazāk un ar hroma masas saturu – 10,5 % vai vairāk, ar citiem elementiem vai bez tiem;

f)      “citi leģētie tēraudi”:

tēraudi, kas neietilpst nerūsējošo tēraudu grupā un kas satur vienu vai vairākus šādus elementus ar šādu masas daļu:

–      0,3 % vai vairāk alumīnija,

–      0,0008 % vai vairāk bora,

–      0,3 % vai vairāk hroma,

–      0,3 % vai vairāk kobalta,

–      0,4 % vai vairāk vara,

–      0,4 % vai vairāk svina,

–      1,65 % vai vairāk mangāna,

–      0,08 % vai vairāk molibdēna,

–      0,3 % vai vairāk niķeļa,

–      0,06 % vai vairāk niobija,

–      0,6 % vai vairāk silīcija,

–      0,05 % vai vairāk titāna,

–      0,3 % vai vairāk volframa,

–      0,1 % vai vairāk vanādija,

–      0,05 % vai vairāk cirkonija,

–      0,1 % vai vairāk citu elementu, atsevišķi ņemot (izņemot sēru, fosforu, oglekli un slāpekli);

[..].”

11      2004. un 2005. gadā KN apakšpozīcijām 7312 10 82, 7312 10 84 un 7312 10 86 TARIC bija ietvertas šādas TARIC apakšpozīcijas:

7312 10 82	- - - - - - - pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 12 mm
7312 10 82 11	- - - - - - - - no tērauda
7312 10 82 11	- - - - - - - - - no [Moldovas] Republikas
7312 10 82 12	- - - - - - - - - no Marokas
7312 10 82 19	- - - - - - - - - citādas
7312 10 82 90	- - - - - - - - citādas
7312 10 84	- - - - - - - pārsniedz 12 mm, bet nepārsniedz 24 mm
7312 10 84 11	- - - - - - - - no tērauda
7312 10 84 11	- - - - - - - - - no [Moldovas] Republikas
7312 10 84 12	- - - - - - - - - no Marokas
7312 10 84 19	- - - - - - - - - citādas
7312 10 84 90	- - - - - - - - citādas
7312 10 86	- - - - - - - pārsniedz 24 mm, bet nepārsniedz 48 mm
7312 10 86 11	- - - - - - - - no tērauda
7312 10 86 11	- - - - - - - - - no [Moldovas] Republikas
7312 10 86 12	- - - - - - - - - no Marokas
7312 10 86 19	- - - - - - - - - citādas
7312 10 86 90	- - - - - - - - citādas

12      Kombinētā nomenklatūra, kas veido Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu, kurš grozīts ar Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1810/2004 (OV L 327, 1. lpp.), ir identiska KN attiecībā uz visiem šī sprieduma 7.–11. punktā minētajiem noteikumiem.

 Antidempinga pasākumu tiesiskais regulējums

13      Pamata lietā aplūkojamo faktu rašanās laikā noteikumi par antidempinga pasākumu piemērošanu Eiropas Savienībā bija ietverti Regulā Nr. 384/96.

14      Saskaņā ar minētās regulas 14. panta 1. punktu:

“Pagaidu vai galīgās antidempinga nodevas [maksājumi] tiek uzliktas ar regulu; dalībvalstis iekasē nodevas [maksājumus], ievērojot regulā par šādu nodevu [maksājumu] ieviešanu noteikto iekasēšanas veidu, likmi un pārējos kritērijus. Šādas nodevas [maksājumus] iekasē arī neatkarīgi no muitas nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem, ko parasti uzliek importam. Nevienu preci nepakļauj abām – gan antidempinga, gan kompensācijas nodevām [maksājumiem], risinot vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai eksporta subsīdijām.”

15      Saskaņā ar Padomes 1999. gada 12. augusta Regulas (EK) Nr. 1796/1999, ar ko attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz importu ar izcelsmi Korejas Republikā (OV L 217, 1. lpp.), 1. panta 1. un 3. punktu:

“1.      Tiek ieviests galīgs antidempinga maksājums attiecībā uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 82 (TARIC kods 7312 10 82*10), ex 7312 10 84 (TARIC kods 7312 10 84*10), ex 7312 10 86 (TARIC kods 7312 10 86*10), ex 7312 10 88 (TARIC kods 7312 10 88*10) un ex 7312 10 99 (TARIC kods 7312 10 99*10) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā [un] Ukrainā.

[..]

3.      Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”

 Valsts tiesiskais regulējums

16      Pamata lietā aplūkojamo faktu rašanās laikā likuma “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr. 26) 32. panta ar nosaukumu “Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu” 1. un 2. punktā bija noteikts:

“1)      Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

2)      Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

–      1)      nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu [(pievienojot pierādījumus)];

–      2)      piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai [(pievienojot pierādījumus)].”

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

17      Laikā no 2004. gada maija līdz 2005. gada septembrim Stils Met ieveda tērauda tauvas no Ukrainas, lai tās laistu brīvā apgrozībā Latvijā. Preces tika deklarētas saskaņā ar TARIC apakšpozīcijām 7312 10 82 90, 7312 10 84 90 un 7312 10 86 90.

18      Dienests, veicot pārbaudi, uzskatīja, ka attiecīgās preces ir no tērauda, tādējādi tās, ņemot vērā to šķērsgriezuma izmēru un to izcelsmi, attiecīgi ietilpst TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 un 7312 10 86 19.

19      Attiecīgi Dienests ar 2006. gada 20. jūnija lēmumu pieprasīja Stils Met iemaksāt Valsts kasē LVL 485 286,58 (aptuveni EUR 697 356), kas atbilst antidempinga maksājumam LVL 205 629,87 apmērā, pievienotās vērtības nodoklim LVL 37 013,42 apmērā un naudas sodam nesamaksātās summas pilnā apmērā, proti, LVL 242 643,29.

20      Stils Met cēla prasību par šī lēmuma atcelšanu. Stils Met norādīja, ka, deklarējot preces, tā bija iesniegusi ražotāja laboratorijas izsniegtus sertifikātus, ar kuriem deklarētājs un muitas iestādes tika informēti par šo preču ķīmisko sastāvu, īpaši elementiem, kas nosaka, ka šīs preces atbilst nosaukumam “citi leģētie tēraudi” KN 72. nodaļas 1. piezīmes f) apakšpunkta izpratnē.

21      Stils Met arī apgalvoja, ka, lai gan Dienests attiecīgās preces esot klasificējis pareizi, tam nebija tiesību noteikt naudas sodu Stils Met, piemērojot valsts tiesisko regulējumu.

22      Administratīvā rajona tiesa apmierināja Stils Met celto prasību un ar 2007. gada 4. oktobra spriedumu atcēla Dienesta lēmumu. Pārbaudot datus par attiecīgo preču ķīmisko sastāvu, minētā tiesa atzina, ka Dienestam nebija pietiekamu pierādījumu par to, ka šīs preces būtu jāuzskata par tēraudu KN 72. nodaļas 1. piezīmes d) apakšpunkta izpratnē.

23      Dienests par minēto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, un tā grozīja pārsūdzēto spriedumu. Ņemot vērā KN ietverto iedalījumu starp nerūsējoša tērauda precēm, no vienas puses, un citām dzelzs vai tērauda precēm, no otras puses, minētā tiesa atzina, ka TARIC apakšpozīcijās, kuras izriet no KN apakšpozīcijām 7312 10 82, 7312 10 84 un 7312 10 86, kategorija “tērauds” aptver jebkāda ķīmiskā sastāva tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) izstrādājumus, savukārt kategorija “citādas” aptver preces, kuras nav no tērauda, proti, preces no dzelzs.

24      Stils Met par apelācijas tiesvedībā pasludināto spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātā.

25      Stils Met uzskata, ka, piemērojot KN 72. nodaļas 1. piezīmi, ir jānosaka, kādā kategorijā – d) “tērauds”, e) “nerūsējošais tērauds” vai f) “citi leģētie tēraudi” – ietilpst pamata lietā aplūkotās preces. Stils Met apgalvo, ka, ja informācija par šo preču ķīmisko sastāvu ir nepietiekama, lai noteiktu, ka tās sastāv no “cita leģētā tērauda”, tās ir jāklasificē attiecīgajās TARIC apakšpozīcijās, kuras atbilst precēm no tērauda, proti, apakšpozīcijās, kuru kods beidzas ar cipariem 11, kā to ir darījis Dienests. Ja turpretī šī informācija ir pietiekama, lai noteiktu, ka preces sastāv no “cita leģētā tērauda”, tās būtu jāklasificē attiecīgajās TARIC apakšpozīcijās, kuras atbilst precēm, kuras nav no tērauda, proti, apakšpozīcijās, kuru kods beidzas ar cipariem 90.

26      Stils Met turklāt norāda, ka antidempinga maksājums neesot uzskatāms ne par nodevu, ne nodokli likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, tādējādi šajā likumā paredzētie naudas sodi neesot piemērojami pamata lietā.

27      Uzskatot, ka tajā izskatāmā strīda atrisināšana ir atkarīga no piemērojamā Kopienu tiesiskā regulējuma interpretācijas, Augstākās tiesas Senāts nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai TARIC kod[i] 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 un 7312 10 86 19 ir interpretējam[i] tādējādi, ka 2004. un 2005. gadā atbilstoši [tiem] bija klasificējami attiecīga šķērsgriezuma izmēra tērauda izstrādājumi – tauvas un troses, kuras ir bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, neatkarīgi no to ķīmiskā sastāva (izņemot nerūsējošā tērauda), tostarp no leģēta tērauda, kuri nebija ievesti no Moldovas vai Marokas?

2)      Vai [..] Regulas (EK) Nr. 384/96 [..] 14. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam pretrunā ir [..] soda naudas [naudas soda] piemērošana aprēķinātā antidempinga maksājuma apmērā atbilstoši [dalīb]valsts noteiktam tiesiskajam regulējumam (Latvijas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta 2. punkts) nodokļu likumu pārkāpumu gadījumiem?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

28      Uzdodot savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai TARIC ir jāinterpretē tādējādi, ka 2004. un 2005. gadā tādas pamata lietā aplūkotas tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas, kuras ir bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu un kuru maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm, un kuras nav ievestas ne no Moldovas, ne Marokas, ir jāklasificē TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 vai 7312 10 86 19 vai TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 90, 7312 10 84 90 vai 7312 10 86 90.

29      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (it īpaši skat. 2009. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑173/08 Kloosterboer Sevices, Krājums, I‑5347. lpp., 24. punkts).

30      Šajā gadījumā ir skaidrs, ka pamata lietā aplūkotās preces ietilpst attiecīgi KN apakšpozīcijās 7312 10 82, 7312 10 84 un 7312 10 86 atkarībā no to šķērsgriezuma izmēra. Atbilstoši to formulējumam minētajās apakšpozīcijās ietilpst dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru šķērsgriezuma izmērs pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm. TARIC ietvaros šādas preces tiek sīkāk iedalītas “tērauda” precēs (TARIC apakšpozīcijas 7312 10 82 11, 7312 10 84 11 vai 7312 10 86 11) un “citādās” [precēs] (TARIC apakšpozīcijas 7312 10 82 90, 7312 10 84 90 vai 7312 10 86 90).

31      Stils Met norāda, ka, piemērojot KN 72. nodaļas 1. piezīmi, ir jānosaka, vai pamata lietā aplūkotās tērauda tauvas ietilpst kategorijā “tērauds”, “nerūsējošais tērauds” vai “citi leģētie tēraudi”. Tādējādi, ja informācija par attiecīgo preču ķīmisko sastāvu ir pietiekama, lai noteiktu, ka tās sastāv no “cita leģētā tērauda”, tās būtu jāklasificē TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 90, 7312 10 84 90 vai 7312 10 86 90 atkarībā no to maksimālā šķērsgriezuma [izmēra].

32      Turpretī Dienests, Latvijas valdība un Komisija apgalvo, ka tādas pamata lietā aplūkotas leģēta tērauda tauvas ir jāklasificē TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 vai 7312 10 86 19. Dienests, Latvijas valdība un Komisija saistībā ar to norāda, ka, ja izstrādājumiem no nerūsējoša tērauda tiek piešķirts atsevišķs KN kods, TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 un 7312 10 86 19 nav noteiktas nekādas atšķirības atkarībā no tērauda veida, tādējādi tās attiecas gan uz leģētiem tēraudiem, gan neleģētiem tēraudiem. Turpretī, ņemot vērā pozīcijas 7312 aprakstu un struktūru, dzelzs preces, proti, preces, kuras nav no tērauda, ir jāklasificē TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 90, 7312 10 84 90 un 7312 10 86 90.

33      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar KN 7312 pozīcijas formulējumu šajā pozīcijā ietilpst “dzelzs vai tērauda stiepļu vijumi, troses, tauvas, grīstes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas”. KN apakšpozīciju 7312 10 30 piešķir trosēm un tauvām “no nerūsējoša tērauda”, bet turpmākās apakšpozīcijas – “citādām” trosēm un tauvām. No tā izriet, ka troses un tauvas no nerūsējoša tērauda ietilpst KN apakšpozīcijā 7312 10 30, savukārt dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējoša tēraudu) tauvas un troses ietilpst turpmākajās apakšpozīcijās.

34      Tādējādi apakšpozīcijās 7312 10 82, 7312 10 84 vai 7312 10 86 ietilpst dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējoša tēraudu) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm.

35      No tā izriet, ka TARIC kodi 7312 10 82 11, 7312 10 84 11 un 7312 10 86 11 atbilst tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvām. Turklāt no attiecīgo TARIC apakšpozīciju struktūras un formulējuma izriet, ka TARIC kodi 7312 10 82 11 (no Moldovas Republikas), 7312 10 82 12 (no Marokas) un 7312 10 82 19 (citādas) ir atkarīgi no tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvu ģeogrāfiskās izcelsmes. Tāpat tas ir attiecībā uz TARIC kodiem, kuri ir piemērojami KN apakšpozīcijās 7312 10 84 un 7312 10 86 norādītajām tauvām. Attiecīgi TARIC kodos 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 un 7312 10 86 19 ietilpst tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru šķērsgriezuma izmērs pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm un kuru izcelsmes valsts nav Moldova vai Maroka.

36      Tāpat no TARIC struktūras izriet, ka TARIC kodi 7312 10 82 90, 7312 10 84 90 vai 7312 10 86 90 atbilst tauvām bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru šķērsgriezuma izmērs pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm un kuras nav no tērauda, proti, ir no dzelzs.

37      Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan piezīmes pirms Kopējā muitas tarifa nodaļām, gan Muitas sadarbības padomes nomenklatūras paskaidrojošās piezīmes ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienveidīgu šī tarifa piemērošanu, un kā tādas sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (it īpaši skat. 1997. gada 20. novembra spriedumu lietā C‑338/95 Wiener SI, Recueil, I‑6495. lpp., 11. punkts, un 2002. gada 7. februāra spriedumu lietā C‑276/00 Turbon International, Recueil, I‑1389. lpp., 22. punkts).

38      Šajā gadījumā KN 72. nodaļas 1. piezīmē ir precizēts, kas ir jāsaprot ar tēraudu, nerūsējošu tēraudu un citiem leģētiem tēraudiem. No šīs piezīmes formulējuma izriet, ka šīs definīcijas ir piemērojamas visai KN, tostarp tās 73. nodaļai. Minētās piezīmes d) apakšpunktā ir sniegta vispārēja “tērauda” definīcija. Tās e) apakšpunktā definētais “nerūsējošais tērauds” un f) apakšpunktā definētie “citi leģēti tēraudi” ir īpašas tērauda kategorijas, un tādēļ ir jāuzskata, ka tie ietilpst vispārējā kategorijā “tērauds”.

39      Ņemot vērā šīs definīcijas, pamata lietā aplūkoto tērauda tauvu klasifikācijas nolūkos tauvas no nerūsējoša tērauda KN 72. nodaļas 1. piezīmes e) apakšpunkta izpratnē ietilpst KN apakšpozīcijā 7312 10 30. Turpretī, tā kā KN pozīcijas 7312 ietvaros nav noteiktas atšķirības starp tērauda tauvām un tauvām no “citiem leģētiem tēraudiem” minētās piezīmes f) apakšpunkta izpratnē, ir jāuzskata, ka tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru izcelsmes valsts nav Moldova vai Maroka, ietilpst TARIC apakšpozīcijās 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 vai 7312 10 86 19 atkarībā no to šķērsgriezuma izmēra.

40      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka TARIC tā redakcijā, kura bija piemērojama 2004. un 2005. gadā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm un kuru izcelsmes valsts nav ne Moldova, ne Maroka, ietilpst TARIC kodos 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 vai 7312 10 86 19 atkarībā no to šķērsgriezuma izmēra.

 Par otro jautājumu

41      Uzdodot savu otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 384/96 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ir pieļauta kļūda tarifu klasifikācijā, ievedot preci Savienības muitas teritorijā, tiek piemērots naudas sods visu šīm precēm piemērojamo antidempinga maksājumu kopējā apmērā, ievērojot to pareizo tarifu klasifikāciju.

42      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 384/96 14. panta 1. punktu antidempinga maksājumi tiek noteikti ar regulu un dalībvalstis tos iekasē, ievērojot regulā par šādu maksājumu ieviešanu noteikto iekasēšanas veidu, likmi un pārējos kritērijus. Šajā gadījumā Regulā Nr. 1796/1999 nav paredzēts sods šo noteikumu pārkāpumu gadījumā.

43      Saskaņā ar Regulas Nr. 1796/1999 1. panta 3. punktu, ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. Taču ir jākonstatē, ka arī tajos nav paredzēts sods gadījumā, ja ir pieļauta kļūda tarifu klasifikācijā, ievedot preci Savienības muitas teritorijā.

44      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja Savienības tiesiskajā regulējumā šo noteikumu pārkāpuma gadījumā nav paredzēts konkrēts sods vai šajā jautājumā tajā ir atsauce uz valsts noteikumiem, EKL 10. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības tiesību piemērojamību un efektivitāti. Kaut arī tiek saglabāta rīcības brīvība attiecībā uz minēto pasākumu izvēli, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai par Savienības tiesiskā regulējuma pārkāpumiem vajadzības gadījumā tiktu noteikts sods apstākļos, kas būtībā un attiecībā uz procedūru ir analogi tiem, kas ir piemērojami par līdzīga rakstura un nozīmības valsts tiesību pārkāpumiem, un kas katrā ziņā nodrošina, ka sods ir efektīvs, samērīgs un preventīvs (skat. 1995. gada 26. oktobra spriedumu lietā C‑36/94 Siesse, Recueil, I‑3573. lpp., 20. punkts, un 2003. gada 16. oktobra spriedumu lietā C‑91/02 Hannl‑Hofstetter, Recueil, I‑12077. lpp., 17. punkts).

45      No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 1796/1999 noteikumu pārkāpuma gadījumā dalībvalstīm ir pilnvaras izvēlēties pasākumus, kādi tām šķiet piemēroti. Tomēr savas pilnvaras tām ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un to vispārējos principus, tātad arī samērīguma principu (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Siesse, 21. punkts; 2000. gada 7. decembra spriedumu lietā C‑213/99 de Andrade, Recueil, I‑11083. lpp., 20. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Hannl‑Hofstetter, 18. punkts).

46      Pats pamata lietā aplūkotais naudas soda princips, kura mērķis ir nodrošināt, lai nodokļu parādnieki ievērotu savus pienākumus nodokļu deklarēšanas jomā, nešķiet esam pretrunā Savienības tiesībām. Pamata lietā aplūkotā tiesību norma ļauj mudināt, lai saimnieciskās darbības subjekti kompetentajām valsts iestādēm iesniegtu deklarācijas atbilstoši piemērojamajam tiesiskajam regulējumam, tostarp Savienības muitas tiesiskajam regulējumam un antidempinga pasākumiem, kuri izriet no Savienības tiesiskā regulējuma. Šāda pasākuma neesamības gadījumā pieļautās kļūdas tādu preču tarifu klasifikācijā, kurām tiek piemērots antidempinga maksājums, attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem neradītu nekādas sekas.

47      Runājot par naudas soda apmēru, ir būtiski, lai tas atbilstoši šī sprieduma 44. punktā minētajai judikatūrai tiktu noteikts, piemērojot nosacījumus, kuri būtu analogi tiem, kas valsts tiesībās prevalē attiecībā uz līdzīga rakstura un smaguma pārkāpumiem. Pat ja a priori šķiet, ka tā tas ir pamata lietā aplūkotās valsts tiesību normas gadījumā, ņemot vērā tās formulējumu, iesniedzējtiesai tomēr ir jāizvērtē, vai pamata lietā aplūkotais naudas sods patiešām atbilst minētajiem principiem.

48      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 384/96 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ir pieļauta kļūda tarifu klasifikācijā, ievedot preci Savienības muitas teritorijā, tiek piemērots naudas sods visu piemērojamo antidempinga maksājumu kopējā apmērā, ja vien tā apmērs tiek noteikts, piemērojot nosacījumus, kuri ir analogi tiem, kas valsts tiesībās prevalē attiecībā uz līdzīga rakstura un smaguma pārkāpumiem, un kas katrā ziņā nodrošina, ka sods ir efektīvs, samērīgs un preventīvs, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

 Par tiesāšanās izdevumiem

49      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

1)      Eiropas Kopienu integrētais muitas tarifs (TARIC), kurš ir ieviests ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 2. pantu, tā redakcijā, kura bija piemērojama 2004. un 2005. gadā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) tauvas bez pārklājuma vai tikai ar cinka pārklājumu, kuru maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 3 mm, bet nepārsniedz 48 mm un kuru izcelsmes valsts nav ne Moldova, ne Maroka, ietilpst TARIC kodos 7312 10 82 19, 7312 10 84 19 vai 7312 10 86 19 atkarībā no to šķērsgriezuma izmēra;

2)      Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ir pieļauta kļūda tarifu klasifikācijā, ievedot preci Savienības muitas teritorijā, tiek piemērots naudas sods visu piemērojamo antidempinga maksājumu kopējā apmērā, ja vien tā apmērs tiek noteikts, piemērojot nosacījumus, kuri ir analogi tiem, kas valsts tiesībās prevalē attiecībā uz līdzīga rakstura un smaguma pārkāpumiem, un kas katrā ziņā nodrošina, ka sods ir efektīvs, samērīgs un preventīvs, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – latviešu.