—

PAGO International GmbH vārdā — K. Hauers [C. Hauer], Rechtsanwalt,

—

Tirolmilch registrierte Genossenschaft mbH vārdā — G. Šēnhers [G. Schönherr], Rechtsanwalt,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — V. Vilss [W. Wils] un H. Krēmers [H. Krämer], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Regula”) 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp PAGO International GmbH (turpmāk tekstā — “PAGO”) un Tirolmilch registrierte Genossenschaft mbH (turpmāk tekstā — “Tirolmilch”) par Kopienas preču zīmi, kuras īpašniece ir PAGO.

3

Regulas 1. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Kopienas preču zīme ir vienota. Tai ir vienāds spēks visā Kopienā; to nereģistrē, [..], tā nevar būt [..] lēmuma priekšmets, kas [..] paziņo tās par spēkā neesošām [to par spēkā nesošu], un tās izmantošanu nevar aizliegt, ja tas neattiecas uz visu Kopienu. Šo principu piemēro, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”

4

Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“1.   Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:

[..]

5

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva”), 5. panta 2. punkta redakcija ir šāda:

“Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot [izmantot] komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana [izmantošana] rada negodīgas priekšrocības [kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas,] vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.”

6

PAGO kopš 2001. gada ir Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attiecas tostarp uz augļu dzērieniem un augļu sulām, īpašniece. Preču zīmes galvenais elements ir stikla pudeles zaļā krāsā, kurai ir raksturīga etiķete un vāks, attēls. PAGO tirgo Austrijā augļu sulas ar nosaukumu “Pago” šāda veida pudelēs. PAGO Kopienas preču zīme šajā dalībvalstī ir plaši pazīstama.

7

Arī Tirolmilch Austrijā tirgo augļu un sūkalu dzērienu ar nosaukumu “Lattella”. Šis dzēriens sākotnēji tika pārdots kartona iepakojumā. Vēlāk tas tika pildīts arī stikla pudelēs. Divas pudeļu formas no vairākiem aspektiem līdzinās PAGO Kopienas preču zīmei. Savā reklāmā Tirolmilch izmanto attēlu, kurā tāpat kā PAGO Kopienas preču zīmē ir attēlota blakus pilnai glāzei novietota pudele.

8

PAGO iesniedza [prasību] Handelsgericht Wien [Vīnes Tirdzniecības tiesā] par pagaidu noregulējumu, kuras mērķis bija aizliegt Tirolmilch reklamēt, piedāvāt tirgot vai jebkādā citā veidā izmantot savam dzērienam strīdīgās pudeles un reklamēt to, izmantojot blakus ar augļu sulu piepildītai glāzei novietotu pudeļu attēlu.

9

Handelsgericht Wien prasību apmierināja. Pamatojoties uz apelācijas sūdzību par rīkojumu, Oberlandesgericht Wien [Vīnes apgabaltiesa] PAGO prasību noraidīja. Pēc tam PAGO iesniedza kasācijas sūdzību Oberster Gerichtshof [Augstākajā tiesā].

10

Šī tiesa uzskata, ka nav sajaukšanas iespējas starp Tirolmilch izmantotajām pudelēm un PAGO Kopienas preču zīmi, pat pamatojoties uz visaptverošu vērtējumu, jo uz attiecīgajām pudelēm izvietotās etiķetēs ir minēts attiecīgi “Pago” un “Lattella” nosaukums, kas abi Austrijā ir plaši pazīstami.

11

Tomēr, tā kā PAGO norāda, ka Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē Tirolmilch netaisnīgi gūst labumu no Austrijā pazīstamās PAGO Kopienas preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas bez pamatota iemesla, Oberster Gerichtshof šaubās par regulā minētājā normā izmantotā vārdu salikuma “Kopienas preču zīmes reputācija” piemērojamību.

12

Tā prezumē, ka pēc analoģijas tam, ko Tiesa ir nospriedusi savā 1999. gada 14. septembra spriedumā lietā C-375/97 General Motors (Recueil, I-5421. lpp.) attiecībā uz jēdzienu “reputācija dalībvalstī”, kas ietverts Direktīvas 5. panta 2. punktā, pietiek ar to, ka Kopienas preču zīmei ir reputācija Kopienas “būtiskā daļā”.

13

Tomēr, tā kā PAGO ir prasījusi izdot rīkojumu par izmantošanas izbeigšanu, kas attiektos uz visu Kopienu, un tās preču zīmei reputācija ir tikai Austrijā, Oberster Gerichtshof šaubās par to, vai var tikt paredzēta pilnīga aizliegšana, lai gan Kopienas preču zīmei reputācija ir tikai vienā dalībvalstī, vai arī Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē reputācijas esamības tikai vienā dalībvalstī gadījumā var tikt paredzēts “aizliegums”, kas attiecas tikai uz šo dalībvalsti.

14

Šajā kontekstā Oberster Gerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

15

Pirmām kārtām jānorāda, ka pamata lietā Kopienas preču zīme, kuras īpašniece ir PAGO, aptver gan augļu dzērienus, gan augļu sulas un ka Tirolmilch tirgotā prece ir augļu un sūkalu dzēriens.

16

No lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu neizriet, ka valsts tiesa jau ir veikusi attiecīgo preču līdzīgā vai atšķirīgā rakstura novērtējumu.

17

Lai šai tiesai sniegtu jebkurā gadījumā lietderīgu atbildi, ir jānorāda, ka ir skaidrs, ka saskaņā ar Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta redakciju šis pants attiecas uz Kopienas preču zīmēm saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta Kopienas preču zīme.

18

Tomēr, neņemot vērā tā redakciju un aplūkojot tā vispārējās sistēmas, kurā Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts ietilpst, organizāciju un mērķus, Kopienas preču zīmju ar reputāciju aizsardzība gadījumā, kad apzīmējums tiek izmantots saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, nedrīkst būt mazāka nekā gadījumā, kad apzīmējums tiek izmantots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi (pēc analoģijas skat. 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C-292/00 Davidoff, Recueil, I-389. lpp., 24. un 25. punkts, tostarp attiecībā uz Direktīvas 5. panta 2. punktu).

19

Līdz ar to ir jāpiekrīt, ka Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts attiecas arī uz Kopienas preču zīmi ar reputāciju saistībā ar līdzīgām tām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kurām minētā preču zīme ir reģistrēta (pēc analoģijas iepriekš minētais spriedums, 30. punkts).

20

Uzdodot pirmo prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesai, pirmkārt, izskaidrot jēdziena “reputācija Kopienā” nozīmi, ar kura palīdzību Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts viens no diviem nosacījumiem, kurš Kopienas preču zīmei ir jāizpilda, lai saņemtu šajā normā paredzēto aizsardzību, un, otrkārt, norādīt, vai šis nosacījums tā ģeogrāfiskajā izplatībā ir izpildīts, ja Kopienas preču zīmei reputācija ir tikai vienā dalībvalstī.

21

Jēdziens “reputācija” prasa noteikta līmeņa atpazīstamību no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa.

22

Konkrētā sabiedrības daļa ir tā, uz kuru Kopienas preču zīme attiecas, proti, ņemot vērā tirgotās preces vai pakalpojumus, vai nu plaša sabiedrības daļa, vai arī specializēta sabiedrības daļa, piemēram, konkrēta profesionāļu vide (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā General Motors, 24. punkts, tostarp attiecībā uz Direktīvas 5. panta 2. punktu).

23

Nevar tikt prasīts, lai Kopienas preču zīme būtu pazīstama noteiktam šādi definētas sabiedrības daļas procentu skaitam (pēc analoģijas iepriekš minētais spriedums, 25. punkts).

24

Prasītais atpazīstamības līmenis ir uzskatāms par sasniegtu, ja Kopienas preču zīme ir pazīstama būtiskai sabiedrības daļai, uz kuru attiecas ar šo preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi (pēc analoģijas iepriekš minētais spriedums, 26. punkts).

25

Pārbaudot šo nosacījumu, valsts tiesai ir jāņem vērā visi nozīmīgie lietas faktiskie apstākļi, proti, preču zīmes tirgus daļa, tās izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā izplatība un izmantošanas ilgums, kā arī tās īpašnieka preču zīmes reklāmā ieguldīto līdzekļu apmērs (pēc analoģijas iepriekš minētais spriedums, 27. punkts).

26

Ņemot vērā pamata prāvas faktus, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai attiecīgā Kopienas preču zīme ir pazīstama būtiskā daļā sabiedrības, uz kuru attiecas preces, kas aptvertas ar šo preču zīmi.

27

No teritoriālā viedokļa nosacījums par reputāciju ir jāuzskata par izpildītu, ja Kopienas preču zīmei reputācija ir Kopienas būtiskā teritorijas daļā (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā General Motors, 28. punkts).

28

Jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka atbilstoši Direktīvas 5. panta 2. punktam Beniluksa valstu preču zīmei ir pietiekami, lai tai būtu reputācija būtiskā daļā Beniluksa valstu teritorijas, ko attiecīgajā gadījumā var veidot arī daļa no vienas Beniluksa valsts (iepriekš minētais spriedums lietā General Motors, 29. punkts).

29

Šajā gadījumā Kopienas preču zīme, kuras reputācija pastāv visā dalībvalsts teritorijā, proti, Austrijā, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, var uzskatīt, ka Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā teritoriālā prasība ir izpildīta.

30

Tātad uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai Kopienas preču zīme saņemtu šajā normā paredzēto aizsardzību, tai ir jābūt pazīstamai būtiskai sabiedrības daļai, uz kuru attiecas ar šo preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi, Kopienas teritorijas būtiskā daļā un ka, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, attiecīgās dalībvalsts teritorija var tikt uzskatīta par tādu, kas veido Kopienas teritorijas būtisku daļu.

31

Ņemot vērā uz pirmo prejudiciālo jautājumu sniegto atbildi, kā arī pamata lietas apstākļus, uz otro jautājumu nav jāatbild.

32

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai Kopienas preču zīme saņemtu šajā normā paredzēto aizsardzību, tai ir jābūt pazīstamai būtiskai sabiedrības daļai, uz kuru attiecas ar šo preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi, Eiropas Kopienas teritorijas būtiskā daļā un ka, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, attiecīgās dalībvalsts teritorija var tikt uzskatīta par tādu, kas veido Kopienas teritorijas būtisku daļu.