—

Ecco Sko A/S vārdā — H. S. Hansens [H. S. Hansen] un T. K. Kristjansons [T. K. Kristjánsson], advokater,

—

Dānijas valdības vārdā — J. Līsbergs [J. Liisberg], pārstāvis, kam palīdz P. Bīrings [P. Biering], advokat,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — B. Stromskis [B. Stromsky] un S. Šēnbergs [S. Schønberg], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Kombinētās nomenklatūras, kas iekļauta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kas ir grozīta ar Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2388/2000 (OV L 264, 1. lpp., turpmāk tekstā — “KN”), apakšpozīcijas 6403 un 6404.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Skatteministeriet (Nodokļu ministrija) un Ecco Sko A/S (turpmāk tekstā — “Ecco”) par sandaļu tarifu klasifikāciju.

3

Ar Regulu Nr. 2658/87 izveidotās KN pamatā ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēta sistēma (turpmāk tekstā — “HS”), ko ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas kļuva par Pasaules Muitas organizāciju un tikusi dibināta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto starptautisko konvenciju, kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.). Tajā ietvertas pozīcijas un apakšpozīcijas ar sešiem HS cipariem, bet septītais un astotais cipars norāda uz KN iedibināto apakšiedalījumu.

4

KN otrajā daļā ir iekļauta XII iedaļa ar nosaukumu “Apavi, galvassegas, lietussargi, saulessargi, spieķi, sēžamspieķi, pātagas, pletnes un to daļas; apstrādātas spalvas un to izstrādājumi; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem”, kas sastāv no četrām nodaļām, tostarp 64. nodaļas ar nosaukumu “Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas”.

5

KN 64. nodaļā cita starpā ietvertas šādas pozīcijas un apakšpozīcijas:

6

KN apakšpozīcijā 64039933 klasificētajiem apaviem tiek piemērots 8 % muitas nodoklis, bet apaviem, kas ietilpst KN apakšpozīcijā 64041990, — 17 % muitas nodoklis.

7

Visu KN iedaļu un — katrā iedaļā — visu nodaļu sākumā ir vairākas piezīmes, proti, iedaļas vai nodaļas piezīmes. 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktā ir noteikts:

“par virsas materiālu uzskata materiālu, kuram ir vislielākais ārējās virsmas laukums, neņemot vērā aksesuārus vai stiprinājumus, kā potīšu uzlikas, apmales, rotājumus, sprādzes, uzšuves, dažādu caurumu, robojumu u.tml. stiprinājumus vai tamlīdzīgus fiksētājelementus.”

8

Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punktu Eiropas Kopienu Komisija KN var ieviest papildu un skaidrojošās piezīmes, lai nodrošinātu vienveidīgu KN piemērošanu.

9

KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmē, kas iekļauta ar Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulu (EEK) Nr. 3800/92, ar ko groza Regulu Nr. 2658/87 (OV L 384, 8. lpp.), paredzēts:

“Par “stiprinājumiem” 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir uzskatāmi visi materiālu gabali (piemēram, plastmasas vai ādas), kas sedz virsas ārējo daļu, tai piešķirot palielinātu stabilitāti, un kas vai nu ir, vai nav piestiprināti zolei. Pēc stiprinājumu noņemšanas redzamajai daļai ir jāpiemīt virsas, nevis oderes īpašībām.

Lai noteiktu virsas pamatmateriālu, ir jāņem vērā daļas, kas segtas ar aksesuāriem, un/vai stiprinājumiem.” [Neoficiāls tulkojums]

10

KN 64. nodaļas skaidrojošās piezīmes — redakcijā, kas bija piemērojama pamata prāvas notikumu laikā (OV 2000, C 199, 1. lpp.), saistībā ar terminu “ārējās zoles” un “virsa” interpretāciju atsaucas uz HS skaidrojošajām piezīmēm.

11

HS skaidrojošās piezīmes pieņem HS komiteja, iestāde, kuras struktūru reglamentē šā sprieduma 3. punktā minētās starptautiskās konvencijas 6. pants, un ar tās 8. pantā paredzētajiem nosacījumiem apstiprina Pasaules Muitas organizācija.

12

Saskaņā ar minēto skaidrojošo piezīmju 64. nodaļas daļas “Vispārīgie apsvērumi” D punkta otro daļu:

“Ja virsa sastāv no vairākiem materiāliem, klasifikāciju nosaka pēc pamatmateriāla, kuram ir vislielākais ārējās virsmas laukums, un šo klasifikāciju nevar mainīt tādi aksesuāri vai aplikācijas kā potītes aizsardzības pastilas, visa veida apmales (aizsargājošas vai dekoratīvas), citas dekoratīvas aplikācijas (piemēram, pušķīši, bumbuļi, apšuvumi), sprādzes, pogas, cilpas, auklas vai rāvējslēdzēji. Iespējamais oderes pamatmateriāls neietekmē klasifikāciju.” [Neoficiāls tulkojums]

13

Pamata prāva ir par sandaļu tarifu klasifikāciju, saistībā ar kuru Ecco 2001. gada augustā iesniedza informācijas pieprasījumu par tarifiem.

14

2001. gada 19. novembrī Dānijas nodokļu iestādes sniedza saistošu informāciju par tarifiem, klasificējot attiecīgo preci KN apakšpozīcijā 64041990 kā “apavus ar gumijas, plastmasas, ādas vai mākslīgās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu”.

15

Uzskatot, ka attiecīgās sandales pamata prāvā bija klasificējamas KN apakšpozīcijā 64039933 kā “apavi ar gumijas, plastmasas, ādas vai mākslīgās ādas ārējo zoli un ādas virsu”, Ecco par minēto saistošo informāciju par tarifiem cēla prasību Landsskatteret [Valsts Nodokļu tiesā].

16

Tā kā šī tiesa minēto prasību apmierināja, Skatteministeriet cēla apelāciju Vestre Landsret [Rietumu apgabaltiesā].

17

Iesniedzējtiesa attiecīgo preci pamata prāvā apraksta kā “sandales ar profilētu gumijas ārējo zoli ar augstām malām. Ārējās zoles — iešanas zoles līmenī — protektorā ir mazi dažādu krāsu un materiālu ielaidumi. Iekšējā/vidējā zole, kas sastāv no etilēna vinila acetāta (EVA) putu slāņa un lateksa putu slāņa, kas pārklāts ar mikrošķiedras tekstilmateriālu, ir pielīmēta ārējai zolei. Virsas priekšpusē pēdas pacēluma atlokā un virs papēža ir ādas siksnas ar Velcro [līpslēdzēja] strēmeli sandales pielāgošanai/piemērošanai pēdai; turklāt uz pēdas pacēluma atloka un zem papēža daļas ir austa tekstilmateriāla savelkamās cilpas. Purngalos, izliekumā un pēdas ārmalā, kā arī pēdas augšpusē un abās papēža malās ir atvērumi. Virsas ādai ir izgriezumi, kuros ir ievietotas svītras un uzņēmuma logo, kas ir izgatavoti no gumijas materiāla. Gan āda, gan tekstilmateriāls ir piestiprināts vidējai zolei ar līmi. Āda kopā ar savelkamām cilpām un rotājumiem aizņem 71 % no virsas ārējās virsmas laukuma”.

18

Uzskatot, ka tās izskatāmās prāvas iznākums ir atkarīgs no KN 64. nodaļas pozīciju un piezīmju interpretācijas, Vestre Lansdret nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

19

Pēc Ecco domām, attiecīgie apavi pamata prāvā, no kuru virsas ārējās virsmas 71 % sedz āda, ir a priori jāklasificē saskaņā ar KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu kā apavi ar ādas virsu, kas ietilpst KN pozīcijā 6403.

20

Turklāt āda nav nedz aksesuārs, nedz arī stiprinājums minētā 4. piezīmes a) apakšpunkta izpratnē, un it īpaši virsa, kas pilnībā sastāv no ādas un izmantojama bez apslēpta tekstilmateriāla, nevar tikt kvalificēta kā “materiāla gabals” KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmes izpratnē.

21

Ecco no tā secina, ka attiecīgās sandales pamata prāvā ir klasificējamas KN pozīcijā 6403 kā apavi ar “ādas virsu”.

22

Turpretī Dānijas valdība un Komisija uzskata, ka attiecīgās sandales pamata prāvā ir klasificējamas kā apavi ar tekstilmateriāla virsu KN pozīcijas 6404 izpratnē.

23

Dānijas valdība apgalvo, ka, kaut arī āda sedz sandaļu pamata prāvā virsas lielāko daļu, tā ir uzskatāma par aksesuāru un/vai stiprinājumu KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmes izpratnē, jo tā piešķir palielinātu stabilitāti un, ja ādu noņem, apslēptajam materiālam ir parastā virsas fiziskā forma.

24

Komisija uzskata, ka atšķirībā no ādas tekstilmateriāls sedz visu sandales ārējo virsu un tam neapstrīdami piemīt stīvums un stabilitāte. Tādējādi tam būtu dabīga apavu forma, ja āda tiktu noņemta, un tas lielā mērā piešķirtu sandalēm apavu īpašības.

25

Tāpat kā Dānijas valdība Komisija turklāt apgalvo, ka attiecīgo preču pamata prāvā klasificēšanas jautājums tika minēts Muitas kodeksa komitejas 2003. gada 18. un 19. marta sanāksmē, kuras beigās klātesošās dalībvalstis vienojās, ka sandales, kuru virsa sastāv no tekstilmateriāla, uz kura apavu ārpusē ir uzšūti ādas gabali, ir uzskatāmas par tādām, kam ir tekstilmateriāla virsa. Atbilstoši Dānijas valdības uzskatiem Muitas kodeksa komiteja nonāca pie šā secinājuma tādēļ, ka tekstilmateriāls bija redzams virsas malās un, noņemot ādas gabalus, tam bija virsas forma saskaņā ar KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu.

26

Pirmajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai attiecīgās sandales pamata prāvā ir klasificējamas KN pozīcijā 6403 kā apavi ar ādas virsu vai KN pozīcijā 6404 kā apavi ar tekstilmateriāla virsu.

27

Sākotnēji ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un kontroles iespējas noteicošais kritērijs preču tarifu klasifikācijai vispārīgā veidā ir jāmeklē to īpašībās un objektīvajās īpatnībās, kas noteiktas KN pozīcijas formulējumā un sadaļu vai nodaļu piezīmēs (skat. it īpaši 2007. gada 27. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-208/06 un C-209/06 Medion un Canon Deutschland, Krājums, I-7963. lpp., 34. punkts).

28

No KN pozīciju 6403 un 6404 formulējuma izriet, ka attiecīgo apavu pamata prāvā klasificēšana vienā vai otrā pozīcijā ir jāveic, ņemot vērā materiālu, ko kura sastāv virsa.

29

Šajā gadījumā attiecīgo sandaļu pamata prāvā augšējā daļa galvenokārt sastāv no ādas un tekstilmateriāla. Gan āda, gan tekstilmateriāls ir piestiprināti iekšējai zolei ar līmi.

30

Saskaņā ar KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu par virsas materiālu uzskata materiālu, kuram ir vislielākais ārējās virsmas laukums, neņemot vērā aksesuārus vai stiprinājumus.

31

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka āda kopā ar savelkamām cilpām un rotājumiem sedz 71 % no virsas ārējās virsmas laukuma.

32

Šādos apstākļos ir jānosaka, vai āda, kuras ārējās virsmas laukums ir vislielākais, ir uzskatāma par virsu vai arī stiprinājumu KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunkta izpratnē.

33

KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmē stiprinājumi ir definēti kā materiālu gabali, kas sedz virsas ārējo daļu, tai piešķirot palielinātu stabilitāti, un kas vai nu ir, vai nav piestiprināti zolei.

34

Tāpat ir jāatzīmē, ka saskaņā ar KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmes noteikumiem pēc stiprinājumu noņemšanas redzamajai daļai ir jāpiemīt virsas, nevis oderes īpašībām.

35

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, lai klasificētu attiecīgās sandales pamata prāvā atbilstoši KN, iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai pēc ādas noņemšanas attiecīgo sandaļu pamata prāvā tekstilmateriālam piemīt virsas īpašības.

36

Tā tas būs, ja tekstilmateriāls bez ādas elementiem pilda virsas funkciju, proti, ja tas nodrošina lietotāja pēdas aptveršanu tādējādi, ka tas var lietot apavus staigāšanai.

37

Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka tekstilmateriāls nav kvalificējams kā virsa tikai tādēļ, ka, noņemot ādu, tas saglabā virsas formu. Tā kā odere ir paredzēta, lai dublētu tās sedzošo materiālu, ir saprotams, ka tai pašai piemīt virsas forma.

38

Turklāt tas, ka tekstilmateriāls ir redzams ap ādu un papēža līmenī, neizslēdz iespēju to kvalificēt kā oderi.

39

Paredzot, ka jebkuras oderes pamatmateriāls neietekmē to apavu klasifikāciju, kuru virsa sastāv no vairākiem materiāliem, HS skaidrojošo piezīmju 64. nodaļas daļas “Vispārīgie apsvērumi” D punkta otrajā daļā netieši tiek atzīts, ka vietām odere var būt redzama, proti, nenosegta ar virsas pamatmateriālu.

40

Šo interpretāciju apstiprina KN 64. nodaļas 1. skaidrojošās piezīmes b) apakšpunkts, kas izriet no KN skaidrojošajām piezīmēm, ko Komisija publicēja 2006. gada 28. februārī (OV C 50, 1. lpp.) un kas tika labotas 2006. gada 28. oktobrī (OV C 260, 18. lpp.), kurā, lai arī tas nebija piemērojams pamata prāvas notikumu laikā, ir precizēts, ka “odere nav redzama uz apavu ārējās virsmas, izņemot polsterējumu, piemēram, ap sprādzi”.

41

Attiecībā uz sandalēm pamata prāvā var atzīmēt, pirmkārt, ka augšējās daļas tekstilmateriāls, šķiet, sastāv no relatīvi nestabila un neelastīga materiāla un ādas noņemšanas rezultātā, šķiet, minētajām sandalēm tiktu likvidētas savelkamās cilpas, it īpaši pēdas locītavas augšējās daļas līmenī. Otrkārt, ir jāatzīst, ka tekstilmateriāls ir tiešā kontaktā ar pēdu, tādējādi novēršot pēdas tiešu kontaktu ar ādu. Treškārt, tas, ka tekstilmateriāls ir redzams ap ādu un papēža līmenī, šķiet, ir paredzēts, lai šo apavu nēsāšanu padarītu ērtāku.

42

Šie apsvērumi liek domāt, ka, ja noņem ādu, tekstilmateriāls vairs neļaus aptvert pēdu, un tādējādi tam nepiemīt virsas īpašības, tas pilda oderes funkciju, lai nodrošinātu lielākas ērtības lietotājam.

43

Tomēr šajā sakarā vajadzīgie konstatējumi ir jāveic iesniedzējtiesai.

44

Gadījumā, ja iesniedzējtiesa secina, ka pašam tekstilmateriālam piemīt virsas īpašības, tai attiecīgās sandales pamata prāvā ir jāklasificē KN pozīcijā 6404.

45

Turpretī gadījumā, ja iesniedzējtiesa nonāk pie pretēja secinājuma, tai attiecīgās sandales pamata prāvā ir jāklasificē KN pozīcijā 6403.

46

Otrajā minētajā gadījumā vai nu tikai ādai piemīt virsas īpašības — tādējādi, ka attiecīgās sandales pamata prāvā ietilpst KN pozīcijā 6403, — vai arī tai tās nepiemīt, un tad ir jāuzskata, ka attiecīgo sandaļu pamata prāvā virsa sastāv gan no tekstilmateriāla, gan no ādas. Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas konstatējumiem āda sedz 71 % no virsas ārējās virsmas laukums, tā ir uzskatāma par pamatmateriālu, kura ārējās virsmas laukums ir vislielākais, KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi minētās sandales arī ir jāklasificē KN pozīcijā 6403.

47

Visbeidzot, Muitas kodeksa komitejas viedoklis, kas tika minēts Tiesai iesniegtajos apsvērumos, nav šķērslis attiecīgo sandaļu pamata prāvā klasificēšanai KN pozīcijā 6403. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru minētās komitejas secinājumi, kaut arī tie ir būtisks līdzeklis vienotas dalībvalstu iestāžu veiktās Muitas kodeksa piemērošanas nodrošināšanai un kā tādi var tikt uzskatīti par derīgu minētā kodeksa interpretācijas līdzekli, tomēr nav juridiski saistoši (2006. gada 11. maija spriedums lietā C-11/05 Friesland Coberco Dairy Foods, Krājums, I-4285. lpp., 39. punkts). Tiesa pat piebilda, ka vajadzības gadījumā var tikt izvērtēts, vai minēto viedokļu saturs atbilst pašiem Muitas kodeksa noteikumiem un negroza tā piemērojamību (šajā sakarā skat. 1980. gada 11. jūlija spriedumu lietā 798/79 Chem-Tec, Recueil, 2639. lpp., 11. punkts).

48

Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas sandales kā pamata prāvā — ar gumijas ārējo zoli, kuru augšējo daļu veido divi ādas ielaidumi, kas piestiprināti vidējai zolei ar līmi un savā starpā saistīti ar ādas savelkamām cilpām, ko sedz Velcro siksnas, āda sedz apmēram 71 % no virsas ārējās virsmas laukuma, bet zem ādas apslēpts elastīgs tekstilmateriāls vietām ir redzams, — ietilpst:

49

Ecco uzsver, ka KN 64. nodaļas 1. papildu piezīme var precizēt klasifikāciju, kas izriet no KN pozīciju noteikumiem un minētās nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunkta, bet tās rezultātā attiecīgo virsu, ja atkāpjas no minētās papildu piezīmes, nevar uzskatīt nedz par ādas virsu, nedz arī par tekstilmateriāla virsu.

50

Tā piebilst, ka, lai arī KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmē ir paplašināts jēdziens “stiprinājumi” tādējādi, ka attiecīgās sandales pamata prāvā ir uzskatāmas par tādām, kurām ir tekstilmateriāla virsa, šī tiesību norma nav saderīga ar minētās nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu un tādējādi — nav spēkā. Ecco tomēr apgalvo, ka, ja minēto papildu piezīmi interpretē pareizi, tās rezultāts neatšķiras no tā, kas tieši izriet no minētās 4. piezīmes a) apakšpunkta.

51

Dānijas valdība un Komisija aicina Tiesu atbildēt, ka KN 64. nodaļas 1. papildu piezīme ir saderīga ar minētās nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu.

52

Otrajā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā jautā par KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmes spēkā esamību, ņemot vērā minētās nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu.

53

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šis jautājums tika uzdots tādēļ, ka Ecco pamata prāvā izvirzīja argumentu, ka KN 64. nodaļas 1. papildu piezīme ir nesaderīga ar minētās nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu tādas interpretācijas rezultātā, ko piemērojot, apavi, kuru ārējās virsmas laukuma lielāko daļu sedz āda virsas formā, tiktu klasificēti KN pozīcijā 6404, jo zem tās paslēptajam tekstilmateriālam arī ir virsas forma.

54

Šajā ziņā pietiek atzīt, pirmkārt, ka KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktā ir skaidra atsauce uz to, ka iespējamām stiprinājuma sastāvdaļām nav nekādas ietekmes uz apavu virsas pamatmateriāla noteikšanu, klasificējot šos apavus KN. Šis precizējums tika sniegts bez jebkādas atsauces vai ierobežojumiem attiecībā uz minēto stiprinājumu segto virsmu.

55

Otrkārt, ir jāatzīmē, ka KN 64. nodaļas 1. papildu piezīmē, kā norāda tās nosaukums, tikai sniegta noteikta skaidrojoša informācija par stiprinājumu jēdzienu minētās 4. piezīmes a) apakšpunkta izpratnē — it īpaši par to funkciju.

56

Šādos apstākļos nepastāv pretruna starp KN 64. nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunkta saturu un minētās nodaļas 1. papildu piezīmes saturu, kas varētu ļaut apstrīdēt šīs 1. papildu piezīmes spēkā esamību.

57

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka KN 64. nodaļas 1. papildu piezīme ir saderīga ar minētās nodaļas 4. piezīmes a) apakšpunktu.

58

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: