Lieta C‑455/05

Velvet & Steel Immobilien und Handels GmbH

pret

Finanzamt Hamburg-Eimsbüttel

(Finanzgericht Hamburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sestā PVN direktīva – Atbrīvojumi no nodokļa – 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts – Jēdziens “Darījumi ar kredītu garantijām” – Pienākuma remontēt nekustamo īpašumu uzņemšanās – Atbrīvojuma no nodokļa atteikums

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 19. aprīļa spriedums 

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa

(Padomes Direktīvas 77/388 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts)

Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka “darījumu ar kredītu garantijām [saistību uzņemšanās]” jēdziens izslēdz no šīs tiesību normas piemērošanas jomas saistības, kas nav finanšu saistības, kā, piemēram, saistības remontēt nekustamo īpašumu.

Salīdzinoši analizējot minētās tiesību normas dažādu valodu redakcijas, redzamas jēdziena “saistību uzņemšanās” terminoloģiskās atšķirības. Atsevišķās valodu redakcijās, kā vācu, franču un itāļu, šim izteikumam ir vispārīga nozīme, bet citu valodu redakcijās, kā angļu un spāņu, ir skaidri izdarīta atsauce uz finanšu saistībām.

Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa attiecas ne tikai uz saistību uzņemšanos, bet arī uz starpniecību un garantiju, un citu nodrošinājumu uzņemšanos, kā arī kredītu garantiju pārvaldi. Ir skaidrs, ka visi šie darījumi pēc sava rakstura ir finanšu pakalpojumi. Tas pats secinājums attiecas uz minētās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punktā norādītajiem darījumiem. Saistību remontēt nekustamo īpašumu uzņemšanās pēc sava rakstura nav finanšu darījums Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi tā neietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā.

(sal. ar 18., 21.–23. un 26. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 19. aprīlī (*)

Sestā PVN direktīva – Atbrīvojumi no nodokļa – 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts – Jēdziens “Darījumi ar kredītu garantijām” – Pienākuma remontēt nekustamo īpašumu uzņemšanās – Atbrīvojuma no nodokļa atteikums

Lieta C‑455/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Finanzgericht Hamburg (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 1. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 23. decembrī, tiesvedībā

Velvet & Steel Immobilien      und      Handels GmbH

pret

Finanzamt Hamburg‑Eimsbüttel.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents), A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh] un P. Linda [P. Lindh],

ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Vācijas valdības vārdā – M. Lumma [M. Lumma] un U. Forsthofs [U. Forsthoff], pārstāvji,

–       Grieķijas valdības vārdā – K. Georgiadis [K. Georgiadis] un Z. Hadzipavlu [Z. Chatzipavlou], pārstāvji,

–       Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un H. K. Grasija [J.‑C. Gracia], pārstāvji,

–       Īrijas valdības vārdā – D. O’Hagans [D. O’Hagan], pārstāvis, kam palīdz G. Kloesijs [G. Clohessy], SC, un K. Ramsejs [C. Ramsay], BL,

–       Itālijas valdības vārdā – I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz S. Fjorentino [S. Fiorentino], avvocato dello Stato,

–       Kipras valdības vārdā – D. Ergatudi [D. Ergatoudi], pārstāve,

–       Apvienotās Karalistes valdības vārdā – T. Herisa [T. Harris] un T. Vards [T. Ward], pārstāvji,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – D. Triandafilu [D. Triantafyllou], pārstāvis,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkta interpretāciju Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”).

2       Šis lūgums ir izteikts prāvā starp Velvet & Steel ImmobilienundHandels GmbH (turpmāk tekstā – “Velvet & Steel”) un Finanzamt Hamburg‑Eimsbüttel ([Hamburgas‑Eimsbiteles] Finanšu pārvalde, turpmāk tekstā – “Finanzamt”) par pienākuma remontēt nekustamo īpašumu, ko uzņēmās Velvet & Steel, aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā – “PVN”).

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesības

3       Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punktā noteikts:

“Ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, dalībvalstis atbrīvo tālāk minētās darbības atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:

[..]

d)      šādus darījumus:

[..]

2.      Starpniecību vai jebkurus darījumus ar kredītu garantijām vai jebkuru citu naudas nodrošinājumu, kā arī kredīta garantiju pārvaldi, ko veic persona, kura piešķir kredītu.”

 Valsts tiesības

4       Atbilstoši Apgrozījuma nodokļa likuma 1. panta 1. punkta 1) apakšpunktam (Umsatzsteuergesetz, turpmāk tekstā – “UStG”) redakcijā, kas bija spēkā pamatprāvas faktu norises laikā, apgrozījuma nodokli piemēro piegādēm un citiem pakalpojumiem, ko uzņēmējs par atlīdzību veic valstī sava uzņēmuma ietvaros.

5       UStG 4. panta 8. punkta g) apakšpunktā no apgrozījuma nodokļa ir atbrīvoti šādi darījumi, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta 1)–3) apakšpunkts:

“saistību, galvojumu un citu nodrošinājumu uzņemšanās, kā arī starpniecība šādos darījumos.”

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

6       Burmeister Immobilien GmbH (turpmāk tekstā – “Burmeister”) 1998. gada septembrī pārdeva zemes gabalu, uz kura ir uzbūvēta izīrēta daudzdzīvokļu māja. 1999. gada jūlijā divas privātpersonas izdarīja vienādus pārdevumus. Abu šo darījumu gadījumā pārdošanas līgumos pārdevēji uzņēmās pienākumu veikt attiecīgajās ēkās nepieciešamos remontdarbus. Turklāt abas privātpersonas uzņēmās arī īres garantijas.

7       Pēc minētajiem pārdošanas darījumiem pārdevēji attiecīgi 1998. gada 25. septembrī un 1999. gada 12. jūlijā noslēdza ar Velvet & Steel līgumus ar nosaukumu “Atteikšanās no pirkuma maksas daļas kā atlīdzības par pienākumu uzņemšanos”.

8       Ar šiem līgumiem Velvet & Steel uzņēmās pienākumu izremontēt pārdevēja norādītos nekustamos īpašumus, kā arī īres garantijas, pretī saņemot daļu no šo nekustamo īpašumu pirkuma maksas, proti, DEM 200 000, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar Burmeister, un DEM 250 000 atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar privātpersonām. Saskaņā ar minētajiem līgumiem Velvet & Steel apņēmās atbrīvot pārdevējus no visiem izdevumiem un pienākumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu remontu un īres garantijām.

9       Pēc tam abi nekustamo īpašumu ieguvēji piekrita atbrīvot Velvet & Steel no tās pienākumiem, kā atlīdzību saņemot daļu no tai nodotās pirkuma maksas. No šī darījuma gūtajai peļņai, t.i., DEM 11 000 un DEM 13 750 atbilstoši līgumiem, kas noslēgti attiecīgi ar Burmeister un ar attiecīgajām privātpersonām, jāpaliek Velvet & Steel kā “iepriekš norunātai atlīdzībai vai zaudējumu atlīdzībai/kompensācijai par iespējami negūto peļņu”. Šo peļņu saistībā ar PVN deklarēja Velvet & Steel.

10     Pēc pārbaudes izdarīšanas Finanzamt nolēma, ka tas, ka Velvet & Steel uzņēmusies pienākumu remontēt, ir pakalpojums, kas obligāti apliekams ar PVN saskaņā ar UStG 1. panta 1. punkta 1) apakšpunkta pirmo teikumu. Par Finanzamt paziņojumu par nodokli Velvet & Steel iesniedza sūdzību, ko Finanzamt noraidīja 2003. gada 10. jūnijā.

11     2003. gada 14. jūlijā Velvet & Steel šo lēmumu apstrīdēja FinanzgerichtHamburg [Hamburgas Finanšu tiesā]. Pamatojoties uz argumentu, ka nav izpildīta neviena no abām saistībām, ko tā uzņēmusies, tā šajā tiesā uzsvēra, ka attiecīgās darbības ir jāuzskata par “saistību uzņemšanos” UStG 4. panta 8. punkta g) apakšpunkta nozīmē, ar ko valsts tiesībās ir transponēts Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts. Turpretim Finanzamt apgalvoja, ka Kopienu tiesību normās paredzēta tikai finanšu saistību uzņemšanās, tādējādi nekustamā īpašuma remonta saistību uzņemšanās ietilpst pienākumu sniegt pakalpojumu kategorijā.

12     Iesniedzējtiesa jautā, vai pienākuma remontēt nekustamo īpašumu uzņemšanās ir no apgrozījuma nodokļa atbrīvots darījums atbilstoši UStG 4. panta 8. punkta g) apakšpunktam. Tā uzskata, ka minētā panta normās nav paredzēts, ka atbrīvojums attiecas tikai uz finanšu saistībām. Tā tomēr šaubās par šīs interpretācijas atbilstību Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punktam, jo pretēji vācu un franču valodas redakcijām šīs Sestās direktīvas tiesību normas angļu valodas redakcijā nav paredzēta vispārīga saistību uzņemšanās, bet tikai tādas to īpašas formas kā garantija un nodrošinājumi. Ar šādiem nosacījumiem Finanzgericht Hamburg nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Sestās direktīvas [..] 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkta “darījumu ar kredītu garantijām [saistību uzņemšanās]” jēdziens ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas tikai uz finanšu saistībām, vai arī šī tiesību norma ietver arī citas saistības, piemēram, pienākumu sniegt pakalpojumu?”

 Par prejudiciālo jautājumu

13     Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka “saistību uzņemšanās” jēdziens izslēdz no šīs tiesību normas piemērošanas jomas saistības, kas nav finanšu saistības, kā, piemēram, saistības remontēt nekustamo īpašumu.

14     Ievadā ir jāatgādina, ka termini, kas lietoti, lai raksturotu Sestās direktīvas 13. pantā paredzētos atbrīvojumus, ir interpretējami sašaurināti, jo šie atbrīvojumi ir atkāpe no vispārējā principa, ka PVN tiek piemērots katram pakalpojumam, ko nodokļu maksātājs sniedz par atlīdzību (skat. it īpaši 2005. gada 3. marta spriedumu lietā C‑472/03 Arthur Andersen, Krājums, I‑1719. lpp., 24. punkts; 2006. gada 9. februāra spriedumu lietā C‑415/04 Stichting Kinderopvang Enschede, Krājums, I‑1385. lpp., 13. punkts, un 2006. gada 13. jūlija spriedumu lietā C‑89/05 United Utilities, Krājums, I‑6813. lpp., 21. punkts).

15     No pastāvīgās judikatūras izriet arī, ka minētie atbrīvojumi ir autonomi Kopienu tiesību jēdzieni, kuru mērķis ir novērst PVN režīma atšķirīgu piemērošanu dalībvalstīs (2003. gada 20. novembra spriedums lietā C‑8/01 Taksatorringen, Recueil, I‑13711. lpp., 37. punkts, un 2005. gada 1. decembra spriedums apvienotajās lietās C‑394/04 un C‑395/04 Ygeia, Krājums, I‑10373. lpp., 15. punkts).

16     Tādējādi Kopienu tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Kopienu oficiālo valodu versijas (skat. 1995. gada 7. decembra spriedumu lietā C‑449/93 Rockfon, Recueil, I‑4291. lpp., 28. punkts, un 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā C‑280/04 Jyske Finans, Krājums, I‑10683. lpp., 31. punkts).

17     Šajā sakarā ir jākonstatē, ka Sestā direktīva neietver tās 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punktā minētā “saistību uzņemšanās” jēdziena definīciju.

18     Salīdzinoši analizējot Sestās direktīvas tiesību normas dažādu valodu redakcijas, redzamas jēdziena “saistību uzņemšanās” terminoloģiskās atšķirības. Atsevišķās valodu redakcijās, kā vācu, franču un itāļu, šim izteikumam ir vispārīga nozīme, bet citu valodu redakcijās, kā angļu un spāņu, ir skaidri izdarīta atsauce uz finanšu saistībām.

19     Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienā no valodu redakcijām lietots kādas Kopienu tiesību normas formulējums nevar būt vienīgais šīs tiesību normas interpretācijas pamats, kā arī tam šajā sakarā nevar piešķirt priekšrocības attiecībā pret pārējām valodu redakcijām. Šāda pieeja nebūtu savienojama ar Kopienu tiesību vienveidīgas piemērošanas prasību. (skat. 1998. gada 12. novembra spriedumu lietā C‑149/97 Institute of the Motor Industry, Recueil, I‑7053. lpp., 16. punkts).

20     Ja pastāv valodu atšķirības, par attiecīgā izteikuma saturu nevar spriest, pamatojoties tikai uz teksta interpretāciju. Tādējādi šis jēdziens ir jāinterpretē kontekstā, kurā tas ir iekļauts, atbilstoši tā mērķim un Sestās direktīvas sistēmai (šajā sakarā skat. 1997. gada 5. jūnija spriedumu lietā C‑2/95 SDC, Recueil, I‑3017. lpp., 22. punkts; 2005. gada 3. marta spriedumu lietā C‑428/02 FondenMarselisborg Lystbådehavn, Krājums, I‑1527. lpp., 42. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Jyske Finans, 31. punkts).

21     Attiecībā uz šī jēdziena kontekstu jāatgādina, ka Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa attiecas ne tikai uz saistību uzņemšanos, bet arī uz starpniecību un garantiju, un citu nodrošinājumu uzņemšanos, kā arī kredītu garantiju pārvaldi. Ir skaidrs, ka visi šie darījumi pēc sava rakstura ir finanšu pakalpojumi.

22     Tāds pat secinājums attiecas uz citiem Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 1. un 3.–6. punktā norādītajiem darījumiem. 1. punkts attiecas uz kredītiem; 3. punkts attiecas uz noguldījumu kontiem, norēķinu kontiem, maksājumiem, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem tirdzniecības dokumentiem, 4. punkts – uz maksāšanas līdzekļiem, 5. punkts – uz akcijām un citām daļām, 6. punkts – uz kopīgo ieguldījumu fondu vadīšanu. Lai gan šos darījumus, kas definēti atkarībā no sniegto pakalpojumu rakstura, veic ne tikai bankas vai finanšu iestādes (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā SDC, 32. punkts; 2003. gada 26. jūnija spriedumu lietā C‑305/01 MKG‑Kraftfahrzeuge‑Factoring, Recueil, I‑6729. lpp., 64. punkts, un 2006. gada 4. maija spriedumu lietā C‑169/04 Abbey National, Krājums, I‑4027. lpp., 66. punkts), tomēr kopumā tie ietilpst finanšu darījumu jomā.

23     Šajā lietā saistību remontēt nekustamo īpašumu uzņemšanās pēc sava rakstura nav finanšu darījums Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi tā neietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā.

24     Šo interpretāciju pirmām kārtām apstiprina finanšu darījumu atbrīvojuma no nodokļa mērķis, kā paskaidrots Eiropas Kopienu Komisijas rakstveida paskaidrojumos, atvieglot nodokļa uzlikšanas bāzes, kā arī atskaitāmā PVN summas noteikšanu un novērst patēriņa kredīta izmaksu pieaugumu. Tā kā saistību remontēt nekustamo īpašumu uzņemšanās aplikšana ar PVN nerada šādas grūtības, šis darījums nav atbrīvojams no nodokļa.

25     Līdz ar to ne Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkta teksts, ne tā konteksts neļauj secināt, ka Kopienu likumdevēja mērķis būtu atbrīvot no PVN saistību, kas nav finanšu saistības, uzņemšanos. No minētā izriet, ka šāda saistību uzņemšanās tiek aplikta ar PVN.

26     Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka “darījumu ar kredītu garantijām [saistību uzņemšanās]” jēdziens izslēdz no šīs tiesību normas piemērošanas jomas saistības, kas nav finanšu saistības, kā, piemēram, saistības remontēt nekustamo īpašumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

27     Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

13. panta B daļas d) apakšpunkta 2. punkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EKK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir jāinterpretē tā, ka “darījumu ar kredītu garantijām [saistību uzņemšanās]” jēdziens izslēdz no šīs tiesību normas piemērošanas jomas saistības, kas nav finanšu saistības, kā, piemēram, saistības remontēt nekustamo īpašumu.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.