Lieta C‑495/04

A. C. Smits-Koolhoven

pret

Staatssecretaris van Financiën

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Direktīva 95/59 – Nodokļi, kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu – Zālaugu cigaretes – Lietošana vienīgi medicīniskiem mērķiem

Tiesas spriedums (ceturtā palāta) 2006. gada 30. martā 

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem — Tiesību aktu saskaņošana — Nodokļi, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu

(Padomes Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkts)

Direktīvas 95/59 par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka cigaretes bez tabakas, kuras nesatur vielas ar medicīnisku iedarbību, taču kuras tiek noformētas un tirgotas kā līdzeklis, kas palīdz atmest smēķēšanu, nav “lietojamas vienīgi medicīniskiem mērķiem” šīs normas otrās daļas izpratnē.

Faktiski ar apsvērumiem, kas ir saistīti ar izstrādājuma noformējumu, tirdzniecību vai uztveri, pašiem par sevi nepietiek, lai uz izstrādājumu varētu attiecināt Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto atkāpi.

(sal. ar 32. un 35. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2006. gada 30. martā (*)

Direktīva 95/59 – Nodokļi, kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu – Zālaugu cigaretes – Lietošana vienīgi medicīniskiem mērķiem

Lieta C‑495/04

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 26. novembrī un kas Tiesā reģistrēts šajā pašā dienā, tiesvedībā

A. C. Smits-Koolhoven

pret

Staatssecretaris van Financiën.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič] un E. Levits (referents),

ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano],

sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 19. oktobrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       A. K. Smitsas-Kolhofenas [A. C. Smits-Koolhoven] vārdā – K. H. Baumeisters [C. H. Bouwmeester] un B. S. Mulīrs [B. S. Mulier], advocaten,

–       Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un D. Dž. M. de Hrāve [D. J. M. de Grave], pārstāvji,

–       Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un K. Jurgensena-Mersjē [C. Jurgensen-Mercier], pārstāvji,

–       Somijas valdības vārdā – A. Gimaraeša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski], pārstāve,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Gross [K. Gross] un A. Veimārs [A. Weimar], pārstāvji,

ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 291, 40. lpp.), 7. panta 2. punkta interpretāciju.

2       Šo lūgumu ir iesniegusi Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) saistībā ar prāvu starp Smitsu-Kolhofenu [Smits‑Koolhoven] un Staatssecretaris van Financiën (Valsts Finanšu sekretārs) attiecībā uz akcīzes nodokļa iekasēšanu par zālaugu cigaretēm.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

3       Tabakas izstrādājumi tiek aplikti ar Kopienā saskaņotu akcīzes nodokli. Direktīva 95/59 nosaka dažādas izstrādājumu kategorijas, kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli, un paredz tā aprēķināšanas metodes.

4       Šīs direktīvas 4. panta 1. punkts jēdzienu “cigaretes” definē šādi:

“Par cigaretēm uzskata:

a) tabakas rullīšus, ko var smēķēt tādus, kādi tie ir, un kas nav cigāri vai cigarillas 3. panta nozīmē;

b) tabakas rullīšus, kas bez rūpnieciskiem paņēmieniem ielikti cigarešu papīra čaulītēs;

c) tabakas rullīšus, kas bez rūpnieciskiem paņēmieniem ietīti cigarešu papīrā.

[..]”

5       Jēdziens “smēķējamā tabaka” ir definēts minētās direktīvas 5. pantā.

6       Šīs pašas direktīvas 7. panta 2. punkts nosaka:

“Izstrādājumus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, bet citādi atbilst 4. vai 5. pantā norādītajiem kritērijiem, uzskata par cigaretēm vai smēķējamo tabaku.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas izstrādājumus, kuru sastāvā nav tabakas un kurus lieto vienīgi medicīniskiem mērķiem, neuzskata par tabakas izstrādājumiem”.

7       Padomes 1965. gada 26. janvāra Direktīvas 65/65/EEK par normatīvu vai administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz medikamentiem (OV 1965, 22, 369. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/39/EEK, ar kuru groza Direktīvas 65/65/EEK, 75/318/EEK un 75/319/EEK par medikamentiem (OV L 214, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 65/65”), 1. panta 2. punktā jēdziens “medikaments” definēts kā “ikviena viela vai vielu kombinācija, kas paredzēta cilvēku vai dzīvnieku slimību ārstēšanai vai novēršanai”, vai “ikviena viela vai vielu kombinācija, ko var dot cilvēkam vai dzīvniekam, lai veiktu medicīnisko diagnozi vai atjaunotu, izlabotu vai grozītu cilvēka vai dzīvnieka fizioloģiskās funkcijas.”

 Valsts tiesību akti

8       Saskaņā ar Nīderlandes 1991. gada 31. oktobra likuma par akcīzes nodokli (Wet op de accijns, Stb. 1991, Nr. 561) 1. panta 1. punkta f) apakšpunktu tabakas izstrādājumi tiek aplikti ar akcīzes nodokli.

9       Šī likuma 64. panta 1. punkts, kas Nīderlandes tiesībās transponē Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta otro daļu, nosaka:

“Ievērojot nosacījumus un ierobežojumus, kas nosakāmi saskaņā ar vispārējām administratīvo tiesību normām, akcīzes nodokļa atbrīvojums tiek piešķirts attiecībā uz šādu preču laišanu tirgū un importu:

[..]

f) cigaretes un smēķējamā tabaka, kas pilnībā sastāv no vielām, kuras nav tabaka un kas acīmredzami paredzētas izmantošanai medicīniskiem mērķiem.”

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

10     Faktu rašanās laikā Smitsa-Kolhofena (turpmāk tekstā – “prasītāja pamata lietā”) vairumtirdzniecībā pārdeva izstrādājumu, kas tika dēvēts par “zālaugu cigaretēm”, lai tās pārdotu mazumtirdzniecībā. Tās bija cigaretes bez tabakas, kuru sastāvā bija augi, it īpaši labiatae saimes zālaugi.

11     Šīs cigaretes tika izgatavotas no vielām, kurām nepiemīt ārstnieciska iedarbība, un tās tika pārdotas bez ārsta receptes, taču vienīgi aptiekās un homeopātiskajās aptiekās. Uz katras cigarešu paciņas tika izvietota uzlīme ar uzrakstu “ārstnieciskās zālaugu cigaretes”; turklāt izstrādājumam tika pievienota lietošanas pamācība, kurā šīs cigaretes tika aprakstītas kā līdzeklis, kas palīdz atmest smēķēšanu. Šo pamācību bija apstiprinājusi Keuringsraad Openlijke Aanprijzing Geneesmiddelen/Keuringsraad Aanprijzing Gezondheidsproducten (Medicīnisko izstrādājumu reklāmas uzraudzības padome/Ārstniecisko izstrādājumu reklāmas uzraudzības padome, turpmāk tekstā – “KOAG/KAG”) – nevalstiska organizācija, kas ir atbildīga par reklāmas, kura attiecas uz medikamentiem un ārstniecības izstrādājumiem, uzraudzību.

12     Par šīm cigaretēm netika maksāts akcīzes nodoklis. 1995. gada 20. jūlijā valsts iestādes prasītājai pamata lietā nosūtīja vēstuli, norādot, ka attiecībā uz akcīzes nodokļa iekasēšanu zālaugu cigaretes ir jāuzskata par cigaretēm un tātad – par tabakas izstrādājumiem – un ka uz šīm cigaretēm nav attiecināms Nīderlandes likuma par akcīzes nodokli 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa, jo tās nav paredzētas izmantošanai medicīniskiem mērķiem.

13     Tā rezultātā attiecībā uz prasītāju pamata lietā tika veikta nodokļa apjoma precizēšana par laika posmu no 1995. gada 1. augusta līdz 1999. gada 15. jūnijam par akcīzes nodokli, ar ko apliekami tabakas izstrādājumi.

14     Tā kā prasītājas pamata lietā iesniegtā sūdzība tika noraidīta, tā iesniedza prasību Gerechtshof te Leeuwarden (Leuvārdenas Apelācijas tiesa). Ar 2002. gada 5. augusta spriedumu šī tiesa apstiprināja nodokļa apjoma precizējumu attiecībā uz akcīzes nodokli par tabakas izstrādājumiem.

15     Ņemot vērā, ka Gerechtshof te Leeuwarden bija izmantojusi pārāk ierobežojošu Nīderlandes likuma par akcīzes nodokli 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītā jēdziena “medicīniski mērķi” interpretāciju, prasītāja pamata prāvā iesniedza kasācijas sūdzību Hoge Raad der Nederlanden [Nīderlandes Augstākā tiesa], kura izlēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai uz tāda veida zālaugu cigaretēm kā izskatāmajā lietā, kas, kā ir konstatēts, nesatur vielas ar medicīnisku iedarbību, bet kuras ar [KOAG/KAG] atļauju tiek pārdotas ar norādi “Medicīniskās zāļu cigaretes” kā līdzeklis, kas palīdz atmest smēķēšanu, attiecas atkāpe, ko Direktīvas 95/59 [..] 7. panta 2. punkts nosaka precēm, kuras tiek lietotas vienīgi medicīniskiem mērķiem?”

 Par prejudiciālo jautājumu

16     Ar savu prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka cigaretes bez tabakas, kas nesatur vielas ar medicīnisku iedarbību, taču kuras tiek noformētas un tirgotas kā līdzeklis, kas palīdz atmest smēķēšanu, tiek lietotas “vienīgi medicīniskiem mērķiem” šīs normas otrās daļas izpratnē.

17     Ievadā jāatgādina, ka Direktīva 95/59 tika pieņemta saistībā ar politiku, kas vērsta uz akcīzes nodokļu tabakas izstrādājumiem struktūru harmonizāciju, lai nodrošinātu, ka netiek izkropļota konkurence starp atšķirīgām tabakas izstrādājumu kategorijām, kuras ietilpst vienā grupā (2000. gada 19. oktobra spriedums lietā C‑216/98 Komisija/Grieķija, Recueil, I‑8921. lpp., 18. punkts). Lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu, šajā direktīvā ietvertie jēdzieni ir jāinterpretē autonomi, pamatojoties uz attiecīgo normu vārdisko formulējumu un minētās direktīvas izvirzītajiem mērķiem (skat. šajā sakarā 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C‑389/02 Deutsche See‑Bestattungs‑Genossenschaft, Recueil, I‑3537. lpp., 19. punkts).

18     Šajā kontekstā ir jāatzīmē, ka Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta pirmā daļa paredz vispārēju noteikumu, saskaņā ar kuru cigaretēm un smēķējamajai tabakai pielīdzina izstrādājumus, kuri, kaut arī tie pilnībā vai daļēji sastāv no vielām, kuras nav tabaka, tomēr atbilst citiem šīs direktīvas 4. vai 5. pantā paredzētajiem cigarešu un smēķējamās tabakas kritērijiem. Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 7. panta 2. punkta otro daļu šis noteikums neattiecas vienīgi uz tiem izstrādājumiem, kuri, pirmkārt, nesatur tabaku un, otrkārt, kurus lieto “vienīgi medicīniskiem mērķiem”. Tātad šī panta daļa paredz nošķirt divus izstrādājumu, kuri nesatur tabaku, veidus atkarībā no tā, vai tie ir lietojami šādiem mērķiem vai nē, un vienīgi uz pirmo izstrādājumu veidu attiecas minētā atkāpe.

19     Tāpēc ir nepieciešams noteikt kritērijus, kas ļautu nošķirt izstrādājumus, kuri lietojami vienīgi medicīniskiem mērķiem, no izstrādājumiem, kas šādiem mērķiem nav paredzēti vai kuri nav lietojami vienīgi šādiem mērķiem.

20     Ņemot vērā nolēmumu, šķiet, ka iesniedzējtiesa nevar izšķirties starp diviem kritērijiem, proti, cigarešu sastāvu un to noformējumu. Lai gan tas, ka cigaretes nesatur vielas ar medicīnisku iedarbību, mudina noliegt to lietojumu vienīgi medicīniskiem mērķiem, to noformējums ir arguments par labu tam, ka tās ir lietojamas šādiem mērķiem.

21     Izstrādājuma sastāva kritēriju var uzskatīt par atbilstīgu un, tātad, piemērotu, lai konstatētu medicīnisku lietojumu. Faktiski, izstrādājumu, kas satur vielas, kuru sadedzināšana un ieelpošana rada medicīnisku iedarbību uz cilvēka organismu, šīs iedarbības dēļ var objektīvi nošķirt no izstrādājuma, kas šādas vielas nesatur.

22     Tātad, lai izlemtu, vai izstrādājums varētu tikt lietots medicīniskiem mērķiem, ir jāpārbauda, vai šis izstrādājums satur vielas, kuru sadedzināšana un ieelpošana rada zinātniski atzītu ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisku iedarbību.

23     Netiek apstrīdēts, ka pamata lietā apskatāmās cigaretes šādas vielas nesatur.

24     Tomēr prasītāja pamata lietā apgalvo, ka, pat ja zālaugu cigaretes nesatur vielas, kam ir medicīniska iedarbība, pamata lietā apskatāmās zālaugu cigaretes ir lietojamas vienīgi medicīniskiem mērķiem, jo šo cigarešu smēķēšana palīdz pārvarēt pieradumu pie tabakas.

25     Šīs tēzes atzīšana novestu pie atzinuma, ka ikvienu cigareti, kura nesatur tabaku un kuru tāpēc ir iespējams patērēt kā aizstājēju, ir paredzēts lietot medicīniskiem mērķiem, kas būtu acīmredzamā pretrunā ar Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta otrās daļas sistēmu, kā tā precizēta šī sprieduma 18. punktā. Tāpēc šis arguments ir noraidāms.

26     Tāpēc ir jāpārliecinās, vai šajā situācijā cigaretes noformējumu var uzskatīt par nozīmīgu, novērtējot, vai cigaretes ir lietojamas vienīgi medicīniskiem mērķiem, un, tātad, lai konstatētu, vai noformējums var būt kritērijs cigarešu ar šādu lietojumu nošķiršanai no cigaretēm, kurām šis nav vienīgais lietojums.

27     Prasītāja pamata lietā šajā sakarā uzskata, ka būtu jāatzīst, ka šīs cigaretes ir lietojamas vienīgi medicīniskiem mērķiem, jo tās ar KOAG/KAG atļauju tiek noformētas kā cigaretes ar ārstnieciskām vai profilaktiskām īpašībām, tiek tirgotas kā medicīnisks izstrādājums un vidusmēra apdomīgi patērētāji tās uztver kā medicīniskus izstrādājumus.

28     Šis apgalvojums nav atzīstams, jo to, ka šādas cigaretes ir lietojamas medicīniskiem mērķiem, nevar secināt vienīgi no tā, kā tās tiek noformētas vai tirgotas, vai no tā, kā sabiedrība tās uztver, nepadarot Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta pirmo daļu bezjēdzīgu. Faktiski pietiktu mainīt izstrādājuma noformējumu vai tirdzniecības veidu, lai uz to būtu attiecināma šīs normas otrajā daļā paredzētā atkāpe, kā rezultātā šie izstrādājumi, kas citādi ir identiski, būtu pakļauti atšķirīgai attieksmei akcīzes nodokļa aspektā.

29     Turklāt Direktīva 95/59 šajā sakarā tās mērķa un 7. panta 2. punkta otrās daļas vārdiskā formulējuma ziņā atšķiras no Direktīvas 65/65, kuras 1. panta 2. punktā ir noteiktas divas alternatīvas un savstarpēji papildinošas medicīnisku izstrādājumu definīcijas, kuras, no vienas puses, norāda uz izstrādājumiem, kuri ir medicīniski izstrādājumi “to noformējuma dēļ”, un, no otras puses, uz izstrādājumiem, kuri ir medicīniski izstrādājumi “to lietojuma dēļ” (skat. 1983. gada 30. novembra spriedumu lietā 227/82 Van Bennekom, Recueil, 3883. lpp., 22. punkts, un 1992. gada 28. oktobra spriedumu lietā C‑219/91 Ter Voort, Recueil, I‑5485. lpp., 11. punkts).

30     Pirmkārt, Direktīvas 65/65, kura būtībā ir iecerēta, lai aizsargātu patērētājus, nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, mērķis attaisno šādu paplašinātu definīciju, piešķirot šai direktīvai plašu piemērošanas jomu. Kā Tiesa norādījusi iepriekš minētā sprieduma Van Bennekom 17. punktā, ar “noformējuma” kritēriju, kas izriet no šīs direktīvas 1. panta 2. punkta pirmās daļas, ir paredzēts aptvert ne vien medicīniskus izstrādājumus, kuriem patiesi ir terapeitiska vai medicīniska iedarbība, bet arī tādus izstrādājumus, kuri nav pietiekoši iedarbīgi vai kuriem nav tāda iedarbība, kādu patērētāji būtu tiesīgi sagaidīt, ņemot vērā to noformējumu, lai aizsargātu patērētāju ne vien no kaitīgiem vai toksiskiem medicīniskiem izstrādājumiem, bet arī no virknes izstrādājumu, kuri tiek izmantoti piemērotu līdzekļu vietā. Direktīvas 95/59 mērķis, kas atgādināts šī sprieduma 17. punktā, ir pilnīgi atšķirīgs un neattaisno šādu paplašinātu definīciju.

31     Otrkārt, tā kā Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta otrā daļa paredz atkāpi no vispārējā noteikuma, tā interpretējama sašaurināti, un to nevar piemērot izstrādājumiem, ja vienīgi to noformējums liek domāt, ka tie ir lietojami medicīniskiem mērķiem, ja vien to neapstiprina ar šo izstrādājumu īpašībām saistītas objektīvas iezīmes.

32     No tā izriet, ka ar apsvērumiem, kas ir saistīti ar izstrādājuma noformējumu, tirdzniecību vai uztveri, pašiem par sevi nepietiek, lai uz izstrādājumu varētu attiecināt Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto atkāpi.

33     Apstāklis, ka KOAG/KAG šo cigarešu noformējumu ir atļāvusi, šo novērtējumu nemaina. Ja šī iestāde, kas pašregulējuma kontekstā uzrauga labas prakses normu ievērošanu medikamentu un ārstniecības izstrādājumu reklāmā, atļauj noteiktu reklāmas veidu, tas nenozīmē, ka ir veikta attiecīgā izstrādājuma iespējamas lietojamības kādam potenciāli medicīniskam mērķim pārbaude, un tas nav izšķirošs faktors, novērtējot šī izstrādājuma ārstniecisko vai profilaktisko raksturu.

34     No iepriekš minētā izriet, ka cigaretes, kuras nesatur vielas, kurām ir medicīniska iedarbība, nevar atzīt par izstrādājumiem medicīniskai lietošanai.

35     Ņemot vērā visus šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 95/59 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka cigaretes bez tabakas, kuras nesatur vielas ar medicīnisku iedarbību, taču kuras tiek noformētas un tirgotas kā līdzeklis, kas palīdz atmest smēķēšanu, nav “lietojamas vienīgi medicīniskiem mērķiem” šīs normas otrās daļas izpratnē.

 Par tiesāšanās izdevumiem

36     Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka cigaretes bez tabakas, kuras nesatur vielas ar medicīnisku iedarbību, taču kuras tiek noformētas un tirgotas kā līdzeklis, kas palīdz atmest smēķēšanu, nav “lietojamas vienīgi medicīniskiem mērķiem” šīs normas otrās daļas izpratnē.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – holandiešu.