Lieta C‑286/04 P

Eurocermex SA

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācija – Kopienas preču zīme – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts – Trīsdimensiju formas pudele ar garu kakliņu, kurā ir ievietota citrona šķēle – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspēja

Tiesas spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 30. jūnijā 

Sprieduma kopsavilkums

1.     Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Absolūtie atteikuma pamatojumi — Apzīmējuma atšķirtspējas neesamība — Preču zīme, kas veidota no vairākiem elementiem — Kompetentās iestādes iespēja veikt katra preču zīmes elementa pārbaudi — Nepieciešamība ņemt vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, ko rada kombinācija kopumā

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.     Apelācija — Pamati — Pirmās instances tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana — Attiecīgās tiesību kļūdas neidentificēšana — Nepieņemamība

(EK līguma 225. pants; Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts)

1.     Lai novērtētu, vai preču zīmei trūkst atšķirtspējas vai nē Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids. Tas tomēr nenozīmē, ka kompetentā iestāde, kuras pienākums ir pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteikto preču zīmi sabiedrība var uztvert kā izcelsmes norādi, nevarētu sākumā secīgi pārbaudīt dažādos elementus, kas izmantoti šīs preču zīmes attēlošanai. Faktiski, veicot visaptverošu vērtējumu, minētajai iestādei varētu būt lietderīgi pārbaudīt katru attiecīgās preču zīmes sastāvdaļu.

Šajā kontekstā tomēr ir jāpamatojas uz to, kā vidusmēra patērētājs uztver šo preču zīmi kopumā, nevis uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru, ja katram elementam atsevišķi trūkst atšķirtspējas, tās trūkst arī to kombinācijai, noliedzot, ka tādam apstāklim kā fantāzijas elementam ir jebkāda nozīme, lai gan tas bija jāņem vērā, veicot šo pārbaudi.

(sal. ar 22.–23. un 26.–27. punktu)

2.     No EK līguma 225. panta, Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas un Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda sprieduma, kuru lūdz atcelt, apstrīdētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, ar ko konkrēti pamato šo lūgumu.

Apelācijas sūdzība, kurā pat nav ietverta argumentācija, lai konkrēti identificētu tiesību kļūdu, kas ļauj apšaubīt pārsūdzēto spriedumu, bet kas aprobežojas ar Pirmās instances tiesā jau izvirzīto pamatu un argumentu atkārtošanu, neatbilst šīm prasībām. Šāda apelācijas sūdzība faktiski ir lūgums vienkārši pārskatīt Pirmās instances tiesai iesniegto prasības pieteikumu, kas neietilpst Tiesas kompetencē.

(sal. ar 42. un 49.–50. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2005. gada 30. jūnijā (*)

Apelācija – Kopienas preču zīme – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts – Trīsdimensiju formas pudele ar garu kakliņu, kurā ir ievietota citrona šķēle – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspēja

Lieta C‑286/04 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, kas iesniegta 2004. gada 29. jūnijā,

Eurocermex SA, Evera [Evere] (Beļģija), ko pārstāv A. Bertrāns [A. Bertrand], avocat,

prasītāja,

otrs lietas dalībnieks –

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs      (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Rasats [A. Rassat], pārstāvis,

atbildētājs pirmajā instancē.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts], K. Šīmans [K. Schiemann], E. Juhāss [E. Juhász] un M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents),

ģenerāladvokāts D. Ruiss‑Harabo Kolomers [D. Ruiz‑Jarabo Colomer],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, par to, ka lieta izskatāma bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Ar savu apelācijas sūdzību Eurocermex SA lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā Eurocermex SA/ITSB (Forme d'une bouteille de bière) (T‑399/02, Recueil, II‑1391. lpp.; turpmāk tekstā – “Pārsūdzētais spriedums”), ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja tās prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – “ITSB”) Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 21. oktobra lēmumu lietā R 188/2002‑1, ar ko ir atteikts reģistrēt trīsdimensiju preču zīmi, kas ir pudele ar garu kakliņu, kurā ir ievietota citrona šķēle, ar dzeltenas un zaļas krāsas pieteikumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”).

 Atbilstošās tiesību normas

2       Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. pantā ar nosaukumu “Absolūta [Absolūts] atteikuma pamatojums” ir noteikts:

“1. Nereģistrē:

[..]

b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas];

[..]

3.      Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga [ieguvusi atšķirtspēju] attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta”.

 Prāvas priekšvēsture

3       1998. gada 27. novembrī prasītāja, kuras komercdarbība ir meksikāņu alus “CORONA” pārdošana un izplatīšana Eiropas teritorijā, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94 ITSB iesniedza Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

4       Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir trīsdimensiju formas krāsaina caurspīdīga stikla pudele, kurā ir iepildīts dzeltens šķidrums, ar garu kakliņu, kurā ir ievietota citrona šķēle ar zaļu mizu.

      

5       Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 16., 25., 32. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

6       Ar 2001. gada 21. decembra lēmumu ITSB pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm “alus, minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi, augļu sulas” un attiecībā uz “restorānu, bāru, uzkodu bāru” pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē, pamatojoties uz to, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei trūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un to, ka prasītāja nav pierādījusi, ka minētā preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju.

7       ITSB Apelāciju pirmā padome, pieņemot Apstrīdēto lēmumu, atcēla pārbaudītāja lēmumu daļā, kurā tas atteica reģistrāciju attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm “minerālūdeņi”. Pārējā daļā tā apstiprināja pārbaudītāja lēmumu.

 Process Pirmās instances tiesā un Pārsūdzētais spriedums

8       Prasītāja cēla prasību Pirmās instances tiesā, lūdzot atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā, kurā attiecīgās preču zīmes reģistrācija tika atteikta attiecībā uz precēm “alus, gāzētie ūdeņi, augļu sulas” un “restorānu, bāru, uzkodu bāru” pakalpojumiem.

9       Prasītāja ar savu pirmo pamatu norāda, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un ar otro pamatu norāda, ka jebkurā gadījumā preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju šīs pašas regulas 7. panta 3. punkta izpratnē.

10     Attiecībā uz pirmo pamatu Pirmās instances tiesa, it īpaši balstoties uz savu 2002. gada 2. jūlija spriedumu lietā T‑323/00 SAT.1/ITSB (SAT.2) (Recueil, II‑2839. lpp.), Pārsūdzētā sprieduma 18. punktā nosprieda, ka preču zīmes, kurām trūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, “it īpaši ir tādas, kuras, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, tirdzniecībā parasti izmanto, lai apzīmētu attiecīgās preces vai pakalpojumus, vai tādas, attiecībā uz kurām ir vismaz konkrētas norādes, kas ļauj spriest, ka tās var izmantot šādā veidā”.

11     Šī paša sprieduma 25. punktā Pirmās instances tiesa norādīja – tas, ka vērtējot kombinētās preču zīmes (kāda ir reģistrācijai pieteiktā preču zīme) atšķirtspēju, preču zīme ir jānovērtē kopumā, nav pretrunā ar secīgu minētās preču zīmes atsevišķu sastāvdaļu pārbaudi.

12     Attiecībā, pirmkārt, uz “alu, gāzētiem ūdeņiem, augļu sulām” Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 30. punktā – pēc tam, kad secīgi bija pārbaudījusi preču zīmē attēloto pudeli (26. un 27. punkts), citrona šķēli (28. punkts) un izmantotās krāsas (29. punkts) – secināja: “tā kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no elementiem, no kuriem katru tirdzniecībā parasti var izmantot, lai apzīmētu preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces, tai trūkst atšķirtspējas attiecībā uz šīm precēm”.

13     Šī sprieduma 31. punktā Pirmās instances tiesa nosprieda: “Fakts, ka kombinētā preču zīme sastāv tikai no elementiem, kuriem trūkst atšķirtspējas attiecībā uz attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, ļauj secināt, ka šo preču zīmi, aplūkotu kopumā, tirdzniecībā parasti var izmantot arī, lai attēlotu šīs preces vai pakalpojumus ([iepriekš minētais Pirmās instances tiesas] spriedums lietā SAT.1/ITSB (SAT.2), 49. punkts)”, un ka “šādu secinājumu var atspēkot tikai tad, ja noteiktas norādes, it īpaši tādas kā dažādo elementu kombinācijas veids, norāda – kombinētā preču zīme, aplūkota kopumā, nozīmē vairāk nekā tās sastāvdaļu summa”.

14     Minētā sprieduma 32. punktā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka šādu norāžu nav, it īpaši tādēļ, ka “attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes struktūru, kam raksturīgs tas, ka citrona šķēle ir ievietota pudeles kakliņā, ir grūti iztēloties, ka šos elementus varētu sakombinēt citādi kā tikai trīsdimensiju formā”, un ka “tas ir vienīgais veids, kādā dzērienam, ja to dzer tieši no pudeles kakliņa, var pievienot citrona šķēli vai ceturtdaļu citrona”. Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 33. un 34. punktā piebilda, ka “iespējamās atšķirības starp reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un citu pudeļu, kurās iepilda attiecīgos dzērienus, formu un krāsu nevar ietekmēt [šo] secinājumu [par to, ka minētajai preču zīmei trūkst atšķirtspējas”.

15     Tādēļ Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 35. punktā nosprieda, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nebija piemērota, lai individualizētu tādas preces kā “alus, gāzētie ūdeņi, augļu sulas” un atšķirtu tās no precēm, kurām ir cita komerciālā izcelsme, un tādējādi attiecībā uz šīm precēm tai trūkst atšķirtspējas.

16     Otrkārt, attiecībā uz “restorānu, bāru, uzkodu bāru” pakalpojumiem Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 36. punktā norādīja, ka šo pakalpojumu mērķis ir pārdot tādas preces kā “alus, gāzētie ūdeņi, augļu sulas”, un apstāklis, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi tirdzniecībā parasti var izmantot, lai apzīmētu šīs preces, ir konkrēta norāde, kas ļauj secināt, ka šo preču zīmi tirdzniecībā parasti var izmantot, lai apzīmētu arī minētos pakalpojumus, un līdz ar to tai trūkst atšķirtspējas attiecībā uz šiem pakalpojumiem.

17     Attiecībā uz otro pamatu Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 50.–54. punktā norādīja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju visā Kopienā, kā to paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts.

 Apelācijas sūdzība

18     Savā apelācijas sūdzībā, kuras pamatojumam ir izvirzīti divi pamati, prasītāja lūdz Eiropas Kopienu Tiesu:

–       atcelt Pārsūdzēto spriedumu;

–       atcelt Apstrīdēto lēmumu.

19     ITSB lūdz Eiropas Kopienu Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

Par pirmo daļu – reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējā iespaida ņemšanu vērā

20     Ar sava pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, nav analizējusi kopējo iespaidu, ko rada šī preču zīme, lai gan tas bija jādara, bet ieņēmusi nepareizu nostāju, kas izpaudās, sadalot minēto preču zīmi sastāvdaļās un atsevišķi pārbaudot pudeles formu, ceturtdaļu citrona un izmantotās krāsas.

21     ITSB paskaidro, ka no Pārsūdzētā sprieduma 25. un 31.–36. punkta izriet – Pirmās instances tiesa, secinot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei trūkst atšķirtspējas saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, pamatojās uz iepriekš minētās preču zīmes pārbaudi, kas veikta, aplūkojot to kopumā.

22     Kā to vairākkārt ir atkārtojusi Tiesa un kā to, starp citu, atgādināja Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 25. punktā, vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselu un neveic tās dažādo detaļu pārbaudi. Turklāt, lai novērtētu, vai preču zīmei trūkst atšķirtspējas vai nē, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids (skat. it īpaši 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās no C‑468/01 P līdz C‑472/01 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑5141. lpp., 44. punkts, un 2004. gada 7. oktobra spriedumu lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Recueil, I‑9165. lpp., 20. punkts).

23     Tas tomēr nenozīmē, ka kompetentā iestāde, kuras pienākums ir pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteikto preču zīmi sabiedrība var uztvert kā izcelsmes norādi, nevarētu sākumā secīgi pārbaudīt dažādos elementus, kas izmantoti šīs preču zīmes attēlošanai. Faktiski, veicot visaptverošu vērtējumu, minētajai iestādei varētu būt lietderīgi pārbaudīt katru attiecīgās preču zīmes sastāvdaļu (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Procter & Gamble/ITSB, 45. punkts).

24     Izskatāmajā lietā Pirmās instances tiesa pēc tam, kad Pārsūdzētā sprieduma 26.–29. punktā tā bija secīgi pārbaudījusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sastāvā esošo pudeli, citrona šķēli un izmantotās krāsas, šī paša sprieduma 30. punktā secināja, ka iepriekš minētā preču zīme ir tādu elementu kombinācija, kurā katram elementam trūkst atšķirtspējas attiecībā uz “alu, gāzētiem ūdeņiem, augļu sulām”.

25     Pārsūdzētā sprieduma 31. punktā Pirmās instances tiesa nosprieda: “Fakts, ka kombinētā preču zīme [kāda ir reģistrācijai pieteiktā preču zīme] sastāv tikai no elementiem, kuriem trūkst atšķirtspējas attiecībā uz attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, ļauj secināt, ka šo preču zīmi, aplūkotu kopumā, tirdzniecībā parasti var izmantot arī, lai attēlotu šīs preces vai pakalpojumus”.

26     Arī Tiesa savā 2004. gada 16. septembra spriedumā lietā SAT.1/ITSB (lieta C‑329/02 P, Recueil, I‑8317. lpp., 35. punkts) nosprieda – lai novērtētu, vai kombinētajai preču zīmei netrūkst atšķirtspējas, ir jāpamatojas uz to, kā vidusmēra patērētājs uztver šo preču zīmi kopumā, nevis uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru, ja katram elementam atsevišķi trūkst atšķirtspējas, tās trūkst arī to kombinācijai.

27     Šajā lietā, kas attiecas uz sintagmas “SAT.2” kā preču zīmes reģistrāciju, Tiesa atcēla iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā SAT.1/ITSB (SAT.2) tādēļ, ka atteikums reģistrēt šo sintagmu balstījās uz minēto pieņēmumu. Tiesa konstatēja, ka Pirmās instances tiesa tikai pakārtoti pārbaudīja sintagmas radīto kopējo iespaidu, jo noliedza, ka tādam apstāklim kā fantāzijas elementam ir jebkāda nozīme lietā, lai gan tas bija jāņem vērā, veicot šo pārbaudi (iepriekš minētais Tiesas spriedums lietā SAT.1/ITSB, 35. punkts).

28     Pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes katras sastāvdaļas pārbaudi līdzīgi uzskatīja, ka ir jāpieņem, ka šai preču zīmei trūkst atšķirtspējas. Tomēr atšķirībā no vērtējuma, ko tā veica iepriekš minētajā spriedumā lietā SAT.1/ITSB (SAT.2), Pirmās instances tiesa šo izpēti veica, detalizēti pārbaudot, vai minētajai preču zīmei, aplūkotai kopumā, trūkst šīs atšķirtspējas vai nē.

29     Pārsūdzētā sprieduma 32. punktā Pirmās instances tiesa atzina, ka “it īpaši attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes struktūru – kam raksturīgs tas, ka citrona šķēle ir ievietota pudeles kakliņā – ir grūti iztēloties, ka šos elementus varētu sakombinēt citādi kā vien trīsdimensiju formā”, ka “tas ir vienīgais veids, kādā dzērienam, ja to dzer tieši no pudeles kakliņa, var pievienot citrona šķēli vai ceturtdaļu citrona”, un ka līdz ar to “veids, kādā ir kombinēti attiecīgās preču zīmes elementi, nevar tai nodrošināt atšķirtspēju”.

30     Turklāt šī sprieduma 33. punktā Pirmās instances tiesas nosprieda, ka “iespējamās atšķirības starp reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un citu pudeļu, kurās iepilda attiecīgos dzērienus, formu un krāsu nevar ietekmēt šo secinājumu [par to, ka minētajai preču zīmei trūkst atšķirtspējas]” tādēļ, ka, “aplūkojot reģistrācijai pieteikto preču zīmi kopumā, tā būtiski neatšķiras no attiecīgo preču iepakojuma standarta formām, kuras parasti izmanto tirdzniecībā, bet vairāk šķiet kā viens no šo formu variantiem”.

31     Visbeidzot, minētā sprieduma 35. punktā Pirmās instances tiesa secināja, ka “vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztver kā tādu, kas nespēj individualizēt preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un nespēj tās atšķirt no precēm, kurām ir cita komerciālā izcelsme”.

32     No tā izriet, ka Pirmās instances tiesa, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, pareizi balstījās uz kopējo iespaidu, ko rada reģistrācijai pieteiktās preču zīmes forma un krāsu salikums, kā arī uz judikatūras prasībām, kas minētas šī sprieduma 22. punktā.

33     Tādēļ pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

 Par otro daļu – reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas atzīšanu

34     Prasītāja, izvirzot pirmā pamata otro daļu, apgalvo – ITSB Apelāciju pirmās padomes norādītie dokumenti ļauj spriest, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme pilnībā ļauj patērētājiem identificēt tās aptverto preču izcelsmi.

35     Attiecībā uz pudeli, kas ir attēlota reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un kurā iepilda alu “CORONA”, prasītāja izvirza trīs argumentus. Vispirms tā atsaucas uz to, ka, izņemot dažas meksikāņu alus šķirnes, kuru ražotāji šajā sakarā ir sodīti, alu, ko pārdod Kopienas tirgū, pilda lielās pudelēs ar smagnēju pamatu, kuru kakliņš ir par vienu trešdaļu īsāks nekā to kopējais augstums, vai gadījumā, kad to forma ir tāda pati kā attiecīgajai pudelei, tās parasti nav caurspīdīgas. Turklāt pudelei, ko tradicionāli izmanto augļu sulu iepildīšanai, nav nekādas līdzības ar attiecīgo pudeli, izņemot to, ka tā ir izgatavota no balta stikla. Visbeidzot, vidusmēra patērētājs nav radis izmantot 33 centilitru tilpuma pudeles limonādei, jo šo dzērienu pārdošanā piedāvā 1 litra vai 1,5 litra tilpuma pudelēs.

36     Turklāt papildu elementi (ceturtdaļa citrona un dzeltena un zaļa krāsa) kombinācijā ar šo īpašās formas pudeli jebkurā gadījumā piešķir atšķirtspēju reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei kopumā. It īpaši, ja ceturtdaļas citrona ievietošana pudeles kakliņā atbilst veidam, kādā lieto prasītājas preces. Vienīgi ar preču zīmi “SOL” pārdoto alu var pasniegt ar pudeles kakliņā ievietotu ceturtdaļu citrona, bet tā acīmredzami ir atgriešanās pie preču zīmes “CORONA” aptverto preču degustēšanas tradīcijām.

37     Prasītāja turklāt uzskata, ka datumā, kurā tā ITSB iesniedza savu reģistrācijas pieteikumu, tās precēm bija raksturīga šī īpašās formas pudeles kombinācija ar ceturtdaļu citrona un dzelteno un zaļo krāsu. Tādēļ reģistrācijai pieteiktā preču zīme ļāva vidusmēra patērētājam identificēt tās aptverto preču un pakalpojumu izcelsmi.

38     Prasītāja piebilst – jebkurā gadījumā nevar piekrist, ka ir pilnīgi ierasti pievienot augļu sulām un limonādei ceturtdaļu citrona.

39     ITSB pēc būtības lūdz atzīt par nepieņemamu apelācijas pirmā pamata otro daļu.

40     Pirmkārt, prasītāja aprobežojas ar to, ka atkārto atsevišķus faktiskos apstākļus, uz kuriem tā atsaucās jau Pirmās instances tiesā, nekādi neformulējot konkrētas pretenzijas pret Pārsūdzēto spriedumu. Tādējādi tas ir lūgums vienkārši pārskatīt Pirmās instances tiesai iesniegto prasības pieteikumu, kas atbilstoši Tiesas Statūtu 58. pantam neietilpst Tiesas kompetencē.

41     Otrkārt, prasītājas argumentācija ir vērsta uz to, lai apstrīdētu Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu. Turklāt tas nav tiesību jautājums, kas apelācijas ietvaros ir pakļauts Tiesas kontrolei, izņemot gadījumu, ja ir sagrozīti faktiskie apstākļi, kas bija iesniegti Pirmās instances tiesā. ITSB uzskata, ka Pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi neatklāj nevienu apstākli, kas dotu pamatu pieņēmumam, ka tai izvirzītie fakti ir tikuši sagrozīti. Turklāt prasītāja vispār neatsaucas uz šādu sagrozīšanu.

42     Šajā sakarā no EK līguma 225. panta, Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 58. panta un Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda sprieduma, kuru lūdz atcelt, apstrīdētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, ar ko konkrēti pamato šo lūgumu (skat. it īpaši 2000. gada 4. jūlija spriedumu lietā C‑352/98 P Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, I‑5291. lpp., 34. punkts, un 2004. gada 23. marta spriedumu lietā C‑234/02 P Médiateur/Lamberts, Recueil, I‑2803. lpp., 76. punkts).

43     Turklāt atbilstoši EK līguma 225. pantam un Tiesas Statūtu 58. panta pirmajai daļai apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tādēļ vienīgi Pirmās instances tiesas kompetencē ir izskatīt un vērtēt atbilstošos faktus, kā arī vērtēt pierādījumus. Šo faktu un pierādījumu vērtēšana, izņemot gadījumu, kad tie tikuši būtiski sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas apelācijas ietvaros pakļauts Tiesas kontrolei (iepriekš minētais spriedums lietā Mag Instrument/ITSB, 39. punkts).

44     Izskatāmajā lietā prasītāja, izvirzot pirmā pamata otro daļu, aprobežojas tikai ar apgalvojumu, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei trūkst atšķirtspējas, taču neprecizē, kādu tiesību kļūdu tā būtu pieļāvusi, interpretējot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

45     Tātad faktiski prasītāja lūdz Tiesu, lai tā sniedz savu vērtējumu faktiem, aizstājot Pirmās instances tiesas faktu vērtējumu, ko tā sniegusi, analizējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.

46     Tā kā izskatāmajā lietā nevar konstatēt, ka Pirmās instances tiesa kaut kādā veidā būtu sagrozījusi faktus vai pierādījumus, pirmā pamata otrā daļa ir jāatzīst par nepieņemamu, pamatojoties uz šī sprieduma 43. punktā norādītajiem motīviem.

Par trešo daļu – Apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz “restorānu, bāru un uzkodu bāru” pakalpojumiem

47     Prasītāja, izvirzot pirmā pamata trešo daļu, uzsver, ka ITSB Apelāciju pirmā padome nav sniegusi nekādu pamatojumu, kāpēc reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav piemērota, lai atšķirtu prasītājas sniegtos “restorānu, bāru un uzkodu bāru” pakalpojumus no šādiem citu uzņēmumu sniegtiem pakalpojumiem.

48     ITSB atbild, ka Pārsūdzētā sprieduma 36. punkts sniedz tiesiski pietiekamu pamatojumu Pirmās instances tiesas vērtējumam par atteikumu reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz iepriekš minētajiem pakalpojumiem.

49     Šajā sakarā, kā tas arī ir atgādināts šī sprieduma 42. punktā, no EK līguma 225. panta, Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas un Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda sprieduma, ko lūdz atcelt, apstrīdētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, ar kuriem konkrēti pamato šo lūgumu.

50     Apelācijas sūdzība, kurā nav pat ietverta argumentācija, lai konkrēti identificētu tiesību kļūdu, kas ļauj apšaubīt Pārsūdzēto spriedumu, bet kas aprobežojas ar Pirmās instances tiesā jau izvirzīto pamatu un argumentu atkārtošanu, neatbilst šīm prasībām. Šāda apelācija faktiski ir lūgums vienkārši pārskatīt Pirmās instances tiesai iesniegto prasības pieteikumu, kas neietilpst Tiesas kompetencē (skat. it īpaši iepriekš minētos spriedumus lietā Bergaderm un Goupil/Komisija, 35. punkts, kā arī lietā Médiateur/Lamberts, 77. punkts).

51     Izskatāmajā lietā prasītāja ir aprobežojusies ar to, ka atkārtojusi jau pirmajā instancē izvirzīto argumentāciju, saskaņā ar kuru Apstrīdētais lēmums nav motivēts, nenorādot, kādu tiesību kļūdu Pirmās instances tiesa pieļāvusi Pārsūdzētajā spriedumā.

52     Tādēļ pirmā pamata trešā daļa ir jāatzīst par nepieņemamu, un līdz ar to šis pamats kopumā ir jānoraida.

Par otro pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpumu

53     Prasītāja, ņemot vērā mutvārdu procesā pievienotos dokumentus, uzsver, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir tikusi nopietni, pastāvīgi un ilgstoši veicināta plašā mērogā, tādējādi sabiedrība to pilnībā saista ar prasītājas uzņēmumu.

54     ITSB pakārtoti lūdz Tiesu atzīt par nepieņemamiem atsevišķus prasības pieteikumam pievienotos dokumentus, jo tie netika iesniegti ne procesā ITSB Apelāciju pirmajā padomē, ne Pirmās instances tiesā.

55     Turklāt ITSB uzsver – prasītāja aprobežojas ar to, ka rezumē tos pašus faktiskos pieņēmumus, kurus tā izklāstīja Pirmās instances tiesā, neatsaucoties ne uz vienu tiesību kļūdu, ko Pirmās instances tiesa būtu pieļāvusi Pārsūdzētajā spriedumā, un līdz ar to šis jautājums neietilpst Tiesas kompetencē.

56     Šajā sakarā prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru no mutvārdu procesā pievienotajiem dokumentiem izriet, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju, faktiski mudina Tiesu sniegt savu vērtējumu faktiem, aizstājot Pirmās instances tiesas vērtējumu, ko tā sniegusi Pārsūdzētā sprieduma 48.–54. punktā.

57     Tā kā šajā apelācijas sūdzībā netiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesa būtu sagrozījusi tai iesniegtos faktus vai pierādījumus, apelācija ir jānoraida kā nepieņemama, pamatojoties uz šī sprieduma 43. punktā minētajiem motīviem un neizskatot ITSB lūgumu noraidīt atsevišķus prasības pieteikumam pievienotos dokumentus tādēļ, ka tie netika iesniegti ne procesā ITSB Apelāciju pirmajā padomē, ne Pirmās instances tiesā.

58     Līdz ar to apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

59     Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums tam ir labvēlīgs, prasītājai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)      noraidīt apelācijas sūdzību;

2)      Eurocermex SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – franču.