1

Savā apelācijas sūdzībā Mag Instrument Inc. prasa atcelt Pirmās instances tiesas 2002. gada 7. februāra spriedumu Mag Instrument/ITSB (kabatas lukturīšu forma) (T-88/05, Recueil, II-467. lpp., turpmāk tekstā — “Pārsūdzētais spriedums”), ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā — “ITSB”) Apelāciju otrās padomes 2000. gada 14. februāra lēmumu (lietas R-237/1999-2-R-41/1999-2) atteikt reģistrēt piecas trīsdimensiju preču zīmes, kuras veido kabatas lukturīšu formas (turpmāk tekstā — “Apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. pantā ar virsrakstu “Absolūta [absolūts] atteikuma pamatojums” nosaka:

[..]

3

Apelācijas sūdzības iesniedzēja 1996. gada 29. martā atbilstoši Regulai Nr. 40/94 ITSB iesniedza piecus Kopienas trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikumus.

4

Reģistrācijai pieteiktās trīsdimensiju preču zīmes atbilda piecu kabatas lukturīšu formām, kas atspoguļotas zemāk un ko tirdzniecībā laiž apelācijas sūdzības iesniedzēja.

5

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 9. un 11. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam: “Apgaismes ierīču, t.sk. kabatas lukturīšu, piederumi” un “Apgaismes ierīces, t.sk. kabatas lukturīši, ieskaitot iepriekš minēto preču rezerves daļas un piederumus”.

6

Ar trim 1999. gada 11. marta lēmumiem un diviem 1999. gada 15. marta lēmumiem ITSB pārbaudītājs noraidīja šos pieteikumus, pamatojot, ka attiecīgajām preču zīmēm nav atšķirtspējas.

7

Apstrīdētajā lēmumā ITSB Apelāciju otrā padome apstiprināja pārbaudītāja lēmumu.

8

Atgādinājusi Regulas Nr. 40/94 4. panta saturu, minētā padome šajā lēmumā norādīja, ka, ja tā netiek izmantota, un lai preces forma vien varētu būt apzīmējums ar atšķirtspēju attiecībā uz preces izcelsmi, šai formai ir jābūt īpašībām, kas ir pietiekami atšķirīgas no parastās preces formas, lai potenciālais pircējs to uztvertu vispirms kā norādi par preces izcelsmi un nevis kā pašas preces atspoguļojumu. Apelāciju padome turklāt uzskatīja, ka, ja forma nav pietiekami atšķirīga no parastās preces formas un, tātad, ja potenciālais pircējs to uztver tikai kā preces atspoguļojumu, tad šī forma ir aprakstoša un uz to attiecas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, tāpat kā uz vārdu, kas sastāv tikai no preces nosaukuma. Saskaņā ar Apelāciju padomes viedokli pamata jautājums ir tāds, vai kādas attiecīgās preču zīmes atspoguļojums kabatas lukturīšu vidusmēra pircējam tūlīt norāda uz noteiktas izcelsmes kabatas lukturīti vai arī uz jebkuru kabatas lukturīti. Apelāciju padome piebilda, pirmkārt, ka fakts, ka pieteicējas preču dizains ir pievilcīgs, obligāti nenozīmē to, ka tam piemīt atšķirtspēja. Otrkārt, tā apgalvoja, ka fakts, ka apzīmējuma reģistrācija būtu jāatsaka, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar pamatojumu, ka tam nav nekādas atšķirtspējas, nenozīmē, ka būtu jāreģistrē tāda preču zīme, kurai tā kaut nedaudz piemīt. Tā uzskata, ka no pašas Regulas Nr. 40/94 būtības izriet tas, ka tiek pieprasīts tāds atšķirtspējas līmenis, lai preču zīme varētu kalpot par izcelsmes norādi. Apelāciju padome secināja, ka, neskatoties uz daudziem katras formas pievilcīgajiem elementiem, vidusmēra kabatas lukturīšu pircējam neviens nešķiet ar piemītošu atšķirtspēju.

9

Apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza prasību Pirmās instances tiesā ar mērķi atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojot, ka attiecīgajām preču zīmēm netrūkst atšķirtspējas.

10

Starp citiem argumentiem tā norādīja virkni elementu, kas aprakstīti Pārsūdzēta sprieduma 18., 19., 21. un 22. punktā, ar mērķi pierādīt, ka attiecīgajām preču zīmēm netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Vispirms tā iesniedza profesora Stefana Lengiela [Stefan Lengyel] ekspertīzi “par attiecīgo kabatas lukturīšu formu oriģinalitāti, radošo raksturu un atšķirtspēju”, kurā secināts, ka katrai no minētajām formām ir atšķirtspēja. Pēc tam tā apgalvoja, ka formu, kuru reģistrācija tiek lūgta, atšķirtspēja ir starptautiski atzīta, par ko liecina daudzās atsauces uz minētajiem lukturīšiem vairākos izdevumos, to klātbūtne dažādos muzejos un iegūtās starptautiskās godalgas. Visbeidzot tā apgalvoja, ka attiecīgo preču zīmju spēja norādīt preces izcelsmi ir pierādīta ar faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas oriģinālo modeļu viltojumus patērētāji tai ir nosūtījuši trūkumu izlabošanai, lai gan uz tiem nebija nosaukuma “Mag Lite”, un ka šo viltojumu autori bieži reklamēja savas preces ar oriģinālā kabatas lukturīšu “Mag Lite” dizaina palīdzību.

11

ITSB būtībā apgalvoja, ka attiecīgās formas būtu jāuzskata par ierastām un ka tās tātad nevar pildīt izcelsmes norādes funkcijas, kas ir preču zīmes uzdevums.

12

Pirmās instances tiesa nosprieda, ka ITSB Apelāciju otrā padome bija pamatoti secinājusi, ka attiecīgajām trīsdimensiju preču zīmēm nav atšķirtspējas, pamatojot to šādi:

13

Tāpēc Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību un piesprieda tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14

Apelācijā, saistībā ar kuru tā izvirza septiņus pamatus, apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

15

ITSB prasījums Tiesai ir noraidīt apelāciju un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16

Kā pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apgalvojumu, ka, vērtējot attiecīgo preču zīmju atšķirtspēju, Pirmās instances tiesa nav analizējusi kopējo iespaidu, ko rada katra no šīm zīmēm, pretēji tam, kā tai būtu vajadzējis rīkoties, bet gan Pārsūdzētā sprieduma 36. punktā izvēlējusies nepareizu pieeju, kas izpaudās kā šo preču zīmju sadalīšana pa daļām, konstatējot, ka “tās raksturo to cilindriskā forma” un ka attiecībā uz četrām no tām “kabatas lukturīšu cilindrveida korpuss paplašinās galā, kur atrodas spuldzīte”. Šādi rīkodamās, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

17

Apelācijas sūdzības iesniedzēja, kas ļoti detalizēti apraksta attiecīgos kabatas lukturīšus, apgalvo, ka, ja Pirmās instances tiesa būtu apskatījusi optiskos un estētiskos kritērijus, kas iezīmē katru no tiem kopumā, tā neizbēgami būtu nonākusi pie secinājuma, ka attiecīgajām preču zīmēm ir atšķirtspēja.

18

ITSB gluži pretēji apgalvo, ka tieši apelācijas sūdzības iesniedzēja, detalizēti aprakstot minētos kabatas lukturīšus, izvēlas kļūdainu pieeju, kas izpaužas kā minētās formas sadalīšana pa daļām.

19

Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ir jāvērtē, no vienas puses, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko šo preču zīmi lūdz reģistrēt, un, no otras puses, vadoties no tā, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa. Ir runa pieņēmumu par minēto preču vai pakalpojumu samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uztveri [šajā sakarā attiecībā uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989 L 40 1. lpp.), 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam identiska norma, skat. 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C-218/01 Henkel, Recueil, I-1725. 1pp., 50. punkts, un minēto judikatūru; skat. ari 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-456/01 P un C-457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I-5089. lpp., 35. punkts, un minēto judikatūru].

20

Kā Tiesa to vairākkārt ir konstatējusi, vidusmēra patērētājs preču zīmi parasti uztver kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas. Lai novērtētu to, vai preču zīmei ir vai nav atšķirtspēja, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids (attiecībā uz vārdisku preču zīmi skat. 2002. gada 19. septembra spriedumu lietā C-104/00 P DKT V/ITSB, Recueil, I-7561. lpp., 24. punkts, un attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-468/01 P - C-472/01 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I-5141. lpp., 44. punkts).

21

Pirmās instances tiesas konstatējumi Pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā netika izdarīti ar mērķi sadalīt katru attiecīgo preču zīmi, bet gan, gluži pretēji, aplūkot attiecīgās preču zīmes radīto kopējo iespaidu. Tātad apelācijas sūdzības iesniedzējas izteiktais pārmetums, ka Pirmās instances tiesa nav vērtējusi katras preču zīmes atšķirtspēju kopuma, ir nepamatots.

22

Šādos apstākļos pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

23

Kā sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apgalvojumu, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemērojot kritērijus, ko neparedz šī regula un kas ir pārāk stingri saistībā ar attiecīgās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu.

24

Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli, līdzīgi kā tas ir ar vārdiskām preču zīmēm (2001. gada 20. septembra spriedums lietā C-383/99 P Procter & Gamble/ITSB, saukts “Baby-dry”, Recueil, I-6251. 1pp., 40. punkts), pietiek, ka ir jebkāda uztverama atkāpe no pierastajām precēm, lai trīsdimensiju preču zīmei, ko veido tās preces forma, attiecībā uz kuru reģistrāciju lūdz, netrūktu atšķirtspējas.

25

Šādos apstākļos, tā kā Pārsūdzētā sprieduma 37. punktā ir konstatēts, ka attiecīgās formas šķiet kā “viens no parastās kabatu lukturīša formas variantiem”, Pirmās instances tiesai vajadzēja secināt, ka attiecīgajām preču zīmēm netrūka atšķirtspējas, jo varianti pilnīgi noteikti ir grozījumi.

26

ITSB atzīst, ka, vērtējot trīsdimensiju preču zīmju atšķirtspēju, nav jāpiemēro stingrāki kritēriji par tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām. Tomēr Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 33. punktā pamatoti ir uzsvērusi to, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes veids var ietekmēt mērķa sabiedrības uztveri.

27

Parasti kādas preces trīsdimensiju forma patērētājam precīzi neasociējas ar šīs preces izcelsmi; patērētājs to uztver tikai kā tehniski vai estētiski veiksmīgu, vai pat nepiešķir tai nekādu īpašu nozīmi. Lai patērētājs uztvertu preces formu kā līdzekli tās izcelsmes identifikācijai, nepietiek ar to, ka tā vienā vai citā veidā atšķiras no visām pārējām tirgū pieejamo preču formām, bet gan tai būtu jāpiemīt kādai “īpatnībai”, kas saasina uzmanību. Šāda iemesla dēļ preces formai jebkurā gadījumā nav atšķirtspējas, ja attiecīgā sektora precēm tāda ir pierasta un ir tāda paša veida kā parastās šo preču formas.

28

ITSB uzskata, ka konkrētajā gadījumā Pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojusi iepriekš minētos kritērijus reģistrācijai pieteiktajām apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēm.

29

Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē saprotama tā, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrāciju lūdz, kā tādus, kas nāk no noteikta uzņēmuma, un tātad parādīt šo preču vai pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (skat. iepriekš minēto spriedumu Henkel/ITSB, 34. punkts, un minēto judikatūru).

30

Trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere trīsdimensiju preču zīmes gadījumā, ko veido pašas preces forma, obligāti nav tāda pati kā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes gadījumā, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. iepriekš minēto spriedumu Henkel/YTSB, 38. punkts, un minēto judikatūru).

31

Šādos apstākļos, jo vairāk forma, kuru lūdz reģistrēt kā preču zīmi, tuvojas varbūtēji visiespējamākajai attiecīgās preces formai, jo lielāka ir ticamība, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tikai tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares standartiem vai ieradumiem un tāpēc var pildīt savu pamata funkciju norādīt izcelsmi, netrūkst atšķirtspējas šīs normas nozīmē (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu Henkel/ ITSB, 39. punkts, un minēto judikatūru).

32

Tāpēc pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, ja trīsdimensiju preču zīmi veido tās preces forma, attiecībā uz kuru to lūdz reģistrēt, ar to vien, ka šī forma ir šāda veida preču parastās formas “variants”, nepietiek, lai pierādītu, ka minētajai preču zīmei netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Vienmēr ir jāpārbauda, vai šāda preču zīme ļauj šīs preces samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam, neveicot analīzi un īpaši uz to nevēršot uzmanību, atšķirt attiecīgo preci no citu uzņēmumu precēm.

33

Apelācijas sūdzības iesniedzēja tātad nav pierādījusi, ka Pirmās instances tiesa ir piemērojusi neparedzētus un pārāk stingrus kritērijus, secinot, ka attiecīgajām trīsdimensiju preču zīmēm nav atšķirtspējas.

34

Tāpēc sestais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

35

Kā septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apgalvojumu, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Pārsūdzētā sprieduma 37. punktā balstoties uz konstatējumu, ka “[v]dusmēra patērētājs ir pieradis redzēt šīm analogas formas plašā dizaina klāstā”, lai secinātu, ka attiecīgajām preču zīmēm nav atšķirtspējas.

36

Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli, pat pieņemot, ka šāds konstatējums ir pareizs, no tā var izrietēt divi pretēji secinājumi attiecībā uz to, kā patērētāji uztver preču zīmes. Patērētājs var būt vienaldzīgs pret formu kā izcelsmes norādi, jo tas vispārīgi ir “pieradis redzēt šādas formas”. Taču saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli šāds secinājums ir izslēdzams, jo, Regulā Nr. 40/94 ieviešot tādu preču zīmju kategoriju, ko veido preces forma, Kopienas likumdevējs ir uzskatījis, ka preces forma ir norāde uz tās izcelsmi. Otra iespēja ir, ka lielā dizaina dažādība tieši var likt patērētājam pievērst uzmanību preču formai un tātad dažādas izcelsmes preču dažādajiem dizaina veidiem. Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli pareizs ir šis pēdējais secinājums, jo ir acīmredzams, ka forma patērētājam nav vienaldzīga. Tātad Pirmās instances tiesas secinājums Pārsūdzētā sprieduma 37. punktā ietver iekšēju pretrunu.

37

Pirmkārt, no Pārsūdzētā sprieduma 37. punkta nekādi neizriet, ka Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka patērētājs principā ir vienaldzīgs pret formu kā izcelsmes norādi.

38

Otrkārt, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka liela dizaina dažādība tieši varētu likt patērētājam pievērst uzmanību preču formai un tātad dažādas izcelsmes preču dizaina variantiem, tās mērķis, faktiski, ir panākt, lai Tiesa aizstāj faktu vērtējumu, ko Pirmās instances tiesa izdarīja Pārsūdzētā sprieduma 37. punktā, ar savu faktu vērtējumu.

39

Bet, kā tas izriet no EKL 225. panta un no Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas, apelāciju var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi tikai Pirmās instances tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt nozīmīgos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus. Faktisko apstākļu un pierādījumu novērtējums tātad nav, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu DKV/ITSB, 22. punkts, un 2003. gada 2. oktobra spriedumu lietā C-194/99 P Thyssen Stahlt Komisija, Recueil, I-10821. lpp., 20. punkts).

40

Tā kā šī pamata ietvaros netiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesa būtu sagrozījusi faktiskos apstākļus vai pierādījumus, kas tai tika iesniegti, tas jānoraida kā nepieņemams.

41

Kā ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apgalvojumu, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, attiecīgo preču zīmju atšķirtspējas vērtējumā neņemot vērā to, kā faktiski tās uztver patērētāji.

42

Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli, kā Pirmās instances tiesa to arī pati norādīja Pārsūdzētā sprieduma 33. punktā, vērtējot preču zīmes atšķirtspēju, jāņem vērā visi nozīmīgie elementi, kas ir saistīti ar īpašajiem lietas apstākļiem. Tomēr, rīkodamās acīmredzami pretēji šim apgalvojumam, Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 34. un 39. punktā prettiesiski ir aprobežojusies ar aprioru analīzi, abstrahējoties no preču zīmes izmantošanas un neņemot vērā pierādījumus attiecībā uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgās preču zīmes pēc to izmantošanas.

43

Tīri tiesiska rakstura iemesli pamato to, ka būtu ņemams vērā tas, kā sabiedrība faktiski uztver preču zīmi, lai novērtētu tās atšķirtspēju ab initio. Vispirms, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 preambulas septīto apsvērumu Kopienas preču zīmes piešķirtās aizsardzības mērķis ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi; bet vienīgais veids, kā pilnīgi droši iespējams noteikt, vai ir garantēta preču zīmes kā izcelsmes norādes funkcija, būtu balstīties uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa faktiski uztver preču zīmi. Tālāk, no pašas Regulas Nr. 40/94 7. panta redakcijas — un konkrēti no vārda “tirdzniecībā” lietošanas 1. punkta c) apakšpunktā un no vārda “sabiedrību” lietošanas 1. punkta g) apakšpunktā — izriet, ka visi absolūtie atteikuma pamatojumi, kas minēti šī panta 1. punktā, ir jāvērtē, vadoties no konkrētās sabiedrības daļās viedokļa. Visbeidzot, šādu interpretāciju vairākkārt ir apstiprinājusi Tiesa (iepriekš minētais spriedums Baby-dry, 42. punkts) un Pirmās instances tiesa [2001. gada 31. janvāra spriedumi lietā T-135/99 Taurus Film/VTSB (Cine Action) Recueil, II-379. lpp., 27. punkts, un lietā T-331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ ITSB (Giroform), Recueil, II-433. lpp., 24. punkts]; to ir pieņēmušas arī Vācijas tiesas.

44

ITSB uzskata, ka Pirmās instances tiesa pamatoti ir vērtējusi attiecīgo preču zīmju atšķirtspēju, kuru reģistrācija tika lūgta atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, veicot aprioru analīzi un abstrahējoties no faktiskas apzīmējuma izmantošanas. Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta noteikumi, kas atteicas uz atšķirtspēju, kura iegūta izmantošanas rezultātā, zaudētu savu pielietojumu, ja, jau vērtējot preču zīmes atšķirtspēju ab initio, būtu jāņem vērā elementi, kas ir saistīti ar tās izmantošanu.

45

Ir acīmredzams, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav balstījusies uz preču zīmes izmantošanu Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē. Tāpēc Pirmās instances tiesa pamatoti izskatīja attiecīgo preču zīmju atšķirtspēju no tāda patērētāja viedokļa, kas pazīst tirgū pieejamo kabatas lukturīšu formas un pirmoreiz saskaras ar attiecīgajiem kabatas lukturīšiem.

46

Kā tas tika atgādināts šī sprieduma 29. punktā, preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē saprotama tā, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrāciju lūdz, kā tādus, kas nāk no noteikta uzņēmuma, un tātad parādīt šo preču vai pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

47

Ja preču zīmei ab initio nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem tā to var iegūt izmantošanas rezultātā saskaņā ar šī paša panta 3. punktu. Šāda atšķirtspēja var tikt iegūta arī pēc tam, kad sabiedrība parastā gaitā ir iepazīstināta ar šo zīmi (skat. 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C-104/01 Libertel, Recueil, I-3793. lpp., 67. punkts).

48

Lai novērtētu to, vai preču zīmei ir atšķirtspēja vai tās nav Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ITSB vai — ja tā lēmums tiek apstrīdēts — Pirmās instances tiesa ņem vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktus un apstākļus [attiecībā uz Direktīvas 89/104 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu skat. 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C-363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I-1619. lpp., 35. punkts].

49

Šajā sakarā, pat tad, ja — kā tas tika atgādināts šī sprieduma 19. punktā — šis vērtējums ir jāveic, vadoties no pieņēmuma par preču vai pakalpojumu, attiecībā uz ko reģistrāciju lūdz, samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uztveri, nevar izslēgt, ka pierādījumi, kas izriet no faktiskās patērētāju preču zīmes uztveres, dažos gadījumos var sniegt papildu informāciju ITSB vai, ja tā lēmums tiek apstrīdēts, Pirmās instances tiesai.

50

Tomēr, lai šie elementi veidotu preču zīmes atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir jāpierāda, ka patērētājiem nav bijis jāiepazīstas ar preču zīmi izmantošanas rezultātā, bet ka tā tiem nekavējoties ļauj atšķirt preces un pakalpojumus, kam tā bija pievienota, no konkurējošo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Kā to pamatoti apgalvo ITSB, Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta norma zaudētu pielietojumu, ja preču zīme būtu jāreģistrē atbilstoši šī paša panta 1. punkta b) apakšpunktam ar pamatojumu, ka tā ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā.

51

Pierādījumi, kas saistīti ar to, kā patērētāji faktiski uztver attiecīgās preču zīmes, ko iesniedza apelācijas sūdzības iesniedzēja, ir apkopoti Pārsūdzētā sprieduma 21. un 22. punktā. To mērķis ir pierādīt, ka patērētāji apelācijas sūdzības iesniedzējas tirdzniecībā laisto kabatas lukturīšu kopijas uzskatīja par precēm ar apelācijas sūdzības iesniedzējas izcelsmi un ka konkurenti ir reklamējuši savas preces, minot, ka to dizains ir tāds pats kā apelācijas sūdzības iesniedzējas kabatas lukturīšiem.

52

Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, Pirmās instances tiesa nav atteikusies izskatīt šos pierādījumus.

53

Pirmkārt, Pārsūdzētā sprieduma 34. punktā norādot, ka ir vajadzīgs izpētīt to, vai attiecīgās preču zīmes ļauj mērķa sabiedrībai atšķirt konkrētās preces un pakalpojumus no tiem, kas nāk no citiem uzņēmumiem, “veicot aprioru analīzi un abstrahējoties no faktiskas preču zīmes izmantošanas Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē”, Pirmās instances tiesa tikai norādīja, ka tā nemēģinās noteikt to, vai attiecīgās preču zīmes būtu varējušas iegūt atšķirtspēju šīs normas nozīmē, un šāda rīcība izrietēja no fakta, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja uz šo normu nebija atsaukusies nevienā tiesvedības stadijā.

54

Otrkārt, no Pārsūdzētā sprieduma 39. punkta izriet, ka Pirmās instances tiesa izskatīja pierādījumus, kas apkopoti Pārsūdzētā sprieduma 21. un 22. punktā, taču noraidīja tos kā tādus, kas neļauj noteikt attiecīgo preču zīmju atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

55

Šajā sakarā ir jākonstatē, ka šie pierādījumi liecina par to, kā patērētāji faktiski uztvēra attiecīgo preču zīmi brīdī, kad attiecīgie kabatas lukturīši jau tika tirgoti daudzus gadus un kad patērētāji jau bija iepazinuši to formu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt pati savā prasības pieteikumā atzina, ka minētie elementi “var arī attiekties uz faktu, ka konkrētā sabiedrības daļa asociēja kabatas lukturīšu formu ar prasītāju [..] t.sk. tādēļ, ka to izmanto tirdzniecībā”.

56

Šādos apstākļos Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā, pierādījumus nesagrozot varēja uzskatīt, ka Pārsūdzētā sprieduma 21. un 22. punktā rezumētie pierādījumi nepierāda, ka attiecīgajām preču zīmēm ir atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ka tie var pierādīt tikai to, ka šīs preču zīmes var iegūt atšķirtspēju to izmantošanas rezultātā šīs pašas regulas 7. panta 3. punkta nozīmē.

57

Tātad ceturtais apelācijas pamats ir jānoraida kā nepamatots.

58

Kā otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apalvojumu, ka Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, kas minēti Pārsūdzētā sprieduma 18., 19., 21. un 22. punktā, ko tā bija iesniegusi savas prasības atbalstam, pret jebkuru loģiku nospriežot, ka tie tikai attiecās uz atšķirtspēju, kas iegūta izmantošanas rezultātā Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē, un tāpēc tos ignorēja.

59

Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli šie pierādījumi tikai vai galvenokārt ir saistīti ar attiecīgo preču zīmju atšķirtpēju ab initio Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

60

ITSB, savukārt, apgalvo, ka Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 18., 19., 21. un 22. punktā rezumēja visus pierādījumus, uz kuriem atsaucās prasītāja, un pēc tam Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā izskatīja šo pierādījumu nozīmi attiecībā uz lietas būtību. Saskaņā ar ITSB viedokli Pirmās instances tiesa pamatoti un atbilstoši vispārējiem loģikas principiem secināja, ka faktiem, uz kuriem atsaucās apelācijas sūdzības iesniedzēja, varēja būt nozīme pārbaudē, ko veic, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, bet nevis uz šī paša panta 1. punkta b) apakšpunktu.

61

Pirmkārt, attiecībā uz pierādījumiem, kas apkopoti Pārsūdzētā sprieduma 21. un 22. punktā, Pirmās instances tiesa to iemeslu dēļ, kas izklāstīti šī sprieduma 55. un 56. punktā, varēja uzskatīt, tos nesagrozot, ka šie pierādījumi var apstiprināt tikai to, ka attiecīgās preču zīmes varēja iegūt atšķirtspēju to izmantošanas rezultātā.

62

Otrkārt, attiecībā uz pierādījumiem, kas apkopoti Pārsūdzētā sprieduma 18. un 19. punktā, to mērķis ir pierādīt, ka, ņemot vērā attiecīgo kabatas lukturīšu formas funkcionālās un estētiskās īpašības un to īpašo dizainu, tām ir atšķirtspēja.

63

Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, Pirmās instances tiesa nekādi nav atteikusies ņemt vērā šos pierādījumus.

64

No Pārsūdzētā sprieduma 37. punkta izriet, ka Pirmās instances tiesa izskatīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kas izriet no attiecīgo kabatas lukturīšu estētiskajām īpašībām un dizaina, taču analīzes rezultātā nonāca pie secinājuma, ka ar šīm īpašībām nepietiek, lai attiecīgajām preču zīmēm piešķirtu atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

65

Tāpat Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā Pirmās instances tiesa uzsvēra tikai to, ka pierādījumi, kas liecina par minēto lukturīšu dizaina ekselenci, kā arī to estētiskās un funkcionālās īpašības nevis pierāda to, ka attiecīgajām preču zīmēm ab initio bija atšķirtspēja, bet gan var pierādīt vienīgi to, ka tās varēja iegūt atšķirtspēju to izmantošanas rezultātā.

66

Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, Pirmās instances tiesa nekādi nav sagrozījusi šos pierādījumus.

67

Attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegto ekspertīzi Pirmās instances tiesai nebija pienākuma piekrist tās autora viedoklim, un tā varēja veikt pati savu attiecīgo preču zīmju atšķirtspējas vērtējumu.

68

Tāpat attiecībā uz atpazīstamību, kāda saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli ir attiecīgo kabatas lukturīšu dizainam starptautiskā līmenī, pietiek uzsvērt to, ka apstāklis, ka precēm ir kvalitatīvs dizains, obligāti nenozīmē to, ka preču zīme, ko veido šo preču trīsdimensiju forma, ab initio ļauj atšķirt šīs preces no citu uzņēmumu precēm Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

69

Šādos apstākļos otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

70

Kā trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apgalvojumu, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi viņas tiesības tikt uzklausītai tādā nozīmē, kā to kombinēti paredz LES 6. panta 2. punkts, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants un Nicā 2000. gada 7. decembrī pasludinātās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV C 364, 1. lpp.) 41. panta 2. punkta pirmais ievilkums.

71

Pirmkārt, Pirmās instances tiesa ir nepamatoti noraidījusi pierādījumus, kas jau minēti otrajā pamatā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Pirmās instances tiesai to, ka tā noraidīja tās piedāvājumu uzklausīt ekspertīzes autoru, ko tā stādīja priekšā kā “liecinieku-ekspertu”.

72

Otrkārt, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā pierādījumus, ko iesniegusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, kuri saskaņā ar tās viedokli pierāda gan to, ka pārējo ražotāju izmantotās kabatas lukturīšu formas ir ļoti dažādas, gan to, ka attiecīgās preču zīmes skaidri atšķiras no visām šīm formām. Pirmās instances tiesa bez pamatojuma ir arī apgalvojusi to, ka attiecīgo kabatas lukturīšu formas parasti izmanto citi ražotāji.

73

ITSB apgalvo, ka savā trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja, faktiski, cenšas Tiesā apšaubīt Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu.

74

Kas attiecas uz faktu, ka Pirmās instances tiesa nav vēlējusies nopratināt apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtās ekspertīzes autoru, šis lēmums nebija procesuālo noteikumu pārkāpums, jo tikai pati Pirmās instances tiesa ir kompetenta lemt par to, vai ir nepieciešama liecinieka nopratināšana vai ekspertīze.

75

Vispirms, ciktāl Pirmās instances tiesai tiek pārmests tas, ka tā nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas izklāstīti Pārsūdzētā sprieduma 18., 19., 21. un 22. punktā, trešais pamats daļēji pārklājas ar otro pamatu un tāpēc ir jānoraida ar tādu pašu pamatojumu.

76

Tālāk, kas attiecas uz pārmetumu Pirmās instances tiesai, ka tā pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvātajam nevēlējās nopratināt iesniegtas ekspertīzes autoru, ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa vienīgā var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informācijas elementus, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tajā ir izskatīšanā. Tas, vai tiesvedības materiāli ir pierādoši, izriet no tās suverēna faktu vērtējuma, kas — kā tas tika atgādināts šī sprieduma 39. punktā — nav pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros, izņemot gadījumus, kad Pirmās instances tiesai iesniegtie pierādījumi ir sagrozīti vai kad no lietas materiāliem izriet, ka Pirmās instances tiesas konstatējumi ir nepareizi pēc būtības (2001. gada 10. jūlija spriedums lietā C-315/99 P Ismeri Europa /Revīzijas palāta, Recueil, I-5281. lpp., 19. punkts, un 2002. gada 7. novembra spriedums apvienotajās lietās C-24/01 P un C-25/01 P Glencore un Compagnie Continentale /Komisija, Recueil, I-10119. lpp., 77. un 78. punkts).

77

Konkrētajā lietā, izskatījusi visus tai iesniegtos faktus un pierādījumus, Pirmās instances tiesa varēja leģitīmi uzskatīt, ka procesā jau iesniegtas ekspertīzes autora kā liecinieka nopratināšana nebija nepieciešama, vērtējot attiecīgo preču zīmju atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tātad Pirmās instances tiesa nav pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai, neizdodot rīkojumu par šādu nopratināšanu.

78

Visbeidzot, tā kā trešajā pamatā Pirmās instances tiesai tiek pārmests fakts, ka tā nav ņēmusi vērā pārējos apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtos pierādījumus, kas, saskaņā ar tās viedokli, pierāda gan to, ka kabatas lukturīšu formas ir ļoti dažādas, gan to, ka attiecīgās preču zīmes skaidri atšķiras no visām šīm formām, ar šo pamatu tiek apstrīdēts fakta vērtējums. Tāpēc to iemeslu dēļ, kas atgādināti šī sprieduma 39. punktā, un tā kā nav pierādīts, ka fakti vai pierādījumi būtu sagrozīti, šis pamats apelācijā ir acīmredzami nepieņemams.

79

Tāpēc trešais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.

80

Kā piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza apgalvojumu, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, balstoties vienīgi uz vispārīgiem pieņēmumiem, kuru pamatā nav neviena konstatēta fakta, lai secinātu, ka reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm trūkst atšķirtspējas.

81

Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas viedokli Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 33., 36. un 37. punktā secināja, ka attiecīgās formas ir pierastas, ka vidusmēra patērētājs ar tām ir apradis, ka šīs formas parasti ir sastopamas tirdzniecībā un ka preču zīmju veids ietekme to, kā konkrētā sabiedrības daļa tās uztver, šos apgalvojumus nebalstot uz konstatētiem faktiem.

82

ITSB apgalvo, ka attiecībā uz jautājumu par to, kuri kabatas lukturīši būtu jāuzskata par pierastiem vai tādiem, kas dabiski nāk prātā, Apelāciju otrā padome izdarīja pietiekamus konstatējumus, vadoties tsk. no virknes citu formu attēlu, ko iesniedza apelācijas sūdzības iesniedzēja. ITSB piebilst, ka, tā kā Pirmās instances tiesas locekļi paši ir patērētāji, kuriem kabatas lukturīši ir pazīstami priekšmeti, viņi bija spējīgi, pamatojoties uz savām zināšanām, novērtēt, kādas kabatas lukturīšu formas ir “normālas” un parastas.

83

Pirmkārt, kā tika atgādināts šī sprieduma 30. punktā, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja.

84

Tāpēc Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 33. punktā pamatoti uzsvēra, ka nevar izslēgt to, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes veids varētu ietekmēt to, kā mērķa sabiedrība uztver šo preču zīmi.

85

Ciktāl piektajā pamatā Pirmās instances tiesai tiek pārmests, ka tā izdarīja šādu konstatējumu, tas ir nepamatots.

86

Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, Pirmās instances tiesa nav Pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā izteikusi apgalvojumus, kurus nepamato konstatēti fakti, bet gan ir veikusi faktiskas dabas vērtējumu, kas balstīts, t.sk. uz attiecīgo kabatas lukturīšu apskati, kuri tai tika iesniegti.

87

Šādi Pirmās instances tiesa nonāca pie secinājuma, ka minēto kabatas lukturīšu formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

88

Bet, kā tika atgādināts šī sprieduma 39. punktā, faktu vērtējums nav — izņemot Pirmās instances tiesai iesniegto faktu vai pierādījumu sagrozīšanas gadījumus, kas netiek apgalvots šī pamata ietvaros — tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros.

89

Šādos apstākļos piektais pamats ir jānoraida daļēji kā nepamatots un daļēji kā nepieņemams, un tātad apelācija ir jānoraida kopumā.

90

Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: