Lieta C‑386/02

Josef Baldinger

pret

Pensionsversicherungsanstalt der Arbeiter

(Arbeits- und Sozialgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Personu brīva pārvietošanās – Pabalsts bijušajiem kara gūstekņiem – Attiecīgās dalībvalsts pilsonības priekšnoteikums atlīdzības lūguma iesniegšanas brīdī

Sprieduma kopsavilkums

Personu brīva pārvietošanās – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Kopienu tiesiskais regulējums – Materiālā piemērošanas joma – Pabalsts bijušajiem kara gūstekņiem – Izslēgšana

(EKL 39. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1408/71 4. panta 4. punkts)

EKL 39. panta 2. punkts, 4. panta 4. punkts Regulā Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, ko groza Regula Nr. 118/97 un Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 7. panta 1. un 2. punkts, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie neiestājas pret valsts regulējumu, ar ko atsaka pabalstu bijušajam kara gūsteknim, pamatojot ar to, ka lūguma iesniegšanas brīdī ieinteresētajam nav attiecīgās dalībvalsts pilsonības, bet ir citas dalībvalsts pilsonība.

Ņemot vērā šo mērķi un šos priekšnosacījumus, šāds pabalsts ir paredzēts Regulas Nr. 1408/71 4. panta 4. punktā, kas precizē, ka to nepiemēro "kara un tā seku upuriem paredzētu pabalstu sistēmām", ciktāl minētais pabalsts ir izslēgts no šīs regulas materiālās piemērošanas jomas.

Turklāt minētais pabalsts nerada vairāk priekšrocību vietējiem darba ņēmējiem sakarā ar to darba ņēmēju statusu vai to dzīvesvietu valsts teritorijā, un tādējādi tas neatbilst "sociālo priekšrocību" būtiskajiem kritērijiem, kas minēti Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punktā.

Tas pats secināms par EKL 39. panta 2. punktu, kas attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem, atalgojumu un citiem darba apstākļiem, neietverot atlīdzības pabalstu, kas saistīts ar pilsoņu sniegtajiem pakalpojumiem savai valstij kara laikā un kura svarīgākais mērķis ir piešķirt tiem priekšrocības par savas valsts labā izciestajiem pārbaudījumiem.

(sal. ar 16., 18.-21. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 16. septembrī (*)

Personu brīva pārvietošanās – Pabalsts bijušajiem kara gūstekņiem – Attiecīgās dalībvalsts pilsonības priekšnoteikums atlīdzības lūguma iesniegšanas brīdī

Lieta C‑386/02

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Arbeits- und Sozialgericht Wien (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 22. oktobrī  un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 28. oktobrī, tiesvedībā

Josef Baldinger

pret

Pensionsversicherungsanstalt der Arbeiter.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen] un N. Kolnerika [N. Colneric],

ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer],

sekretāre M. F. Kontē [M.-F. Contet], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2003. gada 13. novembrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Austrijas valdības vārdā – E. Rīdls [E. Riedl] un G. Hese [G. Hesse], pārstāvji,

– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – D. Martins [D. Martin] un H. P. Krepels [H.‑P. Kreppel], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2003. gada 11. decembrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz EKL 39. panta 2. punkta interpretāciju.

2        Šis jautājumus tika uzdots Baldingera [Baldinger], prasītāja pamata prāvā, celtās prasības pret Pensionsversicherungsanstalt der Arbeiter [Darba ņēmēju pensiju apdrošināšanas iestādi], atbildētāju pamata prāvā, ietvaros par atteikumu piešķirt Austrijas likumdošanā paredzēto ikmēneša pabalstu bijušajiem kara gūstekņiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesības

3        Saskaņā ar 4. panta 4. punktu Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, ko groza Padomes 1996. gada 2. decembra Regula (EK) Nr. 118/97 (OV 1997 L 28, 1. lpp., turpmāk tekstā – "Regula Nr. 1408/71"), [šo regulu] nepiemēro "kara un tā seku upuriem paredzēto pabalstu sistēmām".

4        Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2 lpp.) 7. panta 1. un 2. punkts paredz:

"1. Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts pilsonis, citā dalībvalstī pilsonības dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus kā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.

2. Šāds darba ņēmējs bauda tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības, kā attiecīgās valsts darba ņēmēji."

 Austrijas tiesības

5        Saskaņā ar Kriegsgefangenenentschädigungsgesetz (likums "Par kompensācijām kara gūstekņiem", BGBlI publicētā versija, Nr. 40/2002, turpmāk tekstā – KGEG) 1. pantu:

"Austrijas pilsoņiem, kuri:

1)      Pirmā vai Otrā pasaules kara laikā ir bijuši karagūstā vai

2)      Otrā pasaules kara vai alianses spēku Austrijas okupācijas laikā politisku vai militāru iemeslu dēļ ir bijuši arestēti un aizturēti, vai

3)      politiskas vajāšanas dēļ, vai pastāvot politiskas vajāšanas draudiem, atradās ārpus Austrijas teritorijas Opferfürsorgegesetz [likums "Par pabalstiem upuriem"], (BGBl Nr. 183/1947) nozīmē un ir bijuši ārvalstu spēku arestēti 2. punktā minēto iemeslu dēļ un aizturēti pēc Otrā pasaules kara sākuma,

ir tiesības uz pabalstu atbilstoši šī federālā likuma kritērijiem."

6        KGEG 4. pants nosaka:

"1. Pabalsta saņēmējiem saskaņā ar šo federālo likumu 12 reizes gadā ir tiesības saņemt ikmēneša maksu:

EUR 14,53 apmērā, ja apcietinājums 1. panta nozīmē ir ildzis vismaz 3 mēnešus,

EUR 21,8 apmērā, ja apcietinājums 1. panta nozīmē ir ildzis vismaz 2 gadus,

EUR 29,07 apmērā, ja apcietinājums 1. panta nozīmē ir ildzis vismaz 4 gadus,

EUR 36,34 apmērā, ja apcietinājums 1. panta nozīmē ir ildzis vismaz 6 gadus.

2. Saskaņā ar 1. punktu pabalsta apmērs nav uzskatāms par ienākumiem, aprēķinot kompensācijas piemaksas (Ausgleichszulagen) likumiskā sociālā apdrošinājuma nozīmē [..]."

7        KGEG 11. panta 1. punkts nosaka:

"Šī federālā likuma regulētie jautājumi ir šādā kompetencē:

1)  vecuma pabalsta [Pension] vai pensijas [Rente] saņēmējiem [..]:

sociālās apdrošināšanas iestāde – par vecuma pabalsta vai pensijas piešķiršanu, izņemot Vispārīgo negadījumu apdrošināšanas iestādi (Allgemeine Unfallversicherungsanstalt);

2)      federācijas ierēdņu pensijas (Ruhegenuss) vai pensijas sakarā ar apgādnieka zaudējumu (Versorgungsgenuss), pārejas pabalsta (Übergangsbeitrag), apgādes līdzekļu (Versorgungsgeld), uzturlīdzekļu (Unterhaltsbeitrag) vai emeritātes pabalsta (Emeritierungsbezug) saņēmējiem [..]:

Federālā pensiju iestāde (Bundespensionsamt);

[..]

7)      pensijas, papildu vai kompensācijas pabalstu saņēmējiem Kriegsopferversorgungsgesetz [..], Heeresversorgungsgesetz [..] nozīmē un palīdzības (Hilfeleistung) saņēmējiem Verbrechensopfergesetz nozīmē – Sociālo un invaliditātes jautājumu federālā iestāde (Bundesamt für Soziales und Behindertenwesen);

8)      visos citos gadījumos – Sociālo un invaliditātes jautājumu federālā iestāde."

 Pamata prāva un prejudiciālais jautājums

8        No rīkojuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet, ka Baldingera kungs ir dzimis 1927. gada 19. aprīlī Austrijā un ka viņš ir ieguvis šīs valsts pilsonību. No 1945. gada janvāra līdz 1945. gada maijam viņš ir piedalījies Otrajā pasaules karā kā Deutsche Wehrmacht (Vācijas armijas spēku) kareivis. No 1945. gada 8. maija līdz 1947. gada 27. decembrim viņš kā karagūsteknis atradās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā.

9        Vēlāk  Baldingera kungs strādāja Austrijā, līdz 1954. gadā viņš šo valsti atstāja, lai dotos meklēt darbu Zviedrijā, kur Baldingera kungs strādāja līdz 1964. gadam, bet no 1964. gada līdz 1965. gadam atsāka strādāt Austrijā. 1965. aprīlī viņš uz ilgāku laiku emigrēja uz Zviedriju, kur viņš strādāja un 1967. gadā, atsakoties no Austrijas pilsonības, pieņēma Zviedrijas pilsonību.

10      Kopš 1986. gada 1. maija Baldingera kungs no atbildētāja pamata prāvā saņem invaliditātes pensiju un vecuma pabalstu. Baldingera kunga celtā prasība pret atbildētāju par KGEG paredzētā pabalsta saņemšanu, kas ir strīda priekšmets prasībā par lēmuma atcelšanu iesniedzējtiesā, tika noraidīta ar 2002. gada 1. marta lēmumu.

11      Minētā tiesa norāda, ka strīdīgais pabalsts, kas Austrijas tiesībās ieviests 2000. gadā, nav saistīts ne ar saņēmēja darba ņēmēja kritēriju, ne arī, attiecīgi, no tā atvasinātajām tiesībām uz vecuma pabalstu. Regula Nr. 1408/71 nav piemērojama kara un tā seku upuriem paredzētu pabalstu sistēmām. Šādā sistēmā upuriem kā kompensāciju piešķirt pabalstu, pamatojoties uz maksājošās valsts īpašajām interesēm.

12      Baldingera kungs atbilst strīdīgā pabalsta materiālajiem kritērijiem. Tomēr viņam to atteica tādēļ, ka pēc atrašanās karagūstā viņš pieņēma darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī un, visbeidzot, viņš pieņēma arī šīs dalībvalsts pilsonību. Iesniedzējtiesa jautā, vai šīs juridiskās sekas, kuras var uzskatīt par netiešu diskrimināciju, pamatojoties uz pilsonību un darba ņēmēju pārvietošanās brīvības tiesību izmantošanu, ir saderīga ar Kopienu tiesībām, turklāt tās izriet no likuma, kas pieņemts ilgi pēc Austrijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai.

13      Šajā sakarā Arbeits- und Sozialgericht Wien [Vīnes Darba un sociālā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

"Vai EKL 48. panta 2. punkts (jaunajā redakcijā – EKL 39. panta 2. punkts) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ir jāinterpretē tā, ka tas iestājas pret valsts regulējumu, kurš pirmo reizi ieviests 2000. gada likumā, par tiesībām uz finansiālu atlīdzību personām, kas

1)      Pirmā vai Otrā pasaules kara laikā ir bijušas karagūstā vai

2)      Otrā pasaules kara vai alianses spēku Austrijas okupācijas laikā politisku vai militāru iemeslu dēļ ir bijuši arestēti un aizturēti, vai

3)      politiskas vajāšanas dēļ, vai pastāvot politiskas vajāšanas draudiem, atradās ārpus Austrijas teritorijas Opferfürsorgegesetz (BGBl Nr. 183/1947) nozīmē un ir bijuši ārvalstu spēku arestēti 2. punktā minēto iemeslu dēļ un aizturēti pēc Otrā pasaules kara sākuma,

un kam ir Austrijas pilsonība lūguma iesniegšanas brīdī?"

 Par prejudiciālo jautājumu

14      Vispirms ir jāatgādina, ka Tiesas kompetencē nav interpretēt valsts tiesības un ka principā tai starp Kopienu un valsts jurisdikciju pastāvošās kompetences sadales ietvaros ir jāņem vērā faktu un regulējuma konteksts, kurā iekļauts prejudiciālais jautājums, kā tas definēts iesniedzējtiesas lēmumā (skat., jo īpaši, 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑224/02 Pusa, Krājumā vēl nav publicēts, 37. punkts).

15      Saskaņā ar iesniedzējtiesas minēto, KGEG 1. pants, kas attiecas uz "Austrijas pilsoņiem", ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tajā paredzētā pabalsta bijušajiem kara gūstekņiem saņemšanas priekšnosacījums ir tas, ka minētā persona pabalsta pieprasīšanas brīdī ir Austrijas pilsonis. Iesniedzējtiesa jautā, vai šāds nosacījums ir saderīgs ar Kopienu tiesībām darba ņēmēju brīvas pārvietošanās nozīmē.

16      Regulas Nr. 1408/71 4. pants, kas nosaka šīs regulas materiālās piemērošanas jomu, 4. punktā precizē, ka to nepiemēro "kara un tā seku upuriem paredzētu pabalstu sistēmām".

17      Šāds pabalsts, kāds ir pamata prāvā, kas nav saistīts ar darba ņēmēja statusu, ir paredzēts, lai bijušajiem kara gūstekņiem, kuri var pierādīt, ka ilgstošu laiku atradušies gūstā, apliecinātu to, ka valsts atzīst viņu izciestos pārbaudījumus un tādēļ maksā par savai valstij sniegtajiem pakalpojumiem.

18      Ņemot vērā šo mērķi un šos priekšnosacījumus, Regulas Nr. 1408/71 4. panta 4. punktā ir noteikts, ka minētais pabalsts ir izslēgts no šīs regulas materiālās piemērošanas jomas (šajā sakarā skat. 1978. gada 6. jūlija spriedumu lietā 9/78 Gillard et Caisse régionlae d'assurance maladie du Nord-Est, Recueil 1978, 1661. lpp., 13. līdz 15. punkts, un 1979. gada spriedumu lietā 207/78 Even et ONPTS, Recueil 1979, 2019. lpp., 12. un 23. punkts).

19      Turklāt šo pašu iemeslu dēļ minētais pabalsts nerada vairāk priekšrocību vietējiem darba ņēmējiem sakarā ar to darbinieku statusu vai to dzīvesvietu valsts teritorijā, un tādējādi tas neatbilst "sociālo priekšrocību" būtiskajiem kritērijiem, kas minēti Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punktā (iepriekš minētā sprieduma Even et ONPTS 20. līdz 24. punkts).

20      Tas pats secināms par EKL 39. panta 2. punktu, kas attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem, atalgojumu un citiem darba apstākļiem, neietverot atlīdzības pabalstu, kas saistīts ar pilsoņu sniegtajiem pakalpojumiem savai valstij kara laikā un kuru svarīgākais mērķis ir piešķirt tiem priekšrocības par savas valsts labā izciestajiem pārbaudījumiem.

21      Šajā sakarā uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka EKL 39. panta 2. punkts, Regulas Nr. 1408/71 4. pants 4. punkts un Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie neiestājas pret valsts regulējumu, ar ko tādos apstākļos, kādi ir pamata prāvā, atsaka pabalstu bijušajam kara gūsteknim, pamatojot ar to, ka lūguma iesniegšanas brīdī ieinteresētajam nav attiecīgās dalībvalsts pilsonības, bet ir citas dalībvalsts pilsonība.

 Par tiesāšanās izdevumiem

22      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu

Tiesa (otrā palāta)

nospriež:

EKL 39. panta 2. punkts, 4. panta 4. punkts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, ko groza Padomes 1996. gada 2. decembra Regula (EK) Nr. 118/97 un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 7. panta 1. un 2. punkts, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie neiestājas pret valsts regulējumu, ar ko tādos apstākļos, kādi ir pamata prāvā, atsaka pabalstu bijušajam kara gūsteknim, pamatojot ar to, ka lūguma iesniegšanas brīdī ieinteresētajam nav attiecīgās dalībvalsts pilsonības, bet ir citas dalībvalsts pilsonība.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.