Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 62002CJ0329

    Tiesas spriedums (otrā palāta) 2004. gada 16. septembrī.
    SAT.1 SatellitenFernsehen GmbH pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB).
    Apelācija - Kopienas preču zīme - Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Sintagma "SAT.2".
    Lieta C-329/02 P.

    Judikatūras Krājums 2004 I-08317

    Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:C:2004:532

    Lieta C‑329/02 P

    SAT.1 SatellitenFernsehen GmbH

    pret

    Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

     

    Apelācija – Kopienas preču zīme – Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts – Sintagma "SAT.2"

    Sprieduma kopsavilkums

    1.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un tās iegūšana – Absolūts atteikuma pamatojums – Dažādu atteikuma pamatojumu izskatīšana atsevišķi – Atteikuma pamatojumu interpretācija saskaņā ar vispārējām interesēm, kas ir pamatā katram no tiem

    (Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkts)

    2.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un tās iegūšana – Absolūts atteikuma pamatojums – Apzīmējuma atšķirtspējas neesamība – Vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Piemērojamība

    (Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    3.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un tās iegūšana – Absolūts atteikuma pamatojums – Apzīmējuma atšķirtspējas neesamība – Vārdiska preču zīme, kas sastāv no vairākiem elementiem – Konkrētās sabiedrības daļas uztveres, ko rada kombinācija kopumā, ņemšana vērā

    (Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    4.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un tās iegūšana – Absolūts atteikuma pamatojums – Apzīmējuma atšķirtspējas neesamība – Zināma lingvistiskās vai mākslinieciskās izdomas vai iztēles līmeņa neesamības konstatācijas nepietiekamība, lai neatzītu apzīmējuma atšķirtspēju – Attiecīgās preces un pakalpojumus neaprakstoša preču zīme – Biroja pienākums izklāstīt atšķirtspējas neesamības iemeslus

    (Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

    5.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un tās iegūšana – Absolūts atteikuma pamatojums – Preču zīmes, kurām nav atšķirtspējas – Sintagma "SAT.2"

    (Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    1.        Katrs Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punktā uzskaitītais atteikuma pamatojums ir neatkarīgs no citiem un ir jāizskata atsevišķi. Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir jāinterpretē saskaņā ar vispārējām interesēm, kas ir pamatā katram no tiem. Izskatot katru šo atteikuma pamatojumu, vispārējās intereses var atspoguļot, vai pat tām ir jāatspoguļo dažādi apsvērumi atkarībā no apskatītā atteikuma pamatojuma.

    (sal. ar 25. punktu)

    2.        Vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kurš attiecas uz atteikuma pamatojumu preču zīmes atšķirtspējas neesamības dēļ, ir vērstas uz to, lai nepamatoti neierobežotu šīs preču zīmes pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst tām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lūdz reģistrāciju. Turklāt attiecībā uz aizsardzības apjomu, ko preču zīmei piešķir minētā norma, vispārējās intereses, kas ir minētās normas pamatā, acīmredzami saplūst ar preču zīmes pamata funkciju, kura ir garantēt patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, bez iespējas sajaukt ļaujot viņam atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi.

    Tomēr par tādu kritēriju, saskaņā ar kuru interpretējams minētais 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, nav uzskatāms kritērijs, saskaņā ar kuru nevar reģistrēt preču zīmes, kas parasti var tikt izmantotas tirdzniecībā, lai norādītu attiecīgās preces vai pakalpojumus: šis kritērijs attiecas uz 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Iepriekš minētais sabiedrības interešu kritērijs netiek ņemts vērā, uzskatot, ka 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam ir vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai apzīmējumus, uz kuriem tas attiecas, visi varētu brīvi izmantot.

    (sal. ar 23., 26. ‑ 27., 36. punktu)

    3.        Vērtējot preču zīmes atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ja ir runa par preču zīmi, kas sastāv no vārdiem vai no vārda un cipara, attiecībā uz katru no šiem terminiem vai elementiem var atsevišķi pārbaudīt iespējamas atšķirtspējas pastāvēšanu, taču tai jebkurā gadījumā ir jābūt atkarīgai no to sastādošā kopuma analīzes. Tikai tas apstāklis vien, ka katram no elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz iespēju, ka kopumam, ko tie veido, var būt atšķirtspēja.

    Minētās normas nepareiza interpretācija ir vērtēt tādas sintagmas atšķirtspējas pastāvēšanu, kura sastāv no vairākiem elementiem, galvenokārt veicot atsevišķu katra tās elementa analīzi, un šajā sakarā balstīties uz prezumpciju, ka elementi, kam atsevišķi nav atšķirtspējas, pēc tam, kad tie ir apvienoti, nevar to iegūt, bet nevis uz to, kā šo sintagmu kopumā uztver vidusmēra patērētājs, un sintagmas radīto kopējo iespaidu izskatīt tikai pakārtoti, nepiešķirot nekādu nozīmi tādiem datiem kā izdomas elementa pastāvēšana, kas ir jāņem vērā, veicot šādu analīzi.

    (sal. ar 28. ‑ 29., 35. punktu)

    4.        Kāda apzīmējuma reģistrācija Kopienas preču zīmes veidā nav pakļauta nosacījumam, ka ir jākonstatē zināms preču zīmes īpašnieka lingvistiskās vai mākslinieciskās izdomas vai iztēles līmenis. Pietiek ar to, ka preču zīme ļauj konkrētajai sabiedrības daļai identificēt ar to aizsargāto preču vai pakalpojumu izcelsmi un atšķirt tos no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

    Gadījumos, kas atteicas uz preču zīmi, kura nesaskaras ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstīto atteikuma pamatojumu, bet kurai tomēr nav atšķirtspējas šīs pašas normas b) apakšpunkta nozīmē, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam ir jāizklāsta iemesli, kādēļ tas uzskata, ka preču zīmei nav atšķirtspējas.

    Preču zīmju, kas sastāv no vārdiska elementa un skaitliska elementa, bieža lietošana noteiktā nozarē liecina par to, ka šāda veida savienojumus nevar uzskatīt par tādiem, kam principā nav atšķirtspējas.

    (sal. ar 41. ‑ 42. un 44. punktu)

    5.        Lai gan ir tiesa, ka veids, kādā ir sastādīta sintagma "SAT.2", kuru lūdz reģistrēt kā Kopienas preču zīmi attiecībā uz šādiem pakalpojumiem, kas atbilstoši Nicas Nolīgumam ietilpst 38. un 41. klasē un atbilst šādam aprakstam:

    – 38. klase: "Radio vai televīzijas raidījumu un programmu pārraide pa bezvadu vai cietsavienojuma tīkliem; kino, televīzijas, radio, teleteksta un videoteksta programmu un raidījumu pārraide; dažādu sakaru tīklu lietotāju licenču nokārtošana un izsniegšana; telesakari; informācijas un preses paziņojumu apkopošana, izsniegšana un pārraide (arī elektroniski un/vai ar datora palīdzību); skaņas un attēlu pārraide ar satelīta palīdzību; abonentu (maksas) televīzijas, arī video pēc pieprasījuma pārraide, arī trešo personu labā no ciparu platformas; pakalpojumi telesakaru jomā; informācijas piegāde trešajām personām; informācijas izplatīšana pa bezvadu vai cietsakaru tīkliem; tiešsaistes pakalpojumi un pārraides, proti, informācijas un ziņu, ieskaitot elektronisko pastu, pārraide; informācijas, attēlu, teksta, balss un datu pārraides tīklu izmantošana; televeikalu programmu pārraide";

    – 41. klase: "Filmu, video programmu un citu televīzijas programmu producēšana, reproducēšana, izrādīšana un noma; izrāžu, viktorīnu un mūzikas pasākumu organizēšana un vadīšana, un izklaides konkursu un sporta sacīkšu organizēšana, arī ierakstam vai tiešraidē; televīzijas un radio raidījumu, kā arī saistīto spēļu veidošana; kino, televīzijas, radio, teleteksta vai videoteksta, kā arī televīzijas vai radio izklaides programmu vai raidījumu veidošana; skaņas un attēlu ieraksts, pārraide, saglabāšana, apstrāde un reprodukcija; televīzijas un radio raidījumu un programmu organizēšana; televeikala programmu veidošana",

    nav neparasts, jo īpaši attiecībā uz to, kā vidusmēra patērētājs var uztvert komunikāciju sektora pakalpojumus, un lai gan vārdiska elementa, tāda kā "SAT", un cipara, tāda kā "2", novietošana līdzās, atdalot ar ".", neatspoguļo īpaši augstu izdomas līmeni, ar šiem apstākļiem nepietiek, lai pierādītu, ka šādai sintagmai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

    (sal. ar 40. punktu)




    TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

    2004. gada 16. septembrī (*)

    Apelācija – Kopienas preču zīme – Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts – Sintagma "SAT.2"

    Lieta C‑329/02 P

    par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam,

    ko 2002. gada 12. septembrī iesniedza

    SAT.1 SatellitenFernsehen GmbH, Mainca (Vācija), ko pārstāv G. Šneiders [R. Schneider], Rechtsanwalt, kas norādīja adresi Luksemburgā,

    apelācijas sūdzības iesniedzēja,

    otrs lietas dalībnieks –

    Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Šennens [D. Schennen], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā,

    atbildētājs pirmajā instancē.

    TIESA (otrā palāta)

    šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen], F. Makena [F. Macken] un N. Kolnerika [N. Colneric],

    ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],

    sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs,

    ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 8. janvārī,

    ņemot vērā lietas dalībnieku sniegtos apsvērumus,

    noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 11. martā,

    pasludina šo spriedumu.

    Spriedums

    1        Savā apelācijas sūdzībā sabiedrība SAT.1 SatellitenFernsehen GmbH (turpmāk tekstā – "apelācijas sūdzības iesniedzēja") prasa atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2002. gada 2. jūlija spriedumu SAT.1/ITSB (SAT.2) (T‑323/00, Recueil 2002, II‑2839. lpp., turpmāk tekstā – "Pārsūdzētais spriedums"), kurā tika nospriests, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – "ITSB") Apelāciju otrā padome nebija pārkāpusi ne 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp., turpmāk tekstā – "Regula"), ne vienlīdzīgas attieksmes principu, savā 2000. gada 2. augusta lēmumā (lieta R 312/1999‑2) (turpmāk tekstā – "Apstrīdētais lēmums") atsakot kā Kopienas preču zīmi reģistrēt sintagmu "SAT.2" attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar reģistrācijas pieteikumu ir saistīti ar pārraidēm ar satelītu palīdzību.

     Atbilstošās tiesību normas

    2        Saskaņā ar Regulas 4. pantu:

    "Kopienas preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem – tostarp personvārdiem – modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tās ir atšķiramas starp dažādu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem [ka ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču un pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem]."

    3        Regulas 7. pants nosaka:

    "1. Nereģistrē:

     a) apzīmējumus, kas neatbilst 4. panta prasībām;

     b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas];

     c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības;

    [..].

    2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā.

    3. Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga [ieguvusi atšķirtspēju] attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta."

    4        Saskaņā ar Regulas 12. pantu:

    "Kopienas preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot:

    [..]

    b) norādes attiecībā uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzamo nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

    [..]

    ar nosacījumu, ka šī trešā persona minēto rūpnieciskos vai komercdarījumos izmanto godīgi."

    5        Regulas 38. panta 1. punkts paredz:

    "Ja, ņemot vērā 7. pantu, preču zīme nav reģistrējama attiecībā uz dažām vai visām precēm, vai pakalpojumiem, ko aptver Kopienas preču zīmes pieteikums, pieteikumu noraida attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem."

     Prāvas rašanās fakti

    6        1997. gada 15. aprīlī apelācijas sūdzības iesniedzēja ITSB iesniedza pieteikumu, lūdzot kā Kopienas preču zīmi reģistrēt sintagmu "SAT.2" attiecībā uz dažādām precēm, kas ietilpst 3., 9., 14., 16., 18., 20., 25., 28., 29. un 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38., 41. un 42. klasē atbilstoši šim pašam nolīgumam.

    7        Tā kā ITSB pārbaudītājs ar 1999. gada 9. aprīļa lēmumu šo pieteikumu noraidīja attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38., 41. un 42. klasē, apelācijas sūdzības iesniedzēja par šo lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.

    8        Ar Apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja šo apelāciju, pamatojot, ka Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumi liedz reģistrēt sintagmu "SAT.2" attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst minētajās klasēs.

     Tiesvedība Pirmās instances tiesā un Pārsūdzētais spriedums

    9        Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2000. gada 16. oktobrī, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību atcelt Apstrīdēto lēmumu.

    10      Pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa to apmierināja tikai daļēji.

    11      No vienas puses, Pirmās instances tiesa uzsvēra, ka ITSB Apelāciju otrā padome nebija lēmusi par apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumiem attiecībā uz pakalpojumiem, kas iekļauti reģistrācijas pieteikumā un kas ietilpst 35. klasē. Tāpēc Pirmās instances tiesa šajā daļā atcēla Apstrīdēto lēmumu.

    12      No otras puses, kas attiecas uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 38., 41. un 42. klasē, Pirmās instances tiesa atcēla Apstrīdēto lēmumu tikai tajā daļā, kur atteikts reģistrēt sintagmu "SAT.2" attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst šajās klasēs, kā tās uzskaitītas Pārsūdzētā sprieduma 42. punktā.

    13      Atceļot šo lēmumu, Pirmās instances tiesa vispirms piekrita apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītajam pamatam, ka Apstrīdētais lēmums nepamatoti tika balstīts uz Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Balstoties uz preču zīmes vērā ņemamo nozīmi, kas konstatēta, vadoties ne tikai pēc dažādajiem elementiem, no kuriem tā sastāv, bet arī no tās nozīmes kopumā, un vadoties tikai pēc preču un pakalpojumu īpašībām, ko mērķauditorija var ņemt vērā, izdarot izvēli, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka sintagma "SAT.2" attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38., 41. un 42. klasē, nebija aprakstoša Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Proti, šī sintagma neattiecas ne uz vienu specifisku attiecīgo pakalpojumu īpašību, ko konkrētā sabiedrības daļa, izdarot izvēli, varētu ņemt vērā.

    14      Taču attiecībā uz daļu no pakalpojumiem, kas ietilpst 38., 41. un 42. klasē, Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto pamatu, ka ar Apstrīdēto lēmumu nevarēja atteikt sintagmas "SAT.2" reģistrāciju uz Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamata. Tā nosprieda, ka, ņemot vērā to sastādošos elementus, šai sintagmai nav atšķirtspējas šī noteikuma nozīmē attiecībā uz pakalpojumiem, kas reģistrācijas pieteikumā ir saistīti ar pārraidēm ar satelītu palīdzību, proti, attiecībā uz Pārsūdzētā sprieduma 3. punktā minētajiem pakalpojumiem, kas neietilpst tā paša sprieduma 42. punktā ietvertajā uzskaitījumā.

    15      Visbeidzot, tā noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto pamatu, ka attiecīgās sintagmas reģistrācija tika atteikta, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, jo ITSB ir pieņēmusi lēmumus reģistrēt kā Kopienas preču zīmes, viņasprāt, visādā ziņā līdzīgus apzīmējumus.

     Apelācija

    16      Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījums Tiesai ir: atcelt Pārsūdzēto spriedumu tajā daļā, kurā Pirmās instances tiesa noraidīja atlikušos tās prasījumus, un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    17      ITSB prasījums Tiesai ir: noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

     Lietas dalībnieku argumenti

    18      Apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā izvirzītajā pamatā norāda, ka Pirmās instances tiesas Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija no tiesību viedokļa ir kļūdaina divos aspektos.

    19      No vienas puses, pretēji tam, ko Pirmās instances tiesa norādīja Pārsūdzētā sprieduma 36. punktā, šai normai nav vispārējo interešu mērķa, kas prasa, lai apzīmējumus, uz kuriem tā attiecas, visi varētu brīvi izmantot. Īstenībā tās mērķis ir patērētajam vai galalietotājam bez iespējas sajaukt ļaut izšķirt preču vai pakalpojumu izcelsmi atbilstoši Kopienas likumdevēja un Tiesas koncepcijai attiecībā uz preču zīmes pamata funkciju. Šādi Pirmās instances tiesa ir vadījusies pēc kritērija, kas ir nozīmīgs nevis attiecībā uz Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet gan attiecībā uz šī paša punkta c) un e) apakšpunktu, un tādējādi tā nav mēģinājusi noteikt, tieši kā konkrētā sintagma var izpildīt šo preču zīmes funkciju.

    20      No otras puses, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pēc tam, kad Pirmās instances tiesa pamatoti bija atgādinājusi, ka vajadzēja apskatīt kopējo iespaidu, kādu attiecīgajiem patērētājiem rada sintagma "SAT.2", lai varētu novērtēt šī apzīmējuma iespējamo atšķirtspēju, tā šajā gadījumā nepareizi piemēroja šo analīzes principu. Lai pamatotu reģistrācijas atteikumu, tā sadalīja sintagmu pa to sastādošajiem elementiem. Taču šāds dalījums neatbilst veidam, kā patērētāji, uztverot preču zīmi, to vērtē un interpretē. Turklāt, atzīstot atšķirtspējas neesamību, Pirmās instances tiesa nepamatoti balstījās uz faktu, ka sintagmu veido tādi elementi, ko parasti izmanto tirdzniecībā, lai norādītu attiecīgos pakalpojumus, lai gan šāda veida elementus var ņemt vērā tikai attiecībā uz Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu.

    21      ITSB atbilde uz šo pamatu ir: Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam ir vispārējo interešu mērķis – garantēt brīvu attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Tiesas judikatūra liecina, ka Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem atteikuma pamatojumiem ir tieši šāds mērķis, jo tie nepieļauj, ka apzīmējumi bez atšķirtspējas saņem tādu aizsardzību, kādu sniedz reģistrācija preču zīmes veidā.

    22      ITSB piekrīt apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem par to, ka attiecīgā sintagma ir jāvērtē kopumā un ka ar atšķirtspēju ir jāsaprot preču zīmes spēja identificēt preces un pakalpojumus, ko tā apzīmē, vadoties pēc to izcelsmes. Tas tomēr uzskata, ka sintagmai "SAT.2" nav atšķirtspējas, jo tā sastāv no elementiem bez atšķirtspējas, kas apvienoti parastā veidā, un ka Pirmās instances tiesa, sniedzot šādu vērtējumu, nav nepareizi piemērojusi Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pārsūdzētajā spriedumā turklāt nav sajauktas šīs normas un Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomas. Tas nav arī pretrunīgs, jo Pirmās instances tiesa varēja, nepieļaujot tiesību kļūdu, atzīt, ka sintagma nav aprakstoša c) apakšpunkta nozīmē, bet ka tādēļ vien tai nepiemīt atšķirtspēja b) apakšpunkta nozīmē.

     Tiesas vērtējums

    23      Pirmkārt, preču zīmes pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, viņam bez iespējas sajaukt ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (skat. jo īpaši 1978. gada 23. maija spriedumu lietā 102/77 Hoffmann-La Roche, Recueil 1978, 1139. lpp., 7. punkts, un 2002. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑299/99 Philips, Recueil 2002, I‑5475. lpp., 30. punkts). Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis šādi ir nepieļaut, ka tiek reģistrētas preču zīmes bez atšķirtspējas, kas vienīgā dara tās piemērotas šīs pamata funkcijas pildīšanai.

    24      Otrkārt, lai noteiktu, vai apzīmējumam ir tādas īpašības, kas dara iespējamu tā reģistrāciju kā preču zīmi, tas ir jāizvērtē no konkrētās sabiedrības daļas pozīcijām. Ja preces un pakalpojumi, uz kuriem atteicas reģistrācijas pieteikums, ir paredzēti visiem patērētajiem, ir jāuzskata, ka konkrētā sabiedrības daļa sastāv no samērā informētiem, uzmanīgiem un apdomīgiem vidusmēra patērētājiem (1999. gada 22. jūnija spriedums lieta C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil 1999, I‑3819. lpp., 26. punkts, un 2003. gada 6. maija spriedums lietā Libertel C‑104/01, Recueil 2003, I‑3793. lpp., 46. punkts).

    25      Treškārt, ir jāatgādina, ka katrs Regulas 7. panta 1. punktā uzskaitītais atteikuma pamatojums ir neatkarīgs no citiem un ir jāizskata atsevišķi. Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir jāinterpretē saskaņā ar vispārējām interesēm, kas ir pamatā katram no tiem. Izskatot katru šo atteikuma pamatojumu, vispārējās intereses var atspoguļot, vai pat tām ir jāatspoguļo dažādi apsvērumi atkarībā no apskatītā atteikuma pamatojuma (2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Krājumā vēl nav publicēts, 45. un 46. punkts).

    26      Kas attiecas uz krāsas kā tādas reģistrāciju kā preču zīmi, to neierobežojot telpā, Tiesa iepriekš minētā sprieduma Libertel 60. punktā jau ir nospriedusi, ka vispārējās intereses, kas ir pamatā 3. panta 1. punkta b) apakšpunktam Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) – normai, kas ir identiska Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, – ir vērstas uz to, lai nepamatoti neierobežotu krāsu pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst tām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lūdz reģistrāciju.

    27      Turklāt attiecībā uz aizsardzības apjomu, ko preču zīmei piešķir Regula, vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, acīmredzami saplūst ar preču zīmes pamata funkciju, kas ir norādīta šī sprieduma 23. pantā.

    28      Visbeidzot, ja ir runa par preču zīmi, kas sastāv no vārdiem vai no vārda un cipara, kā tā preču zīme, par kuru ir strīds, attiecībā uz katru no šiem terminiem vai elementiem var atsevišķi pārbaudīt iespējamas atšķirtspējas pastāvēšanu, taču tai jebkurā gadījumā ir jābūt atkarīgai no to sastādošā kopuma analīzes. Tikai tas apstāklis vien, ka katram no elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz iespēju, ka kopumam, ko tie veido, var būt atšķirtspēja (skat., pēc analoģijas, 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Krājumā vēl nav publicēts, 40. un 41. punkts, un spriedumu lietā C‑363/99 KoninklijkeKPN Nederland, Krājumā vēl nav publicēts, 99. un 100. punkts).

    29      Bet šajā prāvā veids, kādā Pirmās instances tiesa ir piemērojusi Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, liecina par nepareizu šīs normas interpretāciju.

    30      Pirmkārt, lai gan Pārsūdzētā sprieduma 39. punktā tā pamatoti norādīja, ka, lai novērtētu kombinētas preču zīmes atšķirtspēju, tā jāizvērtē kopumā, Pirmās instances tiesa savu lēmumu faktiski nebalstīja uz šādu izvērtējumu.

    31      Vispirms tā Pārsūdzētā sprieduma 41. punktā atzina, ka ITSB no tiesību viedokļa pietiekami bija pierādījis to, ka vācu un angļu valodā elements "SAT" ir parastais vārda "satelīts" saīsinājums un ka, lietojot šo terminu kā saīsinājumu, netiek izdarītas atkāpes no šo valodu leksikas likumiem. Tajā pašā minētā sprieduma punktā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka šis elements raksturo īpašības, kas piemīt vairumam attiecīgo pakalpojumu un ko konkrētā sabiedrības daļa, izdarot izvēli, var ņemt vērā, un kas ir saikne starp šiem pakalpojumiem un pārraidēm ar satelītu palīdzību. Vadoties pēc šiem atzinumiem, ko Tiesa nevar apšaubīt apelācijas ietvaros, izņemot tādus gadījumus, kad šādi tiek sagrozīta lietas materiālu nozīme, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka elementam "SAT" nav atšķirtspējas attiecībā uz šiem pašiem pakalpojumiem.

    32      Pirmās instances tiesa, veicot vērtējumu, kuru Tiesa arī nevar kontrolēt apelācijā, izņemot sagrozīšanas gadījumus, tālāk Pārsūdzētā sprieduma 46. un 47. punktā atzina, ka elementu "2" un elementu "." parastā kārtā izmanto tirdzniecībā vai tos varētu izmantot tirdzniecībā, lai norādītu attiecīgos pakalpojumus, un ka šiem elementiem tāpēc nav atšķirtspējas.

    33      Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 49. punktā no šīs atziņas secināja, ka "parasti [..] fakts, ka kombinēta preču zīme [tāda kā "SAT.2"] sastāv tikai no elementiem bez atšķirtspējas, ļauj secināt, ka šī preču zīme, apskatīta kopumā, arī var tikt izmantota tirdzniecībā, lai norādītu attiecīgās preces vai pakalpojumus."

    34      Visbeidzot, Pārsūdzētā sprieduma 49. un 50. punktā Pirmās instances tiesa pauda viedokli, ka šādu secinājumu iespējams atspēkot tikai gadījumā, kad konkrētas norādes, jo īpaši neparastais veids, kādā šie dažādie elementi ir savienoti, liecinātu, ka kombinētā preču zīme atspoguļo vairāk nekā tās sastāvā esošo elementu summa. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka sintagmas "SAT.2" sastāvs bija parasts un ka "nav nozīmes prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru pieteiktā preču zīme, apskatīta kopumā, ir izdomas elements".

    35      No 31. ‑ 34. punkta izriet, ka Pirmās instances tiesa ir vērtējusi sintagmas "SAT.2" atšķirtspējas pastāvēšanu, galvenokārt veicot atsevišķu katra tās elementa analīzi. Šajā sakarā tā balstījās uz prezumpciju, ka elementi, kam atsevišķi nav atšķirtspējas, pēc tam, kad tie ir apvienoti, nevar to iegūt, bet nevis – kā tai būtu vajadzējis to darīt – uz to, kā šo sintagmu kopumā uztver vidusmēra patērētājs. Sintagmas radīto kopējo iespaidu tā izskatīja tikai pakārtoti, nepiešķirot nekādu nozīmi tādiem datiem kā izdomas elementa pastāvēšana, kas ir jāņem vērā, veicot šādu analīzi.

    36      Otrkārt, Pārsūdzētais spriedums balstās uz tāda kritērija izmantošanu, saskaņā ar kuru nevar reģistrēt preču zīmes, kas parasti var tikt izmantotas tirdzniecībā, lai norādītu attiecīgās preces vai pakalpojumus. Šis kritērijs attiecas uz Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, taču saskaņā ar to nav jāinterpretē šī paša punkta b) apakšpunkts. Konkrēti, Pārsūdzētā sprieduma 36. punktā uzskatot, ka šai pēdējai minētajai normai ir vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai apzīmējumus, uz kuriem tā attiecas, visi varētu brīvi izmantot, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā šī sprieduma 25. ‑ 27. punktā minēto sabiedrības interešu kritēriju.

    37      Šādos apstākļos apelācijas sūdzības iesniedzējai ir pamats apgalvot, ka Pārsūdzētais spriedums ir kļūdains no tiesību viedokļa, attiecībā uz Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.

    38      Bez vajadzības izskatīt otro apelācijas sūdzības pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošanu, no iepriekš minētā izriet, ka Pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ tajā daļā, kurā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka ITSB Apelāciju otrā padome nebija pārkāpusi Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar Apstrīdēto lēmumu atsakot kā Kopienas preču zīmi reģistrēt sintagmu "SAT.2" attiecībā uz pakalpojumiem, kuriem reģistrācijas pieteikumā ir saistība ar pārraidēm ar satelītu palīdzību, t. i., Pārsūdzētā sprieduma 3. punktā minēto pakalpojumu kategorijām, ko Pirmās instances tiesa nav apskatījusi šī sprieduma 42. punktā.

    39      Saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu, ja Pirmās instances tiesas spriedumu atceļ, Tiesa pati var pieņemt lēmumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija [lietas stāvoklis]. Šajā gadījumā tas tā ir.

    40      Lai gan ir tiesa, ka veids, kādā sintagma "SAT.2" ir sastādīta, nav neparasts, jo īpaši attiecībā uz to, kā vidusmēra patērētājs var uztvert komunikāciju nozares pakalpojumus, un lai gan vārdiska elementa, tāda kā "SAT", un cipara, tāda kā "2", novietošana līdzās, atdalot ar ".", neatspoguļo īpaši augstu izdomas līmeni, ar šiem apstākļiem nepietiek, lai pierādītu, ka šādai sintagmai nav atšķirtspējas Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

    41      Kāda apzīmējuma reģistrācija preču zīmes veidā nav pakļauta nosacījumam par to, ka jākonstatē zināms preču zīmes īpašnieka lingvistiskās vai mākslinieciskās izdomas vai iztēles līmenis. Pietiek ar to, ka preču zīme ļauj konkrētajai sabiedrības daļai identificēt ar to aizsargāto preču vai pakalpojumu izcelsmi un atšķirt tos no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

    42      Gadījumos, kas atteicas uz preču zīmi, kura nesaskaras ar Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstīto atteikuma pamatojumu, bet kurai tomēr nav atšķirtspējas šīs pašas normas b) apakšpunkta nozīmē, ITSB ir jāizklāsta iemesli, kādēļ tas uzskata, ka preču zīmei nav atšķirtspējas.

    43      Taču konkrētajā lietā ITSB aprobežojās ar to, ka Apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka elementi "SAT" un "2" ir aprakstoši un bieži izmantoti ar medijiem saistītu pakalpojumu nozarē, nenorādot, kāpēc sintagma "SAT.2", apskatīta kopā, nevar parādīt apelācijas sūdzības iesniedzējas pakalpojumu atšķirību no pārējo uzņēmumu pakalpojumiem.

    44      Preču zīmju, kas sastāv no vārdiska elementa un skaitliska elementa, bieža lietošana telekomunikāciju nozarē liecina par to, ka šāda veida savienojumus nevar uzskatīt par tādiem, kam principā nav atšķirtspējas.

    45      Turklāt, kā to uzsvēra apelācijas sūdzības iesniedzēja, ITSB šo Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto reģistrācijas atteikuma pamatojumu neizvirzīja pret to, ka tiek reģistrētas citas preču zīmes, kas īpaši elementa "SAT" izmantošanas dēļ pēc struktūras ir līdzīgas sintagmai "SAT.2".

    46      Tas apstāklis, ka elementi, kuri asociēti ar "SAT", šajā gadījumā ir cipars 2, kā arī punkts, nevis kāds cits vārdisks elements, pretēji tam, ko apgalvo ITSB, neietekmē šo analīzi. Turklāt ITSB nevienā procesa brīdī atšķirīgu attieksmi pret apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu nepamatoja ar sajaukšanas iespējas pastāvēšanu starp apzīmējumu, kuru bija lūgts reģistrēt šajā pieteikumā, un iepriekš reģistrētu preču zīmi.

    47      No iepriekš minēto apsvērumu kopuma izriet, ka pamatojums, ar kādu ITSB Apelāciju otrā padome uzskatīja, ka sintagmai "SAT.2" nav atšķirtspējas Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav dibināts.

    48      Šādos apstākļos Apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā ITSB Apelāciju otrā padome, pamatojoties uz Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, noraidīja pieteikumu reģistrēt sintagmu "SAT.2" kā Kopienas preču zīmi. Tā kā Pirmās instances tiesa Pārsūdzētajā spriedumā jau bija nospriedusi, ka šo lēmumu nevarēja balstīt arī uz šī paša akta 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ka ITSB Apelāciju otrā padome šajā pašā lēmumā nebija lēmusi par tajā iesniegto apelāciju par pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, Apstrīdētais lēmums ir atceļams pilnībā.

     Par tiesāšanās izdevumiem

    49      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 122. pantu, ja apelācija ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

    50      Atbilstoši Tiesas Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja ir prasījusi piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tam spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

    Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

    1)      atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2002. gada 2. jūlija spriedumu SAT.1/ITSB (SAT.2) (T‑323/00, Recueil 2002, II‑2839. lpp.) daļā, kurā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrā padome nav pārkāpusi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), atsakot kā Kopienas preču zīmi reģistrēt sintagmu "SAT.2" attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar reģistrācijas pieteikumu ir saistīti ar pārraidēm ar satelītu palīdzību, proti, attiecībā uz Pārsūdzētā sprieduma 3. punktā minētajām pakalpojumu kategorijām, kuras Pirmās instances tiesa nemin šī sprieduma 42. punktā;

    2)      atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2000. gada 2. augusta lēmumu;

    3)      Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzina tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

    [Paraksti]


    * Tiesvedības valoda – vācu.

    Augša