Lieta C‑332/01

Grieķijas Republika

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

 

ELVGF – Grāmatojumu noskaidrošana – 1996. – 1999. finanšu gads – Lēmums 2001/557/EK – Kokvilna, olīveļļa, rozīnes, aitas un kazas gaļa

Sprieduma kopsavilkums

1.        Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF finansējums – Principi – Izdevumu atbilstība Kopienu noteikumiem – Dalībvalstīm piekrītošs pārbaudes pienākums

2.        Iestāžu akti – Regulas – Regula, kas nosaka īpašus pārbaudes pasākumus – Dalībvalstu izvērtējuma pilnvaru trūkums – Neizpilde – Pamatojums – Cita efektīvāka pārbaudes sistēma – Nepieļaujamība

3.        Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF finansējums – Grāmatojumu noskaidrošanas procedūra – Priekšmets – Finanšu korekcija, kas nav sankcija

4.        Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu ELVGF finansēto izdevumu ietvaros

5.        Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Integrēta pārvaldīšanas un pārbaudes sistēma noteiktām atbalsta shēmām – Pārbaudīto paraugu raksturotspēja – Ietekme uz ģeogrāfiskās bāzes izvēli

(Komisijas Regulas Nr. 3887/92 6. panta 1., 3. un 4. punkts)

6.        Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības política – ELVGF finansējums – Piemaksu piešķiršana aitu un kazu audzētājiem – Mājlopu identifikācija, kas aizstāšanai pārvietoti iepriekš – Jēdziens "aizstāšana" – Piemērojamība

(Komisijas Regulas Nr. 2700/93 1. panta 3. punkta otrā daļa)

1.        Kopienas finansējuma jomā noteiktiem dalībvalstu izdevumiem ELVGF ietvaros dalībvalstu iestāžu pienākums ir izveidot uzticamu un darboties spējīgu pārbaudes sistēmu, kas ir organizēta tā, lai izvairītos no sistēmas trūkumu rašanās. Šajā sakarā nevar ņemt vērā argumentu par to, ka pārbaudes trūkums ir atsevišķs darbinieku pienākumu neizpildes gadījums.

(sal. ar 50. punktu)

2.        Ja ar regulu izveido īpašus pārbaudes pasākumus, dalībvalstīm ir pienākums tos piemērot, neizvērtējot tādu pieņēmumu pamatotību, atbilstoši kuriem cita pārbaudes sistēma būtu bijusi efektīvāka, pat pieņemot, ka jau tikušas veiktas alternatīvas pārbaudes.

(sal. ar 62. punktu)

3.        Pienākumu neizpildes procedūra, kas paredzēta EKL 226. pantā, kā arī procedūra attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanu ELVGF cenšas sasniegt dažādus mērķus, un tās regulē dažādi noteikumi. Šajā pēdējā procedūrā Komisijai ir pienākums veikt finanšu korekciju, ja pieprasītā finansējuma izdevumi nav izlietoti atbilstoši Kopienu noteikumiem. Šādas finanšu korekcijas mērķis ir izvairīties no ELVGF maksājumiem tādiem finansējumiem, kas nekalpo attiecīgajiem Kopienas noteikumos paredzētajiem mērķiem un tādējādi neveido sankciju.

(sal. ar 63. punktu)

4.        Īpašajā kontekstā par lēmumu sagatavošanu attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanu ELVGF lēmuma pamatojums ir uzskatāms par pietiekošu, ja tā adresāts – dalībvalsts – ir bijusi cieši iesaistīta šī lēmuma sagatavošanas procesā un ja tā ir zinājusi par apsvērumiem, kuru dēļ Komisija novērtēja, ka ELVGF nav jāveic apstrīdētie maksājumi.

(sal. ar 67. punktu)

5.        Regulas Nr. 3887/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētas pārvaldīšanas un pārbaudes sistēmas piemērošanai noteiktām Kopienas atbalsta shēmām, 6. panta 3. punkts paredz, ka attiecībā uz parauga ģeogrāfisko bāzi pārbaudēm uz vietas ir jāaptver paraugs vismaz būtiskam pieprasījumu skaitam un ka šim paraugam ir jāaptver vismaz noteikts atbalsta pieprasījumu "mājlopiem" apjoms. Šis noteikums tomēr neprecizē to, vai šis minimālais apjoms ir aprēķināms attiecībā pret katru administratīvo apgabalu vai arī visu valsti.

Šajā sakarā pārstāvības paraugs vislabāk nodrošināms administratīvo apgabalu, nevis visas valsts līmenī. Faktiski tas būtu pretēji efektīvas kontroles mērķim, ja noteikti administratīvie apgabali, kuros tiek ražots nozīmīgs attiecīgo izstrādājumu apjoms, izvairītos no pārbaudēm pilnībā vai daļēji, kaut arī vidējais visas valsts pārstāvības paraugs pārsniegtu noteiktu apjomu.

(sal. ar 109. un 111. punktu)

6.        Jēdziens "aizstāšana" 1. panta 3. punkta otrās daļas ietvaros Regulā Nr. 2700/93, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par piemaksu piešķiršanas kārtību aitu un kazu audzētājiem, kuras mērķis ir nodrošināt pārvietojamu mājlopu identifikāciju, pirms tie iejūk citu mājlopu vidū, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas piemērojams arī gadījumos, kad mājlopi sajaucas ar citiem, ievērojot to, ka saimniecības ar kopējo ganāmpulku pieder dažādiem īpašniekiem.

Faktiski aizstāšanas būtiska pazīme ir tā, ka tiek sajaukti dažādas izcelsmes mājlopi un tos praktiski nav iespējams nošķirt, ja tie iepriekš nav marķēti.

(sal. ar 142. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 9. septembrī(*)

ELVGF – Grāmatojumu noskaidrošana – 1996. – 1999. finanšu gads – Lēmums 2001/557/EK – Kokvilna, olīveļļa, rozīnes, aitas un kazas gaļa

Lieta C‑332/01

par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam,

ko 2001. gada 11. jūlijā cēla

Grieķijas Republika, ko pārstāv V. Kondolaims [V. Kontolaimos] un I. Halkiass [I. Chalkias], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv M. Kondu‑Dirande [M. Condou‑Durande], pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen] un N. Kolnerika [N. Colneric],

ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],

sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2003. gada 13. novembra tiesas sēdi,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 22. janvārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar savu prasības pieteikumu Grieķijas Republika prasa atcelt Komisijas 2001. gada 11. jūlija lēmumu 2001/557/EK par Kopienas finansējuma dalībvalstu noteiktu izdevumu izslēgšanu no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas ietvaros (OV L 200, 28. lpp., turpmāk tekstā – "apstrīdētais lēmums") tajā daļā, kas uz to attiecas.

 Atbilstošās tiesību normas

 Izdevumu finansējums ELVGF ietvaros

2        Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regula Nr. 729/70 (EEK) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 94, 13. lpp) ar grozījumiem, kas veikti ar Padomes 1995. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1287/95 (OV L 125, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – "Regula Nr. 729/70"), tās 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. panta 1. punktā paredz, ka ELVGF Garantiju nodaļa finansē intervences, kas paredzētas, lai regulētu lauksaimniecības tirgus un uzņēmumus saskaņā ar Kopienu noteikumiem lauksaimniecības tirgus kopīgās organizācijas ietvaros.

3        Saskaņā ar Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu:

"Komisija [..]

[..]

c)      lemj par izdevumiem, kas ir izslēdzami no Kopienas finansējuma, ko paredz 2. un 3. pants, kad tā konstatē, ka izdevumi nav izlietoti atbilstoši kopienu noteikumiem.

Pirms lēmuma pieņemšanas par finansējuma atteikšanu Komisijas veikto pārbaužu rezultātus un atbildes attiecīgajām dalībvalstīm ir jāpaziņo rakstiski, pēc kā abām pusēm jācenšas panākt vienošanos par tālāko rīcību.

Gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, dalībvalsts var prasīt uzsākt procedūru, kas paredz saskaņot pušu attiecīgās nostājas četru mēnešu laikā, un tās rezultāti ir izklāstāmi paziņojumā Komisijai, kas tos izvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par finansējuma atteikšanu.

Komisijai jānovērtē izslēdzamās summas, jo īpaši ievērojot konstatētās neatbilstības nozīmību. Komisijai šajā gadījumā ir jāņem vērā pārkāpuma daba un smagums, kā arī Kopienas ciestais finansiālais zaudējums.

Finansējuma atteikšanu nevar attiecināt uz izdevumiem, kas tika izlietoti divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstiskā paziņojuma par šo pārbaužu rezultātiem attiecīgajai dalībvalstij. [..]"

4        Saskaņā ar Regulas Nr. 729/70 9. panta 1. punktu:

"Dalībvalstij ir jānodod Komisijas rīcībā visa nepieciešamā informācija atbilstošai [ELVGF] darbībai un jāveic visi piemērotie pasākumi, kas varētu veicināt pārbaudes, kuras Komisija varētu uzskatīt par nepieciešamām Kopienas finansēšanas vadības ietvaros, ieskaitot kontroles uz vietas.

Dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai par normatīviem vai administratīviem aktiem, kurus tās ir pieņēmušas Kopienas aktu piemērošanai attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku tiktāl, cik šiem aktiem ir finansiāla ietekme uz [ELVGF]."

5        Atbilstoši Regulas Nr. 729/70 9. panta 2. punktam Komisijas nozīmētiem pārstāvjiem kontroles veikšanai uz vietas jābūt pieejai grāmatvedības un visiem citiem dokumentiem attiecībā uz ELVGF finansētiem izdevumiem.

6        Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.), jo īpaši nosaka pienākumus koordinējošajai iestādei, kas ir attiecīgās dalībvalsts vienīgie pārstāvji Komisijā. Šīm iestādēm ir jāsniedz Komisijas rīcībā visi nepieciešamie grāmatojumu dati nepieciešamajā veidā, lai Komisijas dienesti varētu veikt nepieciešamās pārbaudes.

7        Regulas Nr. 1663/95 Pielikumā paredzēti administratīvi un grāmatvedības noteikumi, kas jāievēro dalībvalstu maksājumu iestādei, lai garantētu efektīvu pārbaudi par palīdzības lūgumu pieņemamību un attiecīgo maksājumu atbilstību Kopienas regulējumam.

8        Komisijas 1997. gada 23. decembra dokuments Nr. VI/5330/97 ietver tās vadlīnijas, kuras piedāvā Komisija, piemērojot finanšu korekciju ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūras ietvaros. Atbilstoši šīm vadlīnijām gadījumos, kad noteikumiem neatbilstošo maksājumu patiesais līmenis nav nosakāms un tā rezultātā nav iespējams noteikt Kopienas ciesto finansiālo zaudējumu apmēru, Komisija piemēro finanšu korekcijas likmi, kopumā palielinot deklarētos izdevumus līdz 2 %, 5 %, 10 % vai 25 %, vadoties no zaudējumu riska apmēra.

9        Kā izriet no minētā dokumenta, šīs vadlīnijas nošķir divas šādas pārbaužu kategorijas:

–        "Pamatpārbaudes ir fiziskas un administratīvas kontroles, kas nepieciešamas pārbaudei pēc būtības, jo īpaši par pieprasījuma priekšmeta īstumu, kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem nosacījumiem, ieskaitot termiņu ievērošanu, ražas novākšanas prasībām, aizturēšanas termiņiem utt. Tās veic, teritorijā pārbaudot faktus, izmantojot neatkarīgus informācijas avotus, kā, piemēram, kadastrālos reģistrus."

–        "Papildu pārbaudes ir administratīvas darbības, kas nepieciešamas pieprasījumu pareizai apstrādei, kā, piemēram, konkursu termiņu ievērošanas kontrole, dubulto pieprasījumu par vienu priekšmetu identifikācija, riska analīze, sankciju piemērošana un procedūru atbilstoša uzraudzība."

10      Šajā sakarā dokuments Nr. VI/5330/97 paredz:

"Ja viena vai vairākas pamatpārbaudes netiek veiktas vai arī ir veiktas tik sliktā līmenī vai tik reti, ka tās ir nederīgas, lai noteiktu pieprasījuma pieņemamību vai novērstu pārkāpumus, ir jāpiemēro korekcija ar 10 % palielinājumu, ja ir pamatoti pieļaujams uzskatīt, ka pastāv paaugstināts būtisku zaudējumu risks ELVGF.

Ja ir veiktas visas pamatpārbaudes, bet nav ievērots noteikumos ieteiktais to skaits, biežums un precizitāte, ir jāpiemēro korekcija ar 5 % palielinājumu, ja ir pamatoti secināt, ka šīs pārbaudes nesniedz nepieciešamo garantiju līmeni par pieprasījumu likumīgumu un ka ELVGF pastāv ievērojams zaudējumu risks.

Ja dalībvalsts pamatpārbaudes veic pareizi, bet pilnībā neveic vienu vai vairākas papildu pārbaudes, ir jāpiemēro korekcija ar 2 % palielinājumu, ņemot vērā viszemāko ELVGF zaudējumu risku un vismazāko pārkāpuma smagumu.

[..]

Tomēr, ja pārbaudes sistēma pilnībā netiek īstenota vai arī tā funkcionē neapmierinoši, kā arī ja ir biežas pārkāpumu pazīmes un konstatēta nolaidība cīņā pret noteikumiem neatbilstošu vai krāpniecisku praksi, ir jāpiemēro korekcija ar 25 % palielinājumu, lai varētu pamatoti novērtēt, ka nesodīta brīvība iesniegt nepieņemamus pieprasījumus var radīt ļoti ievērojamus zaudējumus ELVGF."

 Kokvilnas nozare

11      8. panta 1. punkts Komisijas 1989. gada 3. maija Regulā (EEK) Nr. 1201/89 par noteikumiem, ar ko piemēro palīdzības sistēmu kokvilnai (OV L 123, 23. lpp.), ar grozījumiem, jo īpaši atbilstoši Komisijas 1996. gada 23. jūlija Regulai (EK) Nr. 1437/96 (OV L 184, 29. lpp.) (turpmāk tekstā – "Regula Nr. 1201/89") nosaka:

"Visi kokvilnas ražotāji deklarāciju par apsētajām platībām iesniedz katru gadu pirms attiecīgās dalībvalsts noteiktā termiņa, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam, izņemot force majeure gadījumus.

Tomēr 1996. gadā Grieķijas gadījumā termiņš 1. jūlijs tiek aizstāts ar 1. augustu."

12      Regulas Nr. 1201/89 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts:

"Ražotājas dalībvalsts nozīmētai iestādei ir jāpārbauda [..] deklarēto apsēto platību precizitāte ar pārbaudēm uz vietas pēc nejaušības principa, kas aptver ne mazāk kā 5 % deklarāciju."

 Olīveļļas nozare

13      1. panta 1. punkts Padomes 1975. gada 21. janvāra Regulā (EEK) Nr. 154/75 par olīvu audzēšanas reģistra izveidi dalībvalstīs, kas ražo olīveļļu (OV L 19, 1. lpp.), ar grozījumiem atbilstoši Padomes 1980. gada 22. decembra Regulai (EEK) Nr. 3453/80 (OV L 360, 15. lpp.) (turpmāk tekstā – "Regula Nr. 154/75") uzliek attiecīgajām dalībvalstīm pienākumu izveidot olīvu audzēšanas reģistru, kurā ietver visas olīvu audzēšanas saimniecības to teritorijā.

14      Regulas Nr. 154/75 1. panta 2. punkts noteic, ka olīvu audzēšanas reģistrā par katru saimniecību var noteikt:

–        kopējo olīvu audzēšanas teritoriju kopā ar to zemes gabalu kadastrālo atsauci, kas veido šo teritoriju;

–        olīvu koku kopējo skaitu;

–        katra zemes gabala īpašnieku vārdus;

–        specializētu un jauktu olīvu audzēšanas platību attiecību;

–        olīvu koku izplatību pēc šķirnēm;

–        izmantoto audzēšanas sistēmu;

–        koku vecumu, audzēšanas un ražīguma stāvokli; kā arī

–        to koku skaitu, kas tiek audzēti, izmantojot apūdeņošanu.

15      Tie paši noteikumi nosaka termiņu olīvu audzēšanas reģistra izveidošanai Grieķijā līdz 1988. gada 31. oktobrim.

16      16. panta 1. punkts Padomes 1984. gada 17. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2261/84, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par olīveļļas ražošanu un atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām (OV L 208, 3. lpp.), uzliek pienākumu visām ražotājām dalībvalstīm izveidot un pastāvīgi aktualizēt elektroniskās datnes par olīvu audzēšanu un olīveļļas ražošanu.

17      Saskaņā ar 11. panta 1. punktu Komisijas 1984. gada 31. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3061/84 par noteikumiem par palīdzības sistēmas piemērošanu olīveļļas ražošanai (OV L 288, 52. lpp.) ar grozījumiem atbilstoši Komisijas 1989. gada 17. janvāra Regulai (EEK) Nr. 98/89 (OV L 14, 14. lpp.) (turpmāk tekstā – "Regula Nr. 306/84") dalībvalstu ražotājiem ir jāievada elektroniskajās datnēs olīvu audzēšanas reģistrā esošā informācija, tiklīdz tā ir pieejama.

18      Regulas Nr. 306/84 11. panta 2. punkts paredz, ka datņu izmantošana uzsākama līdz 1990. gada 31. oktobrim.

 Rozīņu nozare

19      3. pants Komisijas 1990. gada 9. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2911/90 par noteikumiem, ar ko piemēro atbalsta piešķiršanu noteiktām dažāda veida vīnogu kultūrām rozīņu produkcijai (OV L 278, 35. lpp.), ar grozījumiem atbilstoši Komisijas 1994. gada 13. oktobra Regulai (EK) Nr. 2475/94 (OV L 264, 6. lpp.) un Komisijas 1995. gada 9. novembra Regulai (EK) Nr. 2614/95 (OV L 268, 7. lpp.) (turpmāk tekstā – "Regula Nr. 2911/90") nosaka informāciju un datus, kas norādāmi pieteikumos par atbalstu.

20      Saskaņā ar Regulas Nr. 2911/90 3. panta 1. punktu:

"Pieteikums par atbalstu ir iesniedzams [..] vēlākais līdz katra gada 30. aprīlim par katru kārtējo saimniecisko gadu.

[..]."

21      Tās pašas regulas 3. panta 2. punkts precizē:

"Pieteikumā par atbalstu ir jānorāda vismaz šāda informācija:

a)      uzvārds, vārds un pieteikuma iesniedzēja adrese;

b)      teritorijas, kurās audzē vīnogulāju stādījumus un attiecīgās kultūras (hektāros un ārēs (ares)), un kadastrālā atsauce uz šīm teritorijām, vai arī norāde, ko atbildīgā iestāde par teritoriju pārbaudi atzīst par līdzvērtīgu;

c)      izmantoto rozīņu daudzveidība un, sultanīna gadījumā, vai vīnogulāju stādījumus ir skārusi filloksera un vai tie ir pārstādīti mazāk nekā pirms pieciem gadiem;

d)      ražotāja paziņojums, ka par attiecīgo teritoriju vai no tām ievākto produkciju nav iesniegti pieteikumi par atbalstiem citu regulu, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 797/85 ietvaros;

e)      novācamās produkcijas apjoma novērtējums;

f)      saimniecības statuss un lauksaimnieciskās darbības veids."

22      Regulas Nr. 2911/90 6. pants paredz pārbaudes, kas jāveic dalībvalstīm. Šī panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

"Dalībvalsts kompetentās administratīvās vienības organizē pieteikumu par atbalstu reprezentatīvās daļas pārbaudes uz vietas saskaņā ar 3. punktu. Šī daļa nevar būt mazāka par 10 %, bet tai ir jāaptver vismaz 15 % pieteikumu, ja tiek atklāts nozīmīgs skaits kļūdainu pieteikumu."

23      Komisijas 1997. gada 25. jūlija Regula (EK) Nr. 1456/97, ar ko 1997./1998. tirdzniecības gadam nosaka atbalsta apmēru vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 199, 4. lpp.), nosaka minimālo ražības līmeni, par kuru zemākam nekāds atbalsts netiek piešķirts. Regulas 1. panta 3. punkts paredz, ka dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus šī minimālā ražības līmeņa pārbaudei.

24      16. pants Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179 1. lpp.) aptver informāciju, ko ietver ražošanas potenciāla uzskaitē. Šī panta 2. punkts noteic, ka dalībvalsts var paredzēt, ka uzskaiti drīkst veidot pa reģioniem. Tomēr šādā gadījumā visas reģionālās uzskaites veido līdz 2001. gada 31. decembrim.

25      Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 192, 21. lpp.), kas aizstāj Regulu Nr. 2911/90, sākot no 1999./2000. tirdzniecības gada, tās 2. panta 3. punktā paredz:

"Atbalsta sistēmas pārvaldīšanas nolūkos ievieš datorizētu burtu un ciparu datu bāzi, kas pazīstama kā “datu bāze” un kas ietver 4. pantā un 8. panta 4. punktā minēto informāciju. Lauku burtciparu identifikācijas sistēma ir tā, kas minēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 3508/92 4. pantā minētajā integrētājā sistēmā, kas vajadzības gadījumā ir papildināta un ietver vīnkopības platības, uz kurām attiecas šī atbalsta sistēma."

26      Regulas Nr. 1621/1999 13. panta 1. punkts nosaka:

"Dalībvalstīm līdz 2002./2003. tirdzniecības gada sākumam jāizveido 2. panta 4. punktā minētā datu bāze. 1999./2000., 2000./2001. un 2001./2002. tirdzniecības gadu laikā pienākumu reģistrēt datu bāzi aizstāj ar pienākumu līdz 1999. gada 1. septembrim iesniegt datu bāzes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu; atsauces, kas attiecas uz lauku platību un identifikāciju, ir atsauces uz zemes reģistru vai kādas citas norādes, kuras iestāde, kas atbild par platību pārbaudēm, ir atzinusi par līdzvērtīgām."

 Aitas un kazas gaļas nozare

27      5. panta 1. punkts Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulā (EEK) Nr. 3887/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētas pārvaldīšanas un pārbaudes sistēmas piemērošanai noteiktām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 391, 36. lpp.), paredz:

"Neskarot prasības attiecībā uz atbalsta pieprasījumiem, kas ir paredzēti noteikumos par atsevišķām nozarēm, atbalsta pieprasījumā "mājlopi" ir jāietver visa nepieciešamā informācija, jo īpaši:

–        lauksaimnieka personiskā informācija;

[..]

–        katras šķirnes mājlopu skaits, par kuriem ir pieprasīts atbalsts;

–        nepieciešamības gadījumā lauksaimnieka apņemšanās turēt šos mājlopus savā saimniecībā saglabāšanas perioda laikā un norāde par vietu/ām, kur tie tiks uzturēti, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgais/ie laika posms/i un, kas attiecas uz liellopiem, to identifikācijas numuri; gadījumā, ja šī perioda laikā uzturēšanas vieta tiek mainīta, lauksaimniekam ir pienākums iepriekš rakstiski informēt kompetento iestādi;

–        nepieciešamības gadījumā individuālie ierobežojumi attiecīgajiem mājlopiem;

[..]

–        lauksaimnieka paziņojums, ka viņš apzinās un saprot attiecīgā atbalsta piešķiršanas noteikumus.

[..]."

28      Šīs pašas Regulas 6. pants nosaka:

"1. Administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas ir jāveic tādā veidā, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, ievērojot noteikumus, atbilstoši kuriem tiek piešķirts atbalsts un piemaksas.

[..]

3. Pārbaudēm uz vietas ir jāaptver vismaz būtiska pieprasījumu parauga daļa. Šim paraugam ir jābūt vismaz:

–        10 % no atbalsta "mājlopi" pieprasījumiem vai dalības paziņojumiem;

[..]

4. Pieprasījumi, par kuriem veicama pārbaude uz vietas, ir jānosaka kompetentai iestādei, jo īpaši, pamatojoties uz riska analīzi, kā arī iesniegto atbalsta pieprasījumu pārstāvniecības principu. Riska analīzē jāņem vērā:

–        attiecīgā atbalsta summa;

–        zemes gabalu skaits, platība vai mājlopu skaits, par kuriem tiek pieprasīts atbalsts;

–        izmaiņas novērtējumā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

–        konstatējumi iepriekšējos gados veiktajās pārbaudēs;

–        citi dalībvalstu noteiktie rādītāji.

[..]."

29      Saskaņā ar Regulas Nr. 3887/92 10. panta 5. punktu:

"Gadījumos, kad dabisku apstākļu ietekmes uz ganāmpulku rezultātā lauksaimnieks nevar īstenot savu pienākumu uzturēt mājlopus, par kuriem sniegts paziņojums piemaksas saņemšanai laika posmā, kurā šī uzturēšana ir obligāta, tā tiesības uz atbalstu tiek saglabātas faktiskajam ieskaitāmo mājlopu skaitam, kas tiek uzturēti obligātā perioda laikā ar noteikumu, ka lauksaimnieks ir rakstiski informējis kompetento iestādi desmit darba dienu laikā pēc jebkura šo mājlopu skaita samazinājuma konstatēšanas."

30      Minētās regulas 12. panta redakcija ir šāda:

"Par katru pārbaudes vizīti ir sagatavojams ziņojums, kurā jo īpaši jānorāda vizītes motīvi, klātesošās personas, apmeklēto, kā arī novērtēto zemes gabalu skaits, novērtējumā izmantotās metodes, uz vietas esošo mājlopu skaits un to sugas, kā arī nepieciešamības gadījumā to identifikācijas numuri.

Lauksaimniekam vai tā pārstāvim ir iespēja šo ziņojumu parakstīt, tādējādi nepieciešamības gadījumā apliecinot savu klātbūtni pārbaudē vai arī norādot savus ar to saistītos apsvērumus."

31      1. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa Komisijas 1993. gada 30. septembra Regulā (EEK) Nr. 2700/93, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par piemaksu piešķiršanas kārtību aitu un kazu audzētājiem (OV L 245, 99. lpp.), ar grozījumiem, kas veikti ar Komisijas 1994. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 279/97 (OV L 37, 1. lpp., turpmāk tekstā "Regula Nr. 2700/93"), paredz:

"Aizturēšanas periods, kura laikā ražotājs apņemas pienākumu uzturēt savā saimniecībā [..] aitas un/vai kazas, par kurām ir pieprasīta piemaksa, ir simts dienas, skaitot no tā perioda pēdējās dienas, kad iesniedzams 2. punktā paredzētais pieteikums.

Pirms tam, kad visas vai daļa no tām aitām un/vai kazām, par kurām ir pieprasīta piemaksa, aizturēšanas perioda laikā aizstāj ar citām, minētie mājlopi ir jāidentificē [..]."

32      Regulas Nr. 2700/93 4. pants paredz:

"1. Pārbaudes uz vietas ir jāveic atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 3887/92 6. pantam, un izmantotajai pastāvīgajai ganāmpulka pārvietošanas reģistrācijas sistēmai ir jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti [Padomes 1992. gada 27. novembra] Direktīvas Nr. 92/102/EEK [par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 355, 32. lpp.)] 4. pantā.

Tomēr, ja 1994. gada saimnieciskajā gadā kāda dalībvalsts vēl nav ieviesusi panta pirmajā daļā norādīto reģistrācijas sistēmu, tā var ieviest tādu reģistrācijas sistēmu, kas pastāvīgi un skaidri atspoguļo faktisko ganāmpulka situāciju. [..]

[..]

2. Katrā saimnieciskajā gadā dalībvalstis veic aitas piena un tā produktu ražotāju uzskaiti. [..]."

33      Saskaņā ar tās 9. panta otro daļu Regula Nr. 2700/93 ir piemērojama, sākot ar 1994. saimniecisko gadu.

 Fakti un process

34      Pārkāpumu motīvi darbībās, kuras paredz apstrīdētais lēmums, ir izklāstīti Komisijas 2001. gada 19. jūnija Kopsavilkumā Nr. AGRI/17537/01‑FR‑final (turpmāk tekstā – "kopsavilkums").

35      Attiecībā uz kokvilnas nozari par 1995./1996. saimniecisko gadu Komisija konstatēja, ka netika veikta pārbaude uz vietas deklarētajām apsētajām kokvilnas platībām Serasā [Serrai] un Drāmā [Drama] (administratīvie apgabali), kā to paredz Regulas Nr. 1201/89 12. panta 1. punkts, kurā noteikts, ka šādas pārbaudes ir jāveic vismaz 5 % no deklarācijām par sējumiem. Komisija tāpat konstatēja novēlotu apsēto platību pārbaudi laika posmā no 1996. gada decembra līdz 1997. gada martam. Tādēļ Komisija par visām šīm kļūdām piemēroja korekcijas likmi 10 % apmērā, kas atbilst GRD 4 163 259 550.

36      Attiecībā uz olīveļļas nozari Grieķijā veiktais audits norādīja uz vairākiem trūkumiem pārbaudes sistēmā, no kuriem visbūtiskākais bija olīvu audzēšanas reģistra un elektroniskas datnes trūkums. Pēc tam, kad Grieķijas iestādes 1999. gadā iesniedza informāciju par ieviestajiem uzlabojumiem, Komisijas dienesti divpusējās tikšanās laikā, kas notika 1999. gada 23. septembrī Briselē, paziņoja, ka tie novērtē ieviestos uzlabojumus, bet tomēr tie nav pietiekoši novēroto trūkumu novēršanai. Tā rezultātā Komisija piemēroja finanšu korekciju 5 % apmērā attiecībā uz izdevumiem, kas tika deklarēti par 1997. un 1998. finanšu gadu (kas atbilst attiecīgi 1995./1996. un 1996./1997. saimnieciskajiem gadiem), veidojot summu GRD 17 308 535 972 apmērā.

37      Attiecībā uz rozīņu nozari pēc izmeklēšanas, kas tika veikta 1998. gadā Hēraklionā [Héraklion], Komisija konstatēja pienākumu neizpildi trīs epizodēs: pirmkārt, pienākumu neizpildi attiecībā uz pārbaudēm kultivētajās teritorijās un pieņemamību Kopienas atbalsta saņemšanai rozīnēm; otrkārt, pienākumu neizpildi attiecībā uz minimālās ražības pārbaudēm, kā arī uz pieņemamību attiecībā uz rozīņu šķirnēm; treškārt, pienākumu neizpildi attiecībā uz pārbaudes sistēmas izveidošanu un piemērošanu. Par pirmajām divām pienākumu neizpildes epizodēm Komisija piemēroja finanšu korekciju 5 % apmērā no 1997., 1998. un 1999. finanšu gados deklarētajiem izdevumiem Hēraklionā. Sakarā ar trešo pienākumu neizpildes epizodi tika piemērota korekcija 2 % apmērā, kas tika piemērota izdevumiem attiecībā uz visu Grieķiju iepriekš minētajiem finanšu gadiem. Šīs korekcijas kopā veidoja summu GRD 3 144 838 970 apmērā.

38      Attiecībā uz aitas un kazas gaļas nozari pēc diviem auditiem, ko Komisija veica 1997. un 1998. gadā, tā novērtēja, ka piemaksu par aitas un kazas gaļu pārbaudes kārtība, kas tika piemērota Grieķijā, neatbilst Kopienas regulējumam, un norādīja uz dažādiem trūkumiem, tādiem kā ganāmpulka pārvietošanas reģistrācijas sistēmas trūkums; ļoti zems pārbaužu uz vietas biežums atsevišķās vietās; pārbaužu statistisko datu uzticamības trūkums; slikta pārbaužu ziņojumu kvalitāte; kavējumi datu apstrādē; riska analīzes principa nepiemērošana; paziņojumu par uzturēšanas vietām trūkums; liellopu marķējumu trūkums un fakts, ka par [mājlopu] zaudējumiem tika paziņots ar vienkāršiem mutiskiem paziņojumiem. Tāpēc Komisija attiecībā uz deklarētajiem izdevumiem 1995., 1996. un 1997. gadā noteica korekciju 25 % apmērā attiecībā uz Retimnu [Rethymnon] (Krēta), jo tajā netika veikta nekāda pārbaude, kā arī 10 % korekciju citām apdzīvotām vietām un 5 % attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, kas šo korekciju rezultātā veidoja kopējo summu GRD 11 863 933 000 apmērā.

39      Ar apstrīdēto lēmumu Komisija noraidīja Kopienas finansējumu šī sprieduma 35. – 38. punktā minētajā apmērā, pamatojoties uz tā neatbilstību Kopienas tiesībām.

40      Ar savu prasību Grieķijas Republika prasīja Tiesai atcelt vai vismaz grozīt apstrīdēto lēmumu tādā apjomā, kādā ar to piemēro minētās finanšu korekcijas.

41      Komisija prasīja Tiesai noraidīt prasību un piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt izdevumus.

 Par korekciju attiecībā uz atbalstu kokvilnas izstrādājumiem

 Lietas dalībnieku argumenti

42      Saskaņā ar Grieķijas valdības norādīto Komisija ir pieļāvusi Regulas Nr. 1201/89 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta kļūdainu interpretāciju, jo tā pieprasīja pārbaudi par 5 % deklarēto apsēto kokvilnas platību nevis katrā apdzīvotā vietā, bet gan valsts līmenī, kā tas bija veikts Grieķijā. Ja minētā regula noteic, ka pārbaudēm jāsniedz iespēja pārbaudīt teritoriju deklarāciju patiesumu un precizitāti ar raksturotspējīgu paraugu, nekas nenorāda uz to, ka apdzīvota vieta ir attiecīgi uzskatāma par administratīvu vienību.

43      Komisija norāda, ka pārbaudes pārstāvību vajadzēja izvērtēt salīdzinājumā ar katru administratīvo reģionu, kurā tiek audzēta kokvilna, jo pārbaude paredz nodrošināt deklarāciju precizitāti. Bija jāsniedz atbalsts, ja pārbaudes netika veiktas atsevišķos aktīvas ražošanas reģionos. Pārbaužu trūkums, ko Grieķijas Republika neapstrīd, divās attiecīgajās apdzīvotajās vietās radīja paaugstinātu riska faktoru Kopienas resursiem.

44      Attiecībā uz kavējumiem, kas tai tika pārmesti pārbaužu veikšanā, Grieķijas valdība norāda, ka Regula Nr. 1201/89 pārbaužu uz vietas veikšanai neparedz termiņus, kuru pārkāpšana radītu pamatu finanšu korekcijām. Pārbaudi varēja veikt ne tikai līdz novembrim, bet arī līdz tā gada martam vai aprīlim, kas seko pēc ražas novākšanas gada, jo uz zemes platībām joprojām ir saglabājušies kultūras rugāji. Otrkārt, šajā gadījumā kavējumus izraisīja force majeure apstākļi, proti, streiki.

45      Saskaņā ar Komisijas norādīto pārbaudes bija jāveic pirms ražas novākšanas, proti, vēlākais oktobrī. Tā papildina, ka streika pieteikums izslēdz force majeure gadījumu.

 Tiesas vērtējums

46      Regulas Nr. 1201/89 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka attiecīgi nozīmētajai iestādei ir jāveic "pārbaude uz vietas pēc nejaušības principa platībās, kas aptver ne mazāk kā 5 % deklarāciju."

47      Nosakot, ka pārbaudes aptver ne mazāk kā 5 % deklarāciju, šie noteikumi paredz veikt pārstāvības parauga pārbaudes. Tā neprecizē, ka Grieķijā šie 5 % būtu bijuši nosakāmi drīzāk salīdzinājumā ar katru apdzīvoto vietu, nevis lieliem administratīviem reģioniem. Turpretī tā paredz, ka pārbaude bija jāveic "pēc nejaušības principa."

48      No Tiesai iesniegtajiem materiāliem izriet, ka 1995./1996. saimnieciskā gada laikā Grieķijas iestādes, vadoties pēc šāda nejaušības principa, izraudzījās 1 101 deklarāciju no 10 874, kas tika iesniegtas Serasā, un 325 deklarācijas no 3 222, kas tika iesniegtas Drāmā. Tomēr ir skaidrs, ka minētā saimnieciskā gada laikā neviena pārbaude uz vietas šajās apdzīvotajās vietās netika veikta.

49      Tā rezultātā, pretēji Regulas Nr. 1201/89 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām, minētajās apdzīvotajās vietās pārbaude pēc nejaušības principa netika veikta.

50      Attiecībā uz Grieķijas valdības argumentu par to, ka pārbaudes trūkums šajās divās apdzīvotajās vietās 1995./1996. saimnieciskajā gadā bija atsevišķs darbinieku pienākumu neizpildes gadījums, ir jāatgādina, ka dalībvalstu iestāžu pienākums ir izveidot uzticamu un darboties spējīgu pārbaudes sistēmu, kas ir organizēta tā, lai izvairītos no šādu sistēmas trūkumu rašanās (skat. šajā sakarā Tiesas 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C‑157/00 Grieķija/Komisija, Recueil 2003, I‑153. lpp., 18. punkts).

51      Attiecībā uz kokvilnas apsēto platību novēlotajām pārbaudēm, kuras Komisija konstatēja par 1996./1997. saimniecisko gadu, ir jāatgādina, ka katrai attiecīgajai dalībvalstij piekrīt iesniegt pietiekoši detalizētus un pilnīgus pierādījumus tās veiktajām pārbaudēm, un, nepieciešamības gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (iepriekšminētais spriedums lietā Komisija/Grieķija, 17. punkts).

52      Kā izriet no Tiesai iesniegtās informācijas, neskatoties uz atkārtotiem Komisijas pieprasījumiem, Grieķijas iestādes lietderīga laika ietvaros nesniedza nekādu tāda rakstura informāciju vai dokumentus, kas pierādītu šādu pārbaužu veikšanu, kas būtu veiktas pirms vai pēc attiecīgā saimnieciskā gada ražas novākšanas.

53      Tā rezultātā Grieķijas valdības arguments par teritoriju novēloto pārbaudi ir noraidāms un nav jālemj par to, vai Regulas Nr. 1201/89 12. panta 1. punkta a) apakšpunktam atbilda šādu pārbaužu veikšana pēc ražas novākšanas, nevis pirms tās, kā arī nav jāizvērtē, vai streiks var radīt force majeure gadījumu, kas attaisnotu šo pārbaužu novēlotu veikšanu.

54      Ievērojot visu iepriekš norādīto, kā nepamatoti ir noraidāmi visi Grieķijas valdības argumenti attiecībā uz finanšu korekciju, kas tika veikta kokvilnas ražošanas atbalsta ietvaros.

 Par korekciju attiecībā uz atbalstu olīveļļas izstrādājumiem

 Pirmais pamats par Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ceturtās daļas pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

55      Saskaņā ar Grieķijas valdības norādīto finanšu korekcijas piemērošana 5 % apmērā 1997. un 1998. finanšu gada deklarētajiem izdevumiem pārkāpj Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ceturto daļu, jo Komisija secinājumus par šiem finanšu gadiem no pārbaudēs, kas tika veiktas no 1996. gada 20. līdz 24. maijam, konstatētajiem faktiem varēja izdarīt, pamatojoties tikai uz to, ka netika novērstas nepilnības, proti, netika ieviests olīvu audzēšanas reģistrs un olīvu elektroniskās datnes, kas ir nepilnības, par kurām tika pārmests jau 1996. gadā. Korekcija vēl jo vairāk bija nepamatota tāpēc, ka olīvu audzēšanas reģistra trūkuma sekas varēja pārvarēt, izmantojot citu uzticamu pārbaudes sistēmu. Otrkārt, Komisija veica ļaunprātīgu procesa pārkāpumu, jo process par pienākumu neizpildi korekcijas analīzei būtu bijis piemērotāks nekā sankcija lietā par kavējumu minēto ziņu iesniegšanai.

56      Komisija norāda uz faktu, ka nepilnības olīvu audzēšanas reģistrā noteikti nerada pamatu prasībai par pienākumu neizpildi un ELVGF izdevumu ietvaros šāda finanšu korekcija nav sankcija. Korekcija nevarēja būt zemāka par 5 %, jo olīvu audzēšanas reģistrs un elektroniskās datnes veido Kopienas pārbaužu sistēmas pamatbalstu.

 Tiesas vērtējums

57      Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 154/75 1. panta 2. punktu Grieķijas Republikai bija pienākums izveidot olīvu audzēšanas reģistru vēlākais līdz 1988. gada 31. oktobrim.

58      Ir konstatēts, ka Grieķijas Republika šo termiņu nav ievērojusi un 1998. finanšu gada laikā olīvu audzēšanas reģistrs joprojām nebija izveidots.

59      Saskaņā ar Regulām Nr. 2261/84 un Nr. 3061/84 Grieķijas Republikai bija pienākums ieviest olīvu elektroniskās datnes līdz 1990. gada 31. oktobrim.

60      Grieķijas Republika šo termiņu neievēroja, un 1998. finanšu gada laikā elektronisko datņu ieviešana joprojām nebija veikta.

61      Šādos apstākļos Komisijai nav jāiesniedz citi pierādījumi par olīvu audzēšanas reģistra un elektronisko datņu trūkumu 1997. un 1998. finanšu gadiem, kas 1996. finanšu gadā tika apvienotas, bet katrai attiecīgajai dalībvalstij piekrīt noteikt, ka kopš 1996. finanšu gada tās ir ieviesušas darboties spējīgu olīvu audzēšanas reģistru un elektroniskās datnes (skat. šajā sakarā spriedumu Grieķija/Komisija, iepriekš minēts 18. punktā). Šādus pierādījumus Grieķijas Republika nav iesniegusi, tādēļ šajā gadījumā piemērotā finanšu korekcija bija pamatota.

62      Pieņemot to, ka varēja tikt veiktas alternatīvas pārbaudes, ir jānorāda, ka gadījumos, ja ar regulu izveido īpašus pārbaudes pasākumus, dalībvalstīm ir pienākums tos piemērot, neizvērtējot izvirzīto pieņēmumu pamatotību, atbilstoši kuriem cita pārbaudes sistēma būtu bijusi efektīvāka (skat. Tiesas 2002. gada 21. marta spriedumu lietā C‑130/99 Spānija/Komisija, Recueil 2002, I‑3005. lpp., 87. punkts).

63      Attiecībā uz Grieķijas valdības argumentu par to, ka pienākumu neizpildes procedūra būtu bijusi vairāk piemērota sankcijas noteikšanai par kavējumiem olīvu audzēšanas reģistra ieviešanai, ir jānorāda, ka pienākumu neizpildes procedūra, kas paredzēta EKL 226. pantā, kā arī tā procedūra, kas paredzēta attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanu ELVGF, cenšas sasniegt dažādus mērķus un tās regulē dažādi noteikumi. Šajā pēdējā procedūrā Komisijai ir pienākums veikt finanšu korekciju, ja pieprasītā finansējuma izdevumi nav izlietoti atbilstoši Kopienu noteikumiem. Šādas finanšu korekcijas mērķis ir izvairīties no ELVGF maksājumiem tādiem finansējumiem, kas nekalpo attiecīgajiem Kopienas noteikumos paredzētajiem mērķiem un tādējādi, pretēji Grieķijas valdības apgalvotajam, neveido sankciju (skat. Tiesas 2001. gada 11. janvāra spriedumu lietā C‑247/98 Grieķija/Komisija, Recueil 2001, I‑1. lpp., 13. un 14. punkts).

64      No minētā izriet, ka pirmais pamats attiecībā uz atbalstu olīveļļas izstrādājumiem ir noraidāms kā nepamatots.

 Otrais pamats par pamatojuma trūkumu un pamatotību

 Lietas dalībnieku argumenti

65      Grieķijas valdība norāda, ka ar pamatojuma trūkumu tiek pārkāpts EKL 253. pants, jo Komisija nav ņēmusi vērā ieguldītās pūles olīveļļas izstrādājumu pārbaudes un atbalsta maksājumu sistēmas uzlabošanā. Ir ieviestas dažādas pārbaudes, tādas kā olīveļļas ražotāju pienākums iesniegt deklarāciju par kultūru trīskāršu pārbaudi, kurā norādīti olīvu koki un to atrašanās vieta, dzirnavnieku pienākums iesniegt "deklarāciju par to ikmēneša darbību" un pārbaude, ko sauc par "sociālo pārbaudi", ko veic ar paziņojumu palīdzību ar olīveļļas ražotāju sarakstu un to pazīmēm (identitāte, veiktie pieprasījumi un kultūru deklarācija), ko olīveļļas ražotāji varēja paši pārbaudīt. Grieķijas valdība atzīmē, ka nekādas attiecīgo izdevumu daļas nevarēja tikt izlaistas; jebkurā gadījumā visas pastāvošās neatbilstības ir ierobežoti un administratīva rakstura gadījumi, un saskaņā ar samērīguma principu nav attaisnojama korekcija, kas pārsniedz 2 %.

66      Saskaņā ar Komisijas norādīto veiktie uzlabojumi neattaisno korekcijas summas samazinājumu no 5 % līdz 2 % 1997. un 1998. finanšu gadā. Tā norāda, ka, tā kā divi svarīgākie pārbaudes elementi, proti, olīvu audzēšanas reģistrs un elektroniskās datnes netika ieviestas, Kopienas zaudējumu risks bija paaugstināts un korekcijas bija pamatotas.

 Tiesas vērtējums

67      Attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu pastāvīgajā judikatūrā norādīts, ka īpašajā kontekstā par lēmumu sagatavošanu attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanu, lēmuma pamatojums ir uzskatāms par pietiekošu, ja tā adresāts – dalībvalsts – ir bijusi cieši iesaistīta šī lēmuma sagatavošanas procesā un ja tā ir zinājusi par apsvērumiem, kuru dēļ Komisija novērtēja, ka ELVGF nav jāveic apstrīdētie maksājumi (Tiesas 2000. gada 18. maija spriedums lietā C‑242/97 Beļģija/Komisija, Recueil 2000, I‑3421. lpp., 95. punkts, un Tiesas 2002. gada 24. janvāra spriedums lietā C‑118/99 Francija/Komisija, Recueil 2002, I‑747. lpp. 54. punkts).

68      Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka Grieķijas valdība bija iesaistīta apstrīdētā lēmuma sagatavošanas procesā. Olīvu audzēšanas reģistra un elektroniskās datnes trūkuma rezultātā iepriekšējos saimnieciskajos gados tika piemērotas finanšu korekcijas; apsvērumi, kuri attiecīgajā saimnieciskajā gadā Komisijai lika īstenot finanšu korekciju, tika izklāstīti 1999. gada 23. septembra divpusējās tikšanās laikā, kas notika samierināšanas procedūras ietvaros, kā arī kopsavilkumā.

69      Šādos apstākļos apstrīdētā lēmuma pamatojums ir uzskatāms par pietiekošu.

70      Attiecībā uz Komisijas piemēroto 5 % apjomu, lai aprēķinātu korekciju atbalstam olīveļļas izstrādājumiem, ir jānorāda, ka olīvu audzēšanas reģistrs un elektroniskās datnes veido Kopienas atbalsta pārbaudes sistēmas pamatelementus. Tā kā šie elementi netika ieviesti, tad principā ir pamatoti piemērot korekciju 10 % apmērā, kā to paredz Komisijas vadlīnijas un kas ir norādīts dokumentā Nr. VI/5330/97.

71      Komisija pieļauj, ka Grieķijas iestāžu īstenotie pasākumi kopš 1996. gada situāciju uzlabo, tomēr to efektivitāte nav līdzvērtīga tai, ko paredz Kopienas noteikumos paredzētā pārbaudes sistēma. Tādēļ Komisija samazināja korekcijas apmēru no 10 % uz 5 %.

72      Saskaņā ar Komisijas vadlīnijām nebija pieļaujams samazināt korekcijas apmēru zemāk par 5 %, jo olīvu audzēšanas reģistrs un elektroniskās datnes netika ieviestas, kaut gan tām bija centrālā loma Kopienas pārbaudes sistēmā. Grieķijas valdības šajā sakarā izvirzītie pretējie argumenti ir noraidāmi.

73      No minētā izriet, ka otrais pamats attiecībā uz atbalstu olīveļļas izstrādājumiem ir noraidāms kā nepamatots.

 Par korekciju attiecībā uz atbalstu rozīņu izstrādājumiem

 Pirmais pamats par Regulas Nr. 1493/1999 16. panta 2. punkta un Regulas Nr. 1621/1999 2. panta un 13. panta 1. punkta interpretāciju un kļūdainu piemērošanu, kā arī nepareizu pamatojumu, ievērojot kļūdainu faktu novērtējumu

 Lietas dalībnieku argumenti

74      Kā izriet no Komisijas konstatētās pienākumu neizpildes attiecībā uz pārbaudēm par kultivētajām teritorijām un pieņemamību attiecībā uz rozīnēm, Grieķijas valdība uzsver, ka Regulas Nr. 1493/99 16. panta 2. punktā, kā arī Regulas Nr. 1621/1999 2. pantā un 13. panta 1. punktā tieši atzīts, ka dalībvalstīm ir tiesības kadastrālo atsauču vietā izmantot citus datus, ko par šādām pārbaudēm atbildīgā iestāde ir atzinusi par līdzvērtīgiem, lai iesniegtu atsauces par teritorijām un to zemes gabalu identifikāciju, kuros tiek ražotas rozīnes. Jebkurā gadījumā noteiktu kadastrālo datu trūkums tika kompensēts ar datiem, ko par divpadsmit gadiem bija apkopojušas lauku attīstības direkcijas.

75      Komisija norāda, ka Grieķijas valdības minētie pasākumi negarantē tādu sistemātisku izdevumu uzskaiti kā kadastra dati, jo tiem, it īpaši, trūkst objektīvu rādītāju par teritoriju atzīšanu. Tā arī uzsver, ka izmantotās korekcijas nebija saistītas ar vīna dārzu reģistra datu neuzskaitīšanu, bet gan ar teritoriju izvietojumu un zemes gabalu identifikācijas atzīšanu, kas radīja Regulas Nr. 1621/1999 13. panta pārkāpumu.

76      Saskaņā ar Grieķijas valdības norādīto Lauksaimniecības produktu tirgus vispārējās pārvaldes direkcijas pieņemtās papildu instrukcijas un formulāru veidi mazināja pievienojamo dokumentu par zemes gabalu formu un to izmēriem trūkuma nozīmību, kas jebkurā gadījumā bija vienīgi administratīvās kārtības trūkums.

77      Komisija norādīja, ka šāds dokumentu trūkums nevar tikt uzskatīts par vienkārši administratīvu trūkumu, bet gan par būtisku nepilnību, kas nedod iespēju veikt pārbaudes uz noteiktas bāzes pamata.

 Tiesas vērtējums

78      Šajā pamatā norādītā finanšu korekcija attiecas uz 1997., 1998. un 1999. finanšu gadu, tātad uz 1996./1997., 1997./1998. un 1998./1999. saimniecisko gadu. Regula Nr. 1493/1999 saskaņā ar tās 82. panta otro daļu ir piemērojama no 2000. gada 1. augusta. Regula Nr. 1621/1999 saskaņā ar tās 16. panta otro daļu ir piemērojama no 1999./2000. saimnieciskā gada. No tā izriet, ka attiecīgās finanšu korekcijas pamatojums nav novērtējams, balstoties uz šīm divām regulām, kas nebija piemērojamas šī strīda faktu rašanās laikā.

79      Tādējādi šis pamats ir noraidāms, jo tas ir balstīts uz minēto regulu noteikumiem.

80      Attiecībā uz pārējo ir jānorāda, ka Regulas Nr. 2911/90 3. panta 2. punkts, kas ir piemērojams atbilstošajā periodā, paredz, ka vīnogu kultūru deklarācijā, kas ir izveidota, lai sniegtu palīdzību rozīņu ražošanā, jo īpaši ir jāietver "teritorijas, kurās ir šie vīnogulāju stādījumi un kuras tiek kultivētas attiecīgajai produkcijai, [..] un šo teritoriju kadastrālā atsauce vai norāde, ko par šādām pārbaudēm atbildīgā iestāde ir atzinusi par līdzvērtīgu."

81      Grieķijas valdība pēc būtības uzsver, ka, nepastāvot šādam kadastram, Grieķijas iestāžu ieviestie pasākumi to vietā nodrošina līdzvērtīgu pārbaudi.

82      Tomēr attiecībā uz veiktajām pārbaudēm uz vietas Komisija norāda uz virkni pienākumu neizpildes epizožu par teritoriju pārbaudēm un pieņemamību attiecībā uz rozīnēm. Kopsavilkumā jo īpaši norādīts uz šādām pienākumu neizpildes epizodēm: informācija par teritorijām, kas norādīta pārbaudes ziņojumos un vīnogu kultūru deklarācijās, neatbilda faktiskajam stāvoklim teritorijās; teritorijās netika izmantoti jebkādi apzīmējumi, lai atvieglotu norādīto teritoriju identifikāciju, kā rezultātā zemes gabalu identifikācija bez [atbalsta] saņēmēja klātbūtnes nebija iespējama; netika iesniegti citi apliecinoši dokumenti, kas precizētu šķietami uzmērīto zemes gabalu formu vai mērījumu datus; daži inspektori ignorēja instrukcijas par to pienākumu izpildi; pārbaudes ziņojumi saturēja novecojušu informāciju par rozīņu piegādi. Visbeidzot, valsts inspektoru pārbaudes ziņojumi pilnībā sakrita ar [atbalsta] saņēmēju deklarācijām, tādējādi Komisijas veiktajās pārbaudēs uz vietas tika atklātas neatbilstības gandrīz visos gadījumos.

83      Pastāvot šādai pienākumu neizpildes virknei, tai skaitā, Komisijas konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem, attiecīgajai dalībvalstij piekrīt iesniegt detalizētākus un pilnīgākus pierādījumus Komisijas deklarāciju neprecizitātei. Šī dalībvalsts nevar atcelt Komisijas konstatēto, savus pašas apgalvojumus nebalstot uz elementiem, kas pierāda uzticamas un darbotiesspējīgas pārbaudes sistēmas pastāvēšanu (skat. 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, iepriekš minēts 17. un 18. punktā).

84      Tādējādi ir jākonstatē, ka Grieķijas valdība nav pierādījusi, ka tā ir ieviesusi uzticamu un darbotiesspējīgu pārbaudes sistēmu, ne arī pierādījusi, ka Komisijas konstatējumi ir neprecīzi.

85      Tādējādi kā nepamatots jānoraida pirmais pamats par atbalstu rozīņu izstrādājumiem.

 Otrais pamats par kļūdainu faktu novērtējumu un pamatojuma trūkumu

 Lietas dalībnieku argumenti

86      Attiecībā uz Komisijas norādīto pienākumu neizpildi par minimālās ražības un atbalstam pieņemamo rozīņu šķirņu pārbaudēm Grieķijas valdība uzsver, ka ražotāji novērtējumu ievācamajam izstrādājumu apjomam saskaņā ar Regulas Nr. 2911/90 3. panta 2. punkta e) apakšpunktu nevarēja iesniegt termiņā, kādu paredz šī panta 1. punkts, proti, līdz 30. aprīlim, jo šāds novērtējums minētajā laikā bija priekšlaicīgs. Tādēļ attiecīgajā laika periodā tika veiktas jauktās pārbaudes, lai pārliecinātos par minimālās ražības noteikumu ievērošanu. Šīs pārbaudes tika veiktas trīs kārtās: vispirms tika veiktas pārbaudes uz vietas, tad jauktās pārdošanas datu pārbaudes un, visbeidzot, pārbaudes pēc nejaušības principa uzturēšanas vai vīna darīšanas vietās. Komisija tādējādi pieļāva kļūdainu faktu novērtējumu un nepietiekoši pamatoja apstrīdēto lēmumu, pārkāpjot EKL 253. pantu.

87      Kā norāda Komisija, nekādi pierādījumi par šādu trīskāršu pārbaužu faktisku veikšanu netika iesniegti. Tieši pretēji, pārbaužu rezultātā izrādījās, ka faktiski netika veiktas pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu, ka atbalsts tiek sniegts vienīgi pieņemamo rozīņu šķirnēm, kas sasniegušas paredzēto ražības minimumu; tāpat minimālo ražības samazinājumu izsauca nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Otrkārt, Grieķijas iestādes nevarēja iesniegt pierādījumus par to, ka vīnogas tika pārstrādātas rozīnēs, nevis izmantotas citu rozīņu izstrādājumu ražošanai.

 Tiesas vērtējums

88      No vienas puses, Grieķijas valdība neapstrīd, ka attiecīgā atbalsta saņēmēji nav sasnieguši paredzamo izstrādājumu ražības apjomu, kādu paredz Regulas Nr. 2911/90 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

89      No otras puses, šī valdība nedemonstrē savas spējas īstenot efektīvas pārbaudes, kas nodrošinātu minimālās ražības ievērošanu, kas noteikta katrai pieņemamo rozīņu šķirnei, kurai piešķirams atbalsts rozīņu izstrādājumiem.

90      Tā kā Grieķijas valdība nav iesniegusi nekādus pierādījumus par Komisijas novērtējuma neatbilstību, otrais pamats par atbalstu rozīņu izstrādājumiem ir noraidāms kā nepamatots.

 Trešais pamats par faktisko kļūdu Komisijas novērtējumā

 Lietas dalībnieku argumenti

91      Pirmkārt, Grieķijas valdība apstrīd Komisijas veikto korekciju attiecībā uz kontroles sistēmas izveidošanu un piemērošanu tiktāl, ciktāl ir konstatēti trūkumi, kā arī korekciju atbilstoši vispārīgām bažām par maksājumu veicošās iestādes visu iekšējās pārbaudes sistēmu, nevis tikai attiecībā uz atbalsta režīmu rozīņu izstrādājumiem. Atbilstoši tās norādītajam Komisijas dienesti varēja veikt pārbaudi maksājumu veicošajā iestādē, nevis pieņemt, ka minētā režīma pārbaude nav tikusi piemērota attiecībā uz Regulas Nr. 1663/95 pielikumu.

92      Otrkārt, pārbaudes sistēma tika uzlabota, un vīna dārzu reģistra dati atradās izveidošanas stadijā atbilstoši laika grafikam divās kārtās, kur otrā jau bija labi attīstīta.

93      No tā izriet, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdainu novērtējumu par datiem, ar kuriem tika pamatota šī korekcija, kas tādēļ ir jāatceļ.

94      Atbilstoši Komisijas norādītajam Grieķijas valdības norādītie uzlabojumi tika ieviesti tikai pēc ministrijas cirkulāra pieņemšanas 1999. gada 23. februārī, un tie pierāda, ka iepriekšējā kārtība pakļauj riskam Kopienas budžetu. Tā papildina, ka konstatētie trūkumi pārbaudes iekšējā sistēmā, ko atklāja Eiropas Kopienu Revīzijas palāta, attiecās uz visām apdzīvotajām vietām, kas arī attaisno korekciju 2 % apmērā. Apstāklis, ka šis trūkums attiecas arī uz citiem lauksaimniecības režīmiem, nav attaisnojams ar korekcijas nepiemērošanu rozīņu nozarē.

 Tiesas vērtējums

95      No kopsavilkuma izriet, ka Komisija konstatēja trūkumus pārbaudes sistēmā atbalstam rozīņu izstrādājumiem attiecībā uz kontroli, ko tā veica Hēraklionā. Komisija novērtēja, ka šie trūkumi ir attiecināmi uz visām apdzīvotajām vietām Grieķijā, jo visā valstī tika piemērota vienota sistēma.

96      Atbilstoši šim ziņojumam Komisijas izdarītie secinājumi par Hēraklionu tika attiecināti uz visām citām apdzīvotajām vietām Grieķijā, bet tie netika attiecināti uz citām izdevumu grupām, kā vien uz atbalstu rozīņu izstrādājumiem. Tā kā Grieķijas valdība ar šo pamatu apgalvo, ka šie konstatējumi tika piemēroti citām, nevis rozīņu nozarei, šis pamats tādējādi nav dibināts.

97      Kas attiecas uz Komisijas apgalvojumu par to, ka Hēraklionā konstatētā pienākumu neizpilde atkārtojās visā valstī, Grieķijas valdība nesniedz nevienu pēc būtības par pretējo liecinošu argumentu. Vispirms tā neapstrīd Komisijas konstatējuma par Hēraklionu patiesumu. Tālāk, pamatojot savu argumentāciju ar uzlabojumiem, kas tika veikti valsts sistēmā, minētā valdība netieši apliecina, ka iepriekšējā sistēma bijusi kļūdaina. Visbeidzot, tā kā šie uzlabojumi tika ieviesti pēc attiecīgā saimnieciskā gada, tie nevar kalpot kā attaisnojums šī saimnieciskā gada laikā konstatētajām nepilnībām.

98      No minētā izriet, ka trešais pamats par atbalstu rozīņu izstrādājumiem ir jānoraida kā nepamatots.

 Par korekcijām attiecībā uz atbalstu aitas un kazas gaļas nozarei

99      Grieķijas valdība izvirza septiņus pamatus, lai apstrīdētu piemērotās korekcijas aitas un kazas gaļas ražotāju piemaksas ietvaros. Pirmais pamats attiecas uz korekciju 25 % apmērā, kas tika piemērota deklarētajiem izdevumiem Retimnā. Otrais līdz septītais pamats attiecas uz korekciju 10 % apmērā, kas tika piemērota deklarētajiem izdevumiem citās apdzīvotajās vietās.

 Pirmais pamats par samērīguma principa pārkāpumu, Komisijas izvērtējuma pilnvaru ietvaru pārkāpumu un pamatojuma trūkumu

 Lietas dalībnieku argumenti

100    Attiecībā uz korekciju 25 % apmērā, kas tika piemērota deklarētajiem izdevumiem Retimnā, Grieķijas valdība norāda uz samērīguma principa pārkāpumu, Komisijas izvērtējuma pilnvaru ietvaru pārsniegšanu un apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu. Atbilstoši tās norādītajam 1997. gadā tika veiktas vairākas pārbaudes, jo no 1995. līdz 1997. gadam Retimnā pārbaudes uz vietas tika veiktas ļoti nedaudz – faktiski nemaz – kādēļ Grieķijas iestādes nekavējoties pārtrauca visus maksājumus aitas un kazas gaļas ražotājiem šajā apdzīvotajā vietā, līdz netika veikta pilnvērtīga pārbaude. Tā 1998. gadā Retimnas ražotāji tika pārbaudīti 99,6 % apmērā, un atteikto piemaksas pieprasījumu apjoms pieauga. Šī iemesla dēļ Komisijas secinājumi par to, ka pastāv nozīmīgi trūkumi piemaksu piešķiršanā līdz 1997. gadam, nav atbalstāmi, un ar tiem nevar pamatot finanšu korekciju 25 % apmērā.

101    Komisija norāda, ka Retimnā pārbaudes praktiski nemaz netika veiktas trīs gadus pēc kārtas, proti, 1995., 1996. un 1997. gadā. Piemērotās korekcijas 25 % apmērā pamatā ir ne tikai vienīgi atteikumu pieaugums 1998. gadā, bet gan konstatētais, veicot pārbaudes uz vietas. Atteikumu pieaugums vienīgi apstiprināja Komisijas aizdomas.

 Tiesas vērtējums

102    Komisijas pieņemtās vadlīnijas dokumentā Nr. VI/5330/97 paredz piemērot korekciju 25 % apmērā, ja pārbaudes sistēma nav ieviesta pilnībā vai arī tai ir būtiski trūkumi, un ja ir regulāras pārkāpumu pazīmes un nevērība cīņā pret noteikumiem neatbilstošu praksi vai krāpniecību.

103    No lietas materiāliem izriet, ka attiecīgā korekcija tika pamatota ar faktu, ka no 1995. līdz 1997. gadam Retimnā pārbaudes uz vietas tika veiktas ļoti nedaudz, faktiski nemaz. Šis fakts rada būtiskus trūkumus pārbaudes sistēmā un norāda uz nevērību cīņā pret noteikumiem neatbilstošu praksi vai krāpniecību, kas attaisno korekcijas piemērošanu 25 % apmērā atbilstoši Komisijas pieņemtajām vadlīnijām.

104    Pārbaužu skaita palielināšana, kā arī atbalsta pieteikumu noraidīšana 1998. gadā, uz ko norāda Grieķijas valdība, ir ieviesta pēc tā perioda beigām, kas ņemts vērā, nosakot attiecīgo korekciju, un tā rezultātā nav pamata noteikt, ka tā nebūtu pamatota. Tieši pretēji, tā kā pieprasījumu noraidījumu apjoms 1998. gadā, pēc tam, kad Grieķijas iestādes noteica pārbaudes praktiski visiem Retimnas ražotājiem, būtiski pieauga, tas vienīgi apstiprina to, ka iepriekšējo gadu laikā pastāvošajai pārbaudes sistēmai bija būtiski trūkumi.

105    Tādēļ pirmais pamats par piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem ir jānoraida.

 Otrais pamats par Regulas Nr. 3887/92 6. panta 3. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu

 Lietas dalībnieku argumenti

106    Atbilstoši Grieķijas valdības norādītajam Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka attiecībā uz noteiktām apdzīvotajām vietām Grieķijas iestādes Komisijai iesniedza pārskatītos statistiskos datus par 1995. un 1996. gadu, kas aizstāja iepriekš iesniegtos kļūdainos datus. Tā rezultātā finanšu korekcija 10 % apmērā attiecībā uz šīm apdzīvotajām vietām nav attaisnojama. Otrkārt, šī valdība uzsver, ka Regulas Nr. 3887/92 6. panta 3. punkts prasa veikt pārbaudes 10 % apmērā nevis katrā apdzīvotā vietā, bet gan valsts līmenī. Fakts, ka pārbaudes uz vietas Retimnā un Hanjā [Chania] attiecīgajā saimnieciskajā gadā nesasniedza minimālo 10 % līmeni, neliecina par nelikumību, jo valsts līmenī veikto pārbaužu skaits sasniedza nepieciešamo līmeni.

107    Komisija uzsver, ka Regula Nr. 3887/92 paredz nodrošināt pārbaudes pārstāvību. Visbeidzot, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti, bija vajadzīgs tipveida paraugs, kas atbilstu 10 % atbalsta pieprasījumu skaita apmēram katrā apdzīvotajā vietā.

 Tiesas vērtējums

108    Attiecībā uz statistiskajiem datiem par 1995. un 1996. gadu Tiesai iesniegtā informācija neliecina ne par to, ka Grieķijas valdības minētie pārskatītie dati būtu bijuši precīzi, ne arī par to, ka tie būtu iesniegti Kopienas noteikumiem atbilstošā formā. Grieķijas Republika šajā sakarā nav uzrādījusi, ka tā atbilstoši saviem pienākumiem būtu izveidojusi uzticamu un darbotiesspējīgu pārbaudes sistēmu (skat. iepriekšminēto 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 18. punkts).

109    Attiecībā uz parauga ģeogrāfisko bāzi ir tiesa, ka Regulas Nr. 3887/92 6. panta 3. punkts paredz, ka "pārbaudēm uz vietas ir jāaptver paraugs vismaz būtiskam pieprasījumu skaitam. Šim paraugam ir jāaptver vismaz [..] 10 % atbalsta pieprasījumu "mājlopiem" [..]." Ir jāpiebilst, ka šis noteikums neprecizē to, vai šis minimālais apjoms ir aprēķināms attiecībā pret katru apdzīvoto vietu vai arī visu valsti.

110    Tomēr šīs pašas regulas 6. panta 1. punkts paredz, ka pārbaudes "ir jāveic nolūkā nodrošināt efektīvu kontroli atbalsta un piemaksu piešķiršanas noteikumu ievērošanai." Tās pašas regulas 6. panta 4. punkts paredz, ka "pieprasījumus, par kuriem veicamas pārbaudes uz vietas, nosaka kompetentā iestāde, jo īpaši vadoties pēc riska analīzes, kā arī ievērojot iesniegto atbalsta pieprasījumu pārstāvības elementu." No tā izriet, ka Regulas Nr. 3887/92 6. pants paredz īstenot efektīvu kontroli atbalsta piešķiršanas noteikumu ievērošanai, jo īpaši ar paraugu raksturotspējas pārbaudi.

111    Acīmredzami ir tas, ka pārstāvības paraugs vislabāk nodrošināms apdzīvoto vietu, nevis visas valsts līmenī. Faktiski tas būtu pretēji efektīvas kontroles mērķim, ja noteiktās apdzīvotās vietas, kurās tiek ražots nozīmīgs attiecīgo izstrādājumu apjoms, izvairītos no pārbaudēm pilnībā vai daļēji, kaut arī vidējais visas valsts pārstāvības paraugs pārsniegtu 10 % līmeni. Atbilstoši Regulas Nr. 3887/92 mērķim un būtībai tās 6. panta 3. punkta pirmais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka pārstāvības paraugs ietver vismaz 10 % atbalsta pieprasījumu katrā attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

112    Turklāt Komisija norāda, ka, neapšaubot minēto, Grieķijas iestādes pašas varēja paredzēt pārbaužu uz vietas pārstāvības paraugu 10 % apmērā katrā apdzīvotajā vietā.

113    Šādos apstākļos kā nepamatots jānoraida otrais pamats par piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem.

 Trešais pamats par Regulas Nr. 3887/92 12. panta kļūdainu interpretāciju

 Lietas dalībnieku argumenti

114    Attiecībā uz ticamu statistisko datu trūkumu par pārbaudēm no 1995. līdz 1997. gadam Grieķijas valdība norāda, ka Komisija balstās uz atsevišķu gadījumu, kurā pārbaudes ziņojumu dati tika iegūti, veicot 30 pārbaudes vienā dienā, turklāt pārbaudītie ražotāji šos ziņojumus nebija parakstījuši. Šo gadījumu izskaidro darba apjoms, kas pārbaudes grupas vadītāju spieda parakstīt ziņojumus un atzīmēt datumus vairākas dienas pēc pārbaudēm. Attiecībā uz parakstiem Regulas Nr. 3887/92 12. pants paredz iespēju, bet ne pienākumu lauksaimniekam parakstīt pārbaudes ziņojumu.

115    Atbilstoši Komisijas norādītajam minētais nav atsevišķs gadījums, jo 1998. gada laikā tika konstatēti vairāki līdzīgi gadījumi citās nozarēs, nevis tikai aitas un kazas gaļas nozarē. Otrkārt, fakts, ka attiecīgos ziņojumus neparakstīja ražotāji, liecina, ka tie netika rakstīti pārbaužu laikā, kas rada pamatu bažām par veikto pārbaužu kvalitāti.

 Tiesas vērtējums

116    Patiesībai atbilst tas, ka Regulas Nr. 3887/92 12. pants paredz, ka lauksaimniekam ir iespēja parakstīt pārbaudes ziņojumu, vienlaicīgi to nenosakot par pienākumu. Paraksta trūkums tādējādi nerada pamatu uzskatīt šādus apstākļus par noteikumiem neatbilstošiem apstākļiem.

117    Tomēr konstatētais parakstu trūkums attiecīgajās pārbaudēs norāda uz pazīmi, kas summējas ar citām atkāpēm no normas, un tādējādi attaisno Komisijas nopietnās un pamatotās šaubas attiecībā uz Grieķijas iestāžu veiktajām pārbaudēm.

118    Šādos apstākļos Grieķijas valdībai atbilstoši Tiesas judikatūrai vajadzēja iesniegt detalizētākus un pilnīgākus pierādījumus par to, ka šādas pārbaudes tika veiktas (skat. iepriekšminēto 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 16. un 17. punkts).

119    Tā kā šajā gadījumā Grieķijas valdība šādus pierādījumus nav iesniegusi, kā nepamatots jānoraida trešais pamats par piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem.

 Ceturtais pamats par kļūdainu faktu novērtējumu

 Lietas dalībnieku argumenti

120    Kā norāda Grieķijas valdība, ganāmpulku pārvietošanās pastāvīgas reģistrācijas sistēmas izveide bija vairāk vai mazāk problemātiska, ievērojot katras dalībvalsts situāciju un topogrāfiju. Šajā ziņā Grieķijas teritorija ir īpaši nepateicīga, jo ganāmpulki atrodas augstos vai vidēji augstos kalnu reģionos, kā arī salās, kurām ir grūti piekļūt.

121    Komisija norādīja, ka atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem šādai reģistrācijas sistēmai vajadzēja būt ieviestai jau kopš 1995. gada, tomēr šī sistēma arī vēl 2001. gadā joprojām nedarbojas pilnvērtīgi.

122    Kā norāda Grieķijas valdība, Komisijas relatīvais novērtējums riska analīzes trūkumam saskaņā ar Regulas Nr. 3887/92 6. panta 4. punktu ir kļūdains, jo, lai arī šāda analīze vēl nebija informatizēta, tā tomēr tika veikta rakstveidā visās apdzīvotajās vietās.

123    Kā norāda Komisija, nevienā no pārbaudītajām apdzīvotajām vietām netika uzrādīts, ka ir tikusi veikta riska analīze, kaut arī rakstveidā.

124    Visbeidzot, attiecībā uz mutiska paziņojuma pieņemšanu par [mājlopu skaita] samazinājumu, ko neparedz Kopienas noteikumi, Grieķijas valdība norāda, ka tie ir vienīgi izņēmuma gadījumi pagātnē.

125    Komisija savukārt norāda, ka Grieķijas valdība nav iesniegusi pierādījumus, ka pieprasītā informācija ir tikusi iesniegta.

 Tiesas vērtējums

126    Regulas Nr. 2700/93 4. panta 1. punkts, kas skatīts apvienojumā ar Direktīvas 92/102 4. pantu, uzliek dalībvalstīm pienākumu ieviest ganāmpulku pārvietošanās pastāvīgas reģistrācijas sistēmu, kam bija jāsāk darboties kopš 1994. saimnieciskā gada, izņemot pārejas pasākumu, kas ļautu izmantot mazāk sarežģītu sistēmu šim atsevišķajam saimnieciskajam gadam. Tā rezultātā minētajai reģistrācijas sistēmai vajadzēja būt darbotiesspējīgai vēlākais 1995. saimnieciskajā gadā.

127    Grieķijas valdība neapstrīd to, ka tā nav ieviesusi minēto reģistrācijas sistēmu, kā to ir konstatējusi arī Komisija.

128    Attiecībā uz riska analīzi, ko paredz Regulas Nr. 3887/92 6. panta 4. punkts, ir jāatgādina, ka dalībvalsts nevar apgāzt Komisijas konstatējumu, neiesniedzot atbilstošus apliecinājumus, kas liecina par uzticamas un darbotiesspējīgas pārbaudes sistēmas esamību (skat. iepriekšminēto 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 18. punkts).

129    Šajā gadījumā Grieķijas valdība nav iesniegusi šādus apliecinājumus un tādējādi nav apgāzusi Komisijas konstatējumu par šādas riska analīzes trūkumu.

130    Tāpat Regulas Nr. 3887/92 10. panta 5. punkts paredz, ka gadījumā, ja lauksaimnieks nevar izpildīt savu pienākumu turēt mājlopus, par kuriem ir iesniegts paziņojums piemaksas saņemšanai, obligātā uzturēšanas perioda laikā, tiesības uz piemaksu tiek saglabātas "ar noteikumu, ka lauksaimnieks ir rakstiski informējis kompetento iestādi desmit darba dienu laikā pēc tam, kad ir konstatēts šo mājlopu skaita samazinājums."

131    Šajā gadījumā Grieķijas valdība neapstrīd to, ka tā ir pieņēmusi mutiskus paziņojumus par [mājlopu skaita] samazinājumu pretēji tam, ko paredz šie noteikumi.

132    Tādējādi kā nepamatots jānoraida ceturtais pamats par piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem.

 Piektais pamats par Regulas Nr. 3887/92 5. panta 1. punkta kļūdainu interpretāciju

 Lietas dalībnieku argumenti

133    Attiecībā uz Komisijas konstatējumu par neprecīzām norādēm par mājlopu uzturēšanas vietām piemaksas pieprasījumos Grieķijas valdība uzsver, ka šis norādījums ir ietverts vietvārdu nosaukumos, jo Grieķijā nepastāv kadastrālais dalījums. Šāda norāde atbilst Regulas Nr. 3887/92 5. panta 1. punkta ceturtajam ievilkumam, kas vienkārši prasa "norādi par vietu(ām), kur(ās) tiek veikta šī uzturēšana", nevis to detalizētu aprakstu.

134    Kā norāda Komisija, šīs pārbaudes prasa nevis detalizētu mājlopu uzturēšanas vietu, bet vienkārši skaidru tās norādi. Tādējādi šāda norāde netika iesniegta. Šajā sakarā vienkārša apdzīvotas vietas norāde, kurā atrodas attiecīgā saimniecība, nav pietiekoša mājlopu turēšanas vietu pārbaudei, jo tie var atrasties dažādās vietās.

 Tiesas vērtējums

135    Regulas Nr. 3887/92 5. panta 1. punkta ceturtais ievilkums paredz, ka gadījumā, ja lauksaimnieks uzņemas pienākumu uzturēt savā saimniecībā mājlopus noteiktu uzturēšanas laiku, tiek "norādīta vieta(as), kur(ās) tiek veikta šī uzturēšana." Attiecībā uz šī noteikuma mērķi un būtību ir jāizvērtē tas, ka nepieciešamajai norādei ir jābūt pietiekoši nepārprotamai, lai dotu iespēju pārbaudes iestādēm pārliecināties par precīzu mājlopu uzturēšanas vietu.

136    Ievērojot Tiesas rīcībā esošo informāciju, ir jākonstatē, ka Grieķijas valdība nav noteikusi, ka atbilstoši šai prasībai precīza informācija ir jāiesniedz pārbaudes iestādēs.

137    Tādējādi kā nepamatots jānoraida piektais pamats par piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem.

 Sestais pamats par Regulas Nr. 2700/93 1. panta 3. punkta kļūdainu interpretāciju

 Lietas dalībnieku argumenti

138    Attiecībā uz mājlopu marķēšanu Grieķijas valdība apgalvo, ka šāds pienākums nepastāv gadījumos, kad saskaņā ar Regulas Nr. 2700/93 1. panta 3. punkta otro daļu mājlopi tiek aizstāti. Gadījumos, kad tika veikta pārbaude, mājlopi netika aizstāti, bet gan atradās saimniecībās ar kopējo ganāmpulku, kas pieder dažādiem īpašniekiem.

139    Kā norāda Komisija, marķēšana ir ieviesta, lai nodrošinātu iespējami efektīvu mājlopu atpazīšanu gadījumos, kad tās iejūk citā ganāmpulkā. Kopējo ganāmpulku saimniecības, kas pieder dažādiem īpašniekiem, Grieķijā ir ļoti izplatīta prakse un rada tādas pašas mājlopu identifikācijas problēmas kā to aizstāšanas gadījumā.

 Tiesas vērtējums

140    Regulas Nr. 2700/93 1. panta 3. punkta otrā daļa paredz, ka "[p]irms tam, kad visas vai daļa no tām aitām un/vai kazām, par kurām ir pieprasīta piemaksa, aizstāj ar citām uzturēšanas perioda laikā, minētos mājlopus identificē."

141    Kā norādīts Regulas Nr. 279/94 pirmajā apsvērumā, kas šo noteikumu ievieš Regulā Nr. 2700/93, "gadījumā, kad nepieciešams [mājlopus] aizstāt, ir nepieciešams nodrošināt pārvietoto mājlopu identifikāciju."

142    No minētā izriet, ka minētā noteikuma mērķis ir nodrošināt pārvietojamu mājlopu identifikāciju, pirms tie iejūk citu mājlopu vidū. Aizstāšanas būtiska pazīme ir tā, ka tiek sajaukti dažādas izcelsmes mājlopi un tos praktiski nav iespējams nošķirt, ja tie iepriekš nav marķēti. Šī pazīme ir spēkā arī ganāmpulku saimniecībās, kas pieder dažādiem īpašniekiem. Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2700/93 1. panta 3. punkta otrās daļas lietderīgo iedarbību, kopējām saimniecībām ir jānodrošina tādas pašas garantijas. Tā rezultātā jēdziens "aizstāšana" šo noteikumu ietvaros ir jāinterpretē tādējādi, ka tas piemērojams arī gadījumos, kad mājlopi sajaucas ar citiem, ievērojot to, ka saimniecības ar kopējo ganāmpulku pieder dažādiem īpašniekiem.

143    Tādējādi kā nepamatots jānoraida sestais pamats par piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem.

 Septītais pamats par Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta piektās daļas kļūdainu interpretāciju

 Lietas dalībnieku argumenti

144    Kā norāda Grieķijas valdība, Komisijas atteikums finansēt noteiktus izdevumus aitas un kazas gaļas nozarē, kas izlietoti divdesmit četru mēnešu laikposmā pirms Komisijas rakstiskā paziņojuma par veikto kontroli attiecīgajai dalībvalstij, ir neatbilstošs Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta piektajai daļai. Komisijas pārbaudes tika veiktas 1997. un 1998. gadā, un rakstiskais paziņojums par to rezultātiem tika iesniegts 1998. gadā, tādējādi par minētā divdesmit četru mēnešu perioda robežu būtu uzskatāms 1996. gads. Tātad ir kļūdaini korekciju attiecināt arī uz 1995. gadā veiktajiem izdevumiem.

145    Komisija uzsver, ka saskaņā ar Regulas Nr. 729/70 5. pantu paziņojums par pārbaudes rezultātiem attiecas uz laiku divdesmit četru mēnešu ietvaros. Attiecīgie konstatējumi attiecas uz 1995., 1996. un 1997. gadu, kas ir laika posms, kas nepārsniedz minēto divdesmit četru mēnešu termiņu pēc paziņojuma par kontroles rezultātiem. Šajā gadījumā rakstiskais paziņojums tika nosūtīts ar 1997. gada 22. jūlija vēstuli, nevis 1998. gadā.

 Tiesas vērtējums

146    Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ceturtajā daļā noteikts, ka "[f]inansējuma atteikšana neattiecas uz izdevumiem, kas izlietoti divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstiskā paziņojuma iesniegšanas attiecīgajai dalībvalstij par šīs kontroles rezultātiem [..]".

147    Komisija iesniedza Tiesai vēstuli, kas tās grieķu valodas versijā ir datēta ar 1997. gada 22. jūliju, kurā tā informē Grieķijas iestādes par kontroļu uz vietas laikā konstatētajiem pārkāpumiem aitas un kazas gaļas nozarē. Šī vēstule satur izklāstu par pārkāpumiem ne vien attiecībā uz 1996. un 1997. gadu, bet arī 1995. gadu. No šīs vēstules nepārprotami izriet, ka Komisija paredz izslēgt noteiktus izdevumus no Kopienas finansējuma, pamatojoties uz izklāstītajiem apsvērumiem. Otrkārt, tajā ir nepārprotami norādīts, ka ar šo vēstuli tiek noteikts Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta piektajā daļā norādītais divdesmit četru mēnešu termiņš. Grieķijas valdība nav apstrīdējusi šīs vēstules saņemšanu.

148    No minētā izriet, ka kontroļu rezultāti minēto noteikumu izpratnē tika paziņoti ar 1997. gada 22. jūlija vēstuli. Tā rezultātā piemērotās finanšu korekcijas piemaksu aitas un kazas gaļas ražotājiem ietvaros varēja leģitīmi attiecināt uz izdevumiem, kas tika izlietoti 1995. gadā.

149    Tādējādi kā nepamatots jānoraida septītais pamats par minēto piemaksu.

150    Ievērojot visus iepriekšminētos apsvērumus, Grieķijas Republikas prasība ir noraidāma pilnībā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

151    Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Komisija prasīja Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un, tā kā pēdējai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) pasludina un nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – grieķu.