Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 61991CV0001

    Tiesas atzinums 1991. gada 14. decembrī.
    Atzinums, kas sniegts saskaņā ar EEK līguma 228. panta 1. punkta otro daļu - Projekts nolīgumam starp Kopienu, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, no otras puses, par Eiropas Ekonomikas zonas izveidošanu.
    Atzinums 1/91.

    Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:C:1991:490

    TIESAS ATZINUMS 1/91

    1991. gada 14. decembrī

    Projekts nolīgumam starp Kopienu, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, no otras puses, par Eiropas Ekonomikas zonas izveidošanu

    1991. gada 14. augustā Tiesas kancelejā iesniegts pieteikums sniegt atzinumu, ar kuru Tiesā vērsusies Eiropas Kopienu Komisija saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 228. panta 1. punkta otro daļu, kas noteic, ka:

    “Padome, Komisija vai jebkura dalībvalsts var jau iepriekš saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētie nolīgumi ir saderīgi ar šo Līgumu. Nolīgums, par kuru Tiesa sniedz negatīvu atzinumu, var stāties spēkā tikai saskaņā ar 236. panta nosacījumiem.”

    I –    Pieteikuma saturs

    Ar šo pieteikumu Komisija lūdz Tiesu sniegt atzinumu par Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma projekta (turpmāk tekstā – attiecīgi “EE zona” un “nolīgums”) saderību ar EEK līguma noteikumiem un it īpaši par šajā nolīgumā paredzētā tiesu mehānisma saderību. Runa ir par asociācijas nolīgumu, ko Kopiena ir paredzējusi slēgt, pamatojoties uz Līguma 238. pantu.

    Par nolīgumu notiek sarunas starp Komisiju, ko 1990. gada 18. martā pilnvarojusi Padome un kas saskaņā ar Padomes lēmumu pārstāv Kopienu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm un Lihtenšteinas Firstisti, kas 1991. gada 1. martā oficiāli iesniegusi pieteikumu par pievienošanos EBTA valstīm (turpmāk tekstā – “EBTA valstis”).

    Nolīguma teksts (kas nav galīgs) tika pievienots pieteikumam par atzinuma sniegšanu.

    Tiesa atzinumu sniedz, pamatojoties uz nolīguma tekstu angļu valodā. Šo tekstu pirms tā parafēšanas Komisija nosūtījusi ar 1991. gada 30. oktobra vēstuli.

    Pieteikuma sniegt atzinumu pamatojumam Komisija ir norādījusi, ka nolīgumā ir paredzēta tiesu kontroles sistēma, kuras uzdevums būs izšķirt domstarpības starp līgumslēdzējām pusēm un EBTA iekšējos konfliktus, kā arī paredzētas procedūras, kas EE zonā stiprinās juridisko vienotību. Lai gan būdama pārliecināta, ka šī sistēma sniedz Kopienai drošas garantijas, Komisija, rūpējoties par tiesisko drošību, ir uzskatījusi, ka jāvēršas Tiesā saskaņā ar Līguma 228. pantu, it īpaši saistībā ar dažiem atsevišķiem iecerētās sistēmas aspektiem.

    II – Process

    Atbilstoši Tiesas Reglamenta 107. panta 1. punktam pieprasījums sniegt atzinumu tika izsniegts Padomei un dalībvalstīm. Rakstveida apsvērumus iesniedza Komisija, kā arī Apvienotās Karalistes, Beļģijas Karalistes un Spānijas Karalistes valdības.

    Tiesa bija uzaicinājusi Komisiju, Padomi un dalībvalstu valdības atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas tām tika uzdoti rakstiski. Komisija, Padome un dalībvalstu valdības 1991. gada 26. novembrī piedalījās slēgtā tiesas sēdē, kuras laikā tās atbildēja uz šiem jautājumiem.

    1991. gada 3. decembrī atbilstoši Tiesas Reglamenta 108. panta 2. punktam Tiesa slēgtā sēdē uzklausīja ģenerāladvokātus.

    III – Nolīguma analīze

     Priekšvēsture

    Kopš 1973. gada tirdzniecības attiecības starp Kopienu un EBTA valstīm, kā arī Lihtenšteinu regulē divpusēji brīvās tirdzniecības nolīgumi. 1989. gada janvārī Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā ierosināja uzlabot un pastiprināt attiecības starp Kopienu un EBTA valstīm. EBTA valstis šo ierosinājumu atbalstīja, un notika pārrunas, kurās tika pieņemts lēmums sākt oficiālas sarunas. Tāpēc Padome pilnvaroja Komisiju “sākt sarunas ar EBTA valstīm un Lihtenšteinu, lai starp Kopienu un minētajām valstīm, kas darbojas kā viens sarunu partneris, noslēgtu nolīgumu par Eiropas Ekonomikas zonas izveidošanu”. Šīs sarunas oficiāli tika sāktas 1990. gada 1. jūlijā.

     Nolīguma saturs

    Nolīgumā ir iekļauta preambula, kurai seko deviņas daļas: 1) mērķi un principi, 2) brīva preču aprite, 3) personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, 4) konkurence un citi kopīgi noteikumi, 5) horizontālie noteikumi attiecībā uz četrām pamatbrīvībām, kas nosauktas iepriekš (sociālās politikas, patērētāju aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības tiesību jomā), 6) noteikumi par sadarbību, kas nav saistīta ar četrām pamatbrīvībām, 7) noteikumi par iestādēm, 8) finanšu mehānisms un 9) nobeiguma noteikumi.

    Nolīguma preambulas vienīgais apsvērums ir formulēts šādi:

    “Ņemot vērā mērķi izveidot dinamisku un viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kas balstās uz kopīgiem noteikumiem un vienādiem konkurences apstākļiem un kur ir piemēroti tās īstenošanas līdzekļi, tostarp tiesu līmenī, un ko panāk uz vienlīdzības un savstarpīguma pamata un ar vispārēju līdzsvaru starp līgumslēdzēju pušu ieguvumiem, tiesībām un pienākumiem.”

    Nolīguma 1. panta 1. punkts noteic, ka:

    “Šā asociācijas nolīguma mērķis ir veicināt līgumslēdzēju pušu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu vienlīdzīgos konkurences apstākļos un vienu un to pašu noteikumu ievērošanu, lai izveidotu viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – EEZ.”

    Nolīguma 6. pants ir formulēts šādi:

    “Neskarot judikatūras attīstību nākotnē, šā nolīguma noteikumus tiktāl, ciktāl tie būtībā ir līdzvērtīgi attiecīgajiem Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti, piemērojot šos abus Līgumus, tos ieviešot un piemērojot, interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem līdz šā nolīguma parakstīšanas dienai.”

    Nolīguma 7. pants noteic, ka:

    “Šā nolīguma pielikumos vai EEZ Apvienotās komitejas lēmumos minētie vai ietvertie tiesību akti uzliek saistības līgumslēdzējām pusēm un ietilpst vai ir iekļaujami to iekšējā tiesību sistēmā šādi:

    a)      tiesību aktu, kas atbilst kādai EEK regulai, kā tādu iekļauj līgumslēdzēju pušu iekšējā tiesību sistēmā;

    b)      tiesību aktam, kas atbilst EEK direktīvai, līgumslēdzēju pušu iestādes izvēlas tā ieviešanas formu un veidu.”

    Nolīguma 35. protokols, kura nosaukums ir “Protokols Nr. 35 par EEZ noteikumu īstenošanu” un kura 1. pantā ir atsauce uz iepriekš citētā nolīguma 7. pantu, ir formulēts šādi:

    “Tā kā šā nolīguma mērķis ir izveidot viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kas pamatojas uz kopīgiem noteikumiem, neizvirzot nevienai līgumslēdzējai pusei prasību nodot tās likumdevējas pilnvaras kādai Eiropas Ekonomikas zonas iestādei,

    un

    tā kā šis mērķis tādējādi jāpanāk ar attiecīgo valstu procedūrām:

    1. pants

    Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka, īstenojot EEK direktīvai atbilstoša tiesību akta daļu, kas ir skaidra, precīza un beznosacījumu, jāpiemēro nolīguma 7. panta a) apakšpunkts.

    2. pants

    Ja īstenotie EEZ noteikumi ir pretrunā citām tiesību normām, EBTA valstis apņemas vajadzības gadījumā pieņemt tiesību normu, kas paredz, ka šādos gadījumos EEZ noteikumiem ir augstāks spēks.”

    Nolīguma VII daļā, kuras nosaukums ir “Noteikumi par iestādēm” (89.–120. pants), ir iekļautas četras nodaļas. Šīs daļas 1. nodaļa, kuras nosaukums ir “Asociācijas struktūra”, ietver piecas iedaļas, no kurām pirmā attiecas uz EE zonas Padomi. EE zonas Padome, kurā ietilpst Padomes locekļi un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, kā arī viens valdības loceklis no katras EBTA valsts valdības, ir atbildīga par vispārējo vadlīniju izstrādi un par politisko impulsu nolīguma ieviešanai. Otrā iedaļa attiecas uz Apvienoto komiteju, kurā ietilpst līgumslēdzēju pušu pārstāvji un kas nodrošina nolīguma ieviešanu un pārrauga tā darbību. Trešā iedaļa, kuras nosaukums ir “EEZ tiesas”, ietver šādus noteikumus:

    “95. pants

    1.      Ar šo tiek izveidota neatkarīga EEZ Tiesa, kas ir funkcionāli integrēta Eiropas Kopienu Tiesā. EEZ Tiesa veic funkcijas, kas minētas 96. pantā. Katra EBTA valsts ieceļ vienu tiesnesi.

    2.      Tiesā, kad tā sanāk plēnumā (1), ir pieci Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši un trīs EBTA valstu tiesneši, ko ieceļ rotācijas kārtā.

    3.      Pēc Tiesas lūguma EEZ Padome Tiesai var atļaut veidot palātas ar trim vai pieciem tiesnešiem (2).

    4.      Tiesas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus ieņem viens no Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem un viens no EBTA valstu ieceltajiem tiesnešiem.

    96. pants

    1.      EEZ Tiesas jurisdikcijā ir:

    a)      strīdu izšķiršana starp līgumslēdzējām pusēm;

    b)      prasības, kas ierosinātas saistībā ar uzraudzības procedūru, kas attiecas uz EBTA valstīm;

    c)      apelācijas par lēmumiem konkurences jomā, kurus pieņēmusi EBTA uzraudzības iestāde.

    2.      EEZ Tiesā var vērsties:

    a)      EEZ Apvienotā komiteja vai līgumslēdzējas puses, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar 117. pantu;

    b)      fiziska vai juridiska persona vai EBTA Uzraudzības iestāde, pārsūdzot EEZ Pirmās instances tiesas lēmumus konkurences jomā saskaņā ar 102. pantu;

    c)      EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde kompetences konfliktu gadījumos saistībā ar IV daļas 1. nodaļas noteikumiem.

    3.      Turklāt saskaņā ar starp EBTA valstīm noslēgtu atsevišķu nolīgumu, ar kuru tiek izveidota EBTA Uzraudzības iestāde, EEK Tiesā var vērsties:

    a)      EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar uzraudzības procedūru, kas minēta 116. pantā attiecībā uz EBTA valstu saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu;

    b)      EBTA valsts vai fiziska vai juridiska persona ar prasību pret EBTA Uzraudzības iestādi.

    97. pants

    Iesaistītās līgumslēdzējas puses un uzraudzības iestādes, t.i., EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu EEZ Tiesas spriedumus.

    98. pants

    EEZ Tiesai ir neierobežota jurisdikcija attiecībā uz sodiem, ko piespriež EBTA Uzraudzības iestāde.

    99. pants

    Prasībām, kas ierosinātas EEZ Tiesā, nav atliekošas iedarbības. Tomēr, ja EEZ Tiesa uzskata, ka apstākļi to prasa, tā var likt apturēt apstrīdētā tiesību akta piemērošanu.

    100. pants

    Ja prasība ierosināta saskaņā ar 96. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai 3. punktu, EEZ Tiesa var noteikt visus vajadzīgos pagaidu pasākumus.

    101. pants

    1.      Ar šo tiek izveidota neatkarīga EEZ Pirmās instances tiesa, kas ir saistīta ar EEZ Tiesu. Tā nodrošina tiesisku kontroli pār EBTA Uzraudzības iestādes lēmumiem saistībā ar konkurences noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem. Katra EBTA valsts ieceļ vienu tiesnesi.

    2.      EEZ Pirmās instances tiesā ir trīs tiesneši, ko rotācijas kārtā ieceļ EBTA valstis, un divi Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneši.

    3.      Tiesas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus ieņem viens no EBTA valstu ieceltajiem tiesnešiem un viens no Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnešiem.

    102. pants

    EEZ Pirmās instances tiesas jurisdikcijā ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē prasības, ko fiziskas vai juridiskas personas ierosinājušas pret EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu saistībā ar uzņēmumiem piemērojamo konkurences noteikumu īstenošanu, ja šis lēmums adresēts šai personai vai ja tas šo personu skar tieši un individuāli.

    Arī EEZ Pirmās instances tiesai ir jurisdikcija, kas no 98. līdz 100. pantam noteikta EEZ Tiesai.

    EEZ Pirmās instances tiesas jurisdikcijā ir arī pieņemt lēmumus par prasībām pret EBTA Uzraudzības iestādi saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz atsevišķā nolīgumā starp EBTA valstīm, ar kuru tiek izveidota EBTA Uzraudzības iestāde.

    103. pants

    1.      EEZ tiesas un EEZ Pirmās instances tiesas Statūti, tostarp noteikumi par abu tiesu darba organizāciju, tiesnešu un priekšsēdētāju iecelšanu un par to amata pienākumiem, ir iekļauti 33. protokolā (3).

    2.      EEZ Tiesa un EEZ Pirmās instances tiesa izstrādā savus reglamentus, kam vajadzīgs Padomes apstiprinājums.

    104. pants

    1.      Lai nodrošinātu iespējami vienādu šā nolīguma interpretāciju, pilnīgi neskarot tiesu neatkarību, EEZ Tiesa, EEZ Pirmās instances tiesa, Eiropas Kopienu Tiesa, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa un EBTA valstu tiesas, piemērojot un interpretējot attiecīgi šā nolīguma noteikumus vai Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumus ar grozījumiem vai papildinājumiem, vai tiesību aktus, kas pieņemti atbilstīgi tiem, ja tie pēc būtības ir identiski noteikumiem šajā nolīgumā, ņem vērā principus, kas ietverti attiecīgos citu tiesu pieņemtajos lēmumos.

    EEZ Apvienotā komiteja izveido informācijas apmaiņas sistēmu attiecībā uz pēdējās instances tiesu spriedumiem. Šajā sistēmā ietilpst:

    a)      šo tiesu spriedumu par interpretāciju un piemērošanu šim nolīgumam, no vienas puses, un Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumam ar grozījumiem vai papildinājumiem, no otras puses, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstīgi tiem tiktāl, ciktāl tie attiecas uz kādiem noteikumiem, kuri pēc būtības ir identiski noteikumiem šajā nolīgumā, nosūtīšana Eiropas Kopienu Tiesas sekretāram;

    b)      šo spriedumu klasificēšana, ko veic Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs, ietverot, ja vajadzīgs, tulkojumu un kopsavilkumu sagatavošanu un publicēšanu;

    c)      vajadzīgo dokumentu paziņošana katras līgumslēdzējas puses noteiktajām kompetentajām valsts iestādēm, ko veic Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs.

    2.      Noteikumi attiecībā uz iespēju EBTA valstij ļaut kādai tiesai vai tribunālam lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt (4) par kāda EEZ noteikuma interpretāciju ir izstrādāti 34. protokolā.

    105. pants

    EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas lēmumi, ar kuriem uzliek finansiālas saistības personām, izņemot valstis, atbilstīgi šim nolīgumam ir izpildāmi. Tas pats attiecas uz EEZ Tiesas, EEZ Pirmās instances tiesas, Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumiem atbilstīgi šim nolīgumam.

    Izpildi regulē tās valsts civilprocesa normas, kuras teritorijā izpilde notiek. Lēmumam pievieno rīkojumu par tā izpildi, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra līgumslēdzēja puse šim nolūkam ieceļ un par kuru paziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, EBTA Uzraudzības iestādei, EK Komisijai, EEZ Tiesai, EEZ Pirmās instances tiesai, Eiropas Kopienu Tiesai un Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai.

    Kad pēc attiecīgās puses lūguma šīs formalitātes ir izpildītas, tā var uzsākt izpildi saskaņā ar tās valsts likumiem, kuras teritorijā izpilde notiek, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

    Izpildi var atlikt tikai ar EEZ Tiesas vai EEZ Pirmās instances tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgo valstu tiesu jurisdikcijā.”

    Līguma 34. protokols, uz kuru ir atsauce 104. panta 2. punktā un kura nosaukums ir “Protokols Nr. 34 par EBTA valstu tiesu iespēju lūgt Eiropas Kopienu Tiesu pieņemt lēmumu par EK noteikumiem atbilstošo EEZ noteikumu interpretāciju”, ir formulēts šādi:

    “1. pants

    Ja lietā, ko izskata EBTA valsts tiesa, rodas jautājums par tādu nolīguma noteikumu interpretāciju, kas pēc būtības ir identiski Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumiem, kas grozīti vai papildināti, vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, attiecīgā tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

    2. pants

    EBTA valsts, kas gatavojas izmantot šo protokolu, paziņo depozitāram un Eiropas Kopienu Tiesai, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šis protokols tiks piemērots tās tiesām.

    3. pants

    Depozitārs paziņo līgumslēdzējām pusēm par visiem paziņojumiem saskaņā ar 2. pantu.”

    Attiecīgi nolīguma VII daļas 1. nodaļas 4. un 5. iedaļa attiecas uz parlamentāro sadarbību un ekonomisko un sociālo partneru sadarbību.

    Šīs daļas 2. nodaļa ir veltīta lēmumu pieņemšanas procedūrai.

    Šīs daļas 3. nodaļa, kuras nosaukums ir “Uzraudzības procedūra un strīdu izšķiršana”, ietver šādus noteikumus:

    “116. pants

    1.      EBTA valstis izveido neatkarīgu uzraudzības iestādi (EBTA Uzraudzības iestāde), kā arī izstrādā procedūras, kas ir līdzīgas Kopienas procedūrām, ietverot procedūras, lai nodrošinātu saistību izpildi atbilstīgi šim nolīgumam un likumības kontroli EBTA Uzraudzības iestādes aktiem konkurences jomā.

    Šā nolīguma saistību izpildi uzrauga EBTA Uzraudzības iestāde, no vienas puses, un EK Komisija, no otras puses, darbojoties saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu un šo nolīgumu.

    2.      Lai nodrošinātu vienādu uzraudzību visā EEZ, EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija sadarbojas, apmainās ar informāciju un savstarpēji apspriežas par uzraudzības politikas jautājumiem un konkrētiem gadījumiem.

    3.      EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde saņem sūdzības saistībā ar šā nolīguma piemērošanu (5). Tās informē viena otru par saņemtajām sūdzībām.

    4.      Katra šī organizācija izskata visas sūdzības, kas ir tās kompetencē, un nosūta otrai organizācijai tās sūdzības, kuras ir šīs organizācijas kompetencē.

    5.      Ja abas šīs organizācijas nevar vienoties par veicamajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību vai saistībā ar izskatīšanas rezultātiem, viena no tām var nodot jautājumu EEZ Apvienotajai komitejai, kura to izskata saskaņā ar 117. panta noteikumiem.

    117. pants

    1.      EEZ Apvienotā komiteja vai līgumslēdzēja puse var celt prasību EEZ Tiesā par strīdu, kas attiecas uz šā nolīguma piemērošanu (6), saskaņā ar turpmāk minētiem noteikumiem.

    2.      EEZ Apvienotajai komitejai tiek sniegta visa informācija, kas varētu būt noderīga, lai varētu rūpīgi izpētīt situāciju, izšķirot strīdus un meklējot noregulējumu, kas būtu pieņemams līgumslēdzējām pusēm.

    3.      Līgumslēdzēja puse var celt prasību par strīdu EEZ Tiesā. Tomēr vispirms tā šo jautājumu iesniedz izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā. Ja strīds nav izšķirts pēc divām secīgām komitejas sanāksmēm, tad vai nu komiteja, ja nav noteikts citādāk, vai līgumslēdzēja puse var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai EEZ Tiesā. Kopienas vārdā prasību par strīdu EEZ Tiesā ceļ EK Komisija.”

    IV – Iestāžu un valdību iesniegto rakstveida apsvērumu kopsavilkums

     Vispārīgi novērojumi

    Komisija uzsver, ka šis nolīgums ievērojami atšķiras no asociācijas nolīgumiem, ko Kopiena līdz šim noslēgusi. Nolīgumā tiek pārņemts ne tikai tā parakstīšanas brīdī esošais acquis communautaire, bet arī Kopienu tiesības, lai īstenotu pasākumus jomās, uz kurām šis nolīgums attiecas. Attiecībā uz nolīguma saturu Komisija uzsver, ka saikne starp Kopienu un EBTA valstīm balstās tieši uz EEK līgumu un tiesību aktiem, ko Kopienas iestādes atbilstoši tiem ir pieņēmušas. No vienas puses, nolīgumā paredzētā lēmumu pieņemšanas procedūra atspoguļo vēlmi uz EE zonu attiecināt acquis communautaire un tā attīstību, vienlaikus saglabājot Kopienas lēmumu autonomiju, un, no otras puses, respektēt suverēno valstu gribu, kas nevēlas nolīgumā paredzētajām iestādēm nodot savu kompetenci vai piešķirt likumdošanas varu.

    Nolīguma mērķis ir izveidot viendabīgu ekonomikas telpu, kurā cik vien iespējams vienādi vajadzētu piemērot tiesības, kas pēc būtības ir identiskas tiesībām, kas ir spēkā EEK iekšienē.

    Vēlreiz atgādinot, ka nolīgumā paredzētajai tiesu sistēmai ir trīs mērķi, proti, domstarpību izšķiršana starp līgumslēdzējām pusēm, EBTA iekšējo konfliktu risināšana un juridiskās vienotības nostiprināšana EE zonā, Komisija precizē, ka šīs dažādās kompetences īstenos Eiropas Ekonomikas zonas Tiesa (turpmāk tekstā – “EEZ Tiesa”), kas ir neatkarīga, bet funkcionāli integrēta Eiropas Kopienu Tiesā, un EEZ Pirmās instances tiesa – arī neatkarīga, bet saistīta ar EEZ Tiesu, vai arī pati Eiropas Kopienu Tiesa. Tas, ka gan EEZ Tiesas, gan EEZ Pirmās instances tiesas sastāvā tiks iekļauti Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši, tiem ļaus, no vienas puses, likt lietā savu lielo pieredzi darbā ar Kopienu tiesībām un, no otras puses, īstenot šo tiesību projicēšanu EE zonā un tādējādi nodrošināt vienādu šo tiesību piemērošanu.

    Lai izšķirtu domstarpības starp līgumslēdzējām pusēm, EEZ Tiesā var vērsties vai nu Apvienotā komiteja vai, ja Apvienotā komiteja nav atrisinājusi konfliktu pēc divām secīgām sanāksmēm, tieši viena no līgumslēdzējām pusēm.

    Attiecībā uz EBTA iekšējiem konfliktiem var izšķirt divus konfliktu veidus. Pirmkārt – domstarpības starp uzraudzības iestādi un EBTA dalībvalstīm, proti, ar pārkāpumiem saistīto procedūru, ko EBTA uzraudzības iestādei nācies ierosināt pret EBTA dalībvalstīm par nolīgumā noteikto pienākumu nepildīšanu, kā arī apelācijas par lēmumiem, ko šī iestāde pieņēmusi valsts atbalstu jomā. Šie jautājumi būs jārisina EEZ Tiesai. Otrkārt – konkurences lietās, kuras EEZ Pirmās instances tiesa būs kompetenta izskatīt pirmajā instancē, ar apelāciju par šīs tiesas lēmumiem varēs vērsties EEZ Tiesā.

    Attiecībā uz juridiskās vienotības stiprināšanu nolīgumā paredzētas trīs atšķirīgas procedūras. Pirmā procedūra lielā mērā atbilst procedūrai, kas tika ieviesta ar protokolu Nr. 2, kas pievienots konvencijai par jurisdikciju un nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās (Lugāno konvencija), par vienādu šīs konvencijas interpretāciju. Otrā procedūra paredz EBTA valstīm iespēju iestāties prejudiciālā nolēmuma lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa. Trešā procedūra dod iespēju EBTA valstu tiesām vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar nolīguma interpretāciju.

    Paredzētā tiesu sistēma, kā norāda Komisija, ļauj izvairīties no vairākām nevēlamām parādībām. Piemēram, šī sistēma ļauj izvairīties no tā, ka kāda cita tiesa, nevis Eiropas Kopienu Tiesa būtu kompetenta sniegt prejudiciālu nolēmumu par nolīguma interpretāciju, vai no tā, ka nolīguma piemērošana, ko īsteno EEZ Tiesa, notiktu, neievērojot Kopienu tiesības un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, vai no tā, ka konkurences normas tiktu piemērotas nekoordinēti un ka uzņēmēji nevarētu paļauties uz tiesas kontroli, izmantojot prejudiciālo nolēmumu tiesvedību, vai arī no tā, ka EBTA valstis tiktu pakļautas ārvalstu tiesām.

    Komisija vēlas saņemt Tiesas atzinumu par četriem jautājumiem:

    1)      Vai Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešu līdzdalība EEZ Tiesā ir saderīga ar 1977. gada 26. aprīļa Eiropas Kopienu Tiesas atzinumu (projekts nolīgumam, ar ko izveido Eiropas upju un ezeru kuģniecības pārtraukšanas fondu, atzinums 1/76, Recueil, 741. lpp.)?

    2)      Vai tas, ka uz EBTA dalībvalstīm tiks attiecinātas tiesības iestāties lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa, atbilst EEK līgumam?

    3)      Vai pastāv iespēja atļaut EBTA dalībvalstu tiesām iesniegt Eiropas Kopienu Tiesā jautājumus par nolīguma interpretāciju, neizdarot izmaiņas EEK līgumā?

    4)      Vai EEK līguma 238. pants pieļauj nolīgumā paredzētās tiesu sistēmas izveidošanu?

    Par Eiropas Kopienu Tiesas locekļu līdzdalību citā tiesā

    Komisija apsver, vai būtu jāuzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minēto atzinumu 1/76, Eiropas Kopienu tiesneši nedrīkst būt citas tiesas sastāvā vai ka tomēr šis atzinums uz šo gadījumu neattiecas. Šajā ziņā Komisija precizē, ka pašlaik izskatāmais nolīgums atšķiras no nolīguma, kas tika izskatīts atzinumā 1/76. No vienas puses, EEZ Tiesai neesot tādas jurisdikcijas, kāda bija piešķirta Eiropas upju un ezeru kuģniecības pārtraukšanas fonda Tiesai, proti, pieņemt prejudiciālus nolēmumus par nolīgumu, un, no otras puses, EEZ Tiesa un EEZ Pirmās instances tiesa – neskarot to tiesas neatkarību – tiks funkcionāli integrētas Eiropas Kopienu Tiesā.

    Spānijas valdība norāda, ka atbilde uz uzdoto jautājumu var būt tikai noliedzoša vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, EEK līguma 167. panta noteikumu un Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 2., 4. un 16. panta mērķis ir garantēt, lai Tiesa spētu pildīt tai uzticēto uzdevumu, proti, pilnīgi objektīvi un, nepieļaujot nekādu spiedienu vai aizspriedumus, nodrošināt tiesiskumu Līgumu interpretēšanā un piemērošanā.

    Otrkārt, Tiesa atzinumā 1/76 ir pasludinājusi, ka nolīgums par Eiropas upju un ezeru kuģniecības pārtraukšanas fondu nav saderīgs ar EEK līgumu, jo šajā nolīgumā paredzētajā tiesā bija iekļauti seši Eiropas Kopienu Tiesas locekļi, kas kā nolīgumā paredzētās tiesas locekļi varēja pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas tiem būtu jāizskata arī kā Eiropas Kopienu Tiesas locekļiem, tādējādi kaitējot pilnīgai objektivitātei, kādai jābūt Eiropas Kopienu Tiesas darba pamatā. Tāda pati situācija varētu rasties arī šajā gadījumā. Var gadīties, ka Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši, būdami EEZ Tiesas locekļi, interpretē un piemēro Kopienas tiesību normas, kuras viņiem vēlāk vajadzēs vēlreiz interpretēt vai piemērot, bet jau kā Eiropas Kopienu Tiesas locekļiem. Spānijas valdība uzskata, ka šādā gadījumā tiesnesis, kas būs piedalījies EEZ Tiesas apspriedēs, vairs nespēs pieņemt lēmumus atbilstoši pieprasītajai objektivitātei. Iepriekš minētajā atzinumā arī norādīts, ka tad, ja šis tiesnesis atbilstoši Tiesas Statūtu 16. pantam atturētos, Tiesa, iespējams, nevarētu nodrošināt kvorumu, kāds noteikts Statūtu 15. pantā.

    Spānijas valdība pievieno vēl trīs precizējumus. Tā, pirmkārt, uzsver, ka, lai arī EEZ Tiesa nav kompetenta sniegt prejudiciālus nolēmumus par nolīguma interpretāciju, tas neattiecas uz Eiropas Kopienu Tiesu, kas atbilstoši tās judikatūrai vienmēr būs kompetenta sniegt prejudiciālu nolēmumu par jebkura starp Kopienu un EBTA valstīm noslēgta nolīguma interpretāciju. Tāpēc šis gadījums nekādi neietekmē vai nemaina iepriekš minētā atzinuma 1/76 nosacījumu būtību.

    Spānijas valdība tālāk norāda, ka nav vienisprātis ar Komisiju, pēc kuras domām atzinumu 1/76 šajā gadījumā nevar piemērot, jo EEZ Tiesa un EEZ Pirmās instances tiesa ir funkcionāli integrētas Eiropas Kopienu Tiesā. Nolīgumā iekļauto noteikumu par iestādēm 7. pantā tomēr tiek norādīts, ka EEZ Tiesa ir neatkarīga institūcija un ka tā nekādā veidā nav pakļauta Eiropas Kopienu Tiesai.

    Visbeidzot, Spānijas valdība konstatē, ka 104. pants noteikumos par iestādēm, kas iekļauti nolīguma projektā, nedod atbildi uz jautājumu, cik lielā mērā EEZ Tiesas spriedums ir saistošs Eiropas Kopienu Tiesai, kad tā izskata kādu jautājumu, par kuru EEZ Tiesa jau ir pieņēmusi nolēmumu.

    Beļģijas valdība piekrīt Komisijas analīzei par atzinuma 1/76 piemērojamību. EEZ Tiesai nebūs jurisdikcijas sniegt prejudiciālus nolēmumus pretēji tam, kā bija paredzēts attiecībā uz Eiropas [upju un ezeru kuģniecības] pārtraukšanas fonda Tiesu. Turklāt EEZ Tiesa funkcionāli būs integrēta Eiropas Kopienu Tiesā, bet pilnībā saglabās savu neatkarību. Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešu līdzdalība nemaina EEZ Tiesas juridisko būtību. Attiecībā uz to, ka tai nav jurisdikcijas pieņemt prejudiciālus nolēmumus, Beļģijas valdība norāda, ka gan Eiropas Kopienu Tiesai, gan EEZ Tiesai ir jāpieņem lēmumi par vienām un tām pašām Kopienu tiesību normām.

    Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka apstāklis ka Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši ir EEZ Tiesas locekļi, ir saderīgs ar EEK līgumu un atzinumu 1/76. Eiropas Kopienu Tiesas argumentācija šajā atzinumā bija pamatota ar to, ka jurisdikcija sniegt prejudiciālus nolēmumus par nolīguma interpretāciju fonda tiesai bija piešķirta līdztekus Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijai.

    Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 16. panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru tiesnesis nevar piedalīties tādas lietas izskatīšanā, kurā viņš iepriekš ir bijis advokāts, padomdevējs vai tiesnesis, padara neiespējamu vienā un tajā pašā lietā būt gan tiesnesim, gan vienai no pusēm. Tas neattiecas uz situāciju, kad tiesnesis secīgi piedalās dažādās lietās, kuras attiecas uz līdzīgiem vai pat identiskiem jautājumiem, kā tas notiek, kad Eiropas Kopienu Tiesa sniedz prejudiciālu nolēmumu par juridiskiem jautājumiem, kas ir līdzīgi vai identiski tiem, par kuriem tā jau ir lēmusi tiesvedībā par pienākumu nepildīšanu, kas ierosināta atbilstoši Līguma 169. pantam. Tā kā Tiesai nav saistoši tās iepriekšējie lēmumi, tā vienmēr var novirzīties no savas agrākās judikatūras un izlemt kādu juridisku jautājumu citādāk.

    Izanalizējot nolīgumu un saistītos dokumentus, uz kuriem attiecas atzinums 1/76, Apvienotās Karalistes valdība secina, ka minētajā lietā būtu bijis iespējams, ka attiecīgos Kopienu tiesnešus būtu ietekmējuši iepriekšējie fonda tiesas lēmumi. Tādējādi acquis communautaire netieši būtu varējis notikt kaitējums, piemēram, starptautisko publisko tiesību principu ietekmes dēļ, kuri Kopienu tiesiskās kārtības kontekstā ir tikuši aizstāti. Šāda riska dēļ Eiropas Kopienu Tiesa esot nolēmusi savā atzinumā 1/76 vērsties pret to, ka Tiesas tiesneši būtu arī fonda tiesas locekļi.

    Turklāt Apvienotā Karaliste norāda, ka grūtības, kuras bija iesniegtā pieteikuma sniegt atzinumu 1/91 pamatā, ievērojami atšķiras no tām, kas bija pieteikuma sniegt atzinumu 1/76 pamatā. Galvenā problēma attiecībā uz normām saistībā ar kuģniecības pārtraukšanas fondu bija tāda, ka Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem, kam esot bijis paredzēts būt arī fonda tiesas locekļiem, bija jāpilda divi savstarpēji nesavietojami uzdevumi. No vienas puses, viņiem kā Eiropas Kopienu Tiesas locekļiem bija jāaizsargā acquis communautaire, interpretējot dažādus iestāžu pieņemtus tiesību aktus, un, no otras puses, kā fonda tiesas locekļiem – jāuzrauga tiesību sistēma, kas balstīta uz tādu starptautisko publisko tiesību principiem, kas atšķiras no tiem principiem, uz kuriem balstīts acquis communautaire. Pēc Apvienotās Karalistes domām, nolīgums šajā ziņā nerada nekādas grūtības, ja vien Eiropas Kopienu Tiesas un EEZ Tiesas tiesnešiem būs jāpiemēro vienas un tās pašas normas un vieni un tie paši principi un tādējādi jāaizsargā acquis communautaire.

    Attiecībā uz EEZ Tiesas sastāvu Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka tās locekļi būs pieci no trīspadsmit Eiropas Kopienu Tiesas locekļiem. Tā kā plēnumā var būt septiņi tiesneši, nevarētu būt grūtības sasaukt plēnumu, kura locekļi nebūtu piedalījušies iepriekšējā EEZ Tiesas lēmuma pieņemšanā. Ja piecu Eiropas Kopienu Tiesas tienešu piedalīšanās EEZ Tiesas darbā radītu administratīvas problēmas, EEK līguma 165. pantā ir paredzēts mehānisms, ar kura palīdzību varētu atrisināt situāciju, kas rastos pēc nolīguma pieņemšanas.

     Paplašinātās tiesības iestāties lietās

    Komisija norāda, ka Eiropas Kopienu Tiesa jau ir atļāvusi trešo valstu iestāšanos lietās, pamatojoties uz Statūtu 37. pantu. Tomēr šajā gadījumā runa ir par sistemātiskākām tiesībām, tāpēc par prejudiciālajiem jautājumiem būtu jāziņo arī EBTA dalībvalstīm, tāpat kā par tiem tiek ziņots dalībvalstīm. Tāpēc Komisija apsver, vai nevajadzētu grozīt Statūtu 20. pantu.

    Spānijas valdība norāda, ka atbildei uz otro jautājumu jābūt apstiprinošai. Statūtu 20. pants ir pietiekami skaidrs. Tas nepārprotami paredz, ka tikai paziņojumu adresāti, kuru saraksts ir izsmeļošs, drīkst iesniegt rakstveida apsvērumus un uzstāties tiesas sēdēs prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā. Lai gan Tiesa nekad nav lēmusi par iespēju trešajai valstij iesniegt apsvērumus prejudiciāla nolēmuma lietā, tā tomēr ir sniegusi ierobežojošu interpretāciju attiecībā uz Statūtu 20. pantā minēto ieinteresēto pušu sarakstu.

    Spānijas valdība norāda, ka Komisija, pieminot Statūtu 37. pantu, ir sajaukusi divus tiesvedības veidus, kas ir pilnīgi atšķirīgi. Gadījumā, kad puse iestājas, lai atbalstītu kādas puses apsvērumus, ir vairākas puses, kas aizstāv vairākus viedokļus, proti, pieteikuma iesniedzējs, atbildētājs un trešā puse, kas parādās a posteriori. Atbilstoši Spānijas procesuālo tiesību terminoloģijai šo trešo pusi sauc par “coadyuvante”. Iestājoties tā drīkst tikai atbalstīt kādas galvenās puses apsvērumus. Šajā sakarā jāņem vērā, ka 37. pantā personām, kas nav dalībvalstis vai Kopienu iestādes, tiesības iestāties lietā ir pakļautas diviem nosacījumiem: no vienas puses, tām ir jānorāda pamatota interese lietas atrisinājumā un, no otras puses, strīds nevar būt starp dalībvalstīm, starp Kopienu iestādēm un dalībvalstīm vai starp Kopienu iestādēm. Tāpēc, ja iestājas trešā valsts, ko Tiesa ir atļāvusi ar 1983. gada 23. februāra spriedumu lietā Chris International Foods/Komisija (91/82 un 200/82, Recueil, 417. lpp.), ir jāievēro abi šie nosacījumi.

    Spānijas valdība secina, ka Statūtu 20. pants ir jāgroza, ja izrādītos nepieciešams, lai visas EBTA valstis varētu sniegt apsvērumus saistībā ar prejudiciāla nolēmuma tiesvedību, un ka 37. pants attiecas tikai uz iestāšanos lietā tiešās prasības gadījumā, lai atbalstītu kādas galvenās puses apsvērumus. Iestāšanās lietā pilnīgi atšķiras no piedalīšanās prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā, un pat paplašināta 37. panta interpretācija nekādi nevarētu izmainīt skaidro un precīzo 20. panta saturu.

    Beļģijas valdība norāda, ka 37. pants noteikti ir jāpārskata, ja ir vajadzīgs, lai EBTA valstis varētu iestāties trīs kategoriju strīdos, kuros nevar iestāties juridiska persona. Lai EBTA valstīm, kas nav puses tiesvedībā, atļautu iesniegt apsvērumus prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā, ir jāpārskata 20. pants.

    Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka, lai EBTA valstis varētu iestāties lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa, ir jāmaina 37. pants. Ar to, ka nolīgumā šīm valstīm tiek paredzētas tiesības iestāties lietās, nepietiek, jo pats šis nolīgums nemaina Tiesas Statūtus. Tāpēc vajadzētu izmantot EEK līguma 188. panta otrajā daļā noteikto procedūru. Šis pants paredz, ka Padome pēc Tiesas lūguma, apspriedusies ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, var grozīt Statūtu III sadaļu. Apvienotās Karalistes valdība arī uzskata, ka jāgroza 20. pants, lai EBTA dalībvalstis varētu iesniegt apsvērumus prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā. Turklāt būtu jāgroza Statūtu 17., 18. un 39. pants.

     EBTA valstu tiesu iesniegtie prejudiciālie jautājumi

    Spānijas valdība uzskata, ka atbildei uz trešo jautājumu jābūt noliedzošai. Prejudiciālie jautājumi ir sadarbības starp Eiropas Kopienu Tiesu un valsts tiesām instruments. Tiešās sekas šai sadarbībai starp tiesām ir tādas, ka tikai dalībvalstu tiesu iestādēm ir tiesības vērsties Tiesā saskaņā ar EEK līguma 177. pantu. Lai arī EBTA valstu tiesu iestādes varētu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, būtu jāgroza EEK līguma 177. pants, pievienojot tekstam “kādas dalībvalsts tiesa” norādi uz tiesu iestādēm no kādas trešās valsts, ar ko Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu.

    Beļģijas valdība uzskata, ka, lai EBTA valstu tiesas varētu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, 177. pants ir jāpārskata.

    Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka, pirmkārt, 177. pants attiecas arī uz tādu kādas dalībvalsts tiesu, kas atrodas aizjūras teritorijās, kuras regulē EEK līguma ceturtā daļa (skat. 1990. gada 12. decembra spriedumu apvienotajās lietās C‑100/89 un C‑101/89 Kaefer un Procacci, Recueil, I‑4647. lpp.). Lai gan stricto sensu šis pants ir piemērojams tikai attiecībā uz dalībvalstu tiesām, Eiropas Kopienu Tiesa ir nospriedusi, ka šī panta otrā daļa ir piemērojama attiecībā uz tiesu, kas nav kādas dalībvalsts tiesu sistēmas daļa, bet atrodas teritorijā, kas ir pakļauta kādai dalībvalstij, ka Kopienu tiesības šajā teritorijā ir piemērojamas ierobežotā mērā un ka Kopienu tiesībās šajā sakarā ir paredzēts atbilstošs noteikums (1991. gada 3. jūlija spriedums lietā C‑355/89 Barr un Montrose, Recueil, I‑3479. lpp.).

    Apvienotā Karaliste tālāk norāda, ka 177. pants ļauj Eiropas Kopienu Tiesai pieņemt prejudiciālu nolēmumu par tādu starptautisku nolīgumu interpretāciju, kur viena puse ir Kopiena. Eiropas Kopienu Tiesa var pieņemt prejudiciālu nolēmumu arī par tādu nolīgumu interpretāciju, kas noslēgti, piemērojot Līguma 220. pantu. Izskatāmais nolīgums ir starptautisks nolīgums, kas noslēgts, piemērojot Līguma 238. pantu. Tāpēc šis nolīgums vienlaicīgi ir gan starptautisks nolīgums, kas noslēgts, piemērojot Līgumu, gan iestāžu pieņemts tiesību akts. Tātad nekas Eiropas Kopienu Tiesai neliedz pieņemt prejudiciālu nolēmumu par nolīguma interpretāciju. Iepriekš minētie Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi liecina par labu paredzēto noteikumu saderībai ar EEK līgumu.

     Līguma 238. pants

    Komisija apsver, vai 238. pants pieļauj tādu tiesu sistēmu, kādu ieviestu nolīgums. Ja šis Līguma pants to nepieļautu, to vajadzētu grozīt tā, lai tajā minētās īpašās procedūras ietvertu tiesu sistēmas ieviešanu, kas funkcionāli būtu integrēta Eiropas Kopienu Tiesā un nodrošinātu Kopienu tiesību īpašumu un veselumu.

    Spānijas valdība uzskata, ka 238. pants veido pietiekamu pamatu, lai Kopienas ar valstu savienībām vai starptautisku organizāciju varētu slēgt asociācijas nolīgumus, kāds ir nolīgums, ko paredzēts slēgt ar EBTA. Tomēr tā nav gadījumos, ja tāda nolīguma saturs nav saderīgs ar Līgumu. Šajā gadījumā nesaderība rodas iecerētā tiesu mehānisma dēļ. Tāpēc pirms nolīguma noslēgšanas ir jāgroza Līgums.

    Beļģijas valdība norāda, ka 238. pants neļauj paredzētās tiesu sistēmas ieviešanu pirms grozījumu veikšanas EEK līgumā. Principā nekas neliedz grozīt Līguma 238. pantu. Tomēr būtu saprātīgāk grozīt arī citus attiecīgos Līguma pantus, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu pantus, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku konsekvenci un tiesisko drošību.

    Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka Līguma 238. pantā minētā “kopīgā rīcība un īpašā procedūra” pieļauj, ka nolīgumos, uz kuriem attiecas šis noteikums, tiek iekļautas tiesu procedūras. Šādas procedūras var pat veicināt labāku šādu nolīgumu darbību. Tas jo sevišķi attiecas uz noteikumiem, kas paredz iespējamo strīdu risināšanu tiesas ceļā, jo tie sekmē, ka puses precīzi pilda nolīgumu.

     Tiesas nostāja

    I

    1.      Tiesa atbilstoši Komisijas pieteikumam šajā atzinumā izskata tikai jautājumu, vai tiesas kontroles sistēma, ko nolīgums paredz ieviest, ir saderīga ar EEK līgumu. Citi nolīguma noteikumi, it īpaši tie, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu un kompetences sadali konkurences jomā, šajā atzinumā netiek izskatīti.

    2.      Nolīgums tiks slēgts starp valstīm, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses. Pamatojoties uz EEK līguma 238. pantu, Kopienas vārdā nolīgumu slēgs Padome pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas.

    3.      Nolīguma mērķis ir izveidot Eiropas Ekonomikas zonu, ko veidos Kopienas dalībvalstu un EBTA valstu teritorijas. No nolīguma preambulas izriet, ka līgumslēdzējas puses iecerējušas izveidot dinamisku un viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kas balstās uz kopīgiem noteikumiem un vienādiem konkurences apstākļiem un kur ir piemēroti tās īstenošanas līdzekļi, tostarp tiesu līmenī. Saskaņā ar nolīguma 1. pantu tas paredz veicināt līgumslēdzēju pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu vienlīdzīgos konkurences apstākļos, kā arī vienu un to pašu noteikumu ievērošanu.

    4.      Normas, kas jāpiemēro attiecībās starp valstīm, kas pieder EE zonai, attiecas uz brīvu preču apriti, personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, kā arī uz konkurences režīmu. Šīs normas būtībā atbilst attiecīgajiem EEK līguma un EOTK līguma noteikumiem, kā arī aktiem, kas pieņemti, piemērojot šos līgumus. Kā Komisija ir norādījusi savā pieteikumā lūgt atzinumu, līgumslēdzējas puses atbilstoši tam, kā Kopienu tiesības tiek radītas un kā tās attīstās un mainās, ir iecerējušas tās attiecināt uz EE zonu, lai īstenotu pasākumus jomās, uz kurām šis nolīgums attiecas.

    II

    5.      Mērķis panākt juridisko vienotību tiesību piemērošanā un interpretācijā EE zonā, kāds tas ir noteikts nolīguma 1. pantā, būtu jānodrošina ar noteikumiem, kas teksta ziņā būtu identiski Kopienu tiesību atbilstošajiem noteikumiem, un ieviešot attiecīgu tiesu sistēmu.

    6.      Nolīgums paredz izveidot tiesu – EEZ Tiesu, kurai piesaistīta Pirmās instances tiesa. EEZ Tiesas kompetence ir noteikta minētā nolīguma 96. panta 1. punktā. EEZ Tiesas jurisdikcijā būtu domstarpību izšķiršana starp līgumslēdzējām pusēm, prasības, kas ierosinātas saistībā ar uzraudzības procedūru, kas attiecas uz EBTA valstīm, un konkurences jomā – apelācijas par lēmumiem, ko pieņēmusi EBTA Uzraudzības iestāde.

    7.      Tiesu sistēmā ir paredzēti arī šādi mehānismi:

    8.      Nolīguma 6. pants noteic, ka, ieviešot un piemērojot nolīguma noteikumus, tie jāinterpretē saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru līdz šā nolīguma parakstīšanas dienai attiecībā uz atbilstošajiem EEK līguma un EOTK līguma noteikumiem, kā arī atvasinātajiem Kopienu tiesību aktiem.

    9.      Nolīguma 104. panta 1. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu iespējami vienādu šā nolīguma interpretāciju, Eiropas Kopienu Tiesa, EEZ Tiesa, EK Pirmās instances tiesa, EEZ Pirmās instances tiesa un EBTA valstu tiesas, piemērojot vai interpretējot šā nolīguma noteikumus vai EEK līguma un EOTK līguma noteikumus ar grozījumiem vai papildinājumiem, vai tiesību aktus, kas pieņemti atbilstīgi tiem, ņems vērā principus, kas ietverti attiecīgos citu tiesu pieņemtajos lēmumos.

    10.    Nolīguma 95. pants noteic, ka EEZ Tiesā ir astoņi tiesneši, no kuriem pieci ir Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši. Pēc Tiesas lūguma EEZ Padome var atļaut EEZ Tiesai veidot palātas ar trim vai pieciem tiesnešiem. Ņemot vērā izskatīšanai iesniegto strīdu būtību, EEZ Tiesas Statūtos tiks precizēts līdzsvarots un atbilstošs Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešu un EBTA tiesnešu skaits. Nolīguma 101. pants paredz, ka EEZ Pirmās instances tiesā ir pieci tiesneši, no kuriem trīs tiesnešus ieceļ EBTA valstis, bet divi ir Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneši.

    11.    Protokolā Nr. 34, uz kuru ietverta atsauce nolīguma 104. panta 2. punktā, ir iekļauti noteikumi, kas EBTA valstīm paredz iespēju ļaut savām tiesām lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par kāda nolīguma noteikuma interpretāciju.

    12.    Visbeidzot, apostille, kas pievienota protokolam Nr. 34, EBTA valstīm paredz tiesības iestāties lietās, kas iesniegtas izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā.

    III

    13.    Pirms tiek izskatīti jautājumi, kas ierosināti Komisijas pieteikumā sniegt atzinumu, ir jāsalīdzina nolīguma mērķi un konteksts, no vienas puses, un Kopienu tiesību mērķi un konteksts, no otras puses.

    14.    Tas, ka nolīguma noteikumi un atbilstošie Kopienu noteikumi ir identiski, nenozīmē, ka tie arī noteikti būtu identiski jāinterpretē. Starptautisks nolīgums ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī tā mērķus. 31. pants 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām šajā sakarā noteic, ka līgums ir jāinterpretē labā ticībā, ievērojot tā jēdzienu parasto nozīmi tajā kontekstā, kurā tie parādās, un ņemot vērā līguma priekšmetu un mērķi.

    15.    Ja salīdzina nolīguma noteikumu mērķus ar Kopienu tiesību mērķiem, ir jākonstatē, ka nolīgums paredz līgumslēdzēju pušu tirdzniecības un ekonomikas attiecībās ieviest brīvas tirdzniecības un konkurences režīmu.

    16.    Bet Kopienā brīvas tirdzniecības un konkurences režīms, ko nolīgums paredz ieviest visā līgumslēdzēju pušu teritorijā, ir attīstījies un iekļāvies Kopienu tiesiskajā kārtībā, kuras mērķi sniedzas tālāk nekā nolīguma mērķi.

    17.    It īpaši no EEK līguma 2., 8.a un 102.a panta izriet, ka tā mērķis ir sasniegt ekonomisku integrāciju, izveidojot iekšējo tirgu un ekonomisku un monetāru savienību. Turklāt Eiropas Vienotā akta 1. pants precizē, ka visu Kopienu līgumu mērķis ir veicināt reālus panākumus ceļā uz Eiropas vienotību.

    18.    No iepriekš minētā var secināt, ka EEK līguma noteikumi par brīvu apriti un konkurenci nekādā ziņā paši par sevi nav uzskatāmi par mērķiem, bet ka tie ir tikai līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.

    19.    Arī nolīguma mērķa konteksts atšķiras no konteksta, kurā tiek īstenoti Kopienu mērķi.

    20.    EE zona ir jāveido, balstoties uz starptautisku nolīgumu, kas būtībā rada tiesības un pienākumus tikai starp līgumslēdzējām pusēm un kas neparedz nekādu suverēnu tiesību nodošanu starpvaldību institūcijām, kas ar to tiek izveidotas.

    21.    Turpretim EEK līgums, lai arī noslēgts kā starptautisks līgums, tomēr ir noteiktas tiesību kopienas konstitucionāls līgums. Saskaņā ar pastāvīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru Kopienu līgumi ir izveidojuši jaunu tiesisko kārtību, kurai par labu valstis arvien plašākās jomās ir ierobežojušas savas suverēnās tiesības un kuras subjekti ir ne tikai dalībvalstis, bet arī to pilsoņi (skat. 1963. gada 5. februāra spriedumu lietā 26/62, Van Gend en Loos, Recueil, 1. lpp.). Šādi izveidotu Kopienu tiesiskās kārtības būtiskākās īpašības ir tās pārākums pār dalībvalstu tiesībām, kā arī tieša iedarbība, kas piemīt lielam skaitam noteikumu, ko piemēro attiecībā uz to pilsoņiem un pašām valstīm.

    22.    No šiem apsvērumiem var secināt, ka tiesību normu vienotību visā EE zonā nevar garantēt tādējādi, ka Kopienu tiesību noteikumu un nolīguma atbilstošo noteikumu saturs ir identisks.

    23.    Tādēļ ir jāpārliecinās, vai nolīgums paredz citus līdzekļus, lai garantētu šo vienotību.

    24.    Nolīguma 6. panta mērķis ir to nodrošināt, paredzot, ka nolīguma normas jāinterpretē saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru par attiecīgajām Kopienu tiesību normām.

    25.    Tomēr šis interpretācijas mehānisms neļauj nodrošināt iecerēto juridisko vienotību, un tam pamatā ir divi iemesli.

    26.    Pirmkārt, šis pants attiecas tikai uz Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru līdz šā nolīguma parakstīšanas dienai. Ņemot vērā, ka Tiesas judikatūra attīstīsies, būs grūti atšķirt jauno Tiesas judikatūru no vecās un, tātad, pagātni no nākotnes.

    27.    Lai gan nolīguma 6. pantā nav skaidri noteikts, vai tas attiecas uz Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru visā tās kopumā, it īpaši judikatūru par tiešo iedarbību un Kopienu tiesību aktu pārākumu, no nolīguma 35. protokola izriet, ka, neatzīstot tiešās iedarbības un pārākuma principu, ko noteikusi Tiesas judikatūra, līgumslēdzējas puses attiecīgi katra savā tiesiskajā kārtībā apņemas ieviest tikai valsts tiesību aktu normu, kas ļautu nolīguma noteikumiem gūt pārsvaru pār pretējām valsts tiesību aktu normām.

    28.    Jāsecina, ka Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras ievērošana, ko paredz nolīguma 6. pants, netiek attiecināta uz Tiesas judikatūras būtiskākajiem elementiem, kas nav saderīgi ar nolīguma raksturiezīmēm. Tāpēc nolīguma 6. pants kā tāds nevar nodrošināt juridisko vienotību visā EE zonā ne attiecībā uz pagātni, ne nākotni.

    29.    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka vienotas tiesību interpretācijas un piemērošanas EE zonā mērķa sasniegšanu apgrūtina atšķirības, kādas pastāv starp nolīguma kontekstu un mērķi, no vienas puses, un Kopienu tiesību kontekstu un mērķi, no otras puses.

    IV

    30.    Ņemot vērā tikko norādīto pretrunu, ir jāpārbauda, vai iecerētā tiesu sistēma, īstenojot tai atbilstošos mērķus, būtībā var apdraudēt Kopienu tiesiskās kārtības autonomiju.

    31.    Pirmkārt, šāda pārbaude attieksies uz līgumslēdzējas puses jēdziena interpretāciju, ko EEZ Tiesai vajadzēs formulēt, īstenojot savu jurisdikciju, un, otrkārt, uz šīs tiesas judikatūras ietekmi uz Kopienu tiesību aktu interpretāciju.

    32.    Attiecībā uz pirmo punktu ir jāatceras, ka saskaņā ar nolīguma 96. panta 1. punkta a) apakšpunktu EEZ Tiesas jurisdikcijā ir domstarpību izšķiršana starp līgumslēdzējām pusēm un ka saskaņā ar šā nolīguma 117. panta 1. punktu, lai izšķirtu šādas domstarpības, EEZ Tiesā var vērsties EEZ Apvienotā komiteja vai līgumslēdzēja puse.

    33.    Nolīguma 2. panta c) apakšpunkts definē līgumslēdzējas puses jēdzienu. Attiecībā uz Kopienu un tās dalībvalstīm šis jēdziens atkarībā no konkrētā gadījuma nozīmē vai nu Kopienu un tās dalībvalstis, vai arī tikai Kopienu, vai tikai dalībvalstis. Izvēle starp šīm trim iespējām ir jāizdara, katrā atsevišķā gadījumā ievērojot atbilstošos nolīguma noteikumus un Kopienas un dalībvalstu attiecīgo kompetenci, kas izriet no EEK līguma un EOTK līguma.

    34.    Tāpēc EEZ Tiesai, izskatot strīdus, kas attiecas uz viena vai vairāku nolīguma noteikumu interpretāciju, var nākties interpretēt jēdzienu “līgumslēdzēja puse” nolīguma 2. panta c) apakšpunkta nozīmē, lai noteiktu, vai jēdziens “līgumslēdzēja puse” apstrīdētās normas nozīmē attiecas uz Kopienu, Kopienu un tās dalībvalstīm vai tikai dalībvalstīm. EEZ Tiesai tādējādi būs jālemj par Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgo kompetenci jomās, uz kurām attiecas nolīguma noteikumi.

    35.    Tātad jurisdikcija, kas EEZ Tiesai piešķirta saskaņā ar nolīguma 2. panta c) apakšpunktu, 96. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 117. panta 1. punktu, var skart līgumos noteikto jurisdikciju un tādējādi arī Kopienu tiesību sistēmas autonomiju, kuras ievērošana Eiropas Kopienu Tiesai ir jānodrošina saskaņā ar EEK līguma 164. pantu. Šī Eiropas Kopienu Tiesas ekskluzīvā jurisdikcija ir nostiprināta EEK līguma 219. pantā, saskaņā ar kuru, risinot domstarpības, kas saistītas ar šī līguma interpretāciju vai piemērošanu, dalībvalstis apņemas neizmantot citas domstarpību izšķiršanas metodes, kā tikai tās, ko paredz Līgums. EOTK līguma 87. pants ietver tādu pašu normu.

    36.    Tāpēc šādas jurisdikcijas piešķiršana EEZ Tiesai nav saderīga ar Kopienu tiesībām.

    37.    Attiecībā uz otro punktu vispirms jānorāda, ka starptautiskie nolīgumi, kas noslēgti atbilstoši Līguma 228. pantā norādītajai procedūrai, ir saistoši Kopienu iestādēm un tās dalībvalstīm un ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru šo nolīgumu noteikumi un šo institūciju pieņemtie akti līdz ar to stāšanos spēkā kļūst par Kopienu tiesiskās kārtības sastāvdaļu.

    38.    Šajā sakarā ir jāprecizē, ka EEK līguma 177. panta pirmās daļas b) punkta nozīmē izskatāmais nolīgums ir Kopienu iestādes tiesību akts un ka līdz ar to Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt prejudiciālu nolēmumu par tā interpretāciju. Tās jurisdikcijā ir arī pieņemt lēmumu saistībā ar šo nolīgumu, ja Kopienu dalībvalstis nepilda pienākumus, kas tām ar nolīgumu uzlikti.

    39.    Taču, ja starptautisks nolīgums paredz savu tiesu sistēmu, kurā ir tiesa, kuras jurisdikcijā ir izšķirt domstarpības starp šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm un līdz ar to interpretēt tā noteikumus, šīs tiesas nolēmumi ir saistoši Kopienu iestādēm, ieskaitot Eiropas Kopienu Tiesu. Šie nolēmumi ir jāievēro arī tad, kad Eiropas Kopienu Tiesai saistībā ar prejudiciālu jautājumu vai tiešo prasību ir jāpieņem lēmums par šī starptautiskā nolīguma kā Kopienu tiesiskās kārtības sastāvdaļas interpretāciju.

    40.    Principā starptautisks nolīgums, kas paredz šādu tiesu sistēmu, var būt saderīgs ar Kopienu tiesībām. Kopienas kompetence starptautisko attiecību jomā un tās tiesībspēja slēgt starptautiskus nolīgumus noteikti ietver iespēju pakļaut savu rīcību ar šiem nolīgumiem izveidotas vai noteiktas tiesas lēmumiem attiecībā uz nolīgumu noteikumu piemērošanu un interpretāciju.

    41.    Tomēr izskatāmais nolīgums pārņem būtisku normu daļu, ieskaitot atvasināto tiesību normas, kas regulē ekonomiskās un tirdzniecības attiecības Kopienā un vairumā gadījumu ir Kopienu tiesiskās kārtības pamatnoteikumi.

    42.    Tādējādi ar šo nolīgumu Kopienu tiesiskajā kārtībā blakus noteiktai Kopienu noteikumu grupai tiktu ieviests liels skaits tiesību normu ar identisku formulējumu.

    43.    Turklāt nolīguma preambulā un tā pirmajā pantā līgumslēdzējas puses ir izteikušas nodomu nodrošināt vienādu nolīguma noteikumu piemērošanu visās to teritorijās. Taču mērķis panākt vienādu piemērošanu un vienādus konkurences apstākļus, kā tas norādīts nolīguma 6. pantā un 104. panta 1) apakšpunktā, katrā ziņā nozīmē gan šā nolīguma noteikumu interpretēšanu, gan atbilstošo Kopienu tiesiskās kārtības noteikumu interpretēšanu.

    44.    Lai arī nolīguma 6. pants uzliek EEZ Tiesai pienākumu interpretēt nolīguma noteikumus saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru līdz šā nolīguma parakstīšanas dienai, EEZ Tiesai vairs nebūs šāda pienākuma attiecībā uz lēmumiem, ko Eiropas Kopienu Tiesa pieņēmusi pēc šī datuma.

    45.    Līdz ar to, lai sasniegtu nolīguma mērķi nodrošināt juridisko vienotību visā EE zonā, ir jāinterpretē ne tikai tās normas, kas ietvertas nolīgumā, bet arī atbilstošās Kopienu tiesību normas.

    46.    Tātad, ietekmējot to, kā nākotnē tiks interpretētas Kopienu tiesību normas brīvas aprites, pārvietošanās un konkurences jomā, šajā nolīgumā paredzētais tiesu mehānisms skar EEK līguma 164. pantu un, plašāk, pašus Kopienas pamatus.

    V

    47.    Draudus, ko nolīgumā paredzētā tiesu sistēma rada Kopienu tiesiskās kārtības autonomijai, nemazina tas, ka nolīguma 95. un 101. pants paredz izveidot organisku saikni starp EEZ Tiesu un Eiropas Kopienu Tiesu, nosakot, ka atsevišķi Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši ir EEZ Tiesas un tās palātu locekļi un ka arī atsevišķi Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneši ir EEZ Pirmās instances tiesas locekļi.

    48.    Pilnīgi pretēji – šo noteikumu piemērošana var vēl vairāk saasināt vispārīgās problēmas, kādas izriet no nolīgumā paredzētās tiesu sistēmas.

    49.    Šajā sakarībā ir jāatgādina, ka EEZ Tiesas uzdevums ir nodrošināt brīvas tirdzniecības un konkurences režīma labu darbību starptautiska nolīguma ietvaros, kas rada saistības tikai līgumslēdzējām pusēm.

    50.    Turpretī Eiropas Kopienu Tiesai ir jānodrošina īpašas tiesiskās kārtības ievērošana un jāveicina tās attīstība, lai sasniegtu mērķus, kas it īpaši noteikti EEK līguma 2., 8.a un 102. pantā, un lai dalībvalstu starpā izveidotu Eiropas Savienību, kā tas ir noteikts 1983. gada 19. jūnija Štutgartes svinīgajā deklarācijā (2. punkta 5) apakšpunkts), uz kuru veikta atsauce Vienotā Eiropas akta preambulas pirmajā apsvērumā. Šajā ziņā brīva tirdzniecība un konkurence ir tikai līdzekļi, lai šos mērķus sasniegtu.

    51.    Tātad tiem Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem, kas būs arī EEZ Tiesas locekļi, atkarībā no tā, vai tie piedalīsies Eiropas Kopienu Tiesas vai EEZ Tiesas sēdēs, būs jāpiemēro un jāinterpretē vieni un tie paši noteikumi, taču, to darot, jāizmanto atšķirīga pieeja, atšķirīgas metodes un principi, lai tiktu ņemta vērā katra līguma būtība un ievēroti tā mērķi.

    52.    Šādos apstākļos šiem tiesnešiem jau kā Eiropas Kopienu Tiesas locekļiem būs ļoti grūti un pat neiespējami saglabāt neatkarību, izskatot jautājumus, par kuriem tie būs lēmuši kā EEZ Tiesas locekļi.

    53.    Tomēr, tā kā tiesu sistēma, kas paredzēta nolīgumā, nekādā gadījumā nav saderīga ar EEK līgumu, šo jautājumu nav nepieciešams pētīt sīkāk un nav arī jānoskaidro, vai šī sistēma nevar ievērojami mazināt dalībvalstu pilsoņu uzticību tam, ka Eiropas Kopienu Tiesa, pildot savas funkcijas, spēj būt pilnīgi neatkarīga.

    VI

    54.    Ir jāpārbauda, vai nolīguma 104. panta 2. punktā paredzētais nolīguma noteikumu interpretēšanas mehānisms ir saderīgs ar Kopienu tiesībām.

    55.    Saskaņā ar nolīguma 104. panta 2. punktu noteikumi, kas EBTA valstij paredz iespēju ļaut tiesām lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par šā nolīguma interpretāciju, ir iekļauti 34. protokolā.

    56.    Šī protokola 1. pants noteic, ka tad, ja lietā, ko izskata EBTA valsts tiesa, rodas jautājums par tādu nolīguma noteikumu interpretāciju, kas būtībā ir identiski Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumiem, šī tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

    57.    Šī protokola 2. pants noteic, ka EBTA valsts, kas gatavojas izmantot šo protokolu, paziņo nolīguma depozitāram un Eiropas Kopienu Tiesai, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šis protokols tiks piemērots tās tiesām.

    58.    Tātad šīs procedūras būtība ir tāda, ka tā atstāj EBTA valstīm izvēles brīvību ļaut vai neļaut šo valstu tiesām uzdot jautājumus Eiropas Kopienu Tiesai un ka tā neuzliek nekādus pienākumus šo valstu pēdējās instances tiesām. Turklāt nav garantijas, ka tiesām, kas atbilstoši šādai procedūrai vērstos Eiropas Kopienu Tiesā, tās sniegtās atbildes būtu obligātas. Šī procedūra pašos pamatos atšķiras no procedūras, kāda paredzēta EEK līguma 177. pantā.

    59.    Neviens EEK līguma noteikums tiešām neliedz kādam starptautiskam nolīgumam piešķirt Eiropas Kopienu Tiesai jurisdikciju interpretēt šāda nolīguma noteikumus, lai to piemērotu kādā trešajā valstī.

    60.    Vēl jo vairāk nevar principiāli iebilst pret EBTA valstīm piešķirto brīvību ļaut vai neļaut šo valstu tiesām uzdot jautājumus Eiropas Kopienu Tiesai vai pret to, ka noteiktām šo valstu tiesām nav pienākuma vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.

    61.    Tomēr nav pieļaujams, ka atbildēm, ko Eiropas Kopienu Tiesa sniegusi EBTA valstīm, būtu tikai konsultatīva nozīme un ka tās nebūtu saistošas. Šāda situācija deformētu Eiropas Kopienu Tiesas lomu, kādu tai paredz EEK līgums, proti, tādas tiesas lomu, kuras lēmumi ir saistoši. Pat tādā ļoti īpašā gadījumā, kāds paredzēts 228. pantā, Eiropas Kopienu Tiesas atzinumam ir saistoša iedarbība un tā precizēta šajā pantā.

    62.    No otras puses, jānorāda, ka nolīguma interpretācija, ko Eiropas Kopienu Tiesa sniegusi, atbildot uz EBTA valstu tiesu uzdotajiem jautājumiem, ir jāņem vērā arī Kopienas dalībvalstu tiesām, kad tām ir jāpieņem lēmums par nolīguma piemērošanu. Taču tas, ka šīs atbildes nav saistošas EBTA tiesām, var padarīt neskaidru to juridisko nozīmi Kopienas dalībvalstu tiesām.

    63.    Turklāt nevar izslēgt, ka dalībvalstu tiesas, ņemot vērā, ka interpretācijas, ko Eiropas Kopienu Tiesa sniegusi saskaņā ar 34. protokolu, nav saistošas, var sākt uzskatīt, ka tas attiecas arī uz spriedumiem, ko šī tiesa pieņem saskaņā ar EEK līguma 177. pantu.

    64.    Šajā ziņā konkrētais mehānisms apdraud tiesisko drošību, kāda ir nepieciešama labai prejudiciālo nolēmumu tiesvedības darbībai.

    65.    No iepriekš minētajiem apsvērumiem var secināt, ka nolīguma 104. panta 2. punkts un šā nolīguma 34. protokols nav saderīgi ar Kopienas tiesībām, jo tie negarantē, ka atbildes, kas Eiropas Kopienu Tiesai saskaņā ar šo protokolu būtu jāsniedz, ir saistošas.

    VII

    66.    Tālāk ir jāizvērtē EBTA valstīm paredzētās tiesības iestāties lietās, ko izskata Tiesa. 34. protokolam pievienotā apostille paredz, ka, lai šīs iestāšanās tiesības varētu īstenot, ir jāievieš grozījumi protokola par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem 20. un 37. pantā.

    67.    Šajā ziņā jāievēro, ka abi minētie panti ir ietverti protokola par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem III sadaļā un ka saskaņā ar EEK līguma 188. panta otro daļu Padome pēc Tiesas lūguma, apspriedusies ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var grozīt šīs sadaļas noteikumus.

    68.    Tātad, lai EBTA valstīm varētu piešķirt tiesības iestāties lietās, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesā, nav nepieciešams grozīt EEK līgumu 236. panta nozīmē.

    VIII

    69.    Pēdējais Komisijas jautājums ir par to, vai EEK līguma 238. pants, kas attiecas uz asociācijas nolīgumiem, ko Kopiena var slēgt ar trešajām valstīm, valstu savienībām vai starptautiskām organizācijām, ļauj ieviest tādu tiesu sistēmu, ko paredz nolīgums. Šajā sakarā Komisija ir paziņojusi, ka gadījumā, ja Tiesas atzinums būs negatīvs, šis noteikums var tikt izmainīts, lai ļautu šādas sistēmas ieviešanu.

    70.    Kā jau tika norādīts 40. punktā, starptautisks nolīgums, kurā paredzēta tiesu sistēmu ar tiesu, kuras jurisdikcijā ir interpretēt šā nolīguma noteikumus, principā ir saderīgs ar Kopienu tiesībām, un tāpēc to var juridiski pamatot ar EEK līguma 238. pantu.

    71.    Tomēr ar EEK līguma 238. pantu nevar pamatot tādas tiesu sistēmas ieviešanu, kas ir pretrunā šī līguma 164. pantam un apdraud Kopienas pamatus kopumā.

    72.    Šo pašu iemeslu dēļ šīs normas grozīšana, kā to iecerējusi Komisija, nevar novērst nolīguma nesaderību ar Kopienu tiesībām.

    Nobeigumā

    TIESA

    sniedz šādu atzinumu:

    Tiesu kontroles sistēma, ko paredz ieviest nolīgums, nav saderīga ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu.

    Due

    Slynn

    Joliet

    Priekšsēdētājs

    Palātas priekšsēdētājs

    Palātas priekšsēdētājs

    Schockweiler

    Grévisse

    Kapteyn

    Palātas priekšsēdētājs Palātas priekšsēdētājs Palātas priekšsēdētājs

    Mancini

    Kakouris

    Moitinho de Almeida

    Tiesnesis

    Tiesnesis

    Tiesnesis

    Rodríguez Iglesias

     

          Díez de Velasco

    Tiesnesis

     

          Tiesnesis

    Zuleeg

     

          Murray

    Tiesnesis

     

          Tiesnesis

    1991. gada 14. decembrī, Luksemburgā.

    Sekretārs

    J.‑G. Giraud


    1 –       Visi strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm vai lietas, ar kurām EEZ Tiesā vērsusies Apvienotā komiteja, tiek izskatītas plēnumā.


    2 –       Līdzsvarots un atbilstošs EKT tiesnešu un EBTA tiesnešu skaits tiks noteikts EEZ Tiesas Statūtos, ņemot vērā izskatīšanai iesniegto lietu būtību.


    3 –       Noteikumi par tiesnešu kvalifikāciju tiks iekļauti Statūtos.


    4 –       Franču valodā “s’exprime”.


    5 –       Saskaņotajos protokolos tiks noteikts, ka termins “piemērošana” attieksies arī uz Nolīguma īstenošanu.


    6 –       Saskaņotajā protokolā tiks paskaidrots, ka tas attiecas arī uz interpretēšanu 1991. gada 14. maija Ministru deklarācijas nozīmē.

    Augša