1.   

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka kopumā 2017. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (“Komiteja”) administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

2.   

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Revīzijas palātas pārskats”) nekonstatēja nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Komitejas cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

3.   

norāda, ka 2017. gadā Komitejas budžets bija 133 807 338 EUR (salīdzinājumā ar 130 586 475 EUR 2016. gadā) un izpildes līmenis bija 96,5 % salīdzinājumā ar 97,2 % 2016. gadā; norāda, ka no 2016. gada uz 2017. gadu pārnesto apropriāciju izpildes līmenis bija augstāks nekā 2016. gadā, proti, 84,9 % (7,4 miljoni EUR) salīdzinājumā ar 65,7 % 2016. gadā (6,8 miljoni EUR);

4.   

norāda, ka Komitejas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar darbiniekiem, ēkām, mēbelēm, aprīkojumu un dažādām darbības izmaksām;

5.   

atzinīgi vērtē Komitejas apņemšanos paplašināt uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes (SBBI) metodikas izmantošanu, to piemērojot attiecīgajām budžeta daļām; norāda, ka šajā saistībā tiek regulāri pārskatīti galvenie snieguma rādītāji līdz ar sekretariāta darbībām un organizāciju; aicina regulāri informēt Parlamentu par panākumiem saistībā ar SBBI principu piemērošanu;

6.   

mudina Komiteju publicēt gada darbības pārskatu un gada pārskatus līdz attiecīgajam grāmatvedības gadam sekojošā gada 31. martam, lai optimizētu un paātrinātu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

7.   

norāda, ka Komitejas locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumiem piešķirtās galīgās apropriācijas pieauga līdz 19 819 612 EUR 2017. gadā (salīdzinājumā ar 19 561 194 EUR 2016. gadā); atzinīgi vērtē gada darbības pārskatā sniegto sīki izstrādāto sarakstu, kurā norādīti Komitejas locekļu braucieni; atzinīgi vērtē pasākumus, kas palīdz efektīvi plānot sanāksmes un samazināt transporta izmaksas;

8.   

norāda, ka Komiteja samazināja savā štatu sarakstā paredzēto vietu kopējo skaitu par 59 štata vietām – no 727 vietām 2013. gadā uz 665 vietām 2017. gadā, galvenokārt īstenojot lēmumu samazināt darbinieku skaitu par 5 % un īstenojot 2014. gadā ar Parlamentu noslēgto sadarbības nolīgumu; norāda, ka Komiteja ir pielāgojusi savu organizatorisko struktūru, jo īpaši 2017. gada maijā apvienojot Cilvēkresursu direkciju un Finanšu direkciju;

9.   

atzinīgi vērtē iestāžu līmeņa administratīvo sadarbību ar Parlamentu, kā arī Komitejas un Reģionu komitejas sadarbības nolīguma īstenošanas vidusposma novērtējuma rezultātus, kas uzskatāmi liecina par vairāku pasākumu sekmīgu īstenošanu; norāda, ka saistībā ar darbinieku pārdali Komiteja jau ir pārcēlusi 16 štata vietas no Tulkošanas direkcijas uz saviem dienestiem un ka atlikušie pārcelšanas pasākumi notiks pakāpeniski; pieņem zināšanai aplēses par Komitejas un Reģionu komitejas budžeta ietaupījumiem, ko devusi šī iestāžu sadarbība, piemēram, ietaupījumus saistībā ar infrastruktūras izmaksām, kuri sasniedz 12,5 miljonus EUR, ar IT izmaksām – 5 miljonus EUR vai arī ar drošības dienesta darbinieku izmaksām – 500 000 EUR; aicina Komiteju un Reģionu komiteju turpināt šīs iestāžu sadarbības uzlabošanu, lai gūtu turpmākus ietaupījumus;

10.   

pieņem zināšanai, ka Komiteja 2017. gadā pieņēma kopumā 155 atzinumus un ziņojumus, to skaitā 13 izpētes atzinumus pēc ES prezidentvalstu vai Komisijas pieprasījuma, 59 atzinumus pēc Parlamenta un Padomes pieprasījuma un 45 atzinumus pēc Komisijas pieprasījuma;

11.   

norāda, ka attiecībā uz tulkošanas pakalpojumiem joprojām notiek pāreja uz ārpakalpojumu izmantošanu lielākā apjomā saistībā ar darbinieku pārcelšanu uz Parlamentu atbilstīgi sadarbības nolīgumam (tulkošanas ārpakalpojumam 2016. gadā izmantots 16,61 % budžeta un 2017. gadā – 17,10 %); aicina Komiteju veikt turpmākus pasākumus ar tulkošanas pārvaldību saistītajās jomās, attiecībā uz kurām vadībai ir jāpievērš vairāk uzmanības, kā to norādījis iekšējās revīzijas dienests, un vēlas tikt attiecīgi informēts;

12.   

norāda, ka 2017. gadā netika izmantoti 3,6 % mutiskās tulkošanas pakalpojumu laika vienību (salīdzinājumā ar 4 % 2016. gadā); mudina Komiteju saglabāt pozitīvu tendenci virzībā uz mazāku atcelšanas rādītāju;

13.   

pauž interesi par darbu, ko veic Komitejas Prezidija izveidotā ad hoc grupa jautājumos par Komitejas nākotni ar mērķi izstrādāt jaunu skatījumu uz Komiteju un tās lomu Savienībā, kura mainās; norāda, ka šī grupa 2017. gada jūlijā iesniedza ziņojumu ar priekšlikumiem par darba metodēm un iekšējo organizāciju; norāda, ka ziņojumā izklāstītās idejas tiks pakāpeniski īstenotas ar konkrētām darbībām, un aicina Komiteju nākamajā gada darbības pārskatā sniegt vairāk informācijas;

14.   

uzsver, ka 2017. gadā Komitejā nebija aizpildītas tikai 11 štata vietas (saistībā ar pastāvīgajām štata vietām) salīdzinājumā ar 62 neaizpildītām vietām 2015. gadā, un atzinīgi vērtē šo attīstību;

15.   

atzinīgi vērtē to, ka ir pastiprinājies politiskais dialogs starp Komiteju un Parlamentu, kā arī citām iestādēm; norāda, ka Komiteja aktīvi piedalās iestāžu sadarbībā, izvērtējot Savienības politikas nostādnes un tiesību aktus saskaņā ar nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT); mudina Komiteju un Parlamentu turpināt centienus pastiprināt politisko sadarbību;

16.   

atzinīgi vērtē iestāžu līmeņa administratīvo sadarbību ar Parlamentu; ar gandarījumu norāda uz sadarbību ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS) un komunikācijas departamentu sadarbību; atzinīgi vērtē Komitejas budžeta ietaupījumus, kas izriet no šīs iestāžu sadarbības, piemēram, ietaupījumus saistībā ar personāla izmaksām, kuri sasniedz 3,3 miljonus EUR (2016. gada algu līmenī) un kurus radījusi 36 štata vietu pārcelšana no Komitejas uz EPRS;

17.   

norāda, ka sadarbības ar Parlamentu rezultātā tika pieņemti kopumā 52 atzinumi, reaģējot uz Parlamenta pieprasījumiem pēc atzinuma; Komitejas locekļi vairāk nekā 60 reizes tikās ar Parlamenta referentiem un ēnu referentiem, kā arī ar citiem Parlamenta deputātiem, un aktīvi piedalījās vairāk nekā 42 Parlamenta pasākumos; tajā pašā laikā Parlamenta deputāti aktīvi piedalījās vairāk nekā 35 Komitejas leģislatīvā darba sanāksmēs; mudina Komiteju turpināt darbu un paplašināt sadarbību ar Parlamentu leģislatīvajā darbā;

18.   

tā kā iestāžu IT apmācības izmaksas – jo īpaši 2017. gadā – ietekmēja neprecīzas indikatīvās cenas, aicina šajā jomā noslēgt jaunu pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Komisiju, lai, izmantojot vienu kopējo summu visām mācībām, izvairītos no nenoteiktības;

19.   

atzinīgi vērtē Komitejas sasniegumus attiecībā uz komunikācijas darbībām ar mērķi palielināt atpazīstamību un ietekmi plašsaziņas līdzekļos, cita starpā palielinot savu auditoriju sociālajos plašsaziņas līdzekļos; jo īpaši atzinīgi vērtē vietējās diskusijas, kas tika rīkotas 27 dalībvalstīs saistībā ar Komisijas pārdomām par Eiropas nākotni, kā arī citus kultūras pasākumus un 221 pasākumu Going Local;

20.   

atzinīgi vērtē centienus saistībā ar informācijas sistēmu, IT infrastruktūras un lietotāju atbalsta pakalpojumu efektivitāti; norāda uz tādiem piemēriem kā jaunas lietojumprogrammas izstrāde darbinieku vērtēšanas vajadzībām, tiešsaistē pieejama personāla rokasgrāmata, galveno operatīvo sistēmu lietojamības un ziņošanas vides uzlabošana; tomēr ar bažām norāda, ka Komiteja līdz ar Reģionu komiteju IT ir atvēlējusi mazāk nekā 3 % no to kopīgā budžeta, taču IT projekti un aprīkojums vairākus gadus nav saņēmuši pienācīgu finansējumu; aicina Komiteju sagatavot vidusposma stratēģiju par investīcijām IT projektos un aprīkojumā un iekļaut to nākamajā Komitejas gada darbības pārskatā;

21.   

norāda, ka Komitejas Prezidijs 2017. gada 17. oktobrī apstiprināja ēku stratēģiju un 2017. gada 29. novembrī to izdarīja Reģionu komitejas Prezidijs; norāda, ka minētā ēku stratēģija nodrošina satvaru turpmākiem lēmumiem, kas jāpieņem saistībā ar ēku politiku, un ietver nekustamā īpašuma jomā piemērojamu pamatprincipu kopumu; norāda, ka ir apzināti un izpētīti vairāki scenāriji, lai sagatavotu ēku politiku pēc 2021. gada, prioritāti piešķirot tiem scenārijiem, kas paredz arī turpmāk izmantot VMA ēku; aicina informēt Parlamentu par notiekošajām sarunām ar Komisiju attiecībā uz VMA ēkas izmantošanas turpināšanu; mudina Komiteju kopā ar Reģionu komiteju veikt novērtējumu par iespējamām renovācijas vajadzībām un aplēst izmaksas tādam scenārijam, kurā abas Komitejas pārņem visu VMA ēku;

22.   

pauž nožēlu par to, ka Komitejas izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus piedalās maz ekonomikas dalībnieku; aicina Komiteju palielināt publicēšanas centienus un samazināt tādu izņēmuma kārtā veiktu sarunu procedūru skaitu, kurās piedalās tikai viens kandidāts, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākto;

23.   

atzinīgi vērtē rezultātus, kas gūti attiecībā uz vides vadības sistēmu, kopīgi sadarbojoties Komitejai un Reģionu komitejai; ar gandarījumu norāda uz vairākās jomās panāktajiem būtiskajiem ietaupījumiem, cita starpā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu par 11 %, gāzes patēriņa samazinājumu par 15 %, papīra patēriņa samazinājumu par 11 % un atkritumu samazinājumu par 13 %; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja kopā ar Reģionu komiteju no Briseles reģiona saņēma zīmi Good Food, ar ko apliecināts, ka Komiteju ēdnīcas tiek pārvaldītas ilgtspējīgi;

24.   

atzinīgi vērtē Komitejas iniciatīvu 2016. gada nogalē sākt darbinieku aptauju par psihosociālajiem riskiem, lai uzraudzītu, kā tās darbinieki uztver ar stresu saistītus jautājumus; atzinīgi vērtē šo ciešo uzraudzību un pasākumus, kas tiek veikti izpratnes uzlabošanai vadības un personāla līmenī, piemēram, 2017. gada oktobrī rīkoto darba drošības un veselības nedēļu; aicina Komiteju turpināt centienus šajā jomā, ņemot vērā to, ka prombūtnes rādītājs ir pieaudzis no 4 % 2015. gadā līdz 5,5 % 2017. gadā, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku labbūtību; šajā sakarībā norāda, ka epizodiskā tāldarba apjoms ir samazinājies no 62,5 % 2016. gadā līdz 47,6 % 2017. gadā;

25.   

norāda, ka ir nedaudz palielinājies sieviešu īpatsvars vadības amatos, proti, no 37,5 % 2016. gadā uz 41,4 % 2017. gadā; atzinīgi vērtē rīcības plānu vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības nodrošināšanai, kurā ierosināti apmēram 25 pasākumi; pauž bažas par to, ka vairāk nekā 80 % darbinieku, kas pieprasa elastīgu darba režīmu, ir sievietes; ierosina Komitejai pielāgot savu politiku ar mērķi mudināt vairāk vīriešu izmantot minēto režīmu, jo īpaši lai veicinātu viņu iesaisti ģimenes dzīvē;

26.   

norāda uz centieniem ģeogrāfiskā līdzsvara ziņā, proti, to vadītāju procentuālā daļa, kuri nāk no dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk (ES13), 2017. gadā pieauga līdz 16 % un tagad ir 18,5 %; aicina Komiteju turpināt centienus, tiecoties sasniegt 20 % mērķrādītāju, kas atbilst ES13 valstu iedzīvotāju samēram pret kopējo Savienības iedzīvotāju skaitu;

27.   

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja pēc 2016. gada 2. marta Lēmuma Nr. 053/2016 par trauksmes celšanas procedūru pieņemšanas 2018. gada jūlijā iecēla četru ētikas konsultantu grupu;

28.   

uzsver Komitejas centienus strādāt pie tā, lai tiktu nostiprināti normatīvie akti un iekšējie noteikumi par ētisku un cieņpilnu civildienesta rīcību; atzinīgi vērtē to, ka ir aptverti tādi aspekti kā sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana, IT sistēmas un datu aizsardzība; norāda uz Komitejas un tās kolēģu Reģionu komitejā kopīgajiem centieniem saskaņoti piemērot noteikumus darbiniekiem, jo īpaši gadījumos, kas attiecas uz kolēģiem kopīgajos dienestos; aicina Komiteju sniegt regulāri atjauninātu informāciju par jauno visaptverošo ētikas un integritātes satvaru;

29.   

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir publicējusi priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka interešu deklarācijas minēto locekļu atsevišķajos profilos Komitejas tīmekļa vietnē, kā tas prasīts pēdējā budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā;

30.   

norāda, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 11. pantu paziņojums par iesaistīšanos ārējās darbībās ir jāsniedz arī darbiniekiem; mudina Komiteju ātri izstrādāt vadlīnijas par interešu konfliktu novēršanu, kuras jāsniedz visiem darbiniekiem, ievērojot Eiropas Ombuda lēmumu lietā 1306/2014/OV;

31.   

norāda, ka 2018. gada 14. novembrī ģenerālsekretāra amatā tika iecelts Cilvēkresursu un finanšu direkcijas direktors; norāda, ka viņš ir saglabājis savu iepriekšējo amatu, kamēr tiek veikti pasākumi viņa pēcteča iecelšanai; pauž bažas par to, ka abi amati nav savienojami, un mudina Komiteju ātri iecelt jaunu Cilvēkresursu direkcijas direktoru, un ziņot par šo jautājumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

32.   

norāda, ka Komitejas locekļiem ir dažāda profesionālā pieredze un viņi var būt pieraduši pie citādas vadības kultūras; norāda, ka locekļu politiskā darbība arī nozīmē noteiktus vadības uzdevumus, jo viņu darbu atbalsta viņu pašu darbinieki un Ģenerālsekretariāta darbinieki; uzsver, ka locekļi ir jāiepazīstina ar Savienības iestāžu pārvaldes kultūras principiem, lai nodrošinātu cieņpilnu izturēšanos darbā;

33.   

atzinīgi vērtē konfidenciālo konsultantu tīkla darbu nolūkā aktīvi nepieļaut un apkarot aizskarošu izturēšanās darba vidē; norāda, ka 2017. gadā tīkls sniedza neoficiālas konsultācijas 25 darbiniekiem; mudina Komiteju cieši uzraudzīt tās politikas efektivitāti šajā ziņā, turpināt uzlabot izpratni par aizskarošu izturēšanos darba vietā un turpināt veicināt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos; pieņem zināšanai notiekošās pārdomas par procedūrām un sankcijām attiecībā uz Komitejas locekļiem, kas iesaistīti aizskarošas izturēšanās gadījumos, un mudina Komiteju līdz nākamajai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai ieviest noteikumus un procedūras šajā saistībā;

34.   

norāda, ka Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu par Komitejas locekļu un delegātu skaita maiņu saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības; aicina Komiteju sniegt informāciju par šā lēmuma tiešo ietekmi uz budžetu, vēlākais, veicot pasākumus saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprinājumu; turklāt norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmumam nebūs tieša ietekme uz Komitejas personālu; atzinīgi vērtē notiekošās pārdomas par turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās un Komitejas gribu saglabāt labas attiecības ar pilsonisko sabiedrību.