This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32017D1442
Commission Implementing Decision (EU) 2017/1442 of 31 July 2017 establishing best available techniques (BAT) conclusions, under Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council, for large combustion plants (notified under document C(2017) 5225) (Text with EEA relevance. )
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 5225) (Dokuments attiecas uz EEZ. )
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 5225) (Dokuments attiecas uz EEZ. )
C/2017/5225
OV L 212, 17.8.2017, p. 1–82
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32017D1442R(01) | (FI) | |||
Corrected by | 32017D1442R(02) | (IT) | |||
Corrected by | 32017D1442R(03) | (DA) |
17.8.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 212/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1442
(2017. gada 31. jūlijs),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 5225)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauces materiālu Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisiju robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kuri noteikti LPTP secinājumos. |
(2) |
Ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2016. gada 20. oktobrī Komisijai sniedza savu atzinumu par lielām sadedzināšanas stacijām piemērojamā LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu. Minētais atzinums ir publiski pieejams. |
(3) |
Minētā LPTP atsauces dokumenta galvenais elements ir šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi. |
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tiek pieņemti pielikumā izklāstītie secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2017. gada 31. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Karmenu VELLA
(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
(2) OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.
PIELIKUMS
SECINĀJUMI PAR LABĀKAJIEM PIEEJAMAJIEM TEHNISKAJIEM PAŅĒMIENIEM (LPTP)
TVĒRUMS
Šie LPTP secinājumi attiecas uz šādām Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām:
— |
1.1. Kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk, ja tas notiek sadedzināšanas stacijās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk. |
— |
1.4. Ogļu vai cita kurināmā gazifikācija iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 20 MW un vairāk, ja šī darbība ir tieši saistīta ar sadedzināšanas stacijas darbību. |
— |
5.2. Atkritumu sadedzināšana vai to resursu atgūšana atkritumu līdzincinerācijas stacijās, kuru jauda pārsniedz trīs tonnas dienā nebīstamo atkritumu gadījumā vai 10 tonnas dienā bīstamo atkritumu gadījumā, ja šī darbība notiek iepriekš minētā 1.1. punkta aptvertajās sadedzināšanas stacijās. |
Konkrētāk, šie LPTP secinājumi aptver ar iepriekš minētajām darbībām tieši saistītas augšposma un lejasposma darbības, arī emisiju novēršanas un kontroles paņēmienus.
Šie LPTP secinājumi aptver visus cietos, šķidros un/vai gāzveida degmateriālus, tostarp:
— |
cietos kurināmos (piem., ogles, lignītu, kūdru), |
— |
biomasu (atbilstoši Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 31. punktā iekļautajai definīcijai), |
— |
šķidros kurināmos (piem., smago degvieleļļu un gāzeļļu), |
— |
gāzveida kurināmos (piem., dabasgāzi, ūdeņradi saturošu gāzi un singāzi), |
— |
nozarspecifiskus kurināmos (piem., ķīmiskās rūpniecības un dzelzs un tērauda rūpniecības blakusproduktus), |
— |
atkritumus, izņemot Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 39. punktā definētos dažādos sadzīves atkritumus un citus atkritumus, kas uzskaitīti minētās direktīvas 42. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā. |
Šie LPTP secinājumi neaptver šādus procesus, darbības un elementus:
— |
kurināmo sadedzināšana blokos, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 15 MW, |
— |
sadedzināšanas stacijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES 33. un 35. pantā noteiktā ierobežota lietošanas laika atkāpe vai centralizētajai siltumapgādei piemērojamā atkāpe, līdz to atļaujās noteikto atkāpju termiņa apritēšanai, attiecībā uz atkāpes aptverto piesārņotāju LPTP SEL, kā arī citiem tādiem piesārņotājiem, kuru emisijas samazinātu ar atkāpi atceltie tehniskie pasākumi, |
— |
kurināmo gazifikācija, ja tā nav tieši saistīta ar iegūtās singāzes sadedzināšanu, |
— |
kurināmo gazifikācija un vēlāka singāzes sadedzināšana, ja tā tieši saistīta ar minerāleļļas un gāzes rafinēšanu, |
— |
augšposma un lejasposma darbības, kas nav tieši saistītas ar sadedzināšanu vai gazifikāciju, |
— |
sadedzināšana rūpnieciskajās krāsnīs vai karsētājos, |
— |
sadedzināšana pēcdedzināšanas stacijās, |
— |
sadedzināšana lāpā, |
— |
sadedzināšana reģenerācijas katlos un kopējā reducētā sēra degļos pulpas un papīra ražošanas iekārtās, jo uz to attiecas secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz pulpas, papīra un kartona ražošanu, |
— |
rafinētavas kurināmo sadedzināšana rafinētavā, jo uz to attiecas secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz minerāleļļas un gāzes rafinēšanu, |
— |
atkritumu likvidēšana vai to resursu atgūšana:
jo uz tām attiecas LPTP secinājumi par atkritumu incinerāciju. |
Citi LPTP secinājumi un atsauces dokumenti, kuri varētu būt relevanti attiecībā uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:
— |
Vispārizmantojamas notekūdeņu un atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW) |
— |
Ķimikālijām veltīto LPTP atsauces dokumentu sērija (LVOC utt.) |
— |
Ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM) |
— |
Ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS) |
— |
Energoefektivitāte (ENE) |
— |
Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS) |
— |
Dzelzs un tērauda ražošana (IS) |
— |
No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM) |
— |
Pulpas, papīra un kartona ražošana (PP) |
— |
Minerāleļļas un gāzes rafinēšana (REF) |
— |
Atkritumu incinerācija (WI) |
— |
Atkritumu apstrāde (WT) |
DEFINĪCIJAS
Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:
Termins |
Definīcija |
||||
Vispārīgie termini |
|||||
Katls |
Jebkura sadedzināšanas stacija, izņemot dzinējus, gāzturbīnas un rūpnieciskās krāsnis vai karsētājus. |
||||
Kombinētā cikla gāzturbīna (KCGT) |
KCGT ir sadedzināšanas stacija, kurā izmanto divus termodinamiskos ciklus (piem., Breitona ciklu un Renkina ciklu). Kombinētā cikla gāzturbīnā tādas gāzturbīnas dūmgāzu siltumenerģiju, kurā ražo elektroenerģiju pēc Breitona cikla, pārveido par lietderīgu enerģiju siltumenerģijas atgūšanas tvaika ģeneratorā (SATĢ), kurā ar to ražo tvaiku, kas pēc tam izplešas tvaika turbīnā (kurā pēc Renkina cikla ražo papildu elektroenerģiju). Šajos LPTP secinājumos KCGT ietver gan konfigurācijas ar piekurināšanu siltumenerģijas atgūšanas tvaika ģeneratorā, gan bez tās. |
||||
Sadedzināšanas stacija |
Jebkura tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu tā iegūto siltumenerģiju. Šajos LPTP secinājumos kombināciju, ko veido:
uzskata par vienu sadedzināšanas staciju. Aprēķinot šādas kombinācijas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, saskaita visu to attiecīgo atsevišķo sadedzināšanas staciju jaudu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vismaz 15 MW. |
||||
Sadedzināšanas bloks |
Individuāla sadedzināšanas stacija |
||||
Nepārtraukta mērīšana |
Mērīšana ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā. |
||||
Tiešā novadīšana |
Novadīšana (uz saņēmēju ūdensobjektu) vietā, kur notiek emisija no iekārtas, bez papildu apstrādes lejasposmā. |
||||
Dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma |
Sistēma, kurā ar vienu atsērošanas paņēmienu vai šādu paņēmienu kombināciju mazina sadedzināšanas stacijas radītās SOx emisijas. |
||||
Esoša dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma |
Dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma, kas nav jauna DGA sistēma. |
||||
Jauna dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma |
Vai nu dūmgāzu atsērošanas sistēma jaunā stacijā, vai esošas stacijas DGA sistēma, kurā vismaz viens atsērošanas paņēmiens ieviests vai pilnīgi aizstāts pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas. |
||||
Gāzeļļa |
Jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, uz kuru attiecas KN kods 2710 19 25 , 2710 19 29 , 2710 19 47 , 2710 19 48 , 2710 20 17 vai 2710 20 19 , vai jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, kas, izmantojot ASTM D86 metodi, 250 °C temperatūrā destilējas mazāk nekā par 65 tilp. % (ieskaitot zudumus), bet 350 °C temperatūrā – vismaz par 85 tilp. % (ieskaitot zudumus). |
||||
Smagā degvieleļļa (SDE) |
Jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, uz kuru attiecas KN kods 2710 19 51 līdz 2710 19 68 , 2710 20 31 , 2710 20 35 vai 2710 20 39 , vai jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, izņemot gāzeļļu, kurš pēc destilācijas rādītājiem ietilpst tādu smago eļļu grupā, ko izmanto par kurināmo, un kurš, izmantojot ASTM D86 metodi, 250 °C temperatūrā destilējas mazāk nekā par 65 tilp. % (ieskaitot zudumus). Naftas produktu pieskaita pie smagajām degvieleļļām arī tad, ja destilācijas rādītājus ar ASTM D86 metodi noteikt nevar. |
||||
Neto elektriskais lietderības koeficients (sadedzināšanas bloks un integrētās gazifikācijas kombinētais cikls jeb IGKC) |
Neto saražotā elektroenerģija (galvenā transformatora augstsprieguma pusē saražotā elektroenerģija, no kā atņemta pievadītā enerģija, – piem., palīgsistēmu energoapgādei) attiecībā pret kurināmā/ievadmateriāla formā pievadīto enerģiju (ko izsaka kā kurināmā/ievadmateriāla zemāko siltumspēju) sadedzināšanas bloka robežpunktā noteiktā laika periodā. |
||||
Neto mehāniskais lietderības koeficients |
Mehāniskā jauda slodzes pieslēguma vietā attiecībā pret termisko jaudu, kas pievadīta ar kurināmo. |
||||
Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (sadedzināšanas bloks un IGKC) |
Neto saražotā enerģija (saražotā elektroenerģija, karstais ūdens, tvaiks, mehāniskā enerģija, no kā atņemta pievadītā elektroenerģija un/vai siltumenerģija, – piem., palīgsistēmu energoapgādei) attiecībā pret kurināmā formā pievadīto enerģiju (ko izsaka kā kurināmā zemāko siltumspēju) sadedzināšanas bloka robežpunktā noteiktā laika periodā. |
||||
Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (gazifikācijas bloks) |
Neto saražotā enerģija (saražotā elektroenerģija, karstais ūdens, tvaiks, mehāniskā enerģija un singāze (ko izsaka kā singāzes zemāko siltumspēju), no kā atņemta pievadītā elektroenerģija un/vai siltumenerģija, – piem., palīgsistēmu energoapgādei) attiecībā pret kurināmā/ievadmateriāla formā pievadīto enerģiju (ko izsaka kā kurināmā/ievadmateriāla zemāko siltumspēju) gazifikācijas bloka robežpunktā noteiktā laika periodā. |
||||
Ekspluatācijas stundas |
Stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas stacija vai tās daļa tiek ekspluatēta un novada emisijas gaisā, izņemot palaišanas un apturēšanas periodus. |
||||
Periodiska mērīšana |
Mērlieluma (konkrēta mērāmā lieluma) noteikšana konkrētos laika intervālos. |
||||
Esoša stacija |
Sadedzināšanas stacija, kas nav jauna stacija. |
||||
Jauna stacija |
Sadedzināšanas stacija, kuras ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija, kura, saglabājot esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta. |
||||
Pēcdedzināšanas stacija |
Tāda sistēma dūmgāzu attīrīšanai sadedzināšanas ceļā, kas netiek ekspluatēta kā neatkarīga sadedzināšanas stacija, piem., termiskais oksidizators (t. i., atliekgāzu incinerators), ar ko no dūmgāzēm atdala vienu vai vairākus piesārņotājus (piem., GOS), atgūstot vai neatgūstot procesā radušos siltumu. Pakāpeniskas sadedzināšanas paņēmienus, kuros katrs degšanas posms norit atsevišķā kamerā, kur var būt īpaši degšanas apstākļi (piem., kurināmā un gaisa attiecība, temperatūras profils), uzskata par viena sadedzināšanas procesa daļu, nevis par sadedzināšanu pēcdedzināšanas stacijā. Tāpat arī tad, kad rūpnieciskajā karsētājā/krāsnī vai citā sadedzināšanas procesā radušās gāzes pēc tam oksidē atsevišķā sadedzināšanas stacijā, lai atgūtu to enerģētisko vērtību (ar palīgkurināmo vai bez tā) elektroenerģijas, tvaika, karstā ūdens/eļļas vai mehāniskās enerģijas ražošanai, šo staciju neuzskata par pēcdedzināšanas staciju. |
||||
Prognostiskā emisiju monitoringa sistēma (PEMS) |
Sistēma, ar kuru pēc vairākiem raksturīgiem nepārtraukti monitorētiem procesa parametriem (piem., deggāzu patēriņš, gaisa un kurināmā attiecībā) un datiem par kurināmā vai ievadmateriāla kvalitāti (piem., sēra saturu) nepārtraukti nosaka kāda avota emitēta piesārņotāja emisiju koncentrāciju. |
||||
Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie |
Gāzveida un/vai šķidri (petro)ķīmiskās rūpniecības blakusprodukti, ko sadedzināšanas stacijās izmanto par nekomerciāliem kurināmajiem. |
||||
Rūpnieciskās krāsnis vai karsētāji |
Rūpnieciskās krāsnis vai karsētāji ir:
Ja izmanto labu enerģijas atgūšanas praksi, rūpnieciskajiem karsētājiem/krāsnīm var būt piesaistīta tvaika/elektroenerģijas ražošanas sistēma. To uzskata par neatņemamu rūpnieciskā karsētāja/krāsns konstrukcijas daļu, ko nevar vērtēt atsevišķi. |
||||
Rafinētavas kurināmais |
Ciets, šķidrs vai gāzveida degmateriāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, piem., rafinētavas deggāze (RDG), singāze, rafinētavas eļļas un naftas kokss. |
||||
Atlikumi |
Vielas vai objekti, kas šā dokumenta aptvertajās darbībās radušies kā atkritumi vai blakusprodukti. |
||||
Palaišanas un apturēšanas periods |
Stacijas ekspluatācijas laiks, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/249/ES (*1). |
||||
Esošs bloks |
Sadedzināšanas bloks, kas nav jauns bloks. |
||||
Jauns bloks |
Sadedzināšanas bloks, kura ekspluatācijai sadedzināšanas stacijā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai sadedzināšanas bloks, kurš, saglabājot esošos sadedzināšanas stacijas pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīts. |
||||
Derīgs (stundas vidējais rādītājs) |
Stundas vidējo rādītāju uzskata par derīgu, ja automātiskajai mērījumu sistēmai attiecīgajā laikā nav veikta apkope un tās darbība nav bijusi traucēta. |
Termins |
Definīcija |
Piesārņotāji/parametri |
|
As |
Arsēns un tā savienojumi kopā, izteikti kā As |
C3 |
Ogļūdeņraži, kuru oglekļa atomu skaits molekulā ir trīs |
C4+ |
Ogļūdeņraži, kuru oglekļa atomu skaits molekulā ir vismaz četri |
Cd |
Kadmijs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cd |
Cd+Tl |
Kadmijs, tallijs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cd+Tl |
CH4 |
Metāns |
CO |
Oglekļa monoksīds |
ĶSP |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš. Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla pilnīgai oksidācijai par oglekļa dioksīdu |
COS |
Karbonilsulfīds |
Cr |
Hroms un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cr |
Cu |
Varš un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cu |
Putekļi |
Visas daļiņas (gaisā) |
Fluorīds |
Izšķīdis fluorīds, izteikts kā F- |
H2S |
Sērūdeņradis |
HCl |
Visi neorganiskie gāzveida hlora savienojumi, izteikti kā HCl |
HCN |
Ciānūdeņradis |
HF |
Visi neorganiskie gāzveida fluora savienojumi, izteikti kā HF |
Hg |
Dzīvsudrabs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Hg |
N2O |
Dislāpekļa monoksīds (slāpekļa(I) oksīds) |
NH3 |
Amonjaks |
Ni |
Niķelis un tā savienojumi kopā, izteikti kā Ni |
NOX |
Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2 |
Pb |
Svins un tā savienojumi kopā, izteikti kā Pb |
PCDD/F |
Polihlorētie dibenz-p-dioksīni un polihlorētie dibenzfurāni |
KND |
Koncentrācija neattīrītajās dūmgāzēs. Gada vidējā SO2 koncentrācija neattīrītajās dūmgāzēs SOX mazināšanas sistēmas ievadpunktā (iedaļā “Vispārīgie apsvērumi” norādītajos standartapstākļos), izteikta pie skābekļa references satura, kas ir 6 tilp. % O2 |
Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V |
Antimons, arsēns, svins, hroms, kobalts, varš, mangāns, niķelis, vanādijs un to savienojumi kopā, izteikti kā Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V |
SO2 |
Sēra dioksīds |
SO3 |
Sēra trioksīds |
SOX |
Sēra dioksīds (SO2) un sēra trioksīds (SO3) kopā, izteikti kā SO2 |
Sulfāti |
Izšķīduši sulfāti, izteikti kā SO4 2- |
Vieglizdalīgie sulfīdi |
Izšķīdušie sulfīdi un tie neizšķīdušie sulfīdi, kas viegli izdalās paskābināšanās gadījumā, kopā, izteikti kā S2- |
Sulfīti |
Izšķīduši sulfīti, izteikti kā SO3 2- |
KOO |
Kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C (ūdenī) |
KSC |
Kopējās suspendētās cietvielas. Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija (ūdenī), kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem |
KGOO |
Kopējais gaistošais organiskais ogleklis, izteikts kā C (gaisā) |
Zn |
Cinks un tā savienojumi kopā, izteikti kā Zn |
AKRONĪMI
Šajos LPTP secinājumos izmantoti šādi akronīmi:
Akronīms |
Definīcija |
GPB |
Gaisa padeves bloks |
KCGT |
Kombinētā cikla gāzturbīna, ar piekurināšanu vai bez tās |
CVS |
Cirkulējošs verdošais slānis |
CHP |
Koģenerācija |
KKG |
Koksa gāze |
COS |
Karbonilsulfīds |
DLN |
Sausie mazu NOX emisiju degļi |
SIC |
Sorbenta inžekcija cauruļvadā |
ESP |
Elektrostatiskais precipitators |
SVS |
Sadedzināšana verdošajā slānī |
DGA |
Dūmgāzu atsērošana |
SDE |
Smagā degvieleļļa |
SATV |
Siltuma atgūšanas tvaika ģenerators |
IGKC |
Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls |
ZSS |
Zemākā siltumspēja |
LNB |
Mazu NOX emisiju degļi |
LNG |
Sašķidrināta dabasgāze |
ACGT |
Atvērtā cikla gāzturbīna |
ĀEA |
Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi |
PKS |
Pulverizēta kurināmā sadedzināšana |
PEMS |
Prognostiskā emisiju monitoringa sistēma |
SKR |
Selektīva katalītiskā reducēšana |
ISA |
Izsmidzināms sausais absorbētājs |
SNKR |
Selektīva nekatalītiskā reducēšana |
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL)
Ja ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) ir norādīti atšķirīgiem vidējošanas periodiem, jāievēro visi šie LPTP SEL.
Šajos LPTP secinājumos izklāstītie LPTP SEL var neattiekties uz turbīnām, ko darbina ar šķidro kurināmo vai gāzi, un ārkārtas situācijās izmantojamiem dzinējiem, ko ekspluatē mazāk nekā 500 h gadā, ja šāds ārkārtas izmantojums nav savienojams ar LPTP SEL ievērošanu.
Emisijas gaisā: LPTP SEL
Šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām gaisā, ir norādīti kā koncentrācijas, kuras izsaka kā emitētās vielas masu dūmgāzu tilpuma vienībā šādos standartapstākļos: sausa gāze 273,15 K temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena; tos izsaka, lietojot mērvienības g/Nm3, μg/Nm3 vai ng I-TEQ/Nm3.
Emisijām gaisā piemērojamo LPTP SEL monitoringa biežums ir norādīts 4. LPTP.
Šajā dokumentā LPTP SEL izteikšanai izmantotais references skābekļa līmenis ir norādīts nākamajā tabulā.
Darbība |
Skābekļa references līmenis (OR) |
Cieto kurināmo sadedzināšana |
6 tilp. % |
Cieto kurināmo sadedzināšana kombinācijā ar šķidrajiem un/vai gāzveida kurināmajiem |
|
Atkritumu līdzincinerācija |
|
Šķidro un/vai gāzveida kurināmo sadedzināšana, kas nenotiek gāzturbīnā vai dzinējā |
3 tilp. % |
Šķidro un/vai gāzveida kurināmo sadedzināšana gāzturbīnā vai dzinējā |
15 tilp. % |
Sadedzināšana IGKC stacijās |
Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa references līmeņa ir šāda:
kur:
ER |
: |
emisiju koncentrācija pie skābekļa references līmeņa OR; |
OR |
: |
skābekļa references līmenis tilp. %; |
EM |
: |
izmērītā emisiju koncentrācija; |
OM |
: |
izmērītais skābekļa līmenis tilp. %. |
Vidējošanas periodiem piemēro šādas definīcijas:
Vidējošanas periods |
Definīcija |
Dienas vidējā vērtība |
Attiecībā uz 24 stundu periodu vidējota vērtība, kas aprēķināta no derīgām nepārtrauktā mērīšanā iegūtām stundas vidējām vērtībām |
Gada vidējā vērtība |
Attiecībā uz gadu vidējota vērtība, kas aprēķināta no derīgām nepārtrauktā mērīšanā iegūtām stundas vidējām vērtībām |
Paraugošanas perioda vidējā vērtība |
Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (1) |
Gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība |
To gada laikā iegūto vērtību vidējā vērtība, kuras noskaidrotas katra parametra periodiskos mērījumos, kas veikti tādā monitoringa biežumā, kāds noteikts attiecīgajam parametram |
Emisijas ūdenī: LPTP SEL
Šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām ūdenī, ir norādīti kā koncentrācijas, ko izsaka kā emitētās vielas masu ūdens tilpuma vienībā, lietojot mērvienības μg/l, mg/l vai g/l. LPTP SEL attiecas uz dienas vidējām vērtībām, t. i., 24 stundu plūsmproporcionālajiem apvienotajiem paraugiem. Ja var demonstrēt, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālus apvienotos paraugus.
Emisijām ūdenī piemērojamo LPTP SEL monitoringa biežums ir norādīts 5. LPTP.
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL)
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ir konkrētā bloka konstrukcijas noteiktā attiecība starp sadedzināšanas bloka neto saražoto enerģiju un sadedzināšanas blokam ar kurināmo/ievadmateriāliem pievadīto enerģiju. Neto saražoto enerģiju nosaka sadedzināšanas, gazifikācijas vai IGKC bloka robežpunktos (palīgsistēmām, piem., dūmgāzu attīrīšanas sistēmām, esot bloka pusē), blokam darbojoties ar pilnu noslodzi.
Koģenerācijas staciju gadījumā:
— |
neto kopējā kurināmā izmantojuma lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz sadedzināšanas bloku, kas darbojas ar pilnu noslodzi un noregulēts tā, lai iegūtu maksimālu siltumenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ieguvi atstājot otrajā plānā, |
— |
neto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz sadedzināšanas bloku, kas ar pilnu noslodzi ražo tikai elektroenerģiju. |
LPTP SEEL izsaka procentos. Kurināmā/ievadmateriāla formā pievadīto enerģiju izsaka kā zemāko siltumspēju.
LPTP SEEL monitoringa biežums ir norādīts 2. LPTP.
Sadedzināšanas staciju/bloku kategorizēšana pēc kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas
Ja šajos LPTP secinājumos kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir norādīta kā vērtību diapazons, tā ir vienāda ar vai lielāka par diapazona apakšējo robežu un mazāka par diapazona augšējo robežu. Piemēram, 100–300 MWth staciju kategorija apzīmē sadedzināšanas stacijas ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, kas ir vienāda ar vai lielāka par 100 MW un mazāka par 300 MW.
Ja tāda sadedzināšanas stacijas daļa, kas dūmgāzes novada pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopīgā dūmenī, darbojas mazāk nekā 1 500 h gadā, attiecīgo stacijas daļu šo LPTP secinājumu kontekstā var uzskatīt par atsevišķu vienību. Uz visām stacijas daļām attiecas stacijas kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas LPTP SEL. Šādos gadījumos emisijas caur katru dūmvadu monitorē atsevišķi.
1. VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI
Līdztekus šajā punktā izklāstītajiem vispārīgajiem LPTP secinājumiem ir izmantojami arī 2. līdz 7. punktā izklāstītie konkrētiem kurināmajiem veltītie LPTP secinājumi.
1.1. Vidiskās pārvaldības sistēmas
1. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot vispārējos vidiskos rādītājus, ir ieviest un konsekventi īstenot tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kas ietver visus šos aspektus:
Ja novērtējums liecina, ka kāds no x)–xvi) punktā minētajiem elementiem nav vajadzīgs, lēmumu to neizmantot, arī lēmuma iemeslus, reģistrē. |
Izmantojamība
EMS (piem., standarta vai nestandarta) tvērums (piem., detalizācijas līmenis) un veids parasti ir saistīts ar iekārtas veidu, lielumu un sarežģītību un tās iespējamo vidisko ietekmi.
1.2. Monitorings
2. LPTP. |
LPTP ir noskaidrot gazifikācijas, IGKC un/vai sadedzināšanas bloku neto elektrisko lietderības koeficientu un/vai neto kopējo kurināmā izmantojuma lietderības koeficientu, un/vai neto mehānisko lietderības koeficientu, izdarot veiktspējas testu pilnas slodzes apstākļos (2) saskaņā ar EN standartiem pēc bloka nodošanas ekspluatācijā un pēc katras pārveides, kas varētu būtiski ietekmēt bloka neto elektrisko lietderības koeficientu un/vai neto kopējo kurināmā izmantojuma lietderības koeficientu, un/vai neto mehānisko lietderības koeficientu. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. |
3. LPTP. |
LPTP ir monitorēt galvenos procesa parametrus, kas relevanti attiecībā uz emisijām gaisā un ūdenī, tostarp šeit norādītos parametrus.
|
4. LPTP. |
LPTP ir monitorēt emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
5. LPTP. |
LPTP ir monitorēt dūmgāzu attīrīšanā radušās emisijas ūdenī vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
1.3. Vispārīgie vidiskie un sadegšanas rādītāji
6. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot sadedzināšanas staciju vispārīgos vidiskos rādītājus un mazināt CO un nesadegušu vielu emisijas gaisā, ir nodrošināt optimālu sadegšanu un izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
7. LPTP. |
LPTP, kā mazināt amonjaka emisijas gaisā no selektīvās katalītiskās reducēšanas (SKR) un/vai selektīvās nekatalītiskās reducēšanas (SNKR), lai panāktu mazākas NOX emisijas, ir optimizēt SKR un/vai SNKR teorētisko un praktisko norisi (piem., optimizēta reaģenta un NOX attiecība, homogēna reaģenta izkliede un optimāls reaģenta pilienu lielums). Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NH3 emisijām gaisā no SKR un/vai SNKR ir < 3–10 mg/Nm3, kas ir gada vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība. Diapazona apakšgala vērtības var sasniegt, izmantojot SNR, bet diapazona augšgala vērtības var sasniegt, izmantojot SNKR bez slapjās attīrīšanas. Ja stacijā dedzina biomasu un to darbina ar mainīgu noslodzi vai ja dzinējā dedzina smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu, LPTP SEL diapazona augšējā vērtība ir 15 mg/Nm3. |
8. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt emisijas gaisā normālos ekspluatācijas apstākļos, ir ar pienācīgu konstrukciju, ekspluatāciju un apkopi nodrošināt, ka tiek optimāli izmantota emisiju mazināšanas sistēmu jauda un darbgatavība. |
9. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot sadedzināšanas un/vai gazifikācijas staciju vispārējos vidiskos rādītājus un mazināt emisijas gaisā, ir vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros (sk. 1. LPTP) kvalitātes nodrošināšanas / kvalitātes kontroles programmās attiecībā uz visiem izmantotajiem kurināmajiem iekļaut šādus elementus:
Apraksts Kurināmā raksturlielumus sākotnēji noteikt un regulāri testēt var operators un/vai kurināmā piegādātājs. Ja to dara piegādātājs, operatoram produkta (kurināmā) piegādātāja specifikācijas un/vai garantijas formā nodod visus rezultātus.
|
10. LPTP. |
LPTP, kā mazināt emisijas gaisā un/vai ūdenī ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos (ĀEA), ir vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros (sk. 1. LPTP) izveidot un īstenot pārvaldības plānu, kas atbilst potenciālo piesārņotāju izmetes relevancei un ietver šādus elementus:
|
11. LPTP. |
LPTP ir pienācīgi monitorēt emisijas gaisā un/vai ūdenī ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos. Apraksts Monitorēt emisijas var vai nu ar tiešiem mērījumiem, vai monitorējot aizstājparametrus, ja izrādās, ka tā var iegūt zinātniski tikpat kvalitatīvus vai pat kvalitatīvākus rezultātus nekā ar tiešiem emisiju mērījumiem. Palaišanas un apturēšanas (P/A) perioda emisijas var novērtēt, reizi gadā detalizēti izmērot tipiskas P/A procedūras emisijas un, balstoties uz šo mērījumu rezultātiem, aplēšot katras P/A emisijas visa gada laikā. |
1.4. Energoefektivitāte
12. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot tādu sadedzināšanas, gazifikācijas un/vai IGKC bloku energoefektivitāti, kurus ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
1.5. Ūdens patēriņš un emisijas ūdenī
13. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt ūdens patēriņu un novadīto kontaminēto notekūdeņu daudzumu, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
14. LPTP. |
LPTP, kā novērst nekontaminētu notekūdeņu kontamināciju un samazināt emisijas ūdenī, ir notekūdeņu plūsmas nošķirt un attīrīt atsevišķi atkarībā no piesārņotāju satura. Apraksts Notekūdeņu plūsmas, ko parasti nošķir un attīra, ir, piem., virszemes noteces ūdeņi, dzesēšanas ūdens un dūmgāzu attīrīšanas notekūdeņi. Izmantojamība Esošo drenāžas sistēmu konfigurācijas dēļ izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota. |
15. LPTP. |
LPTP, kā mazināt emisijas ūdenī no dūmgāzu attīrīšanas, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju un sekundāros paņēmienus izmantot pēc iespējas tuvāk avotam (lai izvairītos no atšķaidīšanās).
LPTP SEL attiecas uz tiešu novadīšanu saņēmējā ūdensobjektā punktā, kurā notiek emisija no iekārtas. 1. tabula LPTP SEL tiešai novadīšanai saņēmējā ūdensobjektā pēc dūmgāzu attīrīšanas
|
1.6. Atkritumu apsaimniekošana
16. LPTP. |
LPTP, kā samazināt likvidējamo atkritumu daudzumu no sadedzināšanas un/vai gazifikācijas procesa un piesārņojuma mazināšanas paņēmienu izmantošanas, ir organizēt darbību tā, lai prioritātes kārtībā pēc iespējas īstenotu un ņemtu vērā aprites cikla pieeju:
izmantojot piemērotu tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
1.7. Trokšņa emisijas
17. LPTP. |
LPTP, kā samazināt trokšņa emisijas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
2. LPTP SECINĀJUMI PAR CIETO KURINĀMO SADEDZINĀŠANU
2.1. LPTP secinājumi par ogļu un/vai lignīta sadedzināšanu
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ogļu un/vai lignīta sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
2.1.1.
18. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas vispārīgos vidiskos rādītājus, ir līdztekus 6. LPTP izmantot tālāk norādīto paņēmienu.
|
2.1.2.
19. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
2. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ogļu un/vai lignīta sadedzināšanai
|
2.1.3.
20. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
3. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas
Tādu esošu sadedzināšanas staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu sadedzināšanas staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir tādi, kā norādīts nākamajā tabulā.
|
2.1.4.
21. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
4. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas
Ja sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 300 MW, tā ir īpaši paredzēta vietējā lignīta dedzināšanai un ir iespējams pierādīt, ka tā tehniski ekonomisku iemeslu dēļ nespēj sasniegt 4. tabulā norādītos LPTP SEL, 4. tabulā norādītie dienas vidējās vērtības LPTP SEL nav piemērojami un gada vidējo vērtību LPTP SEL diapazons ir šāds:
5. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) HCl un HF emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas
|
2.1.5.
22. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
6. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas
|
2.1.6.
23. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt dzīvsudraba emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
7. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) dzīvsudraba emisijām gaisā no ogļu un lignīta sadedzināšanas
|
2.2. LPTP secinājumi par cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanu
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
2.2.1.
8. tabula
Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanai
Sadedzināšanas bloka veids |
||||
Neto elektriskais lietderības koeficients (%) (75) |
Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (76) (77) |
|||
Jauns bloks (78) |
Esošs bloks |
Jauns bloks |
Esošs bloks |
|
Cietās biomasas un/vai kūdras katls |
33,5–> 38 |
28–38 |
73–99 |
73–99 |
2.2.2.
24. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
9. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas
Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:
|
2.2.3.
25. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
10. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas
11. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) HCl un HF emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas
|
2.2.4.
26. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
12. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas
|
2.2.5.
27. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt dzīvsudraba emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) dzīvsudraba emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas ir < 1–5 μg/Nm3, kas ir paraugošanas perioda vidējā vērtība. |
3. LPTP SECINĀJUMI PAR ŠĶIDRO KURINĀMO SADEDZINĀŠANU
Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi neattiecas uz sadedzināšanas stacijām, kas atrodas uz atkrastes platformām; tās ir aplūkotas 4.3. punktā.
3.1. Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
3.1.1.
13. tabula
Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanai katlos
Sadedzināšanas bloka veids |
||||
Neto elektriskais lietderības koeficients (%) |
Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (101) |
|||
Jauns bloks |
Esošs bloks |
Jauns bloks |
Esošs bloks |
|
Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli |
> 36,4 |
35,6–37,4 |
80–96 |
80–96 |
3.1.2.
28. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
14. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos
Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:
|
3.1.3.
29. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
15. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos
|
3.1.4.
30. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
16. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos
|
3.2. Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi dzinēji
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanā virzuļdzinējos ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
Kas attiecas uz dzinējiem, kuros dedzina smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu, tehnisku, ekonomisku un ar loģistiku/infrastruktūru saistītu ierobežojumu dēļ sekundārie NOX, SO2 un putekļu emisiju mazināšanas paņēmieni var nebūt izmantojami tādos dzinējos uz salām, kas ir mazu izolētu sistēmu (117) vai izolētu mikrosistēmu (118) daļa, ja vien nav starpsavienojuma starp šiem dzinējiem un kontinentālo elektrotīklu vai nav piekļuves dabasgāzei. Tāpēc jauniem šādu mazu izolētu sistēmu un izolētu mikrosistēmu dzinējiem attiecīgie LPTP SEL būs piemērojami no 2025. gada 1. janvāra, bet šādiem esošiem dzinējiem – no 2030. gada 1. janvāra.
3.2.1.
31. LPTP. |
LPTP, kā padarīt energoefektīvāku smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanu virzuļdzinējos, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
17. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanai virzuļdzinējos
|
3.2.2.
32. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
33. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt CO un gaistošo organisko savienojumu emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
18. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos
Tādu esošu sadedzināšanas staciju, kurās dedzina tikai smago degvieleļļu un kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu sadedzināšanas staciju, kurās dedzina tikai smago degvieleļļu:
|
3.2.3.
34. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
19. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos
|
3.2.4.
35. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
20. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos
|
3.3. Ar gāzeļļu darbināmas gāzturbīnas
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi gāzeļļas sadedzināšanā gāzturbīnās ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
3.3.1.
36. LPTP. |
LPTP, kā padarīt energoefektīvāku gāzeļļas sadedzināšanu gāzturbīnās, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
21. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ar gāzeļļu darbināmām gāzturbīnām
|
3.3.2.
37. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
38. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
Dienas vidējās vai paraugošanas perioda vidējās NOX emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas ārkārtas situācijās izmantojamās divu kurināmo gāzturbīnās, ko ekspluatē < 500 h gadā, varētu būt orientējoši 145–250 mg/Nm3.
3.3.3.
39. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX un putekļu emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu.
22. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi SO2 un putekļu emisijām gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, arī divu kurināmo gāzturbīnās
|
4. LPTP SECINĀJUMI PAR GĀZVEIDA KURINĀMO SADEDZINĀŠANU
4.1. LPTP secinājumi par dabasgāzes sadedzināšanu
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi dabasgāzes sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā. Tos neattiecina uz sadedzināšanas stacijām, kas atrodas uz atkrastes platformām; tās ir aplūkotas 4.3. punktā.
4.1.1.
40. LPTP. |
LPTP, kā padarīt energoefektīvāku dabasgāzes sadedzināšanu, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
23. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) dabasgāzes sadedzināšanai
|
4.1.2.
41. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
42. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
43. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas dzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
44. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas, ir nodrošināt optimizētu degšanu un/vai izmantot oksidācijas katalizatorus. Apraksts Sk. aprakstu 8.3. punktā. 24. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no dabasgāzes dedzināšanas gāzturbīnās
Katra tipa esošu sadedzināšanas staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai katra tipa jaunu sadedzināšanas staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir tādi, kā norādīts nākamajā tabulā.
Ja gāzturbīna ir aprīkota ar sauso mazu NOX emisiju degli, tad šos orientējošos līmeņus var sasniegt tad, ja sausā mazu NOX emisiju degļa ekspluatācija ir efektīva. 25. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no dabasgāzes dedzināšanas katlos un dzinējos
Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:
|
45. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) un metāna (CH4) emisijas gaisā no dabasgāzes dedzināšanas dzirksteļaizdedzes liesdedzes gāzes dzinējos, ir nodrošināt optimizētu sadedzināšanu un/vai izmantot oksidācijas katalizatorus. Apraksts Sk. aprakstu 8.3. punktā. Ar oksidācijas katalizatoriem nevar efektīvi samazināt tādu piesātināto ogļūdeņražu emisijas, kuri satur mazāk par četriem oglekļa atomiem. 26. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) formaldehīda un CH4 emisijām gaisā no dabasgāzes dedzināšanas dzirksteļaizdedzes liesdedzes gāzes dzinējos
|
4.2. LPTP secinājumi par dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanu
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ir vispārizmantojami attiecībā uz dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu (domnas gāze, koksa gāze, skābekļa konvertora gāze) sadedzināšanu gan atsevišķi, gan kombinācijās, gan vienlaikus ar citiem gāzveida un/vai šķidrajiem kurināmajiem. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
4.2.1.
46. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
27. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanai katlos
28. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanai KCGT
|
4.2.2.
47. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
48. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas KCGT, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
49. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
29. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no 100 % dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas
Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:
|
4.2.3.
50. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
30. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no 100 % dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas
|
4.2.4.
51. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
31. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no 100 % dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas
|
4.3. LPTP secinājumi par gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanu uz atkrastes platformām
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanā uz atkrastes platformām ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
52. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot vispārīgos vidiskos rādītājus gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanai uz atkrastes platformām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
53. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanas uz atkrastes platformām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
54. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanas gāzturbīnās uz atkrastes platformām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
32. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no gāzveida kurināmā dedzināšanas atvērta cikla gāzturbīnās uz atkrastes platformām
Vidējie CO emisiju līmeņi paraugošanas periodā ir orientējoši šādi:
|
5. LPTP SECINĀJUMI PAR STACIJĀM, KURĀS DEDZINA VAIRĀKUS KURINĀMOS
5.1. LPTP secinājumi par ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanu
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ir vispārizmantojami ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanā gan atsevišķi, gan kombinācijās, gan vienlaikus ar citiem gāzveida un/vai šķidrajiem kurināmajiem. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
5.1.1.
55. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot vispārīgos vidiskos rādītājus ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanai katlos, ir izmantot piemērotu 6. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
5.1.2.
33. tabula
Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanai katlos
Sadedzināšanas bloka veids |
||||
Neto elektriskais lietderības koeficients (%) |
Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (188) (189) |
|||
Jauns bloks |
Esošs bloks |
Jauns bloks |
Esošs bloks |
|
Katls, kur izmanto ķīmiskās rūpniecības šķidros proceskurināmos, t. sk. sajauktus ar smago degvieleļļu, gāzeļļu un/vai citiem šķidrajiem kurināmajiem |
> 36,4 |
35,6–37,4 |
80–96 |
80–96 |
Katls, kur izmanto ķīmiskās rūpniecības gāzveida proceskurināmos, t. sk. sajauktus ar dabasgāzi un/vai citiem gāzveida kurināmajiem |
39–42,5 |
38–40 |
78–95 |
78–95 |
5.1.3.
56. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
34. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos
Tādu esošu staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir < 5–30 mg/Nm3. |
5.1.4.
57. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
35. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos
36. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) HCl un HF emisijām gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos
|
5.1.5.
58. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt putekļu, daļiņām piesaistītu metālu un metālu palieku emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
37. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no tādu gāzu un šķidrumu maisījumu sadedzināšanas katlos, kas sastāv no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmajiem
|
5.1.6.
59. LPTP. |
LPTP, kā mazināt gaistošo organisko savienojumu un polihlorēto dibenzdioksīnu un polihlorēto dibenzfurānu emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no 6. LPTP un tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
38. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) PCDD/F un KGOO emisijām gaisā no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos
|
6. LPTP SECINĀJUMI PAR ATKRITUMU LĪDZINCINERĀCIJU
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi atkritumu līdzincinerācijā sadedzināšanas stacijās ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
Ja notiek atkritumu līdzincinerācija, šajā punktā norādītie LPTP SEL attiecas uz visu radušos dūmgāzu daudzumu.
Ja atkritumi tiek līdzincinerēti kopā ar kurināmo, uz ko attiecas 2. punkts, tad 2. punktā minētie LPTP SEL attiecas arī uz i) visu radušos dūmgāzu daudzumu un ii) dūmgāzu daudzumu, kas radies, sadedzinot minētā punkta aptvertos kurināmos, izmantojot Direktīvas 2010/75/ES VI pielikumā (4. daļā) norādīto formulu (jaukšanas likums), proti, LPTP SEL to dūmgāzu [atgāzu] daudzumu, kas radies atkritumu sadedzināšanā, nosaka, pamatojoties uz 61. LPTP.
6.1.1.
60. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot vispārīgos vidiskos rādītājus atkritumu līdzincinerācijai sadedzināšanas stacijās, nodrošināt stabilus degšanas apstākļus un samazināt emisijas gaisā, ir izmantot 60. LPTP a) punktā norādīto paņēmienu kopā ar 6. LPTP norādīto paņēmienu un/vai citu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
61. LPTP. |
LPTP, kā novērst paaugstinātas emisijas no atkritumu līdzincinerācijas sadedzināšanas stacijās, ir veikt pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piesārņotāju emisijas dūmgāzēs, kuras rodas atkritumu līdzincinerācijā, nav lielākas par emisijām, kuras rodas, ja tiek piemēroti LPTP secinājumi par atkritumu incinerāciju. |
62. LPTP. |
LPTP, kā samazināt ietekmi, ko uz atlikumu reciklēšanu atstāj atkritumu līdzincinerācija sadedzināšanas stacijās, ir uzturēt labu ģipša, pelnu, izdedžu un citu atlikumu kvalitāti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šo atlikumu reciklēšanai tad, ja stacijā nenotiek atkritumu līdzincinerācija, ir izmantot kādu no 60. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju un/vai līdzincinerēt tikai tādas atkritumu frakcijas, kurās piesārņotāju koncentrācija ir līdzīga piesārņotāju koncentrācijai citos sadedzinātajos kurināmajos. |
6.1.2.
63. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot atkritumu līdzincinerācijas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un 19. LPTP norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju atkarībā no tā, kāds ir galvenais izmantotais kurināmais un kāda ir stacijas konfigurācija. Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ir norādīti 8. tabulā attiecībā uz atkritumu līdzincinerāciju kopā ar biomasu un/vai kūdru un 2. tabulā attiecībā uz atkritumu līdzincinerāciju kopā ar oglēm un/vai lignītu. |
6.1.3.
64. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 20. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. |
65. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru, ir izmantot kādu no 24. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. |
6.1.4.
66. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 21. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. |
67. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru, ir izmantot kādu no 25. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. |
6.1.5.
68. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 22. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. 39. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) metālu emisijām gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu
|
69. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru, ir izmantot kādu no 26. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. 40. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) metālu emisijām gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru
|
6.1.6.
70. LPTP. |
LPTP, kā mazināt dzīvsudraba emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu, kūdru, oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 23. LPTP un 27. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. |
6.1.7.
71. LPTP. |
LPTP, kā mazināt gaistošo organisko savienojumu un polihlorēto dibenzdioksīnu un polihlorēto dibenzfurānu emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu, kūdru, oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 6. LPTP, 26. LPTP un tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
41. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) PCDD/F un KGOO emisijām gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu, kūdru, oglēm un/vai lignītu
|
7. LPTP SECINĀJUMI PAR GAZIFIKĀCIJU
Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ir vispārizmantojami visās gazifikācijas stacijās, kas ir tieši saistītas ar sadedzināšanas stacijām, un IGKC stacijās. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
7.1.1.
72. LPTP. |
LPTP, kā palielināt IGKC un gazifikācijas bloku energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
42. tabula Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) gazifikācijas un IGKC blokos
|
7.1.2.
73. LPTP. |
LPTP, kā novērst un/vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO emisijas gaisā no IGKC stacijām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
43. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no IGKC stacijām
Tādu esošu staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir < 5–30 mg/Nm3. |
7.1.3.
74. LPTP. |
LPTP, kā samazināt SOX emisijas gaisā no IGKC stacijām, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no IGKC stacijām ar jaudu ≥ 100 MWth ir 3–16 mg/Nm3, ko izsaka kā gada vidējo vērtību. |
7.1.4.
75. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai samazināt putekļu daļiņām piesaistītu metālu, amonjaka un halogēnu emisijas gaisā no IGKC stacijām, ir izmantot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
44. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijām gaisā no IGKC stacijām
|
8. TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS
8.1. Vispārīgi paņēmieni
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Moderna kontroles sistēma |
Datorizēta automātiska sistēma degšanas efektivitātes kontrolei un emisiju novēršanai un/vai mazināšanai. Ar to veic arī augstefektīvu monitoringu. |
Sadegšanas optimizācija |
Pasākumi, ar kuriem līdz maksimumam kāpina enerģijas pārveidi, piem., krāsnī/katlā, reizē līdz minimumam samazinot emisijas (it sevišķi CO emisijas). To panāk, kombinējot vairākus tehniskos paņēmienus – prasmīgi konstruētu sadedzināšanas aprīkojumu, temperatūras optimizāciju (piem., efektīvu kurināmā un degšanas gaisa sajaukšanu), degšanas zonā pavadītā laika (rezidences laika) optimizāciju un modernas kontroles sistēmas izmantojumu. |
8.2. Energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Moderna kontroles sistēma |
Sk. 8.1. punktu. |
Gatavība koģenerācijai |
Pasākumi, kas ļauj lietderīgu siltumenerģijas daudzumu vēlāk novadīt ārpusobjekta siltumslodzes segšanai tā, lai panāktu primārās enerģijas izmantojuma samazinājumu vismaz par 10 % salīdzinājumā ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu atsevišķi. Tas nozīmē arī noskaidrot, kuros tvaika sistēmas punktos var izvadīt tvaiku, un nodrošināt to piekļūstamību, kā arī nodrošināt pietiekami daudz vietas, lai vēlāk varētu uzstādīt tādus elementus kā caurules, siltummaiņi, papildu ūdens demineralizācijas jauda, rezerves katli un pretspiediena turbīnas. Stacijas balansēšanas sistēmām un kontroles/instrumentu sistēmām jābūt piemērotām modernizēšanai. Jābūt iespējai vēlāk pievienot vienu vai vairākas pretspiediena turbīnas. |
Kombinētais cikls |
Divu vai vairāku termodinamisko ciklu kombinācija, piem., Breitona cikla (gāzturbīna/iekšdedzes dzinējs) un Renkina cikla (tvaika turbīna/katls) kombinācija, ko izmanto, lai pirmā cikla dūmgāzēs zaudēto siltumenerģiju nākamajā ciklā vai ciklos pārveidotu par lietderīgu enerģiju. |
Sadegšanas optimizācija |
Sk. 8.1. punktu. |
Dūmgāzu kondensators |
Siltummainis, kurā ūdens pirms karsēšanas tvaika kondensatorā tiek priekškarsēts ar dūmgāzu siltumenerģiju. Dūmgāzēs esošais tvaiks, ūdenim sasilstot, atdziest un kondensējas. Dūmgāzu kondensatoru izmanto gan sadedzināšanas bloka energoefektivitātes palielināšanai, gan piesārņotāju (putekļu, SOx, HCl un HF) atdalīšanai no dūmgāzēm. |
Procesu gāzu pārvaldības sistēma |
Sistēma, ar kuru integrētā tēraudlietuvē dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes, ko var izmantot par kurināmo (piem., domnu, koksēšanas krāšņu, skābekļa konvertora gāzes), var novadīt uz sadedzināšanas stacijām atkarībā no šo kurināmo pieejamības un sadedzināšanas staciju veida. |
Superkritiski tvaika parametri |
Parametri, kurus panāk ar tvaika kontūru, tostarp tvaika atkaluzkarsēšanas sistēmām, un kuros tvaika spiediens var pārsniegt 220,6 bārus, bet tvaika temperatūra – 540 °C. |
Ultrasuperkritiski tvaika parametri |
Parametri, kurus panāk ar tvaika kontūru, tostarp tvaika atkaluzkarsēšanas sistēmām, un kuros tvaika spiediens var pārsniegt 250–300 bārus, bet tvaika temperatūra – 580–600 °C. |
Slapjais dūmenis |
Tāds dūmenis, ar kuru var kondensēt piesātināto dūmgāzu ūdens tvaiku un tādējādi izvairīties no dūmgāzu atkaluzkaršanas pēc slapjās dūmgāzu atsērošanas. |
8.3. Paņēmieni, kā mazināt NOx un/vai CO emisijas gaisā
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Moderna kontroles sistēma |
Sk. 8.1. punktu. |
Pakāpeniska gaisa padeve |
Vairāku dažāda skābekļa satura degšanas zonu izveide degkamerā, lai mazinātu NOx emisijas un nodrošinātu optimālu sadegšanu. Šis paņēmiens paredz izmantot substehiometrisku primāro sadedzināšanas zonu (kurā trūkst gaisa) un sekundāru pēcdedzināšanas zonu (kurā gaisa ir par daudz), lai sadegšana noritētu efektīvāk. Mazos un vecos katlos vietu pakāpeniskai gaisa padevei dažkārt var atlicināt tikai tad, ja samazina jaudu. |
Kombinētie NOX un SOX mazināšanas paņēmieni |
Kompleksi un integrēti piesārņotāju mazināšanas paņēmieni, ar kuriem kombinēti mazina NOX, SOX un bieži vien arī citu dūmgāzēs esošu piesārņotāju emisijas, piem., aktivētās ogles un DeSONOX procesi. Tos var izmantot vai nu vienus pašus, vai kombinācijā ar citiem primārajiem paņēmieniem, ko izmanto pulverizēto ogļu katlos. |
Sadegšanas optimizācija |
Sk. 8.1. punktu. |
Sausie mazu NOX emisiju degļi |
Gāzturbīnu degļi, kuros gaisu un kurināmo pirms ievades sadedzināšanas zonā sajauc. Gaisu un kurināmo pirms sadedzināšanas sajaucot, panāk homogēnu temperatūru un mazāku liesmas temperatūru, līdz ar to arī NOX emisijas ir mazākas. |
Dūmgāzu vai atgāzu recirkulācija |
Daļēja dūmgāzu recirkulēšana uz degkameru svaigā degšanas gaisa daļējai aizstāšanai, panākot divējādu efektu – samazinot temperatūru un ierobežojot slāpekļa oksidācijai pieejamo O2, tā mazinot NOx rašanos. Krāsns dūmgāzes tiek novadītas liesmā, lai samazinātu skābekļa saturu un attiecīgi liesmas temperatūru. Ar speciāliem degļiem vai citiem līdzekļiem degšanas gāzes iekšēji recirkulē, tādējādi atdzesējot liesmu pamatni un samazinot skābekļa saturu liesmu karstākajā daļā. |
Kurināmā izvēle |
Izmanto kurināmo ar zemu slāpekļa saturu. |
Pakāpeniska kurināmā padeve |
Šā paņēmiena pamatā ir liesmas temperatūras vai lokalizētu karstumpunktu samazināšana, degkamerā izveidojot vairākas degšanas zonas ar dažādiem kurināmā un gaisa inžekcijas līmeņiem. Šādas sistēmas ierīkošana mazās stacijās var būt mazāk efektīva nekā tās ierīkošana lielākās stacijās. |
Liesdedze un modernizēta liesdedze |
Galvenā uz degšanas apstākļiem balstītā pieeja NOX veidošanās mazināšanai gāzes dzinējos ir liesmas maksimālās temperatūras kontrole, izmantojot liesdedzi. Liesdedze NOX rašanās zonās samazina kurināmā/gaisa attiecību tā, lai liesmas maksimālā temperatūra būtu mazāka par stehiometriski adiabātisko liesmas temperatūru, tādējādi mazinot termisko NOX veidošanos. Ja šī koncepcija ir optimizēta, runā par modernizētu liesdedzi. |
Mazu NOX emisiju degļi |
Šā paņēmiena (arī ultramazu NOX emisiju degļu un modernu mazu NOX emisiju degļu) pamatā ir liesmas maksimālo temperatūru pazemināšana; katlu degļi ir konstruēti tā, lai degšana noritētu lēnāk, bet efektīvāk un lai siltumpārnese būtu lielāka (palielināta liesmas starojamība). Gaisa/kurināmā sajaukšana mazina skābekļa pieejamību un līdz ar to liesmas maksimālo temperatūru, tā kavējot kurināmajā esošā slāpekļa pārveidi par NOX un termisko NOX veidošanos, tomēr saglabājot augstu sadegšanas efektivitāti. Paņēmiens var būt saistīts ar krāsns degkameras konstrukcijas maiņu. Ultramazu NOX emisiju degļu konstrukcija paredz pakāpenisku sadedzināšanu (ar pakāpenisku gaisa/kurināmā padevi) un kurtuves gāzu recirkulēšanu (dūmgāzu iekšēju recirkulēšanu). Kad modernizētas tiek vecas stacijas, paņēmiena iedarbīgumu var ietekmēt katla konstrukcija. |
Dīzeļdzinēji ar mazām NOX emisijām |
Šis paņēmiens ir kombinācija, kas ietver vairākas dzinēja iekšējās modifikācijas, piem., sadedzināšanas un degvielas iesmidzināšanas optimizāciju (ļoti vēla degvielas iesmidzināšana kombinācijā ar agru gaisa ieplūdes vārsta aizvēršanos), turbokompresorus vai Millera ciklu. |
Oksidācijas katalizatori |
Izmantojot katalizatorus (kas parasti satur dārgmetālus, piem., pallādiju vai platīnu), ar skābekli oksidē oglekļa monoksīdu un nesadegušos ogļūdeņražus, veidojoties CO2 un ūdens tvaikam. |
Degšanas gaisa temperatūras pazemināšana |
Šajā paņēmienā izmanto degšanas gaisu, kas ir apkārtnes temperatūrā. Degšanas gaisu nepriekškarsē reģeneratīvā gaisa priekškarsētājā. |
Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR) |
Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana ar amonjaku vai karbamīdu katalizatora klātbūtnē. Tehniskā paņēmiena pamatā ir NOX reducēšana par slāpekli katalītiskajā vannā, izmantojot reaģēšanu ar amonjaku (parasti ūdens šķīdumā) optimālā (apmēram 300–450 °C) darba temperatūrā. Var izmantot vairākus katalizatora slāņus. Izmantojot vairākus katalizatora slāņus, var panākt pilnīgāku NOX reducēšanos. Paņēmienā var izmantot modulāru konstrukciju, un mazas noslodzes vai liela iespējamā dūmgāzu temperatūras diapazona gadījumā ar izmantot speciālus katalizatorus un/vai priekškarsēšanu. Cauruļvadā integrētā jeb amonjaka caurslīdes novēršanas SKR ir tehniskais paņēmiens, kas selektīvo nekatalītisko reducēšanu (SNKR) apvieno ar SKR lejasposmā, tādējādi mazinot neizreaģējušā amonjaka caurslīdi no SNKR bloka. |
Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR) |
Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana ar amonjaku vai karbamīdu bez katalizatora. Tehniskā paņēmiena pamatā ir NOX reducēšana par slāpekli, tam reaģējot ar amonjaku vai karbamīdu augstā temperatūrā. Lai nodrošinātu optimālu reakciju, darba temperatūras diapazonam jābūt no 800 līdz 1 000 °C. |
Ūdens/tvaika pievienošana |
Ūdeni vai tvaiku izmanto par diluentu degšanas temperatūras pazemināšanai gāzturbīnās, dzinējos vai katlos nolūkā mazināt termisko NOX veidošanos. To vai nu sajauc ar kurināmo pirms sadedzināšanas (kurināmā emulģēšana, mitrināšana vai piesātināšana), vai tieši iesmidzina degkamerā (ūdens/tvaika iesmidzināšana). |
8.4. Paņēmieni, kā mazināt SOX, HCl un/vai HF emisijas gaisā
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī) |
Sausa sorbenta tieša inžekcija degkamerā vai magnija vai kalcija adsorbentu ievadīšana katla verdošajā slānī. Sorbenta daļiņu virsma reaģē ar SO2 dūmgāzēs vai verdošā slāņa katlā. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto kombinācijā ar kādu atputekļošanas paņēmienu. |
Cirkulējoša verdošā slāņa (CVS) sausais skruberis |
Dūmgāzes no katla gaisa priekškarsētāja nonāk CVS absorbētāja apakšā un plūst vertikāli uz augšu caur Venturi sekciju, kur dūmgāzu plūsmā atsevišķi inžektē cietu sorbentu un ūdeni. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto kombinācijā ar kādu atputekļošanas paņēmienu. |
Kombinētie NOX un SOX mazināšanas paņēmieni |
Sk. 8.3. punktu. |
Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC) |
Sausa pulverveida sorbenta inžektēšana un disperģēšana dūmgāzu plūsmā. Sorbents (piem., nātrija karbonāts, nātrija bikarbonāts, dzēstie kaļķi) reaģē ar skābajām gāzēm (piem., gāzveida sēra formām un HCl), veidojot cietvielas, ko atdala ar atputekļotājiem (maisa filtru vai elektrostatisko precipitatoru). SIC galvenokārt izmanto kopā ar maisa filtru. |
Dūmgāzu kondensators |
Sk. 8.2. punktu. |
Kurināmā izvēle |
Mazsēra, mazhlora un/vai mazfluora kurināmo izmantošana. |
Procesu gāzu pārvaldības sistēma |
Sk. 8.2. punktu. |
Dūmgāzu atsērošana ar jūras ūdeni |
Specifisks nereģeneratīvs slapjās attīrīšanas paņēmiens, kurā dūmgāzu sastāvā esošo skābo savienojumu absorbēšanai izmanto jūras ūdeni. Parasti pirms šā posma ir jāveic atputekļošana. |
Izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA) |
Dūmgāzu plūsmā suspensijas/šķīduma veidā ievada un disperģē sārmainu reaģentu. Materiāls reaģē ar gāzveida sēra formām, veidojot cietvielas, kuras atdala ar atputekļošanu (maisa filtru vai elektrostatisko precipitatoru). ISA galvenokārt izmanto kopā ar maisa filtru. |
Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA) |
Attīrīšanas paņēmiens vai paņēmienu kombinācija, kurā no dūmgāzēm atdala sēra oksīdus, izmantojot vairākus procesus; parasti ar sārmainu sorbentu uztver gāzveida SO2, ko pēc tam pārvērš cietvielā. Slapjās gāzu attīrīšanas procesā gāzveida savienojumus izšķīdina piemērotā šķidrumā (ūdens vai sārma šķīdums). Tādējādi var vienlaicīgi atdalīt cietos un gāzveida savienojumus. Slapjajam skruberim cauri izplūdušās dūmgāzes piesātina ar ūdeni; pirms dūmgāzu aizvadīšanas ir jāatdala pilieni. Slapjajā attīrīšanā radušos šķidrumu novada uz notekūdeņu attīrīšanas staciju, un nešķīstošās vielas savāc ar nostādināšanu vai filtrēšanu. |
Slapjā gāzu attīrīšana |
Dūmgāzēs esošo skābo savienojumu uztveršana ar šķidrumu, parasti ūdeni vai ūdens šķīdumu, absorbcijas ceļā. |
8.5. Paņēmieni, kā samazināt putekļu, metālu (arī dzīvsudraba) un/vai PCDD/F emisijas gaisā
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Maisa filtrs |
Maisa vai auduma filtrus izgatavo no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots dūmgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai. |
Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī) |
Sk. vispārīgo aprakstu 8.4. punktā. Tas dod papildu labumu: samazinās putekļu un metālu emisijas. |
Ogles sorbenta (piem., aktivētās ogles vai halogenētas aktivētās ogles) inžekcija dūmgāzēs |
Ķīmiski apstrādāti vai neapstrādāti ogles sorbenti, piem., (halogenēta) aktivētā ogle, adsorbē dzīvsudrabu un/vai PCDD/F. Sorbenta inžekcijas sistēmu var uzlabot, pievienojot papildu maisa filtru. |
Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma |
Katra paņēmiena (t. i., izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA), sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC), cirkulējoša verdošā slāņa (CVS) sausais skruberis) vispārīgo aprakstu sk. 8.4. punktā. Tas dod papildu labumu: samazinās putekļu un metālu emisijas. |
Elektrostatiskais precipitators (ESP) |
Elektrostatiskajos precipitatoros daļiņas elektrizē un separē ar elektrisko lauku. Elektrostatiskos precipitatorus var ekspluatēt ļoti dažādos apstākļos. Atputekļošanas efektivitāte parasti ir atkarīga no lauku skaita, rezidences laika (aprīkojuma lieluma), katalizatora īpašībām un atputekļošanas ietaisēm, kas uzstādītas pirms ESP. ESP parasti ir divi līdz pieci lauki. Vismodernākajiem (efektīvākajiem) ESP ir līdz septiņiem laukiem. |
Kurināmā izvēle |
Mazpelnaina vai mazmetālaina (piem., ar mazu dzīvsudraba saturu) kurināmā izmantošana. |
Multicikloni |
Putekļu kontroles sistēmas, kurās daļiņas ar centrbēdzes spēku tiek separētas no nesējgāzes, vienā vai vairākos apvalkos. |
Halogenētu piedevu pievienošana kurināmajam vai inžekcija krāsnī |
Halogēnsavienojumu (piem., bromētu piedevu) ievadīšana krāsnī, lai elementāro dzīvsudrabu oksidētu par šķīstošām formām vai daļiņām, tā atvieglojot dzīvsudraba atdalīšanu tālākās attīrīšanas sistēmās. |
Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA) |
Sk. vispārīgo aprakstu 8.4. punktā. Tas dod papildu labumu: samazinās putekļu un metālu emisijas. |
8.6. Paņēmieni, kā samazināt emisijas ūdenī
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Adsorbcija uz aktivētās ogles |
Šķīstošu piesārņotāju aizturēšana uz cietu, ļoti porainu daļiņu (adsorbenta) virsmas. Aktivēto ogli parasti izmanto organisku savienojumu un dzīvsudraba adsorbēšanai. |
Aerobā bioloģiskā attīrīšana |
Izšķīdušu organisku piesārņotāju bioloģiskā oksidēšana ar skābekli mikroorganismu vielmaiņas ceļā. Izšķīduša skābekļa (kas ievadīts kā gaiss vai tīrs skābeklis) klātbūtnē organiskie komponenti mineralizējas par oglekļa dioksīdu un ūdeni vai pārveidojas par citiem metabolītiem un biomasu. Noteiktos apstākļos notiek ar aerobā nitrifikācija, kurā mikroorganismi amoniju (NH4 +) oksidē par starpproduktu – nitrītu (NO2 -) –, ko pēc tam oksidē par nitrātu (NO3 -). |
Anoksiskā/anaerobā bioloģiskā attīrīšana |
Piesārņotāju bioloģiskā reducēšana mikroorganismu vielmaiņas ceļā (piem., nitrāts (NO3 -) tiek reducēts par elementāro gāzveida slāpekli, oksidēti dzīvsudraba savienojumi tiek reducēti par elementāro dzīvsudrabu). Slapjo attīrīšanas sistēmu notekūdeņu anoksisko/anaerobo attīrīšanu parasti veic fiksētās plēves bioreaktoros, par nesēju izmantojot aktivēto ogli. Anoksisko/anaerobo bioloģisko attīrīšanu dzīvsudraba atdalīšanai izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem. |
Koagulācija un flokulācija |
Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem separē ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās. |
Kristalizācija |
Jonveida piesārņotāju atdalīšana no notekūdeņiem, tos kristalizējot ap smilšu vai minerālu daļiņām verdošā slāņa procesā. |
Filtrācija |
Cietvielu atdalīšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu. Tam var izmantot dažādus paņēmienus, piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju. |
Flotācija |
Cietu vai šķidru daļiņu separēšana no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem. |
Jonu apmaiņa |
Notekūdeņu jonveida piesārņotāju aizturēšana un to aizvietošana ar pieņemamākiem joniem, izmantojot jonu apmaiņas sveķus. Piesārņotāji tiek uz laiku aizturēti un pēc tam atbrīvoti reģenerācijas vai pretplūsmas šķidrumā. |
Neitralizēšana |
Notekūdeņu pH koriģēšana līdz neitrālam pH līmenim (aptuveni 7) ar ķimikālijām. pH palielināšanai parasti izmanto nātrija hidroksīdu (NaOH) vai kalcija hidroksīdu (Ca(OH)2), savukārt pH samazināšanai parasti izmanto sērskābi (H2SO4), hlorūdeņražskābi (HCl) vai oglekļa dioksīdu (CO2). Daži piesārņotāji neitralizēšanas laikā var izgulsnēties. |
Eļļu atdalīšana no ūdens |
Brīvo (neemulģēto) eļļu atdalīšana no notekūdeņiem ar gravitāciju, izmantojot tādas ierīces kā Amerikas Naftas institūta separators, viļņplākšņu interceptors vai paralēlplākšņu interceptors. Pēc eļļu atdalīšanas no ūdens parasti veic flotāciju kombinācijā ar koagulāciju/flokulāciju. Dažos gadījumos pirms eļļu atdalīšanas no ūdens emulsija var būt jānoārda. |
Oksidācija |
Piesārņotāju pārveidošana par līdzīgiem mazāk bīstamiem un/vai vieglāk likvidējamiem savienojumiem, izmantojot ķīmiskus oksidētājus. Piemēram, slapjās attīrīšanas sistēmu notekūdeņos esošos sulfītus (SO3 2-) var ar gaisu oksidēt par sulfātiem (SO4 2-). |
Izgulsnēšana |
Izšķīdušu piesārņotāju pārvēršana nešķīstošos savienojumos, pievienojot ķīmiskus izgulsnētājus. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju vai filtrāciju. Metālu izgulsnēšanai parasti izmanto tādas ķimikālijas kā kaļķis, dolomīts, nātrija hidroksīds, nātrija karbonāts, nātrija sulfīds un organiskie sulfīdi. Sulfātu vai fluorīda izgulsnēšanai izmanto kalcija sāļus (izņemot kaļķi). |
Nostādināšana |
Suspendēto daļiņu un materiālu separēšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību. |
Atdestilēšana |
Atdalāmu piesārņotāju (piem., amonjaka) atdalīšana no notekūdeņiem, izmantojot spēcīgu gāzes plūsmu, lai tie nonāktu gāzveida agregātstāvoklī. Pēc tam piesārņotājus no atdestilēšanas gāzes atdala, un tos ir iespējams izmantot atkārtoti. |
(*1) Komisijas 2012. gada 7. maija Īstenošanas lēmums 2012/249/ES par palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām nolūkos (OV L 123, 9.5.2012., 44. lpp.).
(1) Jebkuram parametram, kuram paraugošanas vai analīzes apstākļu dēļ nav lietderīgi lietot 30 minūtes ilgus mērījumus, var izmantot piemērotāku paraugošanas periodu. Attiecībā uz PCDD/F izmanto 6 līdz 8 h paraugošanas periodu.
(2) Ja tehnisku iemeslu dēļ koģenerācijas bloka veiktspēju nav iespējams testēt, blokam darbojoties ar pilnu siltumenerģijas ražošanas noslodzi, testu var papildināt vai aizstāt, aprēķinot rādītājus pēc pilnas slodzes parametriem.
(3) Ūdens tvaika saturs dūmgāzēs nav jāmēra nepārtraukti, ja dūmgāzes paraugus pirms analīzes izžāvē.
(4) Parastie nepārtrauktās mērīšanas EN standarti ir EN 15267-1, EN 15267-2, EN 15267-3 un EN 14181. Periodiskās mērīšanas EN standarti ir norādīti tabulā.
(5) Monitoringa biežums nav jāievēro, ja stacija tiktu darbināta tikai tādēļ, lai varētu izdarīt emisiju mērījumu.
(6) Ja staciju, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW, ekspluatē < 1 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos. Gāzturbīnu periodisko monitoringu var veikt ar sadedzināšanas stacijas noslodzi > 70 %. Ja līdz ar oglēm, lignītu, cieto biomasu un/vai kūdru līdzincenerē atkritumus, monitoringa biežumā jāņem vērā arī RED VI pielikuma 6. daļa.
(7) SKR gadījumā minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize gadā, ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi.
(8) Ja tiek monitorēta ar dabasgāzi darbināta turbīna, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW un kuru ekspluatē < 1 500 h gadā, vai esoša ACGT, tā vietā var izmantot PEMS.
(9) Tā vietā var izmantot PEMS.
(10) Mērījumus izdara divās kārtās: vienā staciju darbina ar > 70 % noslodzi, bet otrā ar < 70 % noslodzi.
(11) Ja stacijā dedzina eļļu ar zināmu sēra saturu un nav deggāzu atsērošanas sistēmas, nepārtrauktās mērīšanas vietā SO2 emisiju noteikšanai var vismaz reizi trīs mēnešos izdarīt periodiskus mērījumus un/vai izmantot citas procedūras, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
(12) Attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo monitoringu, ja stacijas jauda ir < 100 MWth, monitoringa biežumu pēc sākotnējās kurināmā raksturlielumu noteikšanas (sk. 5. LPTP) var koriģēt, balstoties uz gaisā emitēto piesārņotāju izmetes relevances novērtējumu (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana), bet jebkurā gadījumā vismaz ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.
(13) Ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, periodiskus mērījumus var izdarīt ik reizi, kad kurināmā un/vai atkritumu raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas, bet jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā. Ja līdz ar oglēm, lignītu, cieto biomasu un/vai kūdru līdzincenerē atkritumus, monitoringa biežumā jāņem vērā arī RED VI pielikuma 6. daļa.
(14) Attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo monitoringu monitoringa biežumu pēc sākotnējās kurināmā raksturlielumu noteikšanas (sk. 5. LPTP) var koriģēt, balstoties uz gaisā emitēto piesārņotāju izmetes relevances novērtējumu (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana), bet jebkurā gadījumā vismaz ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.
(15) Ja staciju, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW, ekspluatē < 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize gadā. Ja staciju, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW, ekspluatē 500 līdz 1 500 h gadā, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz vismaz reizei sešos mēnešos.
(16) Ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, periodiskus mērījumus var izdarīt ik reizi, kad kurināmā un/vai atkritumu raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas, bet jebkurā gadījumā vismaz reizi sešos mēnešos.
(17) Ja stacijā dedzina dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos, ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi.
(18) Pēc sākotnējās kurināmā raksturlielumu noteikšanas (sk. 5. LPTP) monitorēto piesārņotāju sarakstu un monitoringa biežumu var koriģēt, balstoties uz gaisā emitēto piesārņotāju izmetes relevances novērtējumu (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana), bet jebkurā gadījumā vismaz ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.
(19) Ja staciju ekspluatē < 1 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos.
(20) Ja staciju ekspluatē < 1 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize gadā.
(21) Nepārtrauktās mērīšanas vietā var izmantot nepārtraukto paraugošanu kombinācijā ar biežu laikintegrētu paraugu analīzi, piem., ar standartizētu sorbentuztveršanas monitoringa metodi.
(22) Ja pierādīts, ka kurināmā zemā dzīvsudraba satura dēļ emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, periodiskus mērījumus var izdarīt tikai ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.
(23) Minimālais monitoringa biežums neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(24) Mērījumus izdara, staciju darbinot ar > 70 % noslodzi.
(25) Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo gadījumā monitoringu izmanto tikai tad, ja kurināmais satur hlorētas vielas.
(26) KOO monitorings un ĶSP monitorings ir alternatīvas. Priekšroka dodama KOO monitoringam, jo tajā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.
(27) Noteikto vielu/parametru sarakstu var saīsināt, atstājot tikai tos, kas tiešām varētu attiekties uz attiecīgo kurināmo, balstoties uz informāciju par jēlmateriāliem un ražošanas procesiem.
(28) Šo raksturlielumu noteikšanu veic neatkarīgi no 60. LPTP a) punktā izklāstītās atkritumu pirmspieņemšanas un pieņemšanas procedūras, kuras rezultāti var dot pamatu noteikt un/vai pārbaudīt citas vielas/parametrus līdztekus šeit minētajiem.
(29) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 8.6. punktā.
(30) Piemērojams vai nu KOO LPTP SEL, vai ĶSP LPTP SEL. Priekšroka dodama KOO LPTP SEL, jo tā monitoringā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.
(31) Šis LPTP SEL piemērojams pēc uzņemtās slodzes atņemšanas.
(32) Šis LPTP SEL ir piemērojams tikai slapjās DGA notekūdeņiem.
(33) Šis LPTP SEL ir piemērojams tikai sadedzināšanas stacijām, kurās dūmgāzes attīra ar kalcija savienojumiem.
(34) LPTP SEL diapazona augšgals var nebūt piemērojams gadījumos, kad notekūdeņi ir ļoti sāļi (piem., hlorīdu koncentrācija ≥ 5 g/l), lielākas kalcija sulfāta šķīdības dēļ.
(35) Šis LPTP SEL nav piemērojams novadīšanai jūrā vai iesāļūdens objektos.
(36) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(37) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(38) Diapazona apakšgals var atbilst gadījumiem, kad energoefektivitāti negatīvi (līdz četriem procentpunktiem) ietekmē izmantotā dzesēšanas sistēma vai bloka ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
(39) Šie līmeņi var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.
(40) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(41) LPTP SEEL diapazonu apakšgala vērtības iegūst, ja ir nevēlami klimatiskie apstākļi, blokos, ko kurina ar zemas šķiras lignītu, un/vai vecos blokos (kas laisti ekspluatācijā pirms 1985. gada).
(42) LPTP SEEL diapazona augšgala vērtības var panākt ar augstiem tvaika parametriem (spiediens, temperatūra).
(43) Tas, kādus elektriskā lietderības koeficienta uzlabojumus iespējams panākt, ir atkarīgs no konkrētā bloka, tomēr uzskata, ka LPTP izmantošanu esošos blokos atspoguļo uzlabojums par vairāk nekā trim procentpunktiem – atkarībā no bloka sākotnējās konstrukcijas un jau veiktās modernizācijas.
(44) Ja blokā dedzina lignītu ar zemāko siltumspēju zem 6 MJ/kg, LPTP SEEL diapazona apakšējā robeža ir 41,5 %.
(45) LPTP SEEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 46 %, ja ≥ 600 MWth blokos izmanto superkritiskus vai ultrasuperkritiskus tvaika parametrus.
(46) LPTP SEEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 44 %, ja ≥ 600 MWth blokos izmanto superkritiskus vai ultrasuperkritiskus tvaika parametrus.
(47) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(48) Attiecībā uz pulverizētu ogļu katlu stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 1987. gada 1. jūlijā, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto SKR un/vai SNKR, diapazona augšējā robeža ir 340 mg/Nm3.
(49) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(50) Uzskata, ka diapazona apakšgala vērtības ir panākamas, izmantojot SKR.
(51) SVS katliem, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, un ar lignītu kurinātiem pulverizētu ogļu katliem diapazona augšējā robeža ir 175 mg/Nm3.
(52) SVS katliem, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, un ar lignītu kurinātiem pulverizētu ogļu katliem diapazona augšējā robeža ir 220 mg/Nm3.
(53) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3, ja staciju ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, un 220 mg/Nm3, ja staciju ekspluatē < 1 500 h gadā.
(54) Diapazona augšējā robeža var sasniegt 140 mg/Nm3 katla konstrukcijas radītu ierobežojumu dēļ un/vai tad, ja verdošā slāņa katliem netiek izmantoti sekundārie mazināšanas paņēmieni NOX emisiju mazināšanai.
(55) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(56) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(57) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 250 mg/Nm3.
(58) Diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot mazsēra kurināmos kombinācijā ar vismodernākajām slapjās attīrīšanas sistēmām.
(59) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī un kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 220 mg/Nm3. Citām esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 205 mg/Nm3.
(60) Cirkulējoša verdošā slāņa katliem diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot augstefektīvu slapjo DGA. Diapazona augšgala vērtības var panākt, izmantojot sorbenta inžekciju katla verdošajā slānī.
(61) Šo LPTP SEL diapazonu apakšgala vērtības var būt grūti panākt, ja stacijā ir uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs.
(62) LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3 šādos gadījumos: stacijas, kurās dedzina kurināmo ar vidējo hlora saturu 1 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk; stacijas, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā; SVS katli. Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(63) Attiecībā uz stacijām, kurās uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3.
(64) LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3 šādos gadījumos: stacijas, kurās uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs; stacijas, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā; SVS katli. Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(65) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(66) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(67) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 28 mg/Nm3.
(68) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 25 mg/Nm3.
(69) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 12 mg/Nm3.
(70) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3.
(71) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 14 mg/Nm3.
(72) LPTP SEEL diapazona apakšgala vērtības var panākt ar īpašiem dzīvsudraba mazināšanas paņēmieniem.
(73) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(74) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(75) Diapazona apakšgals var atbilst gadījumiem, kad energoefektivitāti negatīvi (līdz četriem procentpunktiem) ietekmē izmantotā dzesēšanas sistēma vai bloka ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
(76) Šie līmeņi var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.
(77) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(78) LPTP SEEL diapazona apakšējā robeža var sasniegt 32 %, ja < 150 MWth blokos izmanto ļoti mitrus biomasas kurināmos.
(79) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(80) Attiecībā uz sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(81) Stacijām, kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3.
(82) Stacijām, kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 250 mg/Nm3.
(83) Stacijām, kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 260 mg/Nm3.
(84) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī un kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 310 mg/Nm3.
(85) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 160 mg/Nm3.
(86) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3.
(87) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(88) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(89) Esošām stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo sēra saturu 0,1 % pēc masas (sausnā) vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 100 mg/Nm3.
(90) Esošām stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo sēra saturu 0,1 % pēc masas (sausnā) vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 215 mg/Nm3.
(91) Esošām stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo sēra saturu 0,1 % pēc masas (sausnā) vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 165 mg/Nm3, bet 215 mg/Nm3, ja šo staciju ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī un/vai tās ir SVS katli, kuros dedzina kūdru.
(92) Stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo hlora saturu ≥ 0,1 % pēc masas (sausnā), vai esošām stacijām, kurās līdzdedzina biomasu un ar sēru bagātu kurināmo (piem., kūdru) vai izmanto sārmainos hlorīdus pārveidojošas piedevas (piem., elementāro sēru), gada vidējo vērtību LPTP SEL diapazona augšējā robeža jaunām stacijām ir 15 mg/Nm3, gada vidējo vērtību diapazona augšējā robeža esošām stacijām ir 25 mg/Nm3. Uz šīm stacijām nav attiecināms dienas vidējo vērtību LPTP SEL diapazons.
(93) Dienas vidējo vērtību LPTP SEL diapazons neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā. Gada vidējo vērtību LPTP SEL diapazona augšējā robeža jaunām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, ir 15 mg/Nm3.
(94) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(95) Šo LPTP SEL diapazonu apakšgala vērtības var būt grūti panākt, ja stacijā ir uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs.
(96) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(97) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(98) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(99) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(100) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(101) Šie līmeņi var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.
(102) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(103) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(104) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto SKR un/vai SNKR, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 450 mg/Nm3.
(105) Stacijām ar 100–300 MWth jaudu un stacijām ar ≥ 300 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 110 mg/Nm3.
(106) Stacijām ar 100–300 MWth jaudu un stacijām ar ≥ 300 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 145 mg/Nm3.
(107) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām ar > 100 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto SKR un/vai SNKR, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 365 mg/Nm3.
(108) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(109) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(110) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī un kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 400 mg/Nm3.
(111) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 175 mg/Nm3.
(112) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto slapjo DGA, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3.
(113) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(114) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(115) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 25 mg/Nm3.
(116) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 15 mg/Nm3.
(117) Definētas Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 26. punktā.
(118) Definētas Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 27. punktā.
(119) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(120) Neto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz koģenerācijas blokiem, kuri paredzēti galvenokārt elektroenerģijas ražošanai, un blokiem, ar kuriem ražo tikai elektroenerģiju.
(121) Šos līmeņus var būt grūti panākt, ja dzinējā ir izmantoti energointensīvi sekundārie mazināšanas paņēmieni.
(122) Šo līmeni var būt grūti panākt, ja sausās, karstās ģeogrāfiskās vietās par dzinēja dzeses sistēmu izmanto radiatoru.
(123) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, vai stacijām, kurās nevar izmantot sekundāros mazināšanas paņēmienus.
(124) Stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, vai stacijām, kurās nevar izmantot sekundāros mazināšanas paņēmienus, LPTP SEL diapazons ir 1 150–1 900 mg/Nm3.
(125) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(126) Ja stacijā dedzina smago degvieleļļu < 20 MWth blokos, blokiem piemērojamā LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 225 mg/Nm3.
(127) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(128) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(129) Ja nevar izmantot nevienu sekundāro mazināšanas paņēmienu, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 280 mg/Nm3. Tas atbilst kurināmā sēra saturam 0,5 % pēc masas (sausnā).
(130) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(131) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(132) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(133) Neto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz koģenerācijas blokiem, kuri paredzēti galvenokārt elektroenerģijas ražošanai, un blokiem, ar kuriem ražo tikai elektroenerģiju.
(134) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(135) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(136) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(137) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(138) Neto kopējā kurināmā izmantojuma lietderības koeficienta LPTP SEEL var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.
(139) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(140) Šie LPTP SEEL attiecas uz blokiem, kurus izmanto par mehāniskajiem pievadiem.
(141) Šos līmeņus var būt grūti sasniegt, ja dzinējs pielāgots tā, lai panāktu NOX līmeni, kas zemāks par 190 mg/Nm3.
(142) Šo LPTP SEL piemēro arī dabasgāzes sadedzināšanai ar diviem kurināmiem darbināmās turbīnās.
(143) Ja gāzturbīna ir aprīkota ar sauso mazu NOx emisiju degli, tad šos LPTP SEL var sasniegt tad, ja sausā mazu NOx emisiju degļa ekspluatācija ir efektīva.
(144) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(145) Ja tiek optimizēta esoša NOX emisiju mazināšanas paņēmiena funkcionēšana, tad CO emisijas var sasniegt CO emisiju orientējošā diapazona (norādīts aiz tabulas) augšējo robežu.
(146) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām turbīnām, ko izmanto par mehāniskajiem pievadiem, vai stacijām, ko ekspluatē < 500 h gadā.
(147) Ja stacijas neto elektriskais lietderības koeficients (EE) pārsniedz 39 %, tad diapazona augšējai robežai var piemērot korekcijas koeficientu, kas atbilst [augšējā robeža] × EE/39, kur EE ir stacijas neto elektriskais lietderības koeficients vai neto mehāniskais lietderības koeficients, ko nosaka ISO bāzes slodzes apstākļos.
(148) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī un kuras ekspluatē no 500 h līdz 1 500 h gadā, diapazona augšējā robeža ir 80 mg/Nm3.
(149) Ja stacijas neto elektriskais lietderības koeficients (EE) pārsniedz 55 %, tad LPTP SEL diapazona augšējai robežai var piemērot korekcijas koeficientu, kas atbilst [augšējā robeža] × EE/55, kur EE ir stacijas neto elektriskais lietderības koeficients, ko nosaka ISO bāzes slodzes apstākļos.
(150) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 65 mg/Nm3.
(151) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 55 mg/Nm3.
(152) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 80 mg/Nm3.
(153) LPTP SEL NOX diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot sausos mazu NOX emisiju degļus.
(154) Šie līmeņi ir orientējoši.
(155) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 60 mg/Nm3.
(156) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 65 mg/Nm3.
(157) Ja tiek optimizēta esoša NOX emisiju mazināšanas paņēmiena funkcionēšana, tad CO emisijas var sasniegt CO emisiju orientējošā diapazona (norādīts aiz tabulas) augšējo robežu.
(158) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(159) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(160) Šie LPTP SEL attiecas tikai uz dzirksteļaizdedzes dzinējiem un divu kurināmo dzinējiem. Tie neattiecas uz gāzes–dīzeļdegvielas dzinējiem.
(161) Ārkārtas situācijās izmantojamiem dzinējiem, ko ekspluatē < 500 h gadā un kam nevar izmanot liesdedzi vai SKR, orientējošā diapazona augšējā vērtība ir 175 mg/Nm3.
(162) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(163) Šo LPTP SEL izsaka kā C pie pilnas noslodzes.
(164) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(165) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(166) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(167) Koģenerācijas bloku energoefektivitātes rādītāju plašais diapazons lielā mērā ir atkarīgs no vietējā pieprasījuma pēc elektroenerģijas un siltuma.
(168) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(169) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(170) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(171) Paredzams, ka to staciju emisijas, kurās dedzina gāzu maisījumu ar ekvivalento ZSS > 20 MJ/Nm3, būs tuvu LPTP SEL diapazona augšgala vērtībām.
(172) Diapazona LPTP SEL apakšgala vērtības var panākt, izmantojot SKR.
(173) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(174) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 160 mg/Nm3. Bez tam LPTP SEL diapazona augšējā robeža var tik pārsniegta gadījumos, kad nav iespējams izmantot SKR un kad tiek izmantots liels koksa gāzes īpatsvars (piem., > 50 %), un/vai kad tiek dedzināta koksa gāze ar relatīvu augstu H2 saturu. Tādā gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 220 mg/Nm3.
(175) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(176) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 70 mg/Nm3.
(177) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(178) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(179) LPTP SEL diapazona augšējā robeža var tik pārsniegta gadījumos, kad tiek izmantots liels koksa gāzes īpatsvars (piem., > 50 %). Tādā gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 300 mg/Nm3.
(180) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(181) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(182) Šo LPTP SEL pamatā ir > 70 % no dienā pieejamās bāzes jaudas.
(183) Te ietilpst gāzturbīnas, ko darbina ar vienu kurināmo un ar diviem kurināmajiem.
(184) LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 250 mg/Nm3, ja neizmanto sausos mazu NOX emisiju degļus.
(185) LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot sausos mazu NOX emisiju degļus.
(186) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.
(187) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.
(188) Šie LPTP SEEL var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.
(189) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(190) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(191) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(192) Attiecībā uz esošām stacijām ar ≤ 500 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī un kurās izmanto šķidros kurināmos, kā slāpekļa saturs pārsniedz 0,6 % pēc masas, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 380 mg/Nm3.
(193) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 180 mg/Nm3.
(194) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 210 mg/Nm3.
(195) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(196) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(197) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(198) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3.
(199) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3.
(200) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.
(201) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.
(202) Stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 25 mg/Nm3.
(203) Stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 15 mg/Nm3.
(204) Šie LPTP SEL attiecas tikai uz sadedzināšanas stacijām, kur izmanto kurināmo, kas iegūts ķīmiskos procesos ar hlorētām vielām.