22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/78

1.1.

Priekšlikums par Pārredzamības direktīvas pārskatīšanu ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, ar ko Komisija nākusi klajā, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) uzlabotu kapitāla pieejamību. Tas liecina arī par vēlmi atjaunot ieguldītāju uzticēšanos un tirgum nodrošināt augstas kvalitātes informāciju. Šā priekšlikuma pamatā ir ieteikumi, kas iekļauti grupas “Mazars” konsultantu izstrādātajā neatkarīgajā ziņojumā, secinājumi, kas izriet no sabiedriskas uzklausīšanas ar iesaistītajām personām, viņu piezīmes, Komisijas 2010. gada maija ziņojums un novērtējums par katras izvirzītās iespējas ietekmi. EESK atbalsta priekšlikuma mērķus un saturu, bet uzskata, ka ir jānorāda uz vairākiem jautājumiem, kas ir jāapsver.

1.2.

Ierosinātās izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot tirgus pievilcību mazajiem un vidējiem emitentiem, attieksies uz visiem. Vienkāršošanu visvairāk varēs izjust ne tik daudz kā jūtamas izmaiņas mērķos, bet gan lielie uzņēmumi, kas darbojas tirgū. Tikai nedaudzi uzskata, ka Pārredzamības direktīvas prasības ir šķērslis, kas mazos un vidējos emitentus kavē piekļūt tirgum, un tas nozīmē, ka šī vienkāršošana nebūs būtisks faktors šo lēmumu pieņemšanā un tā nepalīdzēs ievērojami uzlabot tirgus pievilcību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka šī vienkāršošana — kā uzskata iesaistītās personas — tirgus uzticamību vai ieguldītāju aizsardzību nemazina, tai tomēr būs svarīga ietekme uz ekonomiku, un tas — lai arī vairāk ietekmēs lielos uzņēmumus — zināmā mērā ietekmēs arī MVU. Tāpēc šīs pārmaiņas visvairāk ietekmēs visreprezentatīvākos Eiropas uzņēmumus.

1.3.

Kopš 2004. gada ceturkšņa ziņojumu publicēšana ir aktīvi apspriests jautājums, ko daudzi neatbalsta, un EESK ir ieteikusi šajā jautājumā ievērot piesardzību. Ar obligātu publicēšanu saistītie trūkumi, uz kuriem toreiz norādīja, ir apstiprinājušies (tostarp informācijas apjoma pieaugums, bet ne kvalitātes uzlabošanās, lielas finansiālas un neplānotas izmaksas, īstermiņa pieejas izvēle, lai ietekmētu tirgu, vienlaikus atsakoties no stratēģiskāka ilgtermiņa redzējuma). Spiedienu, ko izdara, lai nodrošinātu īstermiņa rezultātus, var uzskatīt par vienu no faktoriem, kas izraisīja pašreizējo krīzi, jo finanšu jomai katru ceturksni bija jāiesniedz aizvien labāki rezultāti. Tā kā vajadzīgā un vēlamā atklātība nav apdraudēta — jo svarīgas informācijas sniegšanu garantē Prospekta direktīva un direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu — EESK atbalsta obligātas publicēšanas atcelšanu. Tas nodrošinās, ka par nepieciešamo informācijas apjomu izlems tirgus.

1.4.

Daži ir uzsvēruši, ka ziņojumu apraksta daļas sarežģītība ievērojamā mērā ir cēlonis neparedzētām izmaksām un citām izmaksām, kas saistītas ar apakšlīgumu slēgšanu ar šīs jomas speciālistiem. Lai arī nav garantijas, ka izmaksas varētu ievērojami samazināt, ja šīs standarta veidnes izstrādātu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), šādā veidā varētu rasties ietaupījumi MVU, kam vairs nav jāslēdz līgumi ar ārējiem ekspertiem, kuri var sagatavot šādus ziņojumus. Visbeidzot ir jānorāda, ka ir sarežģīti standarta veidnēs iekļaut visas iespējamās situācijas, jo tas dažreiz varētu būt cēlonis sniegtās informācijas vienkāršošanai un tam, ka kāda cita svarīga informācija netiek sniegta, jo tā standarta veidne uz to neattiecas.

1.5.

Finanšu instrumentu, uz kuriem attiecas paziņošanas prasība, definīcijas paplašināšana liecina par vēlmi aktualizēt noteikumus tirgus inovācijas jomā un tādējādi ņemt vērā attīstības tendences. Pārredzamības direktīvā ieviešot šīs izmaiņas, ir ņemti vērā pasākumi, kas jau ir apstiprināti Apvienotajā Karalistē un Portugālē, un pasākumi, kurus pašreiz izstrādā citās ES dalībvalstīs un pasaulē. Leģislatīva iniciatīva šajā jomā ir bijusi arī Francijā, bet izrādījās, ka tā nav piemērota. Lai arī bažas par to, ka tirgu varētu pārpludināt ar nevajadzīgu informāciju, zināmā mērā ir pamatotas, pieredze valstīs, kurās šāda paziņošanas prasība jau ir noteikta, liecina par pretējo, un daudzas iesaistītās personas iesaka ņemt vērā Apvienotās Karalistes pieredzi šajā jomā.

1.6.

Jautājumā par Eiropas mehānisma informācijas uzglabāšanai izveidi EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka valstīs pastāvošo datu bāzu integrēšana varētu būt problemātiska, ņemot vērā izmantoto tehnoloģiju neatbilstību. Lai arī vairākas iesaistītās personas šā mehānisma izveidi atbalsta, galvenokārt tādēļ, lai informāciju varētu iegūt ieguldītāji un tirgus analīžu veicēji, jāizvērtē šāda mehānisma izveides un uzturēšanas izmaksu/ieguvumu attiecība. Tas tomēr ir svarīgs pasākums, kas palīdzēs attīstīt vienoto tirgu.

1.7.

Direktīvas 6. pantam, kas attiecas uz prasību atklāt informāciju par maksājumiem pārvaldes struktūrām, ir jauna redakcija, un EESK aicina šos noteikumus paplašināt. Prasība, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai mežu izstrādes jomā, sagatavo ziņojumu par maksājumiem, ir svarīga, taču šo noteikumu varētu paplašināt un attiecināt arī uz koncesiju piešķiršanu privātiem uzņēmumiem darbībai sabiedriskas nozīmes jomās, piemēram, transports, telekomunikācijas, enerģija un azartspēļu tīkli, vai nu saņemot koncesiju vai izveidojot publiskā un privātā sektora partnerības. Visa informācija par šādiem darījumiem ar pārvaldes struktūrām ir jāatklāj, izmantojot sadalījumu pa valstīm un pa projektiem. Tā kā šā pasākumu mērķis ir panākt, lai valdības uzņemtos atbildību par saņemto ienākumu izmantošanu, jāatklāj arī informācija par samaksātajām summām, kas saistītas ar citām valsts infrastruktūras un resursu izmantošanas darbībām, galvenokārt jomās, uz ko tagad attiecas šī direktīva.

1.8.

Sankciju jautājumā EESK norāda, ka — papildus tam, ka ir noteiktas iespējamās lielākās sankcijas — jānosaka arī minimālās sankcijas, lai nodrošinātu, ka pārkāpēji nepaliek nesodīti, un to, ka sankcijas ir pārliecinošas un par nelikumīgu darbību jāsaņem sods. Vienlaikus būtu jāsaskaņo dalībvalstu prakse šajā jomā.

1.9.

Pašreizējos apstākļos ir maz ticams, ka pieprasījums pēkšņi palielināsies, bet ir vērts norādīt, ka tad, kad īstenos priekšlikumu par Pārredzamības direktīvas noteikumu vienkāršošanu un citas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot tirgus pievilcību, varētu palielināties tādu darījumu skaits, kuru ietekme uz tirgus darbību nav ņemta vērā. Vienlaikus jānorāda, ka līdz ar MVU labāku pamanāmību un ieguldītājiem pievilcīgāku tirgu varētu kļūt redzami trūkumi patērētāju pašreizējā izglītošanā, un tas viņus kavētu izprast pieejamo informāciju un pieņemt pārdomātus lēmumus.

2.1.

Saskaņā ar Pārredzamības direktīvas (Direktīva 2004/109/EK) 33. pantu (1) Komisija iesniedza ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu laika posmā, kad tā bija spēkā. Ziņojuma nobeigumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai direktīvas prasības ievērotu vairums iesaistīto pušu, jo tas dod iespēju nodrošināt netraucētu un efektīvu tirgus darbību.

2.2.

Izstrādājot pašreizējo priekšlikumu par grozījumiem direktīvā, ir ņemta vērā Komisijas politikas prioritāte uzlabot regulējuma vidi mazajiem un vidējiem emitentiem un to piekļuvi kapitālam. Priekšlikuma mērķis ir arī noteikt samērīgākas prasības biržas sarakstā iekļautiem MVU, vienlaikus ieguldītājiem garantējot tādu pašu aizsardzības līmeni. Pārredzamības direktīvu pārskata arī tādēļ, lai nodrošinātu pārredzamību uzņēmumu veiktajās saimnieciskajās iegādēs, ieguldītāju uzticēšanos un vairāk koncentrētos uz ilgtermiņa rezultātiem, tādējādi nodrošinot finanšu stabilitāti. Turklāt, ES līmenī uzlabojot piekļuvi regulētai informācijai, var palielināt Eiropas vērtspapīru tirgu funkcionālo integrāciju un uzlabot biržas sarakstos iekļauto MVU pamanāmību starptautiskā mērogā.

2.3.

Jānorāda, ka grozījumu priekšlikuma pamatā ir grupas “Mazars” konsultantu neatkarīgs pētījums. Tas ir izmantots, lai ar kvantitatīviem un kvalitatīviem datiem atbalstītu direktīvas īstenošanas ziņojumu, ko Komisija saskaņā ar direktīvas 33. pantu iesniegusi Eiropas Parlamentam. Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā arī ziņojumi, ko publicējusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Vērtspapīru tirgu ekspertu grupa (ESME).

2.4.

Priekšlikumā ir uzsvērtas divas jomas, kas jāuzlabo: ņemot vērā, ka direktīvas pamatā ir minimālas saskaņošanas pieeja, tā dod iespēju dalībvalstīm apstiprināt ierobežojošākus pasākumus, kas sarežģī īstenošanu un palielina izmaksas; turklāt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglojumi nav paredzēti. Komiteja uzskata, ka šie faktori kavē MVU iekļaušanos tirgū. Jāprecizē dažas direktīvā iekļautās definīcijas, kā arī jāpanāk lielāka atbilstība un jāprecizē noteiktu terminu ar līdzīgu nozīmi izmantošana. Visbeidzot, ziņojumā ir uzsvērts, ka jāuzlabo paziņošanas noteikumi.

2.5.

Tika novērtēta dažādo ierosināto iespēju ietekme, un ir izdarīti šādi secinājumi.

2.6.

Galvenās izmaiņas, kuru mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi tirgum vai precizēt direktīvas tekstu, ir šādas.

3.1.

Viens no Pārredzamības direktīvas pārskatīšanas mērķiem ir uzlabot regulētu tirgu pievilcību mazajiem un vidējiem emitentiem, un tas ir būtiski, ja tirgu vēlas attīstīt un paplašināt. Tāpēc direktīvā ierosinātās izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, jo tās dos iespēju vienkāršot noteiktas procedūras, vienlaikus nepasliktinot informācijas kvalitāti — tas ir būtiski ieguldītājiem lēmumu pieņemšanā un tirgus analīžu veicējiem. Neapšaubāmi, ka šī vienkāršošana pozitīvi ietekmēs visu biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu izmaksas, taču lielākā mērā tā varētu ietekmēt MVU.

3.2.

Neskatoties uz vienkāršošanu, tā ir un paliks joma, kuras noteikumus un īpašos apzīmējumus patērētājiem ir gūti saprast. Lai arī nav vienkārši plaši izglītot sabiedrību šajos jautājumos, patērētāju aizsardzība ir ļoti svarīga, jo tā patērētājus aizsargā no maldināšanas, ko rada tehniska valoda. Tāpēc uzraudzības un pārvaldes iestādēm jāīsteno izglītojoši pasākumi un jāsniedz informācija. Tādēļ tai vajadzētu būt turpmākajos pasākumos vērā ņemamai jomai.

3.3.

Lai informāciju būtu vieglāk interpretēt un lai tā būtu vieglāk salīdzināma, lietderīgas varētu būt priekšlikumā minētās standarta veidnes, kas izmantojamas apraksta daļā. Lai arī šādas veidnes izstrādāt ir sarežģīti un pastāv risks, ka tās būs pārlieku vienkāršas un neaptvers visas situācijas, līdz ar to izmantošanu varētu samazināties izmaksas, īpaši MVU. Tās pat atvieglotu patērētājiem datu interpretēšanu.

3.4.

Jāuzsver nepieciešamība atcelt pienākumu publicēt ceturkšņa ziņojumus. Ir būtiski novērsties no tirgū valdošās īstermiņa pieejas, ko lielā mērā veicina šis pasākums, ar mērķi sekmēt tirgus ilgtspējīgu attīstību. Vienīgi ilgtermiņa redzējums var sekmēt inovāciju, kas ir būtisks faktors ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes sekmēšanā, un tā ir stratēģijas “Eiropa 2020” prioritāte.

3.5.

Finanšu instrumentu, uz kuriem attiecas paziņošanas prasība, definīcijas paplašināšana ir svarīgs Pārredzamības direktīvas jauninājums. Līdz ar finanšu inovāciju ir izveidojušies jauni instrumentu veidi, un ir jāizveido sistēma pārredzamības nodrošināšanai. Cerams, ka šīs izmaiņas palīdzēs novērst trūkumus prasībās par to, kā paziņojama nozīmīga līdzdalība balsstiesībās un nozīmīga līdzdalība akcijās, un tādējādi varēs nodrošināt, ka ieguldītāji nenoslēgs slepenas partnerības vai tirgum bez iepriekšēja brīdinājuma nepaziņos par nozīmīgu līdzdalību akcijās, kā tas jau ir bijis iepriekš.

3.6.

Mērķis izveidot Eiropas mēroga mehānismu regulētas informācijas uzglabāšanai ir vērienīgs un to jācenšas sasniegt. Neapšaubāmi, ka tas būtu lietderīgs instruments, lai padziļinātu vienoto tirgu. Jāvienojas par šāda instrumenta izveides un uzturēšanas izmaksu/ieguvumu attiecību.

3.7.

Pārredzamības direktīva tagad attieksies uz maksājumiem, ko ieguves rūpniecības uzņēmumi veikuši to valstu pārvaldes iestādēm, kurās tie darbojas. Šis Komisijas priekšlikums ir inovatīvs, un tā mērķis ir atklāt uzņēmuma darbības finansiālo ietekmi uz valsti, kurā tas darbojas, tādējādi uzlabojot pārredzamību. EESK uzskata, ka direktīva varētu būt vērienīgāka — pienākums atklāt informāciju jāattiecina arī uz maksājumiem, kas veikti saistībā ar darbībām citās sabiedriskas nozīmes jomās, kurās privātiem uzņēmumiem ir piešķirta koncesija. Šādi maksājumi var būt apjomīgi, īpaši, ja koncesija ir piešķirta transporta, telekomunikāciju, enerģijas un pat azartspēļu jomā.

3.8.

Priekšlikumā ir arī pārskatīta sankciju sistēma, palielinot kompetento iestāžu pilnvaras, lai iekļautu vairākus instrumentus, piemēram, tiesības apturēt emitenta balsstiesību izmantošanu un publiskot sankcijas. Jāuzsver: lai arī ir paredzētas maksimālās finanšu sankcijas, minimālās sankcijas nav noteiktas. Šādu sankciju noteikšana varētu būt vēl viens faktors, kas ievērojami sekmētu direktīvas noteikumu ievērošanu.

3.9.

Līdz ar noteikumu vienkāršošanu uzlabosies tirgus pievilcība — kas arī ir priekšlikuma mērķis —, un līdz ar to varētu palielināties darījumu skaits; nav zināms, kā tas varētu ietekmēt biržu vai regulējošo iestāžu parasto darbību: pastāv cerība, kas tās spēs darboties arī darījumu skaita pieauguma apstākļos.

3.10.

Lai arī turpmāk minētais jautājums ar Pārredzamības direktīvu nav tieši saistīts, EESK vēlas izmantot šo iespēju uzsvērt vienu no galvenajiem šķēršļiem tirgus paplašināšanai — biržu uzliktās augstās nodevas. Uzņēmumi uzskata, ka to iekļaušanos biržu sarakstā kavē ne tikai ar pašu iekļaušanu saistītās izmaksas, bet arī ikgadējās izmaksas saistībā ar palikšanu tirgū, un abas šīs minētās izmaksas ir ievērojamas. Tāpēc ikviena iniciatīva šajā jomā būtu ļoti lietderīga, lai uzņēmumiem atvieglotu lēmuma par iekļaušanu sarakstā pieņemšanu.