This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52006XG0722(01)
Fifth annual report on the implementation of the Council Joint Action of 12 July 2002 on the European Union's contribution to combating the destabilising accumulation and spread of small arms and light weapons (2002/589/CFSP).
Piektais gada ziņojums par to, kā īsteno Padomes Vienoto rīcību ( 2002. gada 12. jūlijs ) par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā (2002/589/KĀDP)
Piektais gada ziņojums par to, kā īsteno Padomes Vienoto rīcību ( 2002. gada 12. jūlijs ) par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā (2002/589/KĀDP)
OV C 171, 22.7.2006, p. 1–20
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
22.7.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 171/1 |
Piektais gada ziņojums par to, kā īsteno Padomes Vienoto rīcību (2002. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā (2002/589/KĀDP)
(2006/C 171/01)
IEVADS
Īstenojot vienotās rīcības mērķus, ES aktīvi iesaistījās ANO konferencē par visiem nelegālās kājnieku un vieglo ieroču tirdzniecības aspektiem (Ņujorka, 2001. gada 9. līdz 20. jūlijs), kuras beigās tika pieņemta ANO rīcības programma, kā arī piedalījās pirmajā divgadu sanāksmē, kas notika Ņujorkā no 2003. gada 7. līdz 11. jūlijam. ES 2005. gadā turpināja aktīvi līdzdarboties otrajā divgadu sanāksmē, kas notika no 2005. gada 11. līdz 15. jūlijam. ES arī aktīvi piedalījās kājnieku un vieglo ieroču atklāšanas atklātās darba grupas sanāksmēs, kas notika laikposmā no 2004. līdz 2005. gadam un kuras 2005. gada jūnijā noslēdzās ar to, ka pieņēma daudzpusēju ANO dokumentu par nelegālu kājnieku un vieglo ieroču atklāšanu, kas apstiprināts ar sešdesmitās ANO Ģenerālās Asamblejas lēmumu. Tāpat ES ir aktīvi iesaistījusies sarunās attiecībā uz Protokolu par šaujamieroču, to daļu, detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par starptautisko organizēto noziedzību, ko ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma 2001. gada 31. maijā.
Eiropadome 2005. gada 15.—16. decembrī pieņēma ES Nelikumīgas vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanas stratēģiju (1). Šajā dokumentā uzsvērts, ka nepieciešama konsekventa ES politika drošības un attīstības jomā, pilnībā izmantojot tās metodes, kas ES pieejamas starptautiskā un reģionālā līmenī, gan Eiropas Savienībā, gan veidojot tās ārējās attiecības. Ar stratēģiju sniedz politisku vadību ES darbībām šajā jomā un arī tās dalībvalstīm, izmantojot dažādus pieejamos līdzekļus.
Šis ziņojums sastāv no trim daļām:
— |
I daļā ietverta informācija par dalībvalstu centieniem risināt ar kājnieku un vieglajiem ieročiem saistītas problēmas; |
— |
II daļā aplūkoti starptautiskie īstenošanas centieni; |
— |
III daļā aplūkotas prioritātes, kas attiecas uz sistemātiskāku pieeju ES palīdzībai kājnieku un vieglo ieroču jomā, kā arī apkopota pieredze šajā jomā. |
Ziņojums aptver gan Padomes Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP, gan Padomes 1997. gada 26. jūnijā pieņemto ES programmu konvencionālo ieroču nelegālas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai. Tas galvenokārt attiecas uz 2005. gadā veiktajām darbībām.
1. DALĪBVALSTU VEIKTIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI 2005. GADĀ
1.A Administratīvo un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība, koordinācija un informācijas apmaiņa
Turpmāk minēts ES dalībvalstu veiktais ieguldījums attiecībā uz to centieniem veicināt sadarbību starp administratīvajām un tiesību aizsardzības iestādēm 2005. gadā.
AUSTRIJA
Gatavojoties Austrijas prezidentūrai ES, tika sekmēta sadarbība un koordinācija starp Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Ekonomikas un darba lietu ministriju un Aizsardzības ministriju.
KIPRA
Kipras Policijas galvenajā pārvaldē ir izveidota īpaša nodaļa reģistru veidošanai (valsts ieroču arhīvs), un tajā ir arī elektroniska datubāze, kas atvieglo informācijas apmaiņu par vieglajiem ieročiem un kājnieku ieročiem (VIKI) ar citām kompetentajām iestādēm ES, reģionālajām organizācijām un citām valstīm.
ĪRIJA
Muitas narkotiku apkarošanas vienība (The Customs Drugs Law Enforcement Unit (CDLE)) ir Ieņēmumu pārvaldes šaujamieroču un munīciju muitas dienesta kontaktpersona valsts un starptautiskai saziņai. Muitas izmeklēšanas dienesta operatīvie ierēdņi un šīs vienības norīkotie ierēdņi un Garda Galvenās pārvaldes norīkotie ierēdņi no tās Kriminālās un drošības nodaļas regulāri apmainās ar Informāciju un izlūkdatiem par aizdomīgiem ievedumiem. Šī ir derīga metode, lai noteiktu, vai ievedumi attiecas tikai uz licenču pārkāpumiem, vai arī tas jau ir klasificējams kā organizēta noziedzība.
CDLE un Garda Nacionālā kriminālizmeklēšanas biroja ierēdņi izveidoja īpašu sadarbības mehānismu, lai veicinātu tādas kopīgas izpildes darbības kā, piemēram, kontrolētas piegādes, tad, ja ir informācija un pierādījumi, kas liecina par saistību ar organizēto noziedzību. Pēdējos mēnešos ir veikta viena kontrolēta munīcijas piegāde un viena kopēja izmeklēšana attiecībā uz narkotiku tirdzniecībā iesaistītu kriminālo grupu veiktu automātisko ieroču ievešanu.
ITĀLIJA
Itālijas kājnieku un vieglo ieroču ad hoc darba grupa, ko izveidoja 2000. gada jūnijā un kas darbojas Ārlietu ministrijas pārraudzībā, un kuras sastāvā ietilpst attiecīgo ministriju, tiesību aizsardzības iestāžu un ieinteresēto valsts ražotāju asociāciju pārstāvji, 2005. gadā tikās trijās sanāksmēs. Diskusiju galvenais temats bija ieroču daudzpusēju marķēšanas un izsekošanas instrumentu sarunas, kā arī gatavošanās 2005. gada iesaistīto valstu divgadu sanāksmei saistībā ar 2001. gada ANO Rīcības programmu kājnieku un vieglo ieroču nelegālas tirdzniecības apkarošanai. Nopietna uzmanība tika pievērsta arī sarunām citos daudzpusējos forumos (ANO Ģenerālās Asamblejas Pirmā komiteja, EDSO, Vasenāras Vienošanās, G8).
LUKSEMBURGA
Ārlietu ministrijai ir uzdevums sadarboties ar citām valstīm un organizācijām, lai īstenotu starptautisku koordināciju kājnieku un vieglo ieroču jomā.
MALTA
Maltai nav tādas valsts koordinācijas iestādes, kas būtu atbildīga par kājnieku un vieglajiem ieročiem. Saskaņā ar ANO Rīcības programmu attiecībā uz kājnieku un vieglajiem ieročiem (VIKI) Malta tomēr ir izveidojusi valsts kontaktu centru, kurš cita starpā sadarbojas arī ar tādām atbilstīgām valsts iestādēm kā Maltas bruņotie spēki un Muitas un tirdzniecības departaments. Policijas iestādes kopā ar tādām atbilstīgām iestādēm kā Maltas muitu, tirdzniecības departamentu un Maltas bruņotajiem spēkiem ir atbildīgas par VIKI tirdzniecības un nodošanas kontroli. Policija vienmēr pārliecinās, vai par jebkāda ieroča izvešanu no Maltas ir nekavējoties paziņots attiecīgajām policijas iestādēm galamērķa valstī .
PORTUGĀLE
Portugāle turpināja īstenot centienus veicināt sadarbību, koordināciju un informācijas apmaiņu starp administratīvajām un tiesību aizsardzības iestādēm. Portugāles Ārlietu ministrija ir izveidojusi koordinācijas grupu, lai organizētu darbu un izvairītos no tā, ka saistībā ar kājnieku un vieglo ieroču uzkrāšanās un izplatīšanas apkarošanu, kā arī saistībā ar konvencionālu ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu vairākām Portugāles administratīvajām un tiesību aizsardzības iestādēm būtu vienādas pilnvaras. Šajā grupā ietilpst pārstāvji no Ārlietu ministrijas (Atbruņošanas un ieroču neizplatīšanas vienība), no Aizsardzības ministrijas (Aizsardzības bruņojuma un ekipējuma ģenerāldirekcija), no Portugāles izlūkdienestiem, no Iekšlietu ministrijas (Valsts Republikāniskā sardze un Policija) un no Finanšu ministrijas (Muitas ģenerāldirekcija).
SPĀNIJA
Lai veicinātu sadarbību/koordināciju un informācijas apmaiņu, pastāvīgi izvērtēja un uzlaboja saikni starp izpildiestādi (muitu) un pārvaldes iestādi (licenču izsniegšanas biroju), tādējādi reālā laikā nodrošinot visu procesu (importa, eksporta u. c.) kontroli, ko īsteno, pārbaudot faktisko darījumu atbilstību izsniegtajām licencēm. Informācijas apmaiņa notiek, izmantojot crypto–LAN sistēmu. No otras puses, ir ļoti būtiski arī veidot precīzu visu darījumu reģistru, lai varētu papildināt informāciju, kas sniedzama Spānijas Parlamentam un ko pēc tam iekļauj valsts statistikas datos. Citus ziņojumus vai iespējamos interesējošos jautājumus izskata abas minētās iestādes, lai tos precizētu, bet dažos problemātiskākos gadījumos saskaņā ar likumu ir nepieciešama obligāta Apvienotās pārvaldes iesaistīšanās (ar piecu dažādu ministriju pārstāvjiem), un tad sadarbība, koordinācija un informācijas apmaiņa starp administratīvajām un tiesību aizsardzības iestādēm notiek daudz oficiālāk. Šos mehānismus pastāvīgi atjaunina atbilstīgi Apvienotās pārvaldes apzinātajām vajadzībām un praksei.
1.B Jaunieviestie tiesību akti, spēkā esošo tiesību aktu praktiskās darbības pārskatīšana
Vairākas valstis 2005. gadā sāka īstenot jaunieviestos tiesību aktus vai pārskata pastāvošos tiesību aktus. Turpmāk norādīta sīkāka informācija par šīm valstīm.
AUSTRIJA
2005. gada oktobrī stājās spēkā jaunais Austrijas Ārējās tirdzniecības akts (“Aussenhandelsgesetz”). Tas aizstāj 1995. gada Ārējās tirdzniecības aktu. Jaunais Ārējās tirdzniecības akts radīja izmaiņas arī Militārā ekipējuma aktā (“Kriegsmaterialgesetz”). Jaunais likums nodrošina noteikumu saderību ar neseniem ES lēmumiem. Tajā Ārējās tirdzniecības aktā un Militārā ekipējuma aktā dotās starpniecības darbību un starpnieku definīcijas saskaņotas ar definīcijām, kas ietvertas Padomes Kopējā nostājā 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli.
ČEHIJA
Ieroču akts (grozītais akts Nr. 119/2002) 2005. gadā ir grozīts divreiz. Ieroču akta 68. iedaļa tika mainīta ar Aktu Nr. 359/2005, ar kuru savukārt ieviestas izmaiņas grozītajā Civilkodeksā un dažos saistītajos aktos. Grozītajā noteikumā paredzēts, ka atrastie ieroči un to munīcija, kā arī atrastā munīcija un sprāgstvielas nonāk valsts īpašumā sešos (agrāk divpadsmit) mēnešos pēc tam, kad saņemts ziņojums par atradumu, ja vien tos nepieprasa to īpašnieks. Grozījums stājās spēkā 2005. gada 1. septembrī. Ieroču akta 76. iedaļas ceturtajā punktā ir ieviestas izmaiņas ar Aktu Nr. 444/2005, ar kuru savukārt mainīts grozītais Vietējo nodokļu iestāžu akts un daži saistītie akti. Grozītajā noteikumā paredzēts, ka naudas sodus iekasē vietējā muitas iestāde (agrāk Ieņēmumu dienests). Grozījums stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī. Šajā jomā 2005. gadā ir izstrādāti daži citi projekti, tostarp grozījums Aktam, kurš reglamentē ārējo tirdzniecību ar militāro ekipējumu (grozītais Akts Nr. 38/1994), grozījums Aktam, ar ko reglamentē mīnēšanu, sprāgstvielas un Valsts mīnēšanas pārvaldi (grozītais Akts Nr. 61/1998), kā arī izstrādāts pilnīgi jauns Akts, ar ko reglamentē darbu ar tādiem līdzekļiem, kurus var izmantot aizsardzības vai drošības nolūkiem Čehijas Republikas teritorijā. Šie projekti atrodas dažādos likumdošanas procesa posmos.
DĀNIJA
Dānijā 2004. gada oktobrī stājās spēkā jauns akts, kurā ietverti noteikumi par ieroču pārvadājumiem starp trešām valstīm (t. i., citām valstīm, kas nav Dānija). Noteikumi aizliedz ieroču transportēšanu uz valstīm, kam piemēro ANO, ES vai EDSO ieroču embargo. Turklāt ir aizliegti pārvadājumi starp tām trešām valstīm, kuras nav saņēmušas nepieciešamās eksporta un importa licences.
Dānijas Parlaments 2005. gada 14. jūnijā pieņēma aktu, ar kuru cita starpā ievieš noteikumus par ieroču tirdzniecības starpniecību. Saskaņā ar šo aktu ir aizliegts bez tieslietu ministra vai tā pilnvarotas personas atļaujas kā starpniekam risināt sarunas vai veikt darījumus, kas saistīti ar ieroču nodošanu u. c. darbībām starp valstīm ārpus ES, kā noteikts Dānijas tiesību aktos par ieročiem un sprāgstvielām. Turklāt ir aizliegta šādu ieroču pirkšana vai pārdošana kā daļa no ieroču nodošanas starp valstīm ārpus ES, un ieroču īpašniekam ir aizliegts organizēt šādu nodošanu. Šo aizliegumu nepiemēro darbībām, ko citā ES dalībvalstī vai ārpus ES veic Dānijas pilsoņi, kuri pastāvīgi nedzīvo Dānijā. Ar šo aktu īsteno Eiropas Padomes 2003. gada 23. jūnija Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli.
IGAUNIJA
Igaunijā 2005. gadā nav stājušies spēkā jauni tiesību akti. 2005. gadā tika sākts Ieroču akta (stājās spēkā 31.3.2002.) grozījumu un pieņemšanas process, un tas joprojām turpinās. Igaunijas Policijas pārvalde 2005. gadā saņēma 822 konfiscētus, atsavinātus un labprātīgi atdotus ieročus. Šo šaujamieroču iznīcināšana notiks 2006. gadā. Igaunija 2003. gadā sāka izmantot dienesta un civilo ieroču reģistru. Šobrīd šis reģistrs funkcionē labi. Vajadzības gadījumā regulāri atjaunina dienesta ieroču reģistrēšanas programmu (pēdējoreiz to atjaunināja 2005. gada vidū).
FRANCIJA
Ar 2004. gada 20. decembra Dekrētu Nr. 2004-1374 par Aizsardzības kodeksa likumdošanas aspektiem atcēla 1939. gada 18. aprīļa lēmumu ar likuma spēku, ar ko nosaka kārtību, kas attiecas uz kaujas ekipējumu, ieročiem un munīciju, un tā noteikumus kā spēkā esošas tiesību normas iekļāva Aizsardzības kodeksa II daļas III iedaļas III sadaļā.
Aizsardzības kodeksa III sadaļas panti par tādu kaujas ekipējumu, ieročiem un munīciju, kam nepieciešama atļauja, tādējādi paliek vienīgā norāde uz režīmiem, ko piemēro visiem priekšmetiem, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem uzskatāmi par ieročiem vai kaujas ekipējumu.
Aizsardzības kodeksā šāds ekipējums klasificēts 8 kategorijās, no kurām pirmās trīs ir “kaujas ekipējums” termina šaurā nozīmē. Ceturtā kategorija “aizsardzības līdzekļi” ietver pistoles, no kurām dažas var uzskatīt par kaujas ieročiem.
Tekstā arī izklāstīti principi, ko piemēro kaujas ieroču un ekipējuma pirkšanai, glabāšanai, izgatavošanai un tirdzniecībai atkarībā no attiecīgās kategorijas. Turpat definēti arī eksporta un importa režīma principi. Tekstā noteikti pārkāpumi un soda vai administratīvās sankcijas, kas paredzētas, lai sodītu par šajā kodeksā paredzēto pienākumu nepildīšanu.
Likums tika izstrādāts, izveidojot iepriekšēju atļauju sistēmu attiecībā uz darījumiem, ko veic izplatītāji. Ar to grozīja 2001. gada priekšlikumu, un to drīz izskatīs parlaments. Šo kontroles režīmu piemēros personām, kas pastāvīgi dzīvo vai uzturas Francijā, un tajā paredzēs arī soda sankcijas. Tie paši nosacījumi attieksies arī uz ārzemēs veiktiem pirkšanas un tālākpārdošanas darījumiem, ko veic personas, kas pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Francijā, un kuriem nepiemēro eksporta kontroles procedūras.
Šiem noteikumiem ir izstrādāts arī īstenošanas dekrēta projekts.
Iepriekšēja kontroles režīma izveidošana attiecībā uz darījumiem, ko veic izplatītāji, tādējādi papildinās to fizisko vai juridisko personu kontroli, kuras darbojas kā izplatītāji.
Pašreiz tiek izstrādāts priekšlikums likumam, ar kuru grozīt Krimināllikumu. Tajā definēts embargo un paredzētas soda sankcijas tad, ja konstatē embargo vai ierobežojošo pasākumu pārkāpumu.
VĀCIJA
Lai īstenotu ES Kopējo nostāju par starpniecību (2003/468/KĀDP), Vācija šobrīd ievieš izmaiņas tās tiesību aktos eksporta jomā. Militāro VIKI eksportam ārpus NATO, ES un NATO līdzvērtīgām valstīm Federālā valdība piemēro principu “jauns vecā vietā”, lai tādējādi nodrošinātu, ka saņēmējs, cik vien iespējams, labāk iznīcina tos ieročus, kuri aizvietojami ar jauniem sūtījumiem, nekā pārdod tos tālāk. Vispārējs princips ir, ka privātajiem tiešajiem patērētājiem nav licences eksportēt militāros VIKI.
GRIEĶIJA
Grieķija 2005. gadā veica grozījumus Likumā 2168/1993, lai tajā iekļautu Kopējo nostāju 468/2003 par tirdzniecības starpniecību. Minētais likums pilnībā atbilst ES Direktīvai 91/477, kā arī Šengenas nolīgumam. Turklāt Grieķija parakstīja arī Šaujamieroču Protokolu C (10.10.2002.), un veic nepieciešamos pasākumus, lai to ratificētu. Ar 24. augusta Juridisko dekrētu 176700/E3/26700 Grieķija 2005. gadā atjaunināja to preču nodošanas kontroles sarakstus, kuru sastāvā ir ķīmiski, bioloģiski, bakterioloģiski un toksīnu reaģenti, ņemot vērā lēmumus, kas pieņemti dažādos starptautiskos kontroles režīmos. Noteikti jāpiebilst, ka Grieķija piemēro vispārējus mehānismus un pieprasa tiešā lietotāja sertifikāciju gan attiecībā uz bioloģiskiem un ķīmiskiem reaģentiem, gan arī šaujamieročiem.
UNGĀRIJA
Ir pieņemts jaunais Valdības Dekrēts 301/2005 par to, kā īsteno Aktu Nr. CIX/2005 attiecībā uz licencēm par militārā ekipējuma ražošanu un tehniskās palīdzības nodrošināšanu. Akts Nr. CIX/2005 stājās spēkā 2005. gada 23. decembrī. Šis valdības dekrēts reglamentē militārā ekipējuma ražošanu un tehniskās palīdzības nodrošināšanu Ungārijas Republikas teritorijā. Ungārijas licenču izsniegšanas iestāde ir Ungārijas Tirdzniecības licenču birojs HTLO. Licences tiek izsniegtas, pamatojoties uz Militāro preču rūpniecības komitejas ekspertu novērtējumiem.
LATVIJA
Latvijā 2005. gadā nav ieviesti jauni tiesību akti par kājnieku un vieglajiem ieročiem. Pašreizējos tiesību aktos nav veikti nekādi grozījumi, jo nav uzskatīts par vajadzīgu tos pārskatīt.
LIETUVA
Lietuva ir parakstījusi Protokolu cīņai pret šaujamieroču, to daļu un komponentu, kā arī munīcijas nelegālu ražošanu un tirdzniecību, kas papildina ANO Konvenciju cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību. Protokolu 2004. gadā ratificēja Lietuvas Parlaments (Seimas). Tādējādi visi B, C, D kategorijas šaujamieroči, kas ievesti Lietuvas Republikā, ir atbilstīgi jāmarķē ar burtiem “LT”. Šis noteikums ir spēkā kopš 2005. gada janvāra.
Lietuvā 2004. gada maijā stājās spēkā jaunais Likums par stratēģiskas nozīmes preču kontroli, kas ir saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2000, kura pēdējoreiz grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 149/2003. Likumā ietverta “starpniecības” definīcija un reglamentētas starpniecības darbības. Saskaņā ar minētā likuma noteikumiem tirdzniecības starpniekiem ir nepieciešamas individuālas starpniecības licences, ko Ekonomikas ministrija izsniedz katram atsevišķam starpniecības darījumam, kas saistīts ar priekšmetiem no Militārā ekipējuma kopējā saraksta. Tādējādi kopš 2004. maija gan uz starpniecības darbībām, gan uz atsevišķiem starpniecības darījumiem Lietuvā attiecas licencēšana un kontrole.
2004. gadā stājās spēkā Likums par ekonomisku un citu starptautisku sankciju ieviešanu. Šā likuma mērķis ir nodrošināt starptautisku sankciju un ES kopējās ārējās un drošības politikas īstenošanu, lai tādējādi pasaulē veicinātu mieru un drošību, cīnītos pret terorismu un atbalstītu cilvēktiesību aizsardzību.
Visas darbības, kas saistītas ar ieroču eksportu, veic saskaņā ar dažādos starptautiskos dokumentos paredzētiem standartiem un kritērijiem. Lietuva ir apņēmusies piemērot kritērijus un principus, kas ietverti Eiropas Savienības Rīcības kodeksā par ieroču eksportu (ES to apstiprinājusi 1998. gada 8. jūnijā). Lietuvas valdība ar Lēmumu Nr. 237 “Par to valstu saraksta apstiprināšanu, uz kurām ir aizliegts eksports un tranzīts, kā arī ar kurām aizliegti jebkādi darījumi ar Kopējā militārajā sarakstā ietvertajām precēm”, kas pieņemts 2005. gada 1. martā, apstiprināja to valstu sarakstu, uz kurām ir aizliegts veikt eksportu, tranzītu, kā arī īstenot ieroču tirdzniecības starpniecību. Sarakstā ietverti ANO, ES un EDSO noteiktie ieroču embargo, un to pastāvīgi atjaunina.
LUKSEMBURGA
Jauni tiesību akti 2005. gadā nav tikuši ieviesti.
Būtisks juridiskais pamats šajā jomā ir 1983. gada 15. marta Likums par ieročiem un munīciju un 1995. gada 31. oktobra Lielhercogistes Noteikumi par ieroču, munīcijas un militārām vajadzībām speciāli paredzētu ekipējumu, kā arī saistīto tehnoloģiju importu, eksportu un tranzītu. Noteikumus publicēja Luksemburgas Oficiālajā Vēstnesī “Mémorial”. Pašlaik tiek pārskatīta spēkā esošā likumdošana.
NĪDERLANDE
Nīderlande 2005. gadā nav veikusi nekādus pielāgojumus tiesību aktos par kājnieku un vieglajiem ieročiem.
POLIJA
Lai pilnībā īstenotu ANO vieglo un kājnieku ieroču rīcības programmas noteikumus, Polija 2005. gada 25. februārī ratificēja “Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un tirdzniecības apkarošanu, kas papildina ANO starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanas Konvenciju”.
Pašlaik veic analīzi par to, vai iespējams un nepieciešams ieviest kopēju marķēšanas sistēmu, ko piemērotu visu Polijas ieroču ražotāju izgatavotajām svarīgākajām detaļām. Ekonomikas ministrijā ir izveidota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir pārskatīt izmaiņas izpildes noteikumos saistībā ar 2001. gada 22. jūnija aktu par uzņēmējdarbības veikšanu tādu sprāgstvielu, ieroču, munīcijas, izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanas un tirdzniecības jomā, ko izmanto bruņotie spēki un policija (2001. gada “Likumu vēstneša” (Journal of Laws) Nr. 67., 679. punkts ar turpmākiem grozījumiem). Šīs darbības veic, lai instrumenta noteikumiem pielāgotu VIKI reģistrus un glabāšanas dokumentāciju. Par šiem jautājumiem ir arī paredzētas mācības.
PORTUGĀLE
Portugāle turpināja pieņemšanas procesu attiecībā uz jauno tiesiskā regulējuma režīmu, kas aptver kājnieku ieroču, vieglo ieroču un attiecīgas munīcijas ražošanu, komplektēšanu, labošanu, importu, eksportu, nodošanu, uzkrāšanu, apriti, tirdzniecību, licencēšanu un attiecīgas sankcijas. Parlaments šo projektu jau ir apstiprinājis, un šobrīd tā īstenošana ir atkarīga no valdības atļaujas saņemšanas un tai sekojošas publicēšanas Portugāles Oficiālajā Vēstnesī. Tā stāšanās spēkā ir paredzama 2006. gada laikā.
SLOVĒNIJA
Slovēnija 2005. gadā pieņēma tikai daļu tiesību aktu. Slovēnija veica grozījumus sākotnēji 2003. gadā pieņemtajā Slovēnijas Republikas valdības Dekrētā par tirdzniecības atļaujām un licencēm un kaujas ieroču un militārā ekipējuma ražošanu (Ur. l. RS, Nr. 18/2003 un 31/2005). Ar dekrētu tiesiski reglamentē importa, eksporta, uzglabāšanas, tranzīta vai kaujas ieroču un militārā ekipējuma tirdzniecības starpniecības atļauju izsniegšanas procedūras. Dekrētā paredzēts, ka ikviens pieteikums šādu preču eksportam vispirms būtu jāiesniedz izskatīšanai ekspertu komitejā, lai tā varētu sniegt iepriekšējus atzinumus, kas ir daļa no Slovēnijas Republikas valdības noteiktā kaujas ieroču un militārā ekipējuma tirdzniecības atļauju izsniegšanas procedūras. Pirms Aizsardzības ministrija izsniedz atļauju, komisija administratīvā procedūrā izskata katru pieteikumu ieroču vai militārā ekipējuma eksportam un pieņem attiecīgu (pozitīvu vai negatīvu) lēmumu.
SPĀNIJA
Spānijā 2005. gadā nepieņēma jaunus tiesību aktus par kājnieku un vieglajiem ieročiem, taču ieviesa dažus spēkā esošo tiesību aktu grozījumus.
Pēdējie pasākumi, kas veikti saistībā ar jauniem tiesību aktiem un/vai noteikumiem, ir šādi:
— |
Lai atjauninātu Spānijas tiesību aktus par ieročiem un sprāgstvielām, 2005. gada 11. martā tika pieņemts Karaļa dekrēts Nr. 277/2005. Ar šo jauno dekrētu groza dažus aspektus spēkā esošajos noteikumos par sprāgstvielām, uzlabojot to darbību administratīvo kontroli, kuras saistītas ar sprāgstvielu ražošanu, apriti, uzkrāšanu, nodošanu, tirdzniecību, glabāšanu un izmantošanu, ņemot vērā skaidrus draudus civilajai drošībai gadījumā, ja notiek šādu materiālu zādzība un/vai diversija krimināliem nolūkiem. |
— |
Spānijas Parlaments 2005. gada oktobrī aicināja valdību gada laikā izdot Likumu par ieroču tirdzniecību. Ar to tiks ieviesti jauninājumi minētā 30. jūlija Karaļa Dekrēta Nr. 1782/2004 noteikumos. Ar jauno likumu būtu jāizpilda un tajā būtu jābūt tiešai norādei uz ANO Rīcības programmu kājnieku un vieglo ieroču nelegālas tirdzniecības vispārējai novēršanai, apkarošanai un izskaušanai un uz ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūciju 55/255, kā arī uz Protokolu par šaujamieroču, to detaļu un sastāvdaļu nelegālas izgatavošanas un tirdzniecības apkarošanu (“ANO Šaujamieroču protokols”). |
— |
ANO Šaujamieroču protokola ratifikācija, kas jāveic Spānijai, ir nobeiguma stadijā. |
ZVIEDRIJA
Zviedrijā 2005. gadā nepieņēma jaunus likumus par kājnieku un vieglajiem ieročiem. Valdības pētījumā tika ieteikti daži Militārā ekipējuma akta grozījumi atbilstīgi kopējam militāro preču sarakstam, kas ir saskaņā ar ES Rīcības kodeksu,, un ierosināts precizēt eksporta atļauju piešķiršanas kritērijus. Lai ratificētu ANO Šaujamieroču protokolu, izteica priekšlikumu grozīt Zviedrijas tiesību aktus attiecībā uz VIKI marķēšanu. Tika tomēr arī norādīts, ka Šaujamieroču protokols ir “jauktais nolīgums”, kura īstenošanai pasākumi jāveic gan valstu, gan ES līmenī. Zviedrija nevarētu saviem spēkiem vien īstenot šo protokolu.
1.C Administratīvo, tiesību aizsardzības un tiesu iestāžu mācības
Turpmāk izklāstīts ES dalībvalstu veiktais ieguldījums attiecībā uz to centieniem un iniciatīvu, lai apmācītu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus.
ĪRIJA
CDLE vienība ir iesaistīta muitas ierēdņu mācību nepieciešamības izpētē saistībā ar šaujamieroču, to daļu, kā arī ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču atpazīšanu un drošu darbu ar tiem, un mācību kursa izstrādi īsteno kopā ar Īrijas Valsts Policijas dienestu (Garda Siochana) un armiju. Paredzams, ka šīs mācības tiks pabeigtas gada vidū.
POLIJA
Ņemot vērā administratīvos pasākumus, kas saistīti ar ieroču eksporta kontroles pastiprināšanu, organizēja dažādus kursus tiem uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti stratēģiskas nozīmes preču, tehnoloģiju un pakalpojumu, tostarp VIKI, tirdzniecībā. Laikā no 2002. gada līdz 2005. gadam kopumā ir organizēti 150 kursi 350 uzņēmējiem. 2002. gadā ir notikuši 45 šādi kursi.
Ekonomikas ministrija ir informējusi pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmās (MANPADS) iesaistītos uzņēmumus par noteikumiem, kas attiecas uz šādu preču eksporta kontroli un kurus paredz Vasenāras vienošanās. Līdz ar to šie uzņēmumi rada juridiskus, organizatoriskus un tehniskus risinājumus un īstenoja attiecīgus mācību kursus.
SPĀNIJA
Spānijas tiesību aizsardzības iestādes tāpat kā iepriekšējos gados turpināja organizēt kursus un seminārus par šaujamieroču un sprāgstvielu krimināltiesiskajiem aspektiem un par informācijas tehnoloģiju piemērošanu ieroču un sprāgstvielu kontrolei. Tie ir regulāri semināri, ko organizē, lai iepazīstinātu ar noteikumiem un tiesisko režīmu attiecībā uz ieroču nelegālas tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, un to mērķis ir atjaunināt un uzlabot policijas darbinieku un attiecīgo iestāžu pārstāvju zināšanas šajos jautājumos.
1.D Citas iniciatīvas un pasākumi
ČEHIJAS REPUBLIKA
Divpusēja sadarbība kājnieku un vieglo ieroču jomā turpinājās īpaši ar Vāciju (Ķelnes Muitas krimināldaļu) un Slovākiju (Muitas pārvaldi).
DĀNIJA
Dānijas tiesību aizsardzības iestādes piedalījās dažādās starptautiskās un reģionālās iniciatīvās par ieroču kontroles un tirdzniecības jautājumiem. Tā, piemēram, 2005. gada maijā Dānijas policijas un muitas iestādes iesaistījās Eiropola koordinētajā projektā — Augstas ietekmes operācijā (HIO) attiecībā uz pasta pakās sūtītiem šaujamieročiem. HIO darbības plānojumu veica Dānijas Muitas dienests, kam palīdzēja Smago un organizēto noziegumu dienests (SOCA). Operācijas gaitā dažādās vietās Dānijā izkontrolēja vairāk nekā 40 tūkstošu starptautisku pasta sūtījumu.
ĪRIJA
CDLE vienība kopā ar Valsts Policijas Kriminālo un drošības nodaļu 2005. gada maijā koordinēja augsta līmeņa operāciju, kuras mērķis bija šaujamieroču un munīcijas imports ES, izmantojot pasta pakalpojumus. Abas iestādes vērtēja šo operāciju kā ļoti veiksmīgu, un, tā kā īsā operācijas posmā neveica nekādas konfiskācijas, muitas atklājumi pirms un pēc attiecīgajiem datumiem atspoguļoja nopietno risku, kāds pastāv šajā jomā.
ITĀLIJA
Itālijas bruņotie spēki 2005. gadā, klasificējot tos kā pārpalikumu, iznīcināja šādus kājnieku un vieglos ieročus: 31 291“34” modeļa Beretta pistoles; 3869 M1 modeļa Winchester karabīnes,; 1197 M1–A1 modeļa Winchester karabīnes,; un 1014 dažādu modeļu vieglos ieročus. Kopumā iznīcināja 37 371 kājnieku un vieglos ieročus.
SLOVĀKIJA
Slovākijas valdība 2005. gadā noteica vispārēju amnestiju visām tām personām, kuru īpašumā bija nelegāli VIKI. Šīs personas saskaņā ar amnestijas noteikumiem drīkst reģistrēt policijas iestādēs jebkuru VIKI, nesaņemot par to sodu vai apsūdzību, un tām nav arī jāpaskaidro šo ieroču izcelsme un iegūšanas veids. Pirms ieroču reģistrācijas tiek pārbaudīts, vai tie nav bijuši saistīti ar kriminālām darbībām. Ja šīs pārbaudes rezultāti ir negatīvi, visa informācija par noskaidrotā ieroča tehniskajiem datiem, īpašībām un veidu tiek saglabāta reģistrā. Līdz šim policijā ir nodoti vairāk nekā 30 ieroči. Par nereģistrēto VIKI uzrādīšanas termiņu noteica 2006. gada 14. aprīli. Šo valdības centienu mērķis ir dot iespēju reģistrēt ieročus tām personām, kuras glabā nereģistrētus vai slēptus ieročus, piemēram, no Pirmā pasaules kara vai Otrā pasaules kara.
SPĀNIJA
Spānijas drošības spēkos (civilajā gvardē) ir mainītas un atjauninātas datortehnoloģijas (centrālās elektroniskās datubāzes), kas saistītas ar ieroču un sprāgstvielu kontroli, lai tādējādi pastiprinātu pašreizējos kontroles pasākumus.
Ir izveidota agrīnās brīdināšanas trauksmes sistēma attiecībā uz tādu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un/vai citu ar NBQR saistītu vielu vai materiālu zādzību, pazušanu vai kontroles trūkumu, kurus var nodot teroristiskām organizācijām (Valsts drošības sekretāra 2005. gada 14. marta Rīkojums Nr. 4). Ar šīs iniciatīvas palīdzību ir iespējams novērst diversijas risku, izmantojot informācijas ātru saņemšanu un izplatīšanu reālā laikā starp kompetentajām iestādēm, tādējādi sekmējot pazudušo ieroču vai attiecīgo priekšmetu izsekošanu un atrašanās vietas noteikšanu.
Civilās gvardes ieroču un sprāgstvielu galvenās inspekcijas (Spānijas kājnieku ieroču administratīvās kontroles centrālā aģentūra) vadībā attiecīgās Spānijas iestādes 2005. gadā konfiscēja 1 115 nelegālu šaujamieroču. Šobrīd Spānijas iestāžu glabāšanā (nomuitoti, konfiscēti un atsavināti) kopumā ir 269 171 dažāda veida un tipa šaujamierocis; no tiem 20 811 šaujamieroči 2006. gadā tiks izsolīti, bet 43 324 citi tiks iznīcināti. 2005. gadā Spānijas iestādes veica 31 546 pārbaudes tajās vietās, kur izgatavo vai uzglabā šaujamieročus un/vai sprāgstvielas (tostarp rūpnīcās, tirdzniecības vietās, sporta šaušanai paredzētās telpās, privātajās apsardzes kompānijās un citur); no tām 8849 pārbaudes veica vietās, kas saistītas ar šaujamieročiem, un 22 697 pārbaudes — vietās, kur izgatavo vai glabā sprāgstvielas. Turklāt muitas un nodokļu iestāžu amatpersonas vairākkārt apmeklēja arī ostas un lidostas — šie apmeklējumi bija daļa no programmas cīņai pret ieroču noplūdi to eksporta laikā.
Spānija 2005. gadā piedalījās policijas sadarbības programmās ar dalībvalstīm (Poliju), pievienošanās valstīm (Bulgāriju un Rumāniju) un kandidātvalstīm (Turciju).
II STARPTAUTISKIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI 2005. GADĀ
II.A Pasākumi cīņai pret vieglo un kājnieku ieroču uzkrāšanos un izplatību un konvencionālo ieroču nelegālo tirdzniecību
II.A.1. Finansiālā, tehniskā un cita veida palīdzība attiecīgām ANO, SSKK (Starptautisko Sarkanā Krusta komitejas) un citu starptautisku un reģionālu organizāciju un nevalstisko organizāciju programmām un projektiem
II.A.1.1. Eiropas Savienības atbalstītie pasākumi un projekti
Kambodža ES ASAC.
Padome 2005. gada 7. novembrī pieņēma Lēmumu saistībā ar Eiropas ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā Kambodžā. Projekta mērķis ir palīdzēt Kambodžas bruņotajiem spēkiem turpināt un pabeigt darbu, kas saistīts ar reģistra veidošanu, ieroču krājumu pārvaldību un drošību, kā arī izstrādāt savu politiku, pamatnostādnes un paraugpraksi šajā ziņā. Šo projektu sāka 1999. gadā. Tā kopējais finansējums kopš 1999. gada ir palielinājies līdz 7,9 miljoniem euro. Tā ir integrēta programma, kas ietver juridisku palīdzību, lai izstrādātu ieroču noteikumus, vāktu un iznīcinātu ieročus, izveidotu drošas glabāšanas telpas un apmācītu armiju un policiju par to likumīgā īpašumā esošu ieroču pārraudzību un pārvaldīšanu. Tas ir vienīgais VIKI projekts, ko pilnībā īstenojusi un vadījusi ES. Kambodžas valdība to nepārprotami atbalsta. Ieroču reģistrācijas un drošas glabāšanas programma ir veiksmīgi ieviesta, sadarbojoties ar Valsts aizsardzības ministriju, un to īsteno saskaņā ar grafiku. Ieroču likuma pieņemšanu 2005. gadā var uzskatīt par Kambodžas un ES ilgtermiņa panākumu. 600 000 EUR
Ukraina
Padome 2005. gada 29. novembrī pieņēma Lēmumu par kājnieku, vieglo ieroču un to munīcijas iznīcināšanu Ukrainā, veicot ieguldījumu NATO Tehniskās apkopes un apgādes aģentūrā (NAMSA), šā projekta pirmajā posmā pievēršoties VIKI, konvencionālās munīcijas un pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu (MANPADS) demilitarizācijai. 1 000 000 EUR
Rietumāfrikas Valstu Ekonomikas Kopiena (ECOWAS)
2005. gadā sāka īstenot 2004. gada decembrī pieņemto Padomes Lēmumu saistībā ar ES ieguldījumu ECOWAS atbilstīgi moratorijam attiecībā uz kājnieku un vieglajiem ieročiem. Šā projekta mērķis ir minētā moratorija pārveidošana par ECOWAS Konvenciju par kājnieku un vieglajiem ieročiem. 515 000EUR.
Indonēzija
Kā daļa no Ačehas Uzraudzības misijas (AUM) saistībā ar drošības pasākumu īstenošanu (Saprašanās memorands starp Indonēzijas valdību un Ačehas Atbrīvošanas kustību (GAM)), veica arī GAM demobilizācijas pārraudzību un tā bruņojuma ekspluatācijas pārtraukšanu. “Neorganisko” militāro grupu un policijas vienību pārvietošana notika vienlaikus ar ieroču ekspluatācijas pārtraukšanu. Kopējais finansējums: 9 000 000 EUR.
Eiropas Komisijas vadītais Eiropas Attīstības Fonds atbalstīja ECOWAS kājnieku ieroču kontroles programmas (ECOSAP) īstenošanu; kas galvenokārt ir paredzēta kājnieku ieroču valsts komisiju izveidei un to stiprināšanai. Par programmas īstenošanu atbildīga būs ANO Attīstības programma. 1 450 000 EUR.
Eiropas Komisija ir finansējusi arī šos projektus:
— |
Palīdzība SSKK īstenot programmu civilpersonu aizsardzībai bruņotos konfliktos, tostarp SSKK aizsardzības pasākumus, kas paredzēti bruņotu konfliktu un citu vardarbības situāciju upuriem un darbībām, kas vērstas pret bērnu iesaukšanu armijā. 4 000 000 EUR. |
— |
Atbalsts, kas sniegts UNICEF, lai savāktu datus par bruņoto konfliktu ietekmi uz bērniem, bērnu piespiedu pārvietošanu un iesaukšanu armijā. Šā projekta īstenošanas valstis: Angola, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Šrilanka. 1 044 000 EUR. |
— |
Atbalsts, kas sniegts UNICEF, lai pastiprinātu bērnu un sieviešu aizsardzību ārkārtas apstākļos, jo sevišķi īstenojot ANO Starpresoru atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas vadības sistēmu (Bērni un atbruņošana, demobilizācija un reintegrācija). 1 800 000 EUR. |
— |
Dotācija ANO Attīstības programmai/SEESAC, lai izstrādātu ES Rietumbalkānu VIKI kontroles atbalsta plānu. Tas ietver valstu stratēģiju sagatavošanu un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī VIKI paredzētus regulējošus pasākumus, kuri papildina un ir saskaņoti ar attiecīgajām CARDS programmām reģionā. 1 500 000 EUR |
— |
Horvātija. Ir izstrādāta mērķsadarbības programma (twinning programme) šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelegālās tirdzniecības apkarošanai. Tās mērķis ir izstrādāt tiesību aizsardzības pasākumus, lai palielinātu Iekšlietu ministrijas iespējas nepieļaut, apkarot un izskaust šaujamieroču nelegālu ražošanu krimināliem mērķiem. Otrs programmas komponents attiecas uz “piegādēm”, lai uzlabotu ballistiskās analīzes tiesu medicīnas metodes un attīstītu to kā ES policijas “standartu”. 4 000 000 EUR |
— |
Dienvidaustrumeiropa, reģionāls pasākums: NVO Saferworld atbalsts, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību lēmumu pieņemšanā par VIKI kontroli un sabiedrības drošību. 200 000 EUR |
II.A.1.2. ES sadarbība ar citām valstīm
ES trijotnes sanāksmēs ekspertu līmenī (Vispārēja atbruņošanās un ieroču kontrole) VIKI jautājumam ir būtiska vieta sanāksmju darbakārtībā. Katras ES prezidentūras laikā notiek regulārs dialogs ar Savienotajām Valstīm, Kanādu, Japānu, Ķīnu, Krievijas Federāciju, Korejas Republiku, Ukrainu un Brazīliju (reizi gadā). Organizē arī īpašas trijotnes ad-hoc sanāksmes par SALW .
II.A.2. Finansiāla, tehniska un cita veida palīdzība, ko ES dalībvalstis sniedz VIKI projektiem
Papildus tiem projektiem, ko ES finansē ar dažādu tās rīcībā esošu instrumentu palīdzību, dalībvalstis ir divpusēji finansējušas daudz ar VIKI saistītus projektus. Līdz šim dalībvalstis ir sniegušas šādu savu darbību pārskatu.
BEĻĢIJA
Lai atbalstītu projektus par bijušo kaujinieku pārkvalifikāciju un reintegrāciju, kā arī datu vākšanu par VIKI nelegālu tirdzniecību, Beļģija piešķīra 3 000 000 euro, lai Kongo Demokrātiskajā Republikā finansētu trīs gadu ilgu projektu (2003.—2005.) “Programma par bijušo kaujinieku pārkvalificēšanos un reintegrāciju kopienā un vieglo ieroču savākšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu” . Šo projektu pārrauga un vada ANO Attīstības programma.
Beļģija piešķīra 110 000 euro datu vākšanai saistībā ar kājnieku ieroču projektu Rietumu un Centrālāfrikā no 2004. līdz 2005. gadam. Projekta laikā Eiropas Miera un drošības izpētes un informācijas institūts (GRIP) plāno veikt pētījumus sešās Rietumu un Centrālāfrikas valstīs (Senegālā, Nigērā, Mali, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ruandā un Burundi).
ČEHIJA
Čehijas Republika 2005. gada beigās iemaksāja 2 500 000 čehu kronu (aptuveni 89 285 euro) UNDDA ieguldījumu fondos. Summas konkrēta izmantošana notiks saskaņā ar Čehijas Republikas un ANO kopīgu lēmumu; ir izteikti priekšlikumi arī par dažādiem citiem pasākumiem, tostarp, miera nostiprināšanai Āfrikas valstīs ar praktisku atbruņošanas pasākumu palīdzību.
SOMIJA
Somija 2005. gadā finansēja šādas īpašas darbības saistībā ar VIKI:
— |
ECOWAS kājnieku ieroču programma; |
— |
kājnieku ieroču kontroles reģionālais projekts Gvatemalā, Hondurasā, Salvadorā un Nikaragvā, ko īsteno IEPADES- Instituto de Enseñanza para el Desarrollo Sostenible. Projekta mērķis ir samazināt kājnieku ieroču nelegālu tirdzniecību minēto valstu pierobežas zonās; |
— |
pētījums par kājnieku ieročiem, lai 2005. gadā izdotu kājnieku ieroču pētījumu gadagrāmatu; |
— |
finansiāls atbalsts Saferworld attiecībā uz kājnieku ieroču padomdevēju grupas darbībām saistībā ar projektu “Biting the Bullet”; |
— |
starptautisks seminārs par vispārējiem principiem saistībā ar ieroču nodošanu, ko sadarbībā ar Tanzāniju organizēja 2005. gada februārī Dāresalāmā; |
— |
finansiāls atbalsts starptautiskam semināram par starptautiskās ieroču nodošanas vispārējiem principiem, ko 2005. gada novembrī Helsinkos organizēja Pilsoniskās sabiedrības konfliktu novēršanas tīkls KATU un Saferworld. |
FRANCIJA
Francija piedalās pasākumos, kas saistīti ar tiesiskuma atjaunošanu, kā arī pēckonfliktu atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas operācijās. Tā bija iesaistīta šajā procesā Kongo Demokrātiskajā Republikā saistībā ar ES operāciju Artemis 2003. gadā, un ir iesaistīta līdzīgā operācijā saistībā ar operāciju “Licorne” Kotdivuārā. Ņemot vērā ierobežoto budžetu, Francija atbalsta divpusēju pasākumu veikšanu tajos reģionus, kurus tā uzskata par prioritāriem (piemēram, Rietumāfrikā).
VĀCIJA
Vācija atbalstīja un sniedza savu ieguldījumu Arābu līgas dalībvalstu ANO reģionālajā konferencē, kuras mērķis bija pārskatīt šo valstu rīcības programmas īstenošanu Alžīrā 2005. gada aprīlī. Turklāt Vācija arī atbalstīja Arābu līgas reģionālo kontaktpunktu, kas ar Vācijas konsultatīva un finansiāla atbalsta palīdzību 2005. gada decembrī organizēja Arābu valstu kontaktpunktu pirmo tikšanos.
Vācija atbalsta Dienvidāfrikas attīstības kopienu (SADC) saistībā ar SADC protokola par šaujamieroču, munīcijas un citu saistīto materiālu kontroli īstenošanu. Kā daļu no šīs sadarbības Vācija ir norīkojusi konsultantu miera un drošības jautājumos, lai SADC sekretariātā palīdzētu izveidot reģionālo kontaktpunktu.
Vācija atbalsta politiskas, tiesiskas un institucionālas sistēmas izveidi Austrumāfrikas kopienā, lai cīnītos ar VIKI nekontrolētu izplatīšanu, tostarp nolūkā izveidot kājnieku ieroču kontroles reģionālo kontaktpunktu.
Vācija ir atbalstījusi SEESAC darbības, finansējot SEESAC projektus Dienvidaustrumeiropā.
Vācija finansē tematiskos ANO Attīstības programmas BCPR (Krīzes novēršanas un rehabilitācijas birojs) ieguldījumu fondus, ar ko kā galvenās konfliktu novēršanas un miera veicināšanas jomas veicina VIKI un atbruņošanos, demobilizāciju un reintegrāciju. .
Vācija atbalsta valstu programmas, kas paredzētas bijušo kaujinieku reintegrācijai Angolā, Burundi, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ruandā. Vācija atbalsta Ugandas Valsts kājnieku ieroču kontroles kontaktpunktu saistībā ar Ugandas Valsts rīcības plāna īstenošanu. Vācija atbalsta programmas, kas paredzētas, lai uzlabotu informētību par kājnieku un vieglo ieroču bīstamību Salvadorā un Senegālā, un tā ir arī finansējusi VIKI apmācības programmu Dienvidsudānā. Turklāt Vācija ir izstrādājusi partnervalstu nevalstiskajām organizācijām rokasgrāmatu par to, kā veidot informatīvas kampaņas par kājnieku ieroču kontroli. Rokasgrāmatu publicēja Vācijas Tehniskās sadarbības sabiedrība (GTZ), un tajā ir piedāvāti praktiski padomi. Vācija ir finansējusi arī Bonnas Starptautiskā konversijas centra (BICC) veikto moduļu, instrumentu un apmācības un izglītības kursu organizēšanu jautājumos par tādu kājnieku un vieglo ieroču kontroli, kas izmantoti Kolumbijā un Dienvidsudānā.
LIETUVA
Lietuvas militārie darbinieki ir iesaistīti pārmērīgu munīcijas, tostarp VIKI, krājumu iznīcināšanā Goras provincē Afganistānā, kur Lietuvas vadībā darbojas apgabala atjaunošanas komanda. Divi eksperti no Lietuvas ir izvietoti ES misijā Ačehā, Indonēzijā, kur tie ir iesaistīti atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas procesā.
NĪDERLANDE
Nīderlande 2005. gadā finansēja vairākas organizācijas, projektus un citas darbības, kas saistītas ar kājnieku un vieglajiem ieročiem. Turpmāk minētajām VIKI darbībām piešķīra finansējumu no tam paredzētiem Nīderlandes valdības fondiem, un kopumā šī summa ir 2,55 miljoni euro:
— |
Par drošāku Āfriku (SaferAfrica), ilgstošas darbības projekts kājnieku ieroču nelegālas tirdzniecības apkarošanai Dienvidāfrikā, Rietumāfrikā un Austrumāfrikā; |
— |
Par drošāku Āfriku (SaferAfrica), papildu atbalsts Vispārējai Āfrikas konferencei saistībā ar Āfrikas kopējo nostāju izstrādi attiecībā uz dažādām VIKI jomām, lai, pārskatot Rīcības programmu, secinājumus varētu pārrunāt; |
— |
Nairobi Sekretariāta/RECSA finansēšana, lai varētu īstenot Nairobi Deklarāciju Lielo ezeru reģionā un Horna Ragā Āfrikā; |
— |
NAMSA, atbalsts NATO PM (PfP) ieguldījumu fondam kājnieku un vieglo ieroču, pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas iznīcināšanai Ukrainā; |
— |
HALO Trust, kājnieku ieroču, vieglo ieroču un munīcijas savākšana un iznīcināšanai Afganistānā un Angolā; |
— |
Asociacion para Politicas Publicas (APP), pasākumi, kas vērsti pret kājnieku ieroču izplatīšanu un nelegālu tirdzniecību Argentīnā; |
— |
projekti “Saferworld”, “Biting the Bullet”; |
— |
pētījuma par kājnieku ieročiem pamatfinansējums; |
— |
Drošības izpētes institūts (ISS), apvidus izpēte un starpvalstu pētījumi Dienvidu, Austrumu un Centrālāfrikā ar mērķi šos pētījumus īstenot un pārsūtīt datus; |
— |
IANSA, globālas ietekmes stratēģija kājnieku ieroču skaita samazināšanai; |
— |
UNIDIR, Atbruņošanās kā humāna rīcība: daudzpusēju sarunu veidošanas darbs, t. i., projekts, kura rezultātā 2006. gadā izdos publikāciju, kurai Nīderlandes ārlietu ministrs rakstījis priekšvārdu; |
— |
UNIDIR, Nīderlandes lūgums pēc finansiāla atbalsta un šā atbalsta sniegšana, lai varētu veikt tirdzniecības starpniecības salīdzinošu pētījumu, ko publicēs pirms ANO pārskata konferences; |
— |
Ženēvas Forums, projekta “Building Peace and Security Partnerships” finansēšana, kurš ietver efektīvākas daudzpusējas atbruņošanās diplomātijas darbību finansēšanu un kurā iesaistīta arī Nīderlande; |
— |
finansiāla palīdzība UNDDA vairāku plaša mēroga konsultāciju īstenošanai saistībā ar tirdzniecības starpniecības darbību regulēšanu; |
— |
Nīderlandes nevalstiskā organizācija “Pax Christi” saņēma finansējumu, lai organizētu semināru par sabiedrības reakciju uz bruņotu vardarbību. |
SPĀNIJA
Civilā gvarde (Guardia Civil 2005. gada novembrī un decembrī sniedza palīdzību Zaļā raga salām saistībā ar šaujamieroču un sprāgstvielu kontroli. Saistībā ar tehnisko palīdzību un personāla apmācību, ko nodrošināja Ārlietu un sadarbības ministrija un Spānijas Starptautiskās sadarbības aģentūra (AECI), Spānija kopš 2004. gada ir organizējusi trīs darbseminārus/ seminārus attiecībā uz ANO Rīcības programmas par VIKI īstenošanu Latīņamerikā. Pirmais seminārs notika 2004. gadā Antigvā (Gvatemalā), bet pārējie divi notika 2005. gadā Kartagenā (Kolumbijā).
Šos seminārus kopumā apmeklēja aptuveni 100 eksperti no Latīņamerikas, Spānijas, starptautiskām organizācijām (PNUD, CIFTA un citām) un nevalstiskajām organizācijām (SweFOR, Arias Foundation, Intermon/Oxfam u. c.).
ZVIEDRIJA
Zviedrija ir finansējusi šādus projektus:
— |
atbalsts starpparlamentu forumam VIKI jautājumos (3 000 000 zviedru kronu); |
— |
nevalstisko organizāciju kapacitātes uzlabošana saistībā ar VIKI jautājumiem Latīņamerikā, izmantojot UN-LiREC (4 000 000 zviedru kronu); |
— |
finansējuma palielināšana kājnieku ieroču pētījumiem, SAS (1 000 000 zviedru kronu); |
— |
starptautiskā rīcības tīkla attiecībā uz kājnieku ieročiem (IANSA) finansēšana, lai Āfrikas jaunattīstības valstu delegāti varētu piedalīties PrepCom VIKI, Ņujorkā 2006. gada janvārī; |
— |
projekta “Safer Africa” finansējums (1 100 000 zviedru kronu); |
— |
projekta “Safer World” finansējums (800 000 zviedru kronu). |
Stokholmas Iniciatīvu par atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju (SIDDR) īstenoja, izdodot ieteikumu krājumu, kas cita starpā var būt noderīgi saistībā ar ANO miera uzturēšanas operācijām.
Turklāt Zviedrija ir aktīvi iesaistījusies Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības projektā, kura mērķis ir Baltijas jūrā apkarot tādas kriminālas pārrobežu darbības kā nelegālu tirdzniecību un nelegālas tirdzniecības starpniecību, tostarp ar VIKI. Tā ir atbalstījusi arī Stokholmas Iniciatīvu par atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju (SIDDR), ar kuru atbalsta kājnieku ieroču pētījuma veikšanu par atbruņošanos saistībā ar atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju.
Zviedrija un ANO Attīstības programma/TFCPR vienojās par Zviedrijas līdzdalību ieguldījumu fonda stiprināšanai saistībā ar kājnieku un vieglo ieroču neizplatīšanu (4. pakalpojumu grupa — kājnieku ieroču skaita samazināšana, atbruņošana un demobilizācija) tādās EDSO reģiona valstīs kā Ukrainā. Šo finansējumu ir paredzēts izmantot 2006. fiskālā gada laikā.
APVIENOTĀ KARALISTE
Apvienotā Karaliste apkaro kājnieku un vieglo ieroču piegādi, pieejamību un pieprasījumu, izmantojot progresīvu politiku un programmas, un tā ir viena no lielākajām kājnieku ieroču izplatīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanas projektu finansētājām. Ārlietu un britu nāciju sadraudzības birojs (FCO), Starptautiskās sadarbības departaments (DFID) un Aizsardzības ministrija sadarbojas, lai īstenotu Apvienotās Karalistes politiku, un šim nolūkam no Vispasaules konfliktu novēršanas kopfonda līdzekļiem kājnieku un vieglo ieroču stratēģijai (2004.—2007.) ir piešķirti 13,25 miljoni mārciņu. Apvienotās Karaliste sniedz finansiālu palīdzību ANO aģentūrām, reģionālajām organizācijām, valdībām un nevalstiskām organizācijām, lai apkarotu kājnieku ieroču izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Pagājušajā gadā Apvienotā Karaliste ir atbalstījusi daudzu valdību, starptautisku organizāciju un nevalstisku organizāciju programmas, lai savāktu, pārvaldītu un iznīcinātu ieročus un munīciju; samazinātu pieprasījumu; īstenotu pastāvošas reģionālas vienošanās; izstrādātu valstu darbības plānus un vairotu pilsoniskās sabiedrības spējas. Apvienotā Karaliste turpina pastiprināt pašreizējās reģionālās iniciatīvas, lai cīnītos pret VIKI izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp arī Dienvidāfrikā, Austrumāfrikā un Rietumāfrikā, kā arī Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Pagājušajā gadā Apvienotā Karaliste ir finansējusi ieroču un munīcijas iznīcināšanu un mācības Latīņamerikā, Austrumāfrikā, Karību jūras reģionā, Dienvidāfrikā un Dienvidaustrumeiropā.
II.A.3. Politisku un praktisku pasākumu apspriešana, koordinācija un izvērtēšana, ko veikušas ES dalībvalstis, Komisija un Padome
Padomes Vispārējas atbruņošanās un ieroču kontroles darba grupas sanāksmes organizē reizi mēnesī, un VIKI jautājumi regulāri ir šo sanāksmju darbakārtībā. Divreiz gadā šī darba grupa rīko īpašas sanāksmes, kas veltītas vienīgi VIKI jautājumiem. Laikā, kad Ņujorkā, 2005. gada 11.—15. jūlijā notika II valstu divgadu sanāksme saistībā ar ANO Rīcības programmu kājnieku un vieglo ieroču nelegālas tirdzniecības vispārējai novēršanai, apkarošanai un izskaušanai, ES dalībvalstis un Komisija rīkoja regulāras koordinācijas sanāksmes.
Komisija un dalībvalstis, kuras atbalsta ECOWAS, saskaņoja nostājas, sākot ECOWAS/ANO Attīstības programmas donorkonferenci 2005. gadā, un tās laikā.
Eiropas Komisija un tās dalībvalstis, kuras ir Lielo ezeru reģiona un pilnvaroto personu valdes draugu grupas locekles, ir saskaņojušas divus projektus–priekšlikumus, kas apstiprināti Konferencē par projektiem “Visu Austrumu Kongo Demokrātiskās Republikas bruņoto vienību atbruņošana un repatriācija” un “Darbību saskaņošana un jaudas pastiprināšana apakšreģionos cīņai pret kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu”. Otrs minētais projekts jo īpaši ir paredzēts, lai pievērstos svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret kājnieku ieroču izplatīšanu visā reģionā (ieskaitot pieeju saskaņošanu, reģionālās un valstu kapacitātes pastiprināšanu, kā arī atbruņošanu), plaši izmantojot kājnieku ieroču reģionālā centra (RECSA) reģionālo nozīmi.
II.A.4. Starptautisku semināru un konferenču organizēšana un piedalīšanās tajos
VIKI starptautiskajā darbakārtībā 2005. gadā dominēja divi lieli notikumi: II valstu divgadu sanāksme saistībā ar ANO 2001. gada Rīcības programmu kājnieku un vieglo ieroču nelegālas tirdzniecības vispārējai novēršanai, apkarošanai un izskaušanai (PoA), kas notika Ņujorkā, 2005. gada 11.—15. jūlijā, un pēdējās divas atklātās darba grupas (OEWG) sanāksmes, kuras organizēja, lai apspriestu starptautisku pasākumu, ar kura palīdzību valstis varētu atklāt un reģistrēt nelegālus kājnieku un vieglos ieročus (OEWG). Visas ES dalībvalstis aktīvi piedalījās visās saistītajās sanāksmēs. ES stingri atbalstīja munīcijas iekļaušanu dokumenta darbības jomā, kā arī juridiski saistoša dokumenta priekšlikumu. ES atbalstīja arī ANO valdību ekspertu grupas izveidi, kas izvērtētu turpmākos pasākumus, kas veicami starptautiskas tirdzniecības starpniecības sadarbības veicināšanai.
Eiropas Komisija atbalstīja plaša spektra pētījumus par dažādiem ar VIKI saistītās politikas, pasākumu un prakses aspektiem, un to nosaukums ir “Eiropas rīcības pastiprināšana attiecībā uz kājnieku/vieglajiem ieročiem un sprādzienbīstamām kara atliekām (VIKI/ERW)”. Šajā projektā, par kuru veikšanu atbildība bija uzticēta UNIDIR, organizēja starptautisku parlamentu konference (2005. gada 7.—8. decembrī). To vadīja Eiropas Parlaments, piedaloties valstu parlamentiem.
Eiropas Komisija Briselē piedalījās ES Stabilitātes Pakta-NATO-EDSO-RACVIAC neoficiālajās sanāksmēs par kājnieku un vieglajiem ieročiem un par smago ieroču darbībām.
AUSTRIJA
Austrija piedalījās “Starptautiskajā sanāksmē par VIKI kā civilpersonu īpašumu” Riodežaneiro 2005. gada martā.
VĀCIJA
Vācija kopā ar Nīderlandi un Apvienoto Karalisti atbalstīja un sniedza ieguldījumu VIKI seminārā ar ASEAN valstīm saistībā ar ASEAN reģionālo forumu.
ITĀLIJA
Itālija 2005. gadā aktīvi piedalījās vairākās reģionāla un pasaules mēroga sanāksmēs, kuru mērķis bija apmainīties ar informāciju par valstu procedūrām un rast kopīgus risinājumus problēmām, kas saistītas ar kājnieku un vieglo ieroču nelegālu tirdzniecību. Konkrēti, Itālija apmeklēja šādus pasākumus:
— |
reģionālā konference par ANO rīcības programmas īstenošanu Arābu valstīs (Alžīrā, 2005. gada 11.—13. aprīlī); |
— |
ANO seminārs par kājnieku un vieglajiem ieročiem (Pekinā, 2005. gada 19.—21. aprīlī); |
— |
konference par “Eiropas darbības pastiprināšanu VIKI jomā” (Briselē, 2005. gada 7.—8. decembrī). |
LATVIJA
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija oficiālajiem Moldovas un Gruzijas pārstāvjiem 2005. gada februārī rīkoja semināru par eksporta kontroli, lai apmainītos ar pieredzi un informāciju par ES standartiem eksporta kontroles jomā. Šo abu valstu pārstāvjus iepazīstināja ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem un procedūrām attiecībā uz eksporta kontroli, tie apmeklēja muitas dienestus un viņus iepazīstināja ar praktiskām procedūrām.
2005. gada oktobrī tādā pašā nolūkā Moldovu apmeklēja Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas eksperts. Latvijas tiesību aizsardzības iestādes sadarbojas ar partneriem no Lietuvas un Igaunijas un no citām valstīm, kas strādā pie konvencionālo ieroču nelegālas tirdzniecības gadījumiem.
LIETUVA
Lietuva regulāri piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sanāksmēs par eksporta kontroli. Šajās sanāksmēs dalībnieki apmainās ar pieredzi eksporta kontroles jautājumos, tostarp saistībā ar atbilstīgiem VIKI jautājumiem.
LUKSEMBURGA
Luksemburga, kas 2005. gada pirmajā pusē bija Eiropas Savienības Padomes prezidenvalsts, piedalījās divos simpozijos saistībā ar VIKI, no kuriem viens notika Āfrikā (Alžīrā), un otrs — Āzijā (Pekinā). Šie pasākumi, kas bija paredzēti, lai iepazīstinātu dalībniekus ar problēmām, kas rodas saistībā ar VIKI uzkrāšanos dažos Āfrikas un Āzijas reģionos, un lai sagatavotos otrajai valstu divgadu sanāksmei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmas īstenošanu (Ņujorkā, 2005. gada jūlijā), piedāvāja iespēju Luksemburgai izveidot jaunus un atjaunināt esošos divpusējos kontaktus, pirms jūnijā notiekošā semināra noslēdzot sarunas par VIKI iezīmēšanu un sekošanu tiem.
MALTA
Sadraudzības valdību vadītāju sammita sanāksmē, kas notika Maltā 2005. gada novembrī, Malta pievienojās citu valdību vadītājiem, pieņemot Noslēguma komunikē, kas inter alia attiecas uz VIKI un uz ieroču tirdzniecības līgumu. Nobeiguma komunikē Sadraudzības valdību vadītāji ņēma vērā priekšlikumu izstrādāt kopējus starptautiskus konvencionālo ieroču tirdzniecības standartus un atbalstīja aicinājumu uzsākt Apvienoto Nāciju Organizācijā darbu pie ieroču tirdzniecības līguma. Attiecībā uz VIKI valdību vadītāji inter alia pauda nopietnu satraukumu par kājnieku un vieglo ieroču nelegālu ražošanu, nelegālu tirdzniecību un nekontrolētu pieejamību, kā dēļ konflikti kļūst ilgāki, paaugstinās bruņotas vardarbības līmenis un ir apdraudēta attīstība, kā arī aicināja visas dalībvalstis sniegt atbalstu ANO VIKI Rīcības programmas stiprināšanai.
NĪDERLANDE
Nīderlande piedalījās Āzijas reģionālā foruma (ARF) seminārā par VIKI, kas notika Pnompeņā, Kambodžā, un arī piedalījās tā finansēšanā.
POLIJA
Polijas Ekonomikas ministrija starptautiskas sadarbības jomā organizēja, līdzfinansēja un piedalījās divpusējās sanāksmēs, kurās dalībniekus iepazīstināja ar Polijas ieroču eksporta kontroles sistēmas principiem. Šo pasākumu mērķis bija piedāvāt mūsu pieredzi, cita starpā, Ukrainai, Horvātijai un Ķīnai, tām izstrādājot savu ieroču tirdzniecības kontroles valsts sistēmu.
SPĀNIJA
Spānija 2005. gadā piedalījās vairākos semināros un/vai darbsemināros: starptautiskā seminārā par vispārējiem ieroču nodošanas principiem, ko Dāresalāmā (Dar-es Salaam) kopīgi organizēja Somija un Tanzānija (februārī); otrajā NATO seminārā “Ieroču kontrole un to neizplatīšana”, kurā uzmanība bija vērsta uz VIKI jautājumiem un kas notika NATO skolā Oberammergau pilsētā (martā); seminārā par VIKI, ko ASV DTRA rīkoja Vašingtonā (aprīlī); Apvienotās Karalistes Londonā rīkotajā seminārā par ieroču tirdzniecības līguma projektu (maijā) un seminārā par VIKI, ko Londonā (septembrī) kopīgi ar citiem organizētājiem rīkoja Apvienotās Karalistes JACIG (Apvienotā ieroču kontroles ieviešanas grupa).
APVIENOTĀ KARALISTE
Valstu divgadu sanāksmē 2005. gada jūlijā Apvienotajā Karalistē notika divi papildu pasākumi, no kuriem viens bija par vajadzību pastiprināt ieroču nodošanas kontroli, ietverot pamatnostādņu izstrādi, un otrs par bruņotas vardarbības un nabadzības mazināšanu. Šie pasākumi palīdzēja nodrošināt labāku izpratni un atbalstu abos šajos jautājumos. Apvienotajai Karalistei bija arī ļoti aktīva loma sanāksmē, un tā arī finansiāli atbalstīja dažas valstis, lai tās varētu nosūtīt delegācijas uz šo pasākumu.
Apvienotā Karaliste turpināja savu semināru programmu; pēdējā laikā Apvienotā Karaliste ir atbalstījusi reģionālos seminārus Austrumāfrikā (Kenijā), Centrālamerikā (Nikaragvā), Ziemeļāfrikā (Alžīrijā), Andu reģionā (Limā), Karību jūras reģionā (Nasavā). Notika arī starptautiskās sanāksmes Šrilankā un Ženēvā. Šajos semināros Apvienotā Karaliste iedrošināja gan reģionālās grupas, gan atsevišķas valstis atbalstīt VIKI nodošanas kopēju kritēriju un pamatnostādņu iestrādi valstu ziņojumos, deklarācijās un runās, gatavojoties pārskatīšanas konferencei 2006. gada jūnijā.
Sadarbībā ar Nīderlandi un Vāciju Apvienotā Karaliste arī finansiāli atbalstīja un bija līdzpriekšsēdētāja (kā ES prezidentvalsts) ES/Āzijas reģionālā foruma (ARF) sanāksmē Kambodžā 2005. gada novembrī.
II. A.5. Citas iniciatīvas
Darbības, lai apkarotu nelegālu kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu Lielo ezeru reģionā un Horna Ragā Āfrikā, galvenokārt ir saistītas ar diviem starptautiski nozīmīgiem forumiem, proti, Starptautisko konferenci par Lielo ezeru reģionu (ICGLR), kurā EK ir pilnībā iesaistīta kā daļa no Lielo ezeru reģiona draugu grupas, un Konferenci par Nairobi Deklarāciju, kurā EK arī ir iesaistīta kā draugu grupas locekle.
EK sadarbībā ar ES dalībvalstīm stingri atbalsta “Kājnieku un vieglo ieroču reģionālā centra” (RECSA) darbības, kura uzdevums ir īstenot Nairobi Deklarāciju un koordinējošas darbības cīņai pret kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu reģionā. Turklāt EK delegācijā Nairobi 2005. gada 13. jūnijā un 14. oktobrī notika divas neoficiālas tikšanās starp EK un RECSA, lai stiprinātu attiecības un izpētītu savstarpējās sadarbības iespējas.
Saskaņā ar Nolīgumu par pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu (MANPADS) iznīcināšanu, kas noslēgts starp Ungāriju un Savienotajām Valstīm, Ungārija nolēma 2005. gadā iznīcināt 1 540 pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu (MANPADS), kas dēvētas par no pleca palaižamām pretgaisa raķetēm un kuras vairs nav nepieciešamas Ungārijas aizsardzībai. Ungārija un ASV parakstīja līgumu par ASV finansiālu atbalstu šim projektam. Ir plānots, ka iznīcināšanu pabeigts 2006. gada sākumā.
2005. gadā Itālijas bruņotie spēki, piedaloties daudzpusējās miera uzturēšanas operācijās, savāca un/vai atsavināja un iznīcināja šādus kājnieku un vieglos ieročus:
Irākā tika iznīcinātas 335 kājnieku un vieglo ieroču vienības: 12 automātus AK 47; 2 RMO karabīnes; 6 gaisa karabīnes; 9 karabīnes; 15 FAL šautenes; 12 pašdarināti ieroči; 9 pusautomātiskas šautenes; 9 40mm granātmetēji RPG 5; 92 40 mm granātmetēji RPG 7; 9 rokas ložmetēji; 4 smagie ložmetēji; 12 60 mm mīnmetēji; 4 82 mm mīnmetēji; 14 revolveri; 3 šautenes ar rokas aizslēgu; 91 pusautomātiskā pistole; 1 mašīnpistole. Kosovā tika iznīcināta 81 kājnieku un vieglo ieroču vienība: 11 automāti AK47; 23 7,62 mm kalibra šautenes; 6 12 mm kalibra šautenes; 2 karabīnes; 1 šautene M59; 13 medību šautenes; 1 Drogunova snaiperšautene; 1 granātmetējs RPG M80; 1 raķešu palaišanas iekārta; 3 rokas ložmetēji RPD; 1 RPG 2; 1 80 mm mīnmetējs; 2 musketes M 81; 2 6,36 mm kalibra Voltran pistoles; 5 7,62 mm kalibra pistoles M57; 3 pistoles M70; 4 pusautomātiskās pistoles; 1 mašīnpistole. Bosnijā tika iznīcinātas 869 kājnieku un vieglo ieroču vienības: 817 šautenes, 12 raķešu palaišanas iekārtas; 2 mašīnpistoles un 38 pistoles. Papildus tam, Itālijas bruņotie spēki, piedaloties operācijās Afganistānā, Bosnijā un Kosovā, iznīcināja arī 1 171 vieglo ieroču vienības un 5 raķešu palaišanas iekārtas. Kopumā iznīcināja 2 461 kājnieku un vieglo ieroču vienības.
ES “Althea” operācijā Bosnijā un Hercegovinā, kurā piedalās Spānijas un Francijas bruņotie spēki kopā ar Kopīgajiem operatīvajiem spēkiem Dienvidos, kas kopš 2004. gada iekļauti EUFOR, veica vairākas operācijas, lai konfiscētu VIKI un munīcijas krājumus (Free Entrance Plus operācijas). Šajās operācijās savāca dažādas vienības: 400 000 patronas, 1 500 ieroči, 6 000 rokas granātu, 3 200 mīnas un 200 kilogrami sprāgstvielu, un tas viss atrasts dažādās vietās (Sarajevā, Rogaticā, Čitlukā, Brijegā, Focā, Bilecā, Palē un Goraždē). Spānija piedalās ES MEDA programmā ar mērķi pastiprināt robežkontroli Marokā; Palestīniešu policijas atbalsta ES Koordinējošā birojā un PAMECA misijā, atbalstot Albānijas policijas izveidi un nostiprināšanu.
Apvienotās Karalistes izstrādātajā Bruņotas vardarbības un nabadzības novēršanas iniciatīvā ir norādīts uz saistību starp kājnieku ieročiem, drošību un attīstību. Ir izskaidrots, ka, lai gan bruņotas vardarbības un ieroču pieejamības ietekme uz attīstību ir sarežģīta un daudzpusīga, šī ietekme ir gandrīz pilnībā negatīva skatot to saistībā ar cilvēku pārvietošanas, kaitējumu izglītībai, veselībai un lauksaimniecībai, kā arī saistībā ar lielas daļas sabiedrības un iedzīvotāju nonākšanu nabadzībā. Apvienotā Karaliste uzskata, ka finansētājiem un attīstības aģentūrām programmās būtu jārisina bruņotas vardarbības un ieroču pieejamības problēmas un ieroču skaita mazināšanas pasākumi būtu jāiekļauj valsts programmās. Izvērtējot Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas procesu, lielāka uzmanība būtu jāpievērš ieroču pieejamības ietekmei uz attīstības kavēšanu.
II.B Līdzdalība starptautisko organizāciju darbībā un reģionālajos mehānismos konvencionālo ieroču jomā, jo īpaši kājnieku un vieglo ieroču jomā
II.B.1. Apvienoto Nāciju Organizācija
Eiropas Savienība ir bijusi ļoti aktīva šajā forumā, un tā ir uzņēmusies konstruktīvu lomu otrajā valstu divgadu sanāksmē saistībā ar ANO 2001. gada Rīcības programmu par vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīgās tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu jebkādā izpausmē (PoA), kas notika Ņujorkā, 2005. gada 11.—15. jūlijā. Turpmāk sīkāk izklāstīts vairāku dalībvalstu veiktais darbs un iniciatīvas.
KIPRA
Kipra sniedz ziņojumus ANO saistībā ar ANO Rīcības programmas īstenošanu par vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīgās tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu jebkādā izpausmē. Papildus tam, tā ir sniegusi informāciju UNHCHR (pamatojoties uz Lēmumu 124/2004) saistībā ar “VIKI pieejamības un ļaunprātīgas izmantošanas izraisītu cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu”.
FRANCIJA
Francijas un Šveices iniciatīvas par kājnieku un vieglo ieroču iezīmēšanu un izsekošanu idejas un rezultāti ir iesniegti kā ieguldījums valdību ekspertu grupas darbā, kas izveidota ar ANO Ģenerālās asamblejas 2001. gada 24. decembra rezolūciju. Francija aktīvi piedalījās valdību ekspertu grupas sēdēs, kas 2003. gada 23. jūnijā iepazīstināja ar savu ziņojumu. Tā piedalījās arī ar 2003. gada 23. decembra Rezolūciju 58/241 izveidotās atklātās darba grupas sēdēs, lai apspriestu starptautisku instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laicīgi un droši noteikt un izsekot nelegālus kājnieku un vieglos ieročus.
VĀCIJA
Vācija kopā ar Franciju ierosināja izstrādāt ANO ģenerālās asamblejas rezolūciju par munīciju, attiecībā uz kuru varētu panākt vienošanos.
ĪRIJA
Īrija sniedz gada ziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencionālo ieroču reģistram un ziņojumus EDSO par militārajiem izdevumiem.
APVIENOTĀ KARALISTE
Atbilstīgi ANO Rīcības programmai Apvienotā Karaliste 2005. gadā turpināja īstenot Ieroču nodošanas kontroles iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīšanas konferencē 2006. gadā noslēgt starptautisku nolīgumu par kājnieku un vieglo ieroču eksporta, importa un pārvadāšanas kopējiem standartiem. Tas ir balstīts uz pieeju “no apakšas uz augšu”, kā arī atsevišķu pieeju katram reģionam, izmantojot dialogu, sanāksmes un seminārus visā pasaulē, lai apzinātu īpašus norūpētību izraisošus jautājumus un panāktu kopēju pamatu. Šī vienošanās būtu apņēmīgi jāiekļauj 2006. gada Pārskatīšanas konferences darba kārtībā un būtu jānodrošina, lai to iekļautu ANO PoA izstrādē pēc 2006. gada jūlija.
Apvienotā Karaliste 2005. gadā norīkoja ekspertu atklātajai darba grupai, lai izstrādātu starptautisku instrumentu par ieroču iezīmēšanu un izsekošanu. Apvienotā Karaliste 2005. gada oktobrī aktīvi atbalstīja ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemto kājnieku ieroču rezolūciju. Apvienotā Karaliste ir arī aktīvi atbalstījusi ANO Konvencionālo ieroču reģistru kopš tā izveides sākuma 1992. gadā, un tā kārtējo reizi piedalīsies gaidāmajā ANO valdību ekspertu grupas sanāksmē, lai izvērtētu minētā reģistra pašreizējo darbību, tostarp saistībā ar Apvienotās Karalistes izvirzīto prioritāti par VIKI iekļaušanu reģistra darbības jomā.
II.B.2. ANO Ģenerālās asamblejas Pirmā komiteja
Attiecībā uz sešdesmitajā ANO Ģenerālās asamblejas Pirmajā komitejā pieņemtajām rezolūcijām saistībā ar VIKI jautājumiem dalībvalstis ir paudušas šādu nostāju.
Nīderlande ierosināja Rezolūciju A/Res/60/68 “risinot problēmu saistībā ar negatīvo ietekmi, ko uz humanitāro jomu un attīstību atstāj kājnieku un vieglo ieroču nelegāla ražošana, nodošana un aprite, kā arī to pārmērīga uzkrāšanās”, ko pieņēma balsošanā un to atbalstīja visas ES valstis.
Vienprātīgi pieņēma Mali ierosināja Rezolūciju A/Res/60/71 par palīdzību valstīm attiecībā uz kājnieku ieroču nelegālas tirdzniecības ierobežošanu un to savākšanu
Vienprātīgi pieņēma Vācijas un Francijas ierosināto Rezolūciju A/Res/60/74 par problēmām, kādas rada konvencionālās munīcijas pārmērīgi uzkrājumi .
Bez balsošanas pieņēma Japānas iesniegto Rezolūciju A/Res/60/81 par kājnieku un vieglo ieroču nelegālu tirdzniecību visos tās aspektos. Tomēr 2. darbības punktu pieņēma balsojot un ar visu ES valstu vienprātīgu atbalstu.
Nīderlandes ierosināto Rezolūciju A/Res/60/226 par bruņojuma pārskatāmību pieņēma balsojot un ar visu ES valstu atbalstu.
Vienprātīgi pieņēma Nīderlandes ierosināto Rezolūciju A/Res/60/69 par valsts tiesību aktiem attiecībā uz ieroču, militārā ekipējuma un divējāda lietojama preču un tehnoloģiju nodošanu .
Bez balsošanas pieņēma Vācijas un Rumānijas (divgadējo) iesniegto Rezolūciju A/Res/60/44 par objektīvu informāciju militāros jautājumus, tostarp par militāro izdevumus pārskatāmību.
Vienprātīgi pieņēma Austrālijas iesniegto Rezolūciju A/Res/60/77 par pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu nelegālas nodošanas, neatļautas piekļuves tām un to neatļautas izmantošanas novēršanu .
Rezolūciju A/Res/60/75 par konvencionālo ieroču kontroli reģionālā un apakšreģionu līmenī pieņēma balsojot un ar visu ES valstu vienprātīgu atbalstu.
Alžīrijas iesniegto Rezolūciju A/Res/60/94 par drošības un sadarbības stiprināšanu Vidusjūras reģionā pieņēma vienprātīgi un to līdzfinansē ES 25.
Šveices ierosināto Lēmumu 60/519 par starptautisku instrumentu, lai valstīm ļautu laicīgi un droši atklāt un izsekot nelegālus kājnieku un vieglos ieročus pieņēma balsojot un ar visu ES valstu vienprātīgu atbalstu.
II.B.3. EDSO
ES dalībvalstis aktīvi piedalījās EDSO veiktajā darbā VIKI jomā.
AUSTRIJA
Austrija aktīvi atbalstīja EDSO dokumentu turpmāku īstenošanu saistībā ar kājnieku un vieglajiem ieročiem (VIKI), kā arī saistībā ar konvencionālās munīcijas krājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz projektiem, kas paredzēti šo ieroču un munīcijas iznīcināšanai Baltkrievijā, Tadžikistānā, Kazahstānā, Ukrainā un Krievijas Federācijā. Austrija uzsāka arī diskusiju par to, kā ANO Pārskatīšanas konferencē iepazīstināt ar attiecīgajiem EDSO projektiem attiecībā uz VIKI. Saistībā ar konvencionālo munīciju Austrija ir labprātīgi ieguldījusi 64 470 € projektā, lai reģenerētu un pārstrādātu dūmu aizsega ķimikālijas Gruzijā.
KIPRA
Kipra sniedza informāciju EDSO par valsts praksi un procedūrām saistībā ar konvencionālo ieroču un saistīto tehnoloģiju eksportu (fsc.del/374/05, 15.7.2005.), par konvencionālo ieroču nodošanu (FSC.DEL/243/05, 7.6.2005.) un par VIKI (FSC.DEL/334/05, 15.7.2005.).
DĀNIJA
Dānija turpināja piedalīties EDSO rīkotajos pasākumos, tostarp semināros un darbsemināros, kā arī citās iniciatīvās saistībā ar VIKI. Dānija īsteno EDSO dokumentu par kājnieku un vieglajiem ieročiem.
SOMIJA
— |
norīkots Drošības sadarbības foruma (FSC) atbalsta darbinieks uz EDSO Konfliktu novēršanas centru saistībā ar kājnieku ieroču jautājumiem; |
— |
sniegts atbalsts ar zināšanām EDSO programmai par robežkontroles vadību cīņā pret kājnieku ieroču nelegālu tirdzniecību Centrālāzijā; |
— |
sniegts atbalsts ar zināšanām un finansējumu, lai rīkotu EDSO reģionālo darbsemināru par Paraugprakses rokasgrāmatu Centrālāzijas kājnieku un vieglo ieroču jomā; |
— |
izdarīts ieguldījums brīvprātīgajā fondā, ko pārvalda EDSO misija Tadžikistānā. Šā fonda mērķis ir sniegt palīdzību ieroču un munīcijas pārpalikumu iznīcināšanā un ieroču un munīcijas krājumu drošības uzlabošanā Tadžikistānā; |
— |
izdarīts ieguldījums brīvprātīgajā fondā EDSO misijā Gruzijā. Šā fonda mērķis ir sniegt palīdzību ieroču un munīcijas pārpalikumu iznīcināšanā Gruzijā; |
— |
izdarīts ieguldījums ātrās reaģēšanas fondā EDSO misijā Gruzijā. Šā fonda mērķis ir sniegt palīdzību apvienībām, kas labprātīgi atdod ieročus. |
FRANCIJA
Saistībā ar EDSO mehānismu palīdzības sniegšanai VIKI un konvencionālās munīcijas pārpalikumu iznīcināšanā Francija 2005. gada februārī piedalījās ekspertu misijā Krievijā par tās munīcijas glabāšanu un iznīcināšanu, kas izvesta no Piedņestras; Francija 2005. gada aprīlī finansēja izvērtēšanas misiju saistībā ar konvencionālās munīcijas glabāšanu un iznīcināšanu Kaļiņingradas apgabalā (Krievijā). Līdzīgi tam, 2005. gada maijā saistībā ar EDSO veikto munīcijas un VIKI krājumu iznīcināšanu Tadžikistānā Francija finansēja četru ekspertu misiju (apmācība, krājumu veidošanas pārraudzība, iznīcināšanas operāciju kontrole), kas ilga astoņus mēnešus (izmaksas — 110 000 EUR).
VĀCIJA
Darbojoties EDSO, Vācija plānotajai EDSO paraugprakses rokasgrāmatai par munīciju ir izstrādājusi nodaļu par munīcijas transportu, kā arī ir aktīvi piedalījusies, izstrādājot pielikumu EDSO paraugprakses rokasgrāmatai par VIKI, kurā analizē ieroču krājumu apsaimniekošanu un pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu (MANPADS) drošību.
UNGĀRIJA
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros Ungārija ir uzņēmusies vairākus politiski saistošus pienākumus attiecībā uz VIKI.
ITĀLIJA
Itālija 2005. gadā aktīvi turpināja īstenot EDSO dokumentu par kājnieku un vieglajiem ieročiem, kas pieņemts 2000. gada novembrī. Šajā saistībā Itālija iepazīstināja ar valsts jauninājumiem attiecībā uz informācijas apmaiņu par būtiskākajiem VIKI aspektiem (ražošanu, iezīmēšanu, eksporta kontroli, tirdzniecības starpniecību un iznīcināšanas metodēm), kas ietverti minētajā EDSO dokumentā.
LIETUVA
Lietuva pilda savas saistības par informācijas apmaiņu atbilstīgi EDSO dokumentam par VIKI un saskaņā ar ANO Rīcības programmas īstenošanu. Katru gadu Lietuva iesniedz ANO un EDSO informāciju par valsts jurisdikcijā konfiscētiem vai iznīcinātiem VIKI.
NĪDERLANDE
Nīderlande finansēja projektu saistībā ar VIKI un konvencionālās munīcijas iznīcināšanu un drošu glabāšanu Tadžikistānas Republikā.
SLOVĒNIJA
Slovēnija ieguldīja 65 000 EUR EDSO VIKI munīcijas iznīcināšanas projektos Tadžikistānā (9,7 miljoni SIT — 40 000 EUR) un Ukrainā (6,1 miljons SIT — 25 000 EUR). Slovēnijas diplomātu Jernej Cimperšek kungu, kas ir padomnieks EDSO pastāvīgajā misijā Vīnē, iecēla par Drošības sadarbības foruma (FSC) koordinatoru konvencionālās munīcijas jautājumos. Slovēnija iesniedza valsts ziņojumu par EDSO dokumenta par kājnieku un vieglajiem ieročiem (VIKI) īstenošanu.
SPĀNIJA
Spānija kopā ar Apvienoto Karalisti un Šveici 2004. un 2005. gadā piedalījās EDSO Baltkrievijas projektā par VIKI un ar tiem saistītas munīcijas krājumu pārvaldību, pārpalikumu iznīcināšanu, glabāšanas drošības nosacījumiem, munīcijas glabātuvēm u. c.
ZVIEDRIJA
Zviedrija 2005. gadā atbalstīja šādas ar VIKI saistītas programmas:
— |
vienošanās ar UNDP/TFCPR par projektu atbalstīšanu sadarbībā ar EDSO attiecībā uz VIKI iznīcināšanu tādās EDSO reģiona valstīs kā, piemēram, Ukrainā (25 000 000 SEK ); |
— |
atbalsts ar EDSO starpniecību VIKI iznīcināšanai Tadžikistānā (800 000 SEK). |
APVIENOTĀ KARALISTE
Baltkrievijā vadot EDSO pilotprojektu, Apvienotā Karaliste ir piedāvājusi zināšanas un finansējumu ieroču uzkrājumu pārvaldībai, iznīcināšanai un uzskaitei. Papildus tam, darbojoties EDSO, Apvienotā Karaliste turpina atbalstīt EDSO dokumenta par VIKI īstenošanu (2000. gada novembris). Šobrīd, cieši sadarbojoties ar G8 partneriem kopā ar Zviedriju un Turciju, Apvienotā Karaliste koordinē pielikuma izstrādi EDSO Paraugprakses rokasgrāmatai kājnieku un vieglo ieroču jomā, kurā uzmanība būs vērsta uz MANPADS ieroču krājumu pārvaldību un drošību.
II.B.4. NATO
AUSTRIJA
Austrija sniedza finansiālu atbalstu VIKI, MANPADS un munīcijas iznīcināšanas projektam Ukrainā. ASV vadītā projekta īstenošanas nolīgumu parakstīja novembrī, un decembrī sākās ieroču iznīcināšana.
UNGĀRIJA
Ungārija ir aktīvi piedalījusies darbībās, kas veiktas saistībā ar NATO programmu “Partnerattiecības mieram”.
LIETUVA
Lietuva finansiāli atbalstīja VIKI, MANPADS un munīcijas iznīcināšanas projektu Ukrainā, ko vada NATO tehniskās apkopes un apgādes aģentūra (NAMSA) (NATO).
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA
Projektos saistībā ar NATO/PM un EDSO Slovākija ir veikusi finansiālu ieguldījumu VIKI un munīcijas iznīcināšanai Ukrainā par kopēju summu 30 000 EUR.
APVIENOTĀ KARALISTE
Apvienotā Karaliste arī ir viena no vairākām valstīm, kuras turpina līdzfinansēt munīcijas iznīcināšanas programmas, ko Albānijā veic NATO un kuru mērķis ir dažu gadu laikā iznīcināt 11 600 tonnas kājnieku un vieglo ieroču munīcijas. Līdzīgi Apvienotā Karaliste 2005. gada februārī paziņoja par 400 000 GBP finansējuma piešķiršanu plaša mēroga ilgtermiņa NATO projektā saistībā ar VIKI, munīcijas un “zeme-gaiss” tipa raķešu iznīcināšanu Ukrainā. Apvienotā Karaliste ir arī viens no galvenajiem projekta finansētājiem, ieguldot vairāk nekā 500 000 £ VIKI un munīcijas pārpalikumu krājumu iznīcināšanai Bosnijā-Hercegovinā. Šā projekta sākotnējais mērķis ir iznīcināt 250 000 kājnieku ieroču vienības (75 000 vienības līdz 2005. gada decembrim jau iznīcinātas), un papildu kopējais mērķis — iznīcināt 10 000 tonnas munīcijas. Apvienotā Karaliste 2005. gadā ir turpinājusi iznīcināt arī munīcijas krājumus Albānijā un nogādājuši kājnieku ieroču iznīcinātājas mašīnas uz Dienvidāfriku.
II.B.5. ECOWAS
SPĀNIJA
Spānija 2005. gada decembrī parakstīja Saprašanās memorandu ar Rietumāfrikas Valstu Ekonomikas Kopienas (ECOWAS) izpildsekretāru, uzņemoties saistības piešķirt vismaz 1 000 000 euro (sadalot to laikposmā no 2006. gada līdz 2008. gadam) kā līdzfinansējumu ECOWAS darbībām un programmām, ietverot arī atbalstu “Kājnieku ieroču kontroles programmai Rietumāfrikā”750 000 EUR apmērā.
II.B.6. Vasenāras nolīgums
Piecām no atlikušajām sešām ES dalībvalstīm 2005. gadā atļāva pievienoties Vasenāras nolīgumam. Kipras pieteikumu par pievienošanos šim nolīgumam joprojām izskata. ES uzskata, ka, iesaistot visas ES dalībvalstu, būs nodrošināti efektīvas eksporta kontroles augsti standarti gan Vasenāras nolīgumā, gan Savienībā.
Dalībvalstis turpināja piedalīties darbībās, kas saistītas ar Vasenāras nolīgumu, tostarp semināros un darbsemināros, kā arī citās iniciatīvās saistībā ar VIKI. Dānija īsteno Vasenāras nolīguma Paraugprakses pamatnostādnes attiecībā uz kājnieku un vieglo ieroču eksportu.
Vasenāras nolīguma prezidentvalsts Austrija uzsvēra šā eksporta kontroles režīma nozīmību cīņā pret nelegāliem VIKI.
Ungārija 2005. gadā vadīja Vasenāras nolīguma ekspertu grupu. Pēc dažu valstu lūguma šo vienu gadu ilgo mandātu pagarināja uz 2006. gadu. Ungārija 2004. un 2005. gadā darbojās kā starpniece saistībā ar Horvātijas pievienošanos Vasenāras nolīgumam.
Apvienotā Karaliste aktīvi veicināja Vasenāras nolīguma ietekmes centienus, un jo īpaši Paraugprakses pamatnostādņu stingrāku ievērošanu attiecībā uz VIKI eksportu un MANPADS eksporta kontroles elementiem.
II.B.7. Citi
UNGĀRIJA
Ungārija atbalsta Ieroču kontroles pārbaudes un īstenošanas palīdzības reģionālā centra (RACVIAC) darbu. Ungārija 2005. gadā paplašināja savu līdzdalību, nosūtot jaunu militāro virsnieku RACVIAC personāla papildinājumam. Ungārija 2006. gadā būs RACVIAC otrās darba grupas līdzpriekšsēdētāja.
Ungārija atbalsta Dienvidaustrumeiropas Kājnieku un vieglo ieroču kontroles informācijas apstrādes centra (South Eastern Europe Clearinghouse for the Control of Small Arms and Light Weapon) darbu. Ungārija piedalījās 2005. gada septembrī Melnkalnē rīkotajā konferencē par Rietumbalkānu drošības sektoru.
ĪRIJA
Īrija kā Cilvēku drošības tīkla locekle attiecībā uz ieročiem atbalsta uz cilvēkiem orientētu pieeju, un tai ir ilga pieredze ar atbruņošanas, demobilizācijas, reintegrācijas un rehabilitācijas (DDRR) programmu finansēšanu. Jaunākais gadījums ir tas, ka 2004. un 2005. gadā Īrija sniedza ārkārtas un atjaunošanas finansējumu 1 000 000 € apmērā DDRR pasākumiem Libērijā saskaņā ar UNDP/DDRR Ieguldījumu fondu. Šī UNDP programma ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka uz kopienām balstītas programmas jo īpaši ir pielāgotas sieviešu un bērnu vajadzībām, kas ir bijušie kaujinieki.
Īrija ir finansējusi arī Ženēvas forumu — Ženēvā dibinātu organizāciju, kuras darbs ir vērsts uz partnerattiecību veidošanu starp valdībām, starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām saistībā ar atbruņošanas un ieroču kontroles jautājumiem, kas ir kopējās interesēs.
SPĀNIJA
Spānija 2005. gada oktobrī piedalījās Parlamentārā foruma pārstāvju trešajā gada sanāksmē par kājnieku un vieglajiem ieročiem, kas notika Mehiko.
III CITI KOMENTĀRI, PIEZĪMES UN SVARĪGA INFORMĀCIJA
FRANCIJA
Vairākus gadus Francija ir demonstrējusi pieaugošu pārskatāmību, sniedzot parlamentam gada ziņojumu ar tādu ieroču eksportu, ko izplata ne tikai Francijā, bet arī ārpus tās (vēstniecības un starptautiskas organizācijas). Ziņojumā ir aprakstīta valsts kontroles prakse un starptautiskas mācības eksporta kontroles jomā, kurās piedalās arī Francija. Tajā ir ietverts arī daudz statistikas datu, tostarp arī par kājnieku un vieglo ieroču eksportu.
VĀCIJA
Vācija nesen publicēja vispārēju 2004. gada ziņojumu par ieroču eksportu, tajā īpaši uzsverot kājnieku ieroču eksporta maksimālu pārskatāmību un atklātumu. Šajā ziņojumā inter alia ietverta sīka informācija par individuālām kājnieku ieroču un to munīcijas eksporta licencēm, piemēram, galamērķa valsts, ieroču tips, vērtība un vienību skaits. Vispārējs pārskats par Vācijas tiesību aktiem un politiku VIKI jomā ir atrodams tīmekļa vietnē www.un.org.
LIETUVA
Lietuvas Interpola Valsts birojs sadarbojas ar Interpola ģenerālsekretariātu un citiem Interpola valsts birojiem, veicot pieprasījumus saistībā ar ieroču identificēšanu vai to personu atklāšanu, kas iesaistītas nelegālā ieroču tirdzniecībā.
SLOVĒNIJA
2005. gadā Slovēnija pirmoreiz publicēja Gada ziņojumu par ieroču eksportu un importu. Ziņojums ir publicēts Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē (www.mors.si).
APVIENOTĀ KARALISTE
2005. gadā ir publicēts Apvienotās Karalistes gada ziņojums, kurā ietverti 2004. gadā pieņemtie licencēšanas lēmumi un informācija par politikas attīstību pēdējā gada laikā. Šos gada ziņojumus starptautiski uzskatīta par atklātuma paraugu, un Apvienotā Karaliste ir viena no vadošajām valstīm detalizētas informācijas sniegšanā par katru ieroču licenci. Apvienotā Karaliste arī regulāri gatavo ceturkšņa ziņojumus.
III.A Kritēriji, pēc kuriem izvērtē pieteikumus ES finansējumam projektiem VIKI jomā
III.A.1. Prioritātes
Rīcības programmā par vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīgās tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu jebkādā izpausmē, kas pieņemta 2001. gada 20. jūlijā, apstiprināta nepieciešamība pēc papildu pasākumiem pasaules, reģionālā un valstu līmenī, lai īstenotu šo programmu. ES Stratēģijas pieņemšana nelikumīgas vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai 2005. gada decembrī liecina par ES apņemšanos nodrošināt šos papildu pasākumus un sniegt savu ieguldījumu.
ES Stratēģija ir vispārējs dokuments, kurā izklāstīta daudzpusēja reakcija, kas vajadzīga, lai pārvarētu draudus, ko rada VIKI un to munīcijas nelegāla izplatīšana un tirdzniecība, identificējot konkrētas darbības un praksi, un kas ir vērsts uz to līdzekļu pilnīgu izmantošanu, kuri ES pieejami daudzpusējos un reģionālos līmeņos Eiropas Savienībā un ES divpusējās attiecībās. Stratēģija ir balstīta uz pašreizējo ES politiku un darbībām šajā jomā, un apvieno tās vienā dokumentā, ietverot Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP īstenošanu.
Stratēģijā ir iekļauts Rīcības plāns un tādējādi arī pamatnostādnes ES iniciatīvām VIKI jomā. Vispasaules atbruņošanas un ieroču kontroles darba grupas regulāras sanāksmes nodrošina ES VIKI stratēģijas piemērošanu. Vismaz viena no šīs darba grupas sanāksmēm katru pusgadu ir īpaši veltīta VIKI jautājumiem.
III.B Gūtās atziņas
Saskaņā ar Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP ir sākti trīs jauni projekti. Vēl gan ir pāragri izdarīt secinājumus saistībā ar šo projektu īstenošanu. Tomēr Kambodžas projekts ir pierādījis, ka, lai iniciatīva šajā jomā būtu veiksmīga, atbalsta saņēmējai valstij ir jābūt pārliecinātai, ka tās partnerim, šajā gadījumā ES, ir stingra politiska autoritāte, un tas palīdzēs saņēmējvalstij iegūt morālu autoritāti iedzīvotāju vidū. Tas ir nepieciešams, lai mainītu to, kā iedzīvotāji uztver VIKI problēmu un reaģē uz pasākumiem, kas paredzēti šo problēmu risināšanai.
III.B.1. Kritēriji līdzekļu piešķiršanai
Šie kritēriji ir publicēti ceturtajā gada ziņojumā.
(1) Padomes dokuments 5319/06
PIELIKUMS
AUSTRIJA
Alexander Benedict |
Federal Ministry for Foreign Affairs |
Department II.8 — Global Disarmament, Arms Control, Export Control, Multilateral Atomic Energy Issues and IAEA |
Adrese: A-1014 Vienna, Minoritenplatz 8 |
Tālr.: +43/5 0 11 50 — 3354 |
Faksa numurs: +43/5 0 11 59 — 5354 |
E-pasts: alexander.benedict@bmaa.gv.at |
www.bmaa.gv.at |
BEĻĢIJA
Federal Public Service Foreign Affairs |
International Security Division |
Non-proliferation, Disarmament and Arms Control Directorate |
15, rue des Petits Carmes |
B-1000 Brussels |
Tālr.: (32-2) 501 37 11 |
Faksa numurs: (32-2) 501 38 22 |
E-pasts: werner.bauwens@diplobel.fed.be |
ČEHIJA
nav datu
KIPRA
Ministry of Foreign Affairs |
Department for Multilateral Relations |
Leokoforos Proedikou |
CY-1447 Nicosia |
Tālr.: +357 22401146 |
Faksa numurs: +357 22661881 |
E-pasts: sliassides@mfa.gov.cy |
DĀNIJA
John Kierulf |
Head of Disarmament and Non-proliferation Unit |
Ministry of Foreign Affairs |
2, Asiatisk Plads |
DK-1448 Copenhagen K |
Tālr.: (45) 33 92 06 78 |
Faksa numurs: (45) 33 92 18 04 |
E-pasts: jokier@um.dk |
IGAUNIJA
Ministry of Foreign Affairs |
1st Political Department, 1st Division |
Ketlin Süsmalainen |
Tālr.: +372 6377 100 |
Faksa numurs: +372 6377 199 |
E-pasts: ksusmalainen@mfa.ee |
External Economic and Development Cooperation Department, 4th Division |
Tālr.: +372 6377 200 |
Faksa numurs: +372 6377 288 |
E-pasts: stratkom@mfa.ee |
SOMIJA
Ministry for Foreign Affairs |
Political Department |
Unit for Arms Control, Disarmament and Non-proliferation |
P.O.Box 176 |
FIN-00161 Helsinki |
Tālr.: +358 9 1605 5580 |
Faksa numurs: +358 9 1605 6066 |
E-pasts: POL-05@formin.fi |
FRANCIJA
Ministry of Foreign Affairs |
Directorate of Strategic Affairs, Security and Disarmament |
Division of Chemical and Biological Disarmament and Conventional Weapons Control |
Tālr.: (33-1) 43 17 40 70 |
Faksa numurs: (33-1) 43 17 49 52 |
E-pasts: Jean-Francois.Guillaume@diplomatie.gouv.fr |
VĀCIJA
National point of contact: |
Federal Foreign Office |
Division for conventional arms control |
Werderscher Markt 1 |
D-10117 Berlin |
Tālr.: + 49 30 5000 1465 |
Faksa numurs: + 49 30 5000 51465 |
E-pasts: 241-1@diplo.de |
GRIEĶIJA
Ministry of Foreign Affairs |
Directorate of United Nations and International Organisations |
Section of Non-proliferation, Disarmament and Arms Control |
GR-Athens |
Tālr.: (30-210) 368 22 50 |
Faksa numurs: (30-210) 368 22 39 |
E-pasts: D01@MFA.GR] |
UNGĀRIJA
Ministry of Foreign Affairs |
Department for Security Policy and Non-proliferation |
Desk Officer |
Tālr.: (36-1) 458-1190 |
Faksa numurs: (36-1) 202-0120 |
E-pasts: Titkarsag.bpf@kum.hu |
ĪRIJA
Disarmament and Non-Proliferation Section |
Department of Foreign Affairs, St. Stephen's Green |
Dublin 2, Ireland |
Tālr.: +353-1-4780822 |
Faksa numurs: +353-1-4082383 |
ITĀLIJA
Counsellor Paolo Cuculi |
Disarmament and Non Proliferation Division |
General Department for Multilateral Political Affairs and Human Rights |
Italian Ministry of Foreign Affairs |
Piazzale della Farnesina 1 |
I-00194 Rome |
Tālr.: + 39 06 3691 4000 |
Faksa numurs: + 39 06 3235927 |
E-pasts: paolo.cuculi@esteri.it |
LATVIJA
Ministry of Foreign Affairs |
Security policy department, Non — proliferation and arms control division |
Brivibas bulv. 36, LV-1395 Rīga |
Tālr.: +3717016456, +371 7016156 |
Faksa numurs: +371 7828121 |
LIETUVA
Ministry of Foreign Affairs |
Security Policy Department |
Arms Control, Non-Proliferation and Disarmament Division |
J. Tumo-Vaizganto str. 2 |
LT-01511 Vilnius |
Tālrunis: +370 5 236 2522 |
Faksa numurs: +370 5 236 2519 |
E-pasts: rimgaile.karciauskaite@urm.lt |
LUKSEMBURGA
M. François Berg |
Ministère des Affaires étrangères |
Direction des Affaires politiques (Désarmement global) |
5, rue Notre-Dame |
L-2240 Luxembourg |
Tālr.: +352 478 2469 |
Faksa numurs: +352 22 19 89 |
E-pasts: francois.berg@mae.etat.lu |
MALTA
Mr. Andrew Seychell |
Assistant Commissioner of Police |
Police Force General Headquarters |
Floriana |
Malta |
Tālr.: +356-21-247800 |
Faksa numurs: +356-21-247922 |
E-pasts: andrew.seychell@gov.mt |
NĪDERLANDE
Desk Officer for Small Arms and Light Weapons |
Netherlands Ministry of Foreign Affairs |
Arms Export Policy Division and Arms Control (DVB/WW) |
P.O. Box 20061 |
2500 EB The Hague, The Netherlands |
Tālr.: +31 70 348 5562 |
Faksa numurs: +31 70 348 5479 |
POLIJA
Ministry of Foreign Affairs |
Department of Security Policy |
Tālr.: +48 22 5239202 |
Faksa numurs: +48 22 6285841 |
E-pasts: dpb@msz.gov.pl |
PORTUGĀLE
Ministry Foreign Affairs |
Disarmament and Non-Proliferation Unit |
Largo do Rilvas |
P-1399-030 Lisboa |
Tālr.: +351 21 3946295 |
Faksa numurs: +351 21 3946037 |
E-pasts: dsd2@sg.mne.gov.pt |
SLOVĀKIJA
Ministry of Foreign Affairs |
Department of OSCE and Disarmament |
Hlboka cesta 2 |
SK-833 36 Bratislava |
Tālr.: +(421-2) 5978 3141 |
Faksa numurs: +(421-2) 5978 3149 |
E-pasts: obod@foreign.gov.sk] |
SLOVĒNIJA
Mr Boštjan Jerman |
Head of Section for |
New Security Challenges and Threats |
Security Policy Division |
Ministry of Foreign Affairs |
Prešernova ulica 25, |
SLO-1000 Ljubljana |
Tālr.: +386 1 478 22 56 |
Faksa numurs: +386 1 478 22 29 |
SPĀNIJA
Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación |
Dirección General de Asuntos Internacionales de Terrorismo, No Proliferación y Desarme |
Subdirección General de No Proliferación y Desarme |
Luis Gómez Nogueira, Desk Officer |
C/Padilla, 46 |
E-28006 Madrid |
Tālr.: + 34 91 379 17 59 |
Faksa numurs: +34-91 394 86 47 |
E-pasts: luis.gomez@mae.es |
ZVIEDRIJA
Ms. Sara Brandt-Hansen |
Desk Officer for SALW |
Ministry for Foreign Affairs |
Department for disarmament and non-proliferation |
S-103 39 Stockholm |
Tālr.: +46 8 405 57 34 |
Faksa numurs: +46 8 723 11 76 |
APVIENOTĀ KARALISTE
Alastair Totty |
Head of Conventional Arms |
Security Policy Group |
Foreign and Commonwealth Office |
King Charles Street |
London SW1A 2AH |
United Kingdom |
Tālrunis: + 44 20 7 008 31 33 |
Faksa numurs: + 44-20 7 008 26 35 |
E-pasts: Alastair.Totty@fco.gov.uk |
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES SEKRETARIĀTS
Office of the Personal Representative on non-proliferation |
Rue de Loi, 175 |
B-1049 Brussels |
Tālr.: +32 2 281 80 44 |
Faksa numurs: +32 2 281 81 55 |
E-pasts: infoWMD@consilium.europa.eu |
www.consilium.europa.eu/wmd |
EIROPAS KOMISIJA
External Relations — Directorate General |
Mrs. Daniela Dicorrado Andreoni |
Tālr.: + 32 2 29 94 167 |
Faksa numurs: +32 2 29 50 580 |
E-pasts: daniela.dicorrado-andreoni@ec.europa.eu. |