Pacientu drošība un veselības aprūpē iegūtu infekciju profilakse

 

KOPSAVILKUMS:

Ieteikums par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli

KĀDS IR ŠĪ IETEIKUMA MĒRĶIS?

• Pacientu drošība ārstēšanas laikā ir viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības aizsardzības problēmjautājumiem un rada ievērojamas izmaksas. Ik gadu 8–12 % hospitalizēto pacientu, kas saņem veselības aprūpi Eiropas Savienības (ES) slimnīcās, cieš no komplikācijām.
• Ieteikumā aicināts ieviest sistēmu, ar ko uzlabot pacientu drošību* un novērst nevēlamus notikumus*, it īpaši veselības aprūpē iegūtas infekcijas*, kas iegūtas veselības aprūpes iestādēs.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pacientu drošība

Valsts politikas un programmu izveide un izstrāde pacientu drošības jomā

• ES valstīm jāieceļ kompetentā iestāde, kas atbild par pacientu drošību savā teritorijā. Šis pasākums cita starpā akcentētu pacientu drošību kā prioritāru jautājumu veselības aizsardzības politikā un programmās valsts, reģionu un vietējā mērogā.
• Lai uzlabotu pacientu drošību, jāizstrādā efektīvākas sistēmas, procesi un instrumenti veselības aprūpes drošības jomā. Regulāri jāpārskata drošības standarti un paraugprakse, ko piemēro veselības aprūpē.
• Veselības aprūpes speciālistu organizācijas arī jāmudina aktīvāk līdzdarboties pacientu drošības jomā.
• Jāievieš pieeja, lai veicinātu drošus paņēmienus, kā novērst visizplatītākos nevēlamos notikumus, piemēram, ar medikamentiem saistītus notikumus, veselības aprūpē iegūtas infekcijas un ķirurģisku operāciju radītas komplikācijas.

Pacientu iesaistīšana procesā

Pacientu drošības politikas izstrādē ir jāpiedalās asociācijām, kas pārstāv pacientus, tādējādi ar to starpniecību iesaistot arī pacientus. Turklāt pacientiem ir jāsaņem informācija par spēkā esošajiem drošības standartiem, kā arī sūdzību iesniegšanas procedūrām un pieejamajiem koriģējošajiem pasākumiem un kompensācijas veidiem. Tāpat pacienti ir jāmudina apgūt pamatzināšanas par pacientu drošību.

Informācijas uzlabošana un ziņošanas sistēmu ieviešana

• Ieviešot vai uzlabojot spēkā esošās ziņošanas sistēmas, būs iespējams sniegt informāciju par pacientu aprūpē sastopamo nevēlamo notikumu izplatības pakāpi, veidiem un cēloņiem. Šādas sistēmas ir jāievieš, lai mudinātu veselības aprūpes darbiniekus aktīvi ziņot par nevēlamiem notikumiem. Turklāt ar to starpniecību pacienti un viņu ģimenes varētu dalīties savā pieredzē.
• Sistēmas kalpotu arī kā papildinājums citām riska pārvaldības sistēmām veselības aizsardzības jomā, piemēram, tādām, kas attiecas uz farmakovigilanci.

Veselības aprūpes darbinieku izglītība un apmācība

• Veselības aprūpes darbiniekiem ir būtiska nozīme pacientu drošības uzlabošanā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt viņiem starpdisciplināru izglītību un apmācību šajā jomā, veselības aprūpes darbinieku pirmsdiploma un pēcdiploma studijās, turpmākās profesionālās pilnveides programmās un apmācībās darba vietā iekļaujot pacientu drošības jautājumu.
• Veselības aprūpes darbiniekiem ir jāsniedz pilnvērtīga informācija par pastāvošajiem riskiem un drošības pasākumiem.

Zināšanu, pieredzes un paraugprakses izplatīšana ES mērogā

• Būtu svarīgi izstrādāt sistēmu, lai klasificētu un novērtētu pacientu drošības līmeni ES mērogā. Īstenojot šo pieeju, jāizstrādā kopīgas definīcijas un terminoloģija, kā arī salīdzināmi rādītāji, lai ES valstis varētu savstarpēji izmantot valsts mērogā gūtu informāciju un pieredzi.
• Apmainoties ar šīm zināšanām un paraugpraksi, varētu arī uzlabot pacientu drošības politiku un mērķtiecīgāk veikt pētniecību šajā jomā.

Veselības aprūpē iegūtu infekciju profilakse

Jāievieš stratēģija veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksei un kontrolei, lai:

• īstenotu profilakses un kontroles pasākumus valsts vai reģionu mērogā;
• uzlabotu infekciju profilaksi un kontroli veselības aprūpes iestādēs;
• izveidotu aktīvas pārraudzības sistēmas;
• veicinātu veselības aprūpes darbinieku izglītību un apmācību;
• uzlabotu piekļuvi informācijai, kas paredzēta pacientiem.

KONTEKSTS

• Eiropas Savienībā ik gadu vidēji katram divdesmitajam hospitalizētajam pacientam jeb 4,1 miljonam pacientu rodas veselības aprūpē iegūtas infekcijas, kas ir cēlonis 37 tūkstošiem nāves gadījumu gadā. Daudzus no šiem gadījumiem būtu bijis iespējams novērst. Šī ieteikuma pamatā ir Pasaules Veselības organizācijas darbs, un tā nolūks ir ierosināt izveidot sistēmu pacientu drošībai.
• Plašāka informācija:
  • Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļa “Pacientu drošība”.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Ieteikums (2009. gada 9. jūnijs) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (2009/C 151/01) (OV C 151, 3.7.2009., 1.–6. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 30.11.2016