Eiropas Savienības (ES) regulas par Starptautiskā iepirkuma aktu (IPI) mērķis ir sekmēt savstarpīgumu piekļuvē starptautiskā publiskā iepirkuma tirgiem.

Tajā ir arī noteiktas procedūras, saskaņā ar kurām Eiropas Komisija:

izmeklē iespējamos pasākumus vai praksi, kas negatīvi ietekmē ES uzņēmumu, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu iepirkuma tirgiem, un rīko konsultācijas ar attiecīgajām trešām valstīm;
galējas nepieciešamības gadījumā ievieš IPI pasākumus, lai ierobežotu attiecīgo trešo valstu uzņēmumu, preču vai pakalpojumu piekļuvi ES publiskā iepirkuma procedūrām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piemērošana

Šo regulu piemēro visām publiskā iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas šādi tiesību akti:

Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu – skatīt kopsavilkumu;
Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu – skatīt kopsavilkumu;
Direktīva 2014/25/ES par publisko iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu nozarēs (ūdensapgāde, enerģētika, transports un pasta pakalpojumi) – skatīt kopsavilkumu.

IPI pasākumus var piemērot tikai tādu trešo valstu uzņēmumiem, precēm vai pakalpojumiem, kuras nav parakstījušas plurilaterālo Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu vai divpusējos vai daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, kuri noslēgti ar ES, kas ietver saistības par piekļuvi publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, vai tādu valstu uzņēmumiem, precēm vai pakalpojumiem, kuras ir puses šādos nolīgumos, taču tikai attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrām vai koncesijām, uz kurām minētie nolīgumi neattiecas.

Izmeklēšana un konsultācijas

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc ES ieinteresētās personas vai ES dalībvalsts pamatotas sūdzības saņemšanas var:

sākt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par trešās valsts pasākumu vai praksi, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurā ieinteresētās personas un dalībvalstis tiek aicinātas sniegt informāciju;
pēc izmeklēšanas uzsākšanas aicināt attiecīgo trešo valsti paust savu viedokli, sniegt atbilstīgu informāciju un uzsākt konsultācijas, lai izbeigtu vai labotu aizdomas izraisošo pasākumu vai praksi;
jebkurā laikā apturēt izmeklēšanu un konsultācijas, ja attiecīgā trešā valsts:
- veic apmierinošus korektīvus pasākumus, lai izbeigtu vai novērstu attiecīgo pasākumu vai praksi;
- apņemas sešu mēnešu laikā izbeigt attiecīgo pasākumu vai praksi.

Izmeklēšanu un konsultācijas pabeidz deviņu mēnešu laikā (vai arī pamatotos gadījumos – 14 mēnešu laikā).

Pēc izmeklēšanas un konsultāciju pabeigšanas Komisija publisko ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi un ierosināta tālākā rīcība. Komisija:

izbeidz izmeklēšanu, ja aizdomīgie pasākumi vai prakse netiek īstenota vai ja to iznākums nav ES uzņēmumu, preču vai pakalpojumu piekļuves nopietna un atkārtota pasliktināšanās;
pieņem IPI pasākumu, ja tiek apstiprināta aizdomīgo pasākumu vai prakses pastāvēšana.

IPI pasākumi

Ja izmeklēšanā tiek konstatēts, ka šādi pasākumi vai prakse eksistē, un ja Komisija uzskata, ka tas ir ES interesēs, tad tā pieņem IPI pasākumu (pasākums, ar kuru tiek ierobežota uzņēmumu, preču vai pakalpojumu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, piekļuve ES publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, izmantojot īstenošanas aktu).

ES interesēs ņem vērā visas dažādās intereses kopumā, arī ES uzņēmumu intereses.

IPI pasākums:

var būt veidots kā novērtējuma korekcija piedāvājumiem, ko iesnieguši trešo valstu pretendenti, vai arī izslēgt šādus piedāvājumus pavisam;
attiecas uz visām publiskā iepirkuma procedūrām, kuru vērtība pārsniedz robežvērtību, kas noteikta 15 000 000 EUR (bez PVN) apmērā būvdarbiem un koncesijām vai 5 000 000 EUR (bez PVN) apmērā precēm un pakalpojumiem, ieskaitot dinamiskās iepirkumu sistēmas un pamatnolīgumus;
beidzas pēc pieciem gadiem, taču to var pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

Pretendentu pienākumi

Visās publiskā iepirkuma procedūrās, uz kurām attiecas IPI pasākums, izraudzītie pretendenti (neatkarīgi no to izcelsmes):

nedrīkst slēgt apakšuzņēmuma līgumus par vairāk nekā 50 % no kopējās pakalpojumu līguma vērtības ar uzņēmumiem no trešās valsts, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums;
nodrošina, ka piegādātās preces vai sniegtie pakalpojumi, kuru izcelsme ir trešā valstī, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums, nepārsniedz 50 % no līguma, kura priekšmets ir preču piegāde, kopējās vērtības;
ja iepriekš minētie pienākumi netiek ievēroti, maksā nodevu 10–30 % apmērā no līguma kopējās vērtības.

Atbrīvojumi

Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt sarakstu, kurā uzskaitītas tās konkrētās dalībvalsts vietējās līgumslēdzējas iestādes, kas atrodas administratīvās vienībās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50 000 iedzīvotājiem, un kas ir atbrīvotas no šīs regulas piemērošanas.

IPI izmeklēšanas netiek uzsāktas pret vismazāk attīstītajām valstīm.

Izņēmumi

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izņēmuma kārtā nolemt nepiemērot IPI pasākumu, ja:

ir saņemti piedāvājumi tikai no uzņēmumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums;
šādu lēmumu pamato sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2022. gada 29. augusta.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Starptautiskais publiskais iepirkums (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1031 (2022. gada 23. jūnijs) par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI) (OV L 173, 30.6.2022., 1.–16. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1780 (2019. gada 23. septembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 (e-veidlapas) (OV L 272, 25.10.2019., 7.–73. lpp.).

Komisijas paziņojums. Norādījumi par trešo valstu pretendentu un preču iesaisti ES publiskā iepirkuma tirgū (OV L 271, 13.8.2019., 43.–66. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1.–64. lpp.).

Direktīvas 2014/23/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243.–374. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija) (OV L 269, 10.10.2013., 1.–101. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1.–82. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14.–20. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33.–35. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 08.11.2022

Top