Ar šo regulu ES tiesību aktos transponē Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pieņemtos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas attiecas uz tunzivju krājumiem un citām pie tās pašas ekosistēmas piederošām zivju sugām.
Konvencija attiecas uz noteiktu Klusā okeāna austrumu daļas teritoriju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saglabāšana un pārvaldība

Zvejas aizlieguma periodi: kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu*, tropiskās tunzivis (lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis) katru gadu ir aizliegts zvejot divos laikposmos. Katra zvejniecībā iesaistītā ES dalībvalsts līdz 15. jūnijam nosaka, kurš no diviem zvejas aizlieguma periodiem, proti, no 29. jūlija līdz 8. oktobrim vai no 9. novembra līdz 19. janvārim, attiecas uz tās kuģiem.
Zvejas aizliegums noteiktā apgabalā: tropisko tunzivju zveja apgabalā starp 96° un 110° W un starp 4° N un 3° S ir aizliegta no 9. oktobra līdz 8. novembrim.
Zvejas rīku izvietošana tuvāk par vienu jūras jūdzi no konvencijas apgabalā noenkurotas datu bojas* un mijiedarbība ar šīm bojām ir aizliegta.
Katrs kuģis, kurš zvejo ar riņķvadu, var izmantot ne vairāk kā 450 aktīvas zivju pievilināšanas ierīces* (ZPI). Dalībvalstis ne biežāk kā reizi 60 dienās, bet ne retāk kā reizi 90 dienās paziņo Eiropas Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. ES zvejas kuģu operatori vāc un paziņo informāciju par jebkuru mijiedarbību ar ZPI.
Konvencijas apgabalā visas IATTC sugu pārkraušanas citā kuģī notiek ostā.

Jūras organismu sugu aizsardzība

Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt vai pārdot šādas sugas, kuras ir neskartas jāatbrīvo:
- okeāna baltspuru haizivis;
- mobulīdrajas (pie kurām pieder Manta ģints un Mobula ģints rajas);
- zīdainās haizivis (kas nozvejotas ar riņķvadu).
ES zvejas kuģi riņķvadu neizvieto ap tunzivju baru, kurā atrodas arī vaļhaizivis, un par starpgadījumiem ziņo. Tie haizivis (dzīvas vai nedzīvas) pēc iespējas ātrāk neskartas atbrīvo, neapdraudot cilvēku drošību.
ES kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, haizivju zvejas auklas neizmanto.
Zīdainās haizivs un āmurhaizivs nozvejas datus paziņo IATTC.
Jūras bruņurupučus nekavējoties atbrīvo tādā veidā, kas rada pēc iespējas mazāku kaitējumu un neapdraud cilvēku drošību. Vismaz vienu apkalpes locekli ir jāapmāca, kā apieties ar jūras bruņurupučiem un tos atbrīvot tā, lai uzlabotu to izdzīvotību pēc atbrīvošanas.
Ir paredzēti arī pasākumi jūras putnu aizsardzībai (āķu jedu izmantošanas ierobežojumi) un delfīnu aizsardzībai (tikai kuģi, kuri saņēmuši atļauju, un riņķvadu izmantošanas ierobežojumi, zvejojot dzeltenspuru tunzivis).

Zinātniskie novērotāji uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām

Dalībvalstis nodrošina, ka uz kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 20 metrus, vismaz 5 % zvejas piepūles tiek apgūti zinātniskā novērotāja klātbūtnē. Šis novērotājs reģistrē mērķsugu nozvejas, sugu sastāvu un jebkādu citu pieejamu bioloģisko informāciju, kā arī jebkuru mijiedarbību ar nemērķa sugām, piemēram, jūras bruņurupučiem, jūras putniem un haizivīm. Regulā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par novērotāja drošības nodrošināšanu.

Kuģiem piemērojamās prasības

Dalībvalstis par katru kuģi, kas ir to jurisdikcijā un kas zvejo konvencijas apgabalā, sniedz detalizētu informāciju iekļaušanai IATTC reģionālajā kuģu reģistrā.
Aizplombēta tilpne (telpa uz kuģa, kas paredzēta dzīvu zivju pārvadāšanai) ir fiziski aizplombēta tādā veidā, kas ir drošs pret manipulācijām un lai tā būtu pilnīgi nošķirta no citām kuģa telpām un to nevarētu izmantot jebkādai citai uzglabāšanai. Novērotāji ziņo IATTC par visiem gadījumiem, kad aizplombētas tilpnes tiek izmantotas zivju uzglabāšanai.

Nozvejas dati

Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai nozvejas datus par konvencijā minētajām sugām. Īpaši noteikumi attiecas uz ziņošanu par lielacu tunzivīm, ko nozvejojuši kuģi zvejai ar riņķvadu vai laivas zvejai ar ēsmu.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 15. februāra.

KONTEKSTS

ES parakstīja konvenciju 2006. gadā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (skatīt kopsavilkumu) puse.

Skatīt arī:

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Riņķvadi: jebkuri apņemošie vadi, kuru apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt.

Datu bojas: dreifējošas vai noenkurotas peldošas ierīces, ko valdības organizācijas vai atzītas zinātniskas organizācijas vai struktūras izvieto, lai elektroniski vāktu vidiskos datus, nevis atbalstītu zvejas darbības, un par ko ir paziņots IATTC sekretariātam.

Zivju pievilināšanas ierīce (ZPI): noenkuroti, dreifējoši, peldoši vai iegremdēti objekti, ko kuģi izvieto vai kam kuģi līdzseko, tostarp izmantojot radiobojas vai satelītbojas, un kas paredzēti mērķsugu tunzivju pievilināšanai ar riņķvadu veiktās zvejas operācijās.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 24, 26.1.2021., 1.–18. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1.–32. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3.–13. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22.–23. lpp.)

Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (“Antigvas Konvencija”) (OV L 224, 16.8.2006., 24.–42. lpp.)

Padomes Lēmums 2005/26/EK (2004. gada 25. oktobris) Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Konvenciju Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju (“Antigvas konvencija”) (OV L 15, 19.1.2005., 9. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1.–3. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1.–2. lpp.)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija un Nolīgums par tās XI daļas īstenošanu (Montegobejas konvencija) (OV L 179, 23.6.1998., 3.–134. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 09.04.2021

Top

All