Ar to atceļ un aizstāj Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar kuru 1975. gadā izveidoja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop).
Ar to pielāgo nosacījumus, kas attiecas uz Cedefop, lai, ciktāl iespējams, ņemtu vērā tā trīspusējo dabu. To vada valde, kas sastāv no šādiem pārstāvjiem:
- ES valstu valdības;
- ES valstu darba devēji un darbinieki – sociālie partneri; un
- Eiropas Komisija.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķis

Cedefop kā vienas no ES decentralizētajām aģentūrām mērķis ir atbalstīt Komisiju, citas ES institūcijas un organizācijas, ES valstis un sociālos partnerus, lai veicinātu, attīstītu un īstenotu politiku profesionālās izglītības un mācību, kā arī prasmju un kvalifikāciju rīcībpolitikas jomā.

Lai sasniegtu šo mērķi, aģentūra:

vairo un izplata zināšanas;
sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādei, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus; un
veicina zināšanu apmaiņu starp ES un starp valstu rīcībspēkiem.

Uzdevumi

Cedefop, pilnībā respektējot ES valstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

analizē profesionālās izglītības un mācību, prasmju un kvalifikāciju rīcībpolitiku un sistēmu tendences un sniedz salīdzinošu analīzi par tām valstu griezumā;
analizē darba tirgus tendences attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām, kā arī profesionālo izglītību un mācībām;
analizē un palīdz īstenot norises, kas saistītas ar kvalifikāciju izstrādi un piešķiršanu;
analizē norises tādā jomā kā neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana;
veic pētījumus par attiecīgām sociālekonomiskām norisēm un ar tiem saistītiem rīcībpolitikas jautājumiem, un nodarbojas ar pētniecību šajā jomā;
nodrošina forumus, kur valdībām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām valstu līmenī apmainīties ar pieredzi un informāciju;
sekmē reformu un rīcībpolitiku īstenošanu valstu līmenī;
izplata informāciju, lai palīdzētu veidot rīcībpolitikas un vairot informētību un izpratni par to, kā profesionālā izglītība un mācības var sekmēt un veicināt cilvēku nodarbināmību, ražīgumu un mūžizglītību;
pārvalda rīkus, datu kopas un pakalpojumus un dara tos pieejamus pilsoņiem, uzņēmumiem, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām;
izveido stratēģiju attiecībām ar ārpussavienības valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir centra kompetencē.

Organizācija

Cedefop, kas atrodas Berlīnē, Vācijā, ir valde, izpildkomiteja un izpilddirektors.

Valde

Sastāvs:

viens pārstāvis no katras ES valsts;
viens darba devēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras ES valsts;
viens darba ņēmēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras ES valsts;
trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju;
viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments.

Valdes galvenie uzdevumi ir šādi:

noteikt Cedefop stratēģisko virzienu;
pieņemt Cedefop plānošanas dokumentu;
pieņemt Cedefop budžetu;
pieņemt reglamentu (tostarp izpildkomitejas reglamentu), finanšu noteikumus, noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un kontroli un krāpšanas apkarošanas stratēģiju;
iecelt izpilddirektoru.

Izpildkomiteja

Izpildkomiteja palīdz valdei:

sagatavojot tās lēmumus;
nodrošinot pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);
dodot izpilddirektoram padomus par valdes lēmumu īstenošanu, lai tiktu pastiprināta administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzība.

Izpilddirektors

Izpilddirektors atbild par:

Cedefop uzdevumu un budžeta pārvaldību un ieviešanu;
plānošanas dokumenta melnraksta sagatavošanu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu noteikumiem, kurus pieņēmušas ES aģentūras un iestādes.

Darba programmas

Plānošanas dokumenta melnraksts tiek iesniegts valdei apstiprināšanai un pēc tam iesniegts Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei katru gadu pirms 31. janvāra.

Daudzgadu darba programmā izklāsta:

vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus;
gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus;
resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu.

Gada darba programmai ir jābūt saskaņotai ar daudzgadu darba programmu un jāietver:

detalizēti mērķi un gaidāmie rezultāti, tostarp snieguma rādītāji;
finansējamo darbību apraksts, tostarp plānotie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti;
norāde par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem;
iespējamās darbības attiecībām ar ārpussavienības valstīm un starptautiskām organizācijām.

Abās programmās ir jānovērš pārklāšanās ar darbiem, kurus veic citas ES aģentūras. Cedefop cieši sadarbojas ar divām citām trīspusējām aģentūrām: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound). Tā arī cieši sadarbojas ar Eiropas Izglītības fondu.

Budžets

Katru finanšu gadu sagatavo visu Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo Cedefop budžetā. Budžets ir jāsabalansē, ņemot vērā ieņēmumus un izdevumus.

Tā ieņēmumus veido:
- ES iemaksa, kas ir iekļauta ES vispārējā budžetā;
- brīvprātīgas ES valstu finansiālās iemaksas;
- maksas par publikācijām un visiem Cedefop sniegtajiem pakalpojumiem;
- visas iemaksas no ārpussavienības valstīm, kuras piedalās Cedefop darbā.
Tā izdevumus veido:
- darbinieku atalgojums;
- administratīvās un infrastruktūras izmaksas;
- darbības izmaksas.

Novērtējums

Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikts novērtējums, lai noteiktu Cedefop sniegumu attiecībā uz tā mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2019. gada 20. februāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

par Cedefop (Cedefop);
Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) (Cedefop);
Europass (Cedefop).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/128 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (OV L 30, 31.1.2019., 90.–105. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/126 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (OV L 30, 31.1.2019., 58.–73. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/127 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (OV L 30, 31.1.2019., 74.–89. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42.–68. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (pārstrādāts) (OV L 354, 31.12.2008., 82–93. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 20.05.2019

Top

All