Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveici par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS)

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveici par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS)

 

KOPSAVILKUMS:

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

Lēmums (ES) 2017/2240 par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

Lēmums (ES) 2018/219 par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA MĒRĶIS?

  • Nolīguma mērķis ir sasaistīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) ar Šveices ETS (CHETS). ES uzskata savu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) par politikas instrumentu, kas rentabli samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju. Sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai nodrošinātu emisijas kvotu tirdzniecību starp sistēmām, tiks izveidots spēcīgs starptautisks oglekļa emisiju tirgus un turpmāk tiks stiprinātas emisiju samazināšanu pūles pusēm, kuras ir sasaistījušas savas sistēmas, tādējādi sniedzot arī ieguldījumu Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanā.
  • Divu sistēmu sasaistīšana pilnībā stāsies spēkā, kad Šveice ratificēs visus nepieciešamos noteikumus savas valsts tiesību aktos, īpaši paplašinot savu ETS aviācijas jomā. Tomēr saskaņā ar šī nolīguma nosacījumiem Apvienotā komiteja (AK) sāka darboties no nolīguma parakstīšanas brīža (2017. gada novembris), lai nodrošinātu koordinēšanas pasākums starp pusēm, tostarp palīdzot ratificēt atbilstošo Šveices noteikumus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Emisiju ierobežošana un tirdzniecība: kā ES ETS darbojas

  • ES ETS, kas noteikta ar Direktīvu 2003/87/EK, darbojas pēc “emisiju ierobežošanas un tirdzniecības” principa. Emisiju ierobežošana tiek noteikta kā daļa no noteiktu siltumnīcefekta gāzu kopējā apjoma, ko var elektrostacijas un citas sistēmā iekļautas rūpnieciskās iekārtas. Laika gaitā maksimālais apjoms tiek samazināts, tādējādi samazinot arī emisiju kopējo apjomu.
  • Papildus stacionārām iekārtām ES ETS attiecas uz visiem lidojumiem starp lidostām ES un Eiropas Ekonomikas zonā.
  • Saskaņā ar emisiju ierobežojumiem uzņēmumi saņem vai iegādājas emisijas kvotas*, kuras pēc tam tie var tirgot savstarpēji pēc nepieciešamības. Pirms 2021. gada uzņēmumi var arī izmantot ierobežotu apjomu starptautiskos kredītus no emisiju taupīšanas projektiem visā pasaulē, lai garantētu atbilstību sistēmai. Pieejamo kvotu kopējā skaita ierobežojums nodrošina, ka uzņēmumi saglabā savu vērtību.
  • Katru gadu uzņēmumam ir jānodod pietiekami daudz kvotu, lai nosegtu visas savas emisijas, pretējā gadījumā tiek uzliktas lielas soda naudas. Ja uzņēmums samazina savas emisijas, tas var saglabāt rezerves kvotas, lai apmierinātu nākotnes prasības vai arī pārdotu tās citam uzņēmumam, kuram trūkst kvotu.
  • Tirdzniecība sniedz elastīgumu, kas garantē, ka emisijas tiek samazinātas, kur tās ir visrentablākās. Šādi tiek arī nodrošināts ieguldījums tīrās, zema oglekļa tehnoloģijās.

ES un Šveices nolīgums

  • Nolīgums nosaka galvenos mērķus un principus, kā arī institucionālo struktūru, kā sasaistīt ES un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.
  • Līdzko stāsies spēkā sasaiste starp ES ETS un Šveices ETS, emisijas kvotas, kas rodas no vienas sistēmas, būs atbilstošas citai sistēmai.

Būtiskie kritēriji

  • Lai nodrošinātu divu sistēmu saderību, ir jānodrošina atbilstība būtiskiem kritērijiem, kas izklāstīti nolīguma pielikumā. Šie kritēriji galvenokārt atspoguļo ES ETS tiesību aktu vai to īstenošanas tiesību aktu noteikumus. Jebkura no sistēmām var pielāgot noteikumus, kas ir stingrāki par būtiskajiem kritērijiem.
  • Nolīgums garantē iespēju nākotnē ieviest tiesību aktu noteikumus saistītajās sistēmās bez nepieciešamības vadīt būtiskas atkārtotas sarunas, ja vien sistēmas turpmāk atbilst būtiskajiem kritērijiem.

Informācijas apmaiņa un koordinēšana

Nolīgums nosaka procesu, kā notiek informācijas apmaiņa un koordinēšana saistošajās jomās. Tas ir paredzēts tam, lai garantētu saistīto sistēmu atbilstošu ieviešanu un notiekošo integritāti. Šis process ļauj pusēm uzturēt savstarpējo informācijas apmaiņu par saistošo tiesību aktu izstrādi.

Aviācija

  • Nolīgums precizē, ka Šveice atspoguļos ES ETS noteikumus aviācijas jomā Šveices ETS attiecībā uz to, lai divas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste stātos spēkā.
  • Aviācijas operatorus pārvaldīs EEZ valsts vai Šveice saskaņā ar “vienas pieturas” metodi. Tas nozīmē, ka viena varas iestāde uzņemas atbildību par divu sistēmu ieviešanu, lai operatoriem būtu jāsadarbojas tikai ar vienu varas iestādi saskaņā saistītās sistēmas ietvaros.
  • Tiek risināta divpusējās Bāzeles lidostas īpašā situācija, lai novērstu dubulto atskaiti, ja Šveice panāk divpusēju nolīgumu par darbību izpildi no Bāzeles lidostas.

Apvienotā komiteja

Ar nolīgumu nodibina Apvienoto komiteju kā galveno virzošo struktūru. Apvienotā komiteja:

  • ietver abu pušu pārstāvjus un ir atbildīga par nolīguma administrēšanu un atbilstošu ieviešanu;
  • uzņemas galveno lomu informācijas nodošanas un koordinēšanas procesā, kā arī novērtējuma veikšanā, vai puses turpina ievērot būtiskos kritērijus;
  • var ieteikt izmaiņas nolīguma pantiem un veikt grozījumus pielikumos;
  • sāk funkcionēt no nolīguma parakstīšanas datuma saskaņā ar līguma noteikumiem par konkrētu pantu provizorisko piemērošanu.

Strīdu izšķiršanas mehānisms

Strīdu risināšanai par nolīguma interpretāciju vai piemērošanu jebkura no pusēm var vērsties pie Apvienotās komitejas. Ja Apvienotā komiteja nespēj 6 mēnešu laikā atrisināt strīdus, jebkura no pusēm ar to var vērsties pie Pastāvīgās šķīrējtiesas.

Tehniskie noteikumi

Papildus principiem, mērķiem un institucionālai kārtībai nolīgums ietver tehniskos noteikumus, kas nosaka reģistru, uzskaites, izsoļu, sensitīvās informācijas un drošības funkcionalitāti.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Emisijas kvotas: atļauja noteiktā periodā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir derīga ES ETS vai Šveices ETS prasību izpildei.

PAMATDOKUMENTI

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (OV L 322, 7.12.2017., 3.–26. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2017/2240 (2017. gada 10. novembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (OV L 322, 7.12.2017., 1.–2. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2018/219 (2018. gada 23. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (OV L 43, 16.2.2018., 1.–2. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (OV L 330, 20.12.2019., 1. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2018/1279 (2018. gada 18. septembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti, par tās reglamenta pieņemšanu (OV L 239, 24.9.2018., 8.–13. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.)

Direktīvas 2003/87/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Lēmums (ES) 2015/1339 (2015. gada 13. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 207, 4.8.2015., 1.–5. lpp.)

Kioto protokola Dohas grozījums (OV L 207, 4.8.2015., 6.–14. lpp.)

Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (OV L 33, 7.2.1994., 13.–28. lpp.)

Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4.–18. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1.–3. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.01.2020

Top