Ceļā no Parīzes — Parīzes nolīguma par cīņu pret klimata pārmaiņām nozīmes novērtēšana

 

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Komisijas paziņojums (COM(2016) 110 final) — ko mums nozīmē Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām?

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

• Tajā ir aprakstīti galvenie Parīzes nolīguma elementi un tas, kā Eiropas Savienība tos īsteno.
• Rādot priekšzīmi, Eiropas Savienības mērķis ir mudināt tās starptautiskos partnerus pielikt lielākus pūliņus pārejā uz mazoglekļa ekonomiku.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Parīzes nolīgums paredz pasaules mēroga rīcības plānu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas paredz:
  • pārliecinoši ierobežot globālo sasilšanu tā, lai temperatūras pieaugums nesasniegtu 2 ^oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un tiekties temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5 ^oC;
  • ik pēc pieciem gadiem piedalīties “globālajā izsvēršanā”, kas tiks sākta 2023. gadā un kuras gaitā tiks analizēts panāktais progress;
  • nodrošināt juridiski saistošu pienākumu parakstītājām pusēm īstenot savus klimata pārmaiņu mazināšanas* pasākumus;
  • ieviest pamatīgākus pārredzamības un pārskatatbildības pasākumus, piemēram, reizi divos gados publicējot siltumnīcefekta gāzu pārskatu;
  • sniegt finansiālu un cita veida atbalstu, lai palīdzētu mazāk turīgajām valstīm veikt nepieciešamos pielāgošanās* pasākumus.
• Nolīgums parakstīšanai tika atvērts 2016. gada 22. aprīlī, un tas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī.
• Klimata pārmaiņu starpvaldību padome 2018. gadā ziņos par 1,5 ^oC mērķa sekām politikas kontekstā.
• Lai īstenotu Parīzes nolīgumu, ES veiks šādus pasākumus:
  • īstenos tās projektu “Enerģētikas savienība”, atsakoties no ekonomikas, kura balstīta uz fosilo kurināmo;
  • atbalstīs pētniecību un izstrādi inovācijām mazoglekļa jomā;
  • izmantos ES finansējumu, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļus, un politikas jomas, jo īpaši Kapitāla tirgu savienību, lai veicinātu lielākus privātos ieguldījumus;
  • izmantos savu pieredzi oglekļa emisiju cenu noteikšanā, lai rosinātu citas valstis veikt līdzīgus pasākumus;
  • rosinās pilsonisko sabiedrību kopumā (sabiedrību, nozaru pārstāvjus un arodbiedrības, kā arī lielos un mazos uzņēmumus) dot ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā;
  • uzsvērs klimata politikas nozīmi ar visu tās plašo politikas programmu sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, tostarp sniegs īpašu palīdzību jaunattīstības valstīm;
  • iesniegs vairākus priekšlikumus tādās jomās kā energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, lai sasniegtu pati savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus. Vietējā līmenī ES mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt tās siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

KONTEKSTS

Parīzes klimata konferencē (COP 21) 2015. gada decembrī 195 valstis pieņēma vēsturē pirmo vispārējo juridiski saistošo pasaules mēroga klimata nolīgumu.

Šis nolīgums stājās spēkā, kad to parakstīja vismaz 55 valstis, kas rada vismaz 55 % no pasaules emisiju apjoma.

Plašāka informācija:

• sadaļa “Parīzes nolīgums” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē;
• sadaļa “Parīzes nolīgums” Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām tīmekļa vietnē.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Ceļā no Parīzes: ko mums nozīmē Parīzes nolīgums? Pavaddokuments priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (COM(2016) 110 final, 2.3.2016)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.11.2016