ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija: progresa novērtējums

KOPSAVILKUMS:

Starpposma pārskats par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam — COM(2015) 478 final

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Tajā ir sniegts starpposma pārskats par progresu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam īstenošanā. Galvenais mērķis ir informēt lēmumu pieņēmējus par jomām, kurās jāpieliek lielākas pūles.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ziņojumā ir uzsvērts, ka kopš 2010. gada ES un visā pasaulē turpina izzust bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi turpina degradēties, neskatoties uz ievērojamo progresu politikas veidošanā, labākām zināšanām un daudziem vietējā līmenī sekmīgi īstenotiem saglabāšanas pasākumiem. Tas ievērojami samazina bioloģiskās daudzveidības spējas nākotnē apmierināt cilvēku vajadzības.

Ziņojumā ir novērtēts progress šādu sešu darba izdevumu īstenošanā:

1. uzdevums. ES dabas aizsardzības tiesību aktu pilnīga īstenošana

• Lielākā daļa Natura 2000 sauszemes biotopu tīkla ir pabeigta un jūras tīkla platība ir palielinājusies. Nedaudz ir palielinājies to sugu un biotopu skaits, kuru saglabāšanās stāvoklis turpina uzlaboties, tomēr daudzu citu sugu un biotopu stāvoklis joprojām ir nelabvēlīgs, turklāt dažos gadījumos tas turpina pasliktināties. Galvenie uzdevumi, kas jāpaveic līdz 2020. gadam, ir pabeigt Natura 2000 tīkla izveidi jūras vidē un nodrošināt rezultatīvu apsaimniekošanu un finansējumu Natura 2000 tīkla atbalstam.

2. uzdevums. Ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšana un atjaunošana

• Zināšanu bāze turpina uzlaboties, un ir izveidots svarīgs politiskais satvars. Galvenie uzdevumi, kas jāpaveic līdz 2020. gadam, ietver tādu valstu un reģionālo sistēmu izstrādi un īstenošanu, kas sekmētu ekosistēmu atjaunošanu (t. i., palīdzētu atjaunoties ekosistēmām, kurām ir nodarīts kaitējums vai kuras ir iznīcinātas) un zaļās infrastruktūras ieviešanu, kā arī apturētu parastās bioloģiskās daudzveidības zudumu.

3.A uzdevums. Ilgtspējīga lauksaimniecība

• Bioloģisko daudzveidību visvairāk apdraud intensīvā lauksaimniecības prakse un zemes pamešana savienojumā ar pilsētu teritoriju izplešanos un cilvēka radīto infrastruktūru. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2014.–2020. gadam sniedz virkni potenciāli efektīvu bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un atjaunošanas instrumentu. ES valstīm šie instrumenti ir jāizmanto, lai ES atgūtu iespēju izpildīt šo uzdevumu.

3.B uzdevums. Ilgtspējīga mežsaimniecība

• ES mežu platība ir nedaudz palielinājusies, taču ES dabas aizsardzības tiesību aktu aptverto meža biotopu un sugu saglabāšanās stāvoklis nav būtiski uzlabojies. Meža apsaimniekošanas plāni un līdzvērtīgi instrumenti varētu ievērojami sekmēt uzdevuma izpildi, tomēr to potenciāls tiek izmantots maz.

4. uzdevums. Ilgtspējīga zivsaimniecība

• ES ir ieviesusi pasākumus zivsaimniecības ilgtspējas (kopējā zivsaimniecības politika) un laba vides stāvokļa (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) nodrošināšanai. Tomēr īstenošana visā ES nav notikusi vienādi, un joprojām pastāv būtiskas problēmas, jo īpaši dienvidu jūrās. Jūras sugas un ekosistēmas ir pakļautas dažādām slodzēm, kas saistītas ar biotopu iznīcināšanu, pārmērīgu izmantošanu, piesārņojumu, klimata pārmaiņām un paskābināšanos (t. i., oglekļa dioksīda absorbēšanu jūrā, kur tas reaģē ar ūdeni, radot skābi), tāpēc to stāvoklis Eiropas jūrās turpina pasliktināties.

5. uzdevums. Invazīvu svešzemju sugu apkarošana

• Pateicoties Invazīvo svešzemju sugu (ISS) regulas pieņemšanai 2014. gadā, ES patlaban atrodas uz pareizā ceļa šī uzdevuma izpildē. Pašlaik tiek gatavots pirmā ES nozīmes IIS saraksta priekšlikums. Nākamie svarīgie pasākumi būs saraksta ieviešana dalībvalstīs. Ļoti liela nozīme būs notikumu attīstībai citās jomās, jo īpaši Balasta ūdeņu konvencijas ratificēšanai.

6. uzdevums. Ieguldījums pasaules bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanā

• ES joprojām ir lielākā līdzekļu devēja bioloģiskās daudzveidības vajadzībām pasaulē un veiksmīgi turpina palielināt piešķirtos resursus. ES ratificēja CITESkonvenciju un strādā pie Nagojas protokola īstenošanas. Kokmateriālu regula un noteikumu par bioloģisko daudzveidību ieviešana divpusējos tirdzniecības nolīgumos ir svarīgi sākotnējie pasākumi, kuru mērķis ir samazināt pasaules bioloģiskās daudzveidības zuduma sekmētājus. Tomēr ES patēriņa ietekmes uz pasaules bioloģisko daudzveidību samazināšanā nav gūti pietiekami panākumi, un tie būs jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvaros.

Secinājumi

• Ziņojumā ir secināts, ka 2020. gada mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja īstenošana un izpilde kļūs daudz apņēmīgāka un vērienīgāka un ja ar labākiem rezultātiem tiks saskaņotas daudzas dažādas politikas jomas. Bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšana var sniegt ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības programmā, pārtikas un ūdens nodrošinājumā un dzīves kvalitātē, kā arī Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības 2030. gadam īstenošanā.

KONTEKSTS

Bioloģiskā daudzveidība — neatkārtojamā dzīvības formu dažādība — ir būtiski svarīga ES ekonomikai un labklājībai. Tā nodrošina svarīgus pamatpakalpojumus, piemēram, svaigu gaisu un tīru ūdeni, pārtiku, materiālus, zāles, saglabā mūsu veselību un sniedz mums atpūtas iespējas, sekmē apputeksnēšanu un augsnes auglību, kā arī aizsargā mūs pret ārkārtējiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņām.

Tomēr cilvēku radītās pārmaiņas bioloģiskās daudzveidības jomā pēdējos 50 gados notikušas daudz straujāk nekā jebkad cilvēces vēsturē. Tāpēc ES pieņēma bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kuras pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē.

• ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam — ceļā uz tās īstenošanu.

AKTS

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Starpposma pārskats par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam (COM(2015) 478 final, 2.10.2015.)

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam (COM(2011) 244 galīgā redakcija, 3.5.2011.)

Komisijas dienestu darba dokuments. ES novērtējums attiecībā uz progresu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam īstenošanā, kas pievienots dokumentam “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Starpposma pārskats par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam” ( SWD(2015) 187 final, 2.10.2015.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.01.2016