Изберете експерименталните функции, които искате да изпробвате

Този документ е извадка от уебсайта EUR-Lex.

Документ 62019CJ0400

Tiesas spriedums (ceturtā palāta), 2021. gada 11. marts.
Eiropas Komisija pret Ungāriju.
Valsts pienākumu neizpilde – Lauksaimniecības produktu tirgu kopīga organizācija – Regula (ES) Nr. 1308/2013 – LESD 34. pants – Lauksaimniecības pārtikas produktu pārdošanas cena – Minimālās peļņas normas, kas piemērojamas šo preču mazumtirdzniecībai.
Lieta C-400/19.

Идентификатор ECLI: ECLI:EU:C:2021:194

 TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2021. gada 11. martā ( *1 )

Valsts pienākumu neizpilde – Lauksaimniecības produktu tirgu kopīga organizācija – Regula (ES) Nr. 1308/2013 – LESD 34. pants – Lauksaimniecības pārtikas produktu pārdošanas cena – Minimālās peļņas normas, kas piemērojamas šo preču mazumtirdzniecībai

Lietā C‑400/19

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, kuru 2019. gada 23. maijā cēla

Eiropas Komisija, ko pārstāv ASipos, XLewis un EManhaeve, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Ungāriju, ko sākotnēji pārstāvēja M. ZFehér un GKoós, kā arī ZsWagner, vēlāk – M. ZFehér un GKoós, pārstāvji,

atbildētāja,

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [MVilaras], tiesneši N. Pisarra [NPiçarra], D. Švābi [DŠváby], S. Rodins [SRodin] (referents) un K. Jirimēe [KJürimäe],

ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [G. Hogan],

sekretārs: I. Illēši [IIlléssy], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2020. gada 3. septembra tiesas sēdi,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2020. gada 12. novembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, pieņemot mezőgazdasági és élelmiszeripari termékek vonatkozásában a beszállítókkal szemben alkalmazott tisztességtelen forgalmazói magatartás tilalmáról szóló 2009. évi XCV. törvény (2009. gada Likums Nr. XCV, ar ko tiek aizliegts saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem īstenot pret piegādātājiem negodīgu tirdzniecības praksi, turpmāk tekstā – “2009. gada Likums Nr. XCV”) 3. panta 2. punkta u) apakšpunktu un tādējādi ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanas cenu noteikšanas kārtību, Ungārija nav izpildījusi LESD 34. pantā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.), paredzētos pienākumus.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

2

Regulas Nr. 1308/2013 172. apsvērumā ir noteikts:

“Ņemot vērā lauksaimniecības nozares specifiskas iezīmes un to, ka tās pamatā ir pareiza visas pārtikas aprites darbība, tostarp tādu konkurences noteikumu efektīva piemērošana visām pārtikas apritē iesaistītajām nozarēm, kuri var būt ļoti koncentrēti, – īpaša uzmanība būtu jāvelta LESD 42. pantā paredzēto konkurences noteikumu piemērošanai [..].”

3

Šīs regulas 83. panta 5. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt tādus papildu valsts noteikumus par produktiem, kuriem piemēro Savienības tirdzniecības standartu, tikai tad, ja šie noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem, īpaši preču brīvas aprites principam, un ir ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK [(1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV 1998, L 204, 37. lpp.)].”

Ungārijas tiesības

4

2009. gada Likuma Nr. XCV 1. pantā ir precizēts, ka minētā likuma mērķis ir nodrošināt godīgu komerciālo rīcību starp subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību, un šo produktu piegādātājiem.

5

Minētā likuma 2. panta 1. punkts attiecas, pirmkārt, uz uzņēmumiem, kas ražo, pārstrādā vai pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus, neveicot pārstrādi, un, otrkārt, uz uzņēmumiem, kas pārdod šīs preces galapatērētājiem. Šajā pēdējā minētajā kategorijā ietilpst visi mazumtirgotāji neatkarīgi no to lieluma, un tādējādi tas ir piemērojams gan lielveikaliem, gan mazajiem veikaliem, kas tirgo lauksaimniecības un pārtikas produktus.

6

Minētā likuma 3. panta 2. punkta u) apakšpunktā ir paredzēts:

“Uzskatāms, ka negodīga komercprakse ir:

[..]

u)

ja, pamatojoties uz produktu izcelsmes valsti, tiek diskriminējošā veidā noteikta cena, par kādu galapatērētājam pārdod produktus, kuriem ir identisks sastāvs un organoleptiskās īpašības.”

Pirmstiesas procedūra

7

2015. gada 12. janvārī Komisija nosūtīja Ungārijas iestādēm vēstuli, lai iegūtu informāciju par 2009. gada Likuma Nr. XCV 3. panta 2. punkta u) apakšpunktu (turpmāk tekstā – “attiecīgais pasākums”). Ungārija uz šo vēstuli atbildēja ar 2015. gada 23. marta vēstuli.

8

Uzskatīdama, ka tai ir nepieciešama papildu informācija, Komisija 2015. gada 7. jūlijā nosūtīja Ungārijai lūgumu sniegt informāciju, uz kuru šī dalībvalsts atbildēja 2015. gada 22. jūlijā.

9

2017. gada 16. februārī Komisija nosūtīja Ungārijai brīdinājuma vēstuli, kurā tā pauda šaubas par atsevišķu 2009. gada Likuma Nr. XCV noteikumu saderību ar Regulu Nr. 1308/2013 un LESD 34. pantu.

10

Uz šo brīdinājuma vēstuli Ungārija atbildēja 2017. gada 7. jūnijā, apstrīdot tai pārmesto pienākumu neizpildi.

11

Komisija 2018. gada 9. martā nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā tā saglabāja nostāju, ko tā bija paudusi brīdinājuma vēstulē. Tā aicināja šo dalībvalsti veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu minētā atzinuma prasības, divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža. Ungārija uz minēto atzinumu atbildēja 2018. gada 11. maijā, atkārtojot savu nostāju, saskaņā ar kuru tās tiesiskais regulējums atbilst Savienības tiesībām.

12

Tā kā Komisija nebija apmierināta ar atbildi, tā cēla šo prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.

Par prasību

13

Prasības pamatojumam Komisija apgalvo, ka attiecīgais pasākums neesot saderīgs ar Regulu Nr. 1308/2013 un LESD 34. pantu. Vispirms ir jāaplūko iebildums par šīs regulas neievērošanu un pēc tam – iebildums par LESD 34. panta neievērošanu.

Par pirmo iebildumu, kas izriet no Regulas Nr. 1308/2013 neievērošanas

Lietas dalībnieku argumenti

14

Komisija atgādina, ka attiecīgajā pasākumā būtībā ir paredzēts, ka konkrētas valsts izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenās ir jāietver tāda pati peļņas norma, kāda tiek piemērota identiskiem produktiem no citas valsts, un tādējādi ar to ir aizliegts noteikt dažādas peļņas normas identiskiem produktiem no dažādām valstīm, un jēdziens “identiski produkti” ir definēts, atsaucoties uz produkta sastāvu un tā organoleptiskajām īpašībām (turpmāk tekstā – “identiski produkti”).

15

Šī iestāde norāda, ka, lai gan dalībvalstis principā saglabā kompetenci veikt noteiktus pasākumus, kas nav paredzēti Regulā Nr. 1308/2013, tomēr šādi pasākumi nedrīkst būt tādi, ar kuriem var atkāpties no šīs regulas vai apdraudēt to, vai arī likt šķēršļus tās pareizai darbībai.

16

Šajā ziņā Komisija atgādina, ka, no viens puses, ja nav cenu noteikšanas mehānisma, pārdošanas cenu brīva noteikšana atbilstoši brīvai konkurencei ir Regulas Nr. 1308/2013 sastāvdaļa un tā ir preču brīvas aprites principa izpausme efektīvas konkurences apstākļos. No otras puses, tā apgalvo, ka jebkura tirgus kopīga organizācija (turpmāk tekstā – “TKO”) ir balstīta uz atvērtā tirgus principu, kuram visiem ražotājiem ir brīva pieeja efektīvas konkurences apstākļos.

17

Šajā gadījumā Komisija uzskata, pirmkārt, ka attiecīgais pasākums apdraud Regulas Nr. 1308/2013 īstenošanu, jo tas ir pretrunā lauksaimniecības produktu brīvas pārdošanas cenu noteikšanas principam, pamatojoties uz godīgu konkurenci, un, otrkārt, ka peļņas norma ir neatņemama mazumtirdzniecības cenu noteikšanas sastāvdaļa. Šajā ziņā tā norāda, ka tiesību norma, ar kuru, kā tas ir šajā gadījumā, ir aizliegts noteikt atšķirīgas peļņas normas identisku preču mazumtirdzniecībai, liedz importētām precēm ienākt konkrētajā valsts tirgū, izmantojot pievilcīgas mazumtirdzniecības cenas.

18

Lai gan Komisija atzīst, ka negodīgas komercprakses aizlieguma mērķis var būt vispārējo interešu mērķis, uz kuru neattiecas TKO noteikumi, tā atgādina, ka ierobežojošajiem pasākumiem, kas noteikti šī mērķa sasniegšanai, tomēr ir jābūt samērīgiem.

19

Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka attiecīgais pasākums nav nedz piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, nedz samērīgs ar minēto mērķi, kas ir nodrošināt godīgas komerciālās rīcības ievērošanu un uzlabot ražotāju situāciju pārtikas ķēdē.

20

Šajā ziņā Komisija norāda, pirmkārt, ka prakse noteikt atšķirīgas peļņas normas, pēc tās domām, nav negodīga komercprakse. Otrkārt, tā uzskata, ka attiecīgais pasākums ievērojami traucē mazumtirgotāju brīvību peļņas normu noteikšanas jomā, lai gan šo brīvības īstenošanu nevar uzskatīt par līdzvērtīgu pārdošanai par cenu, kas ir zemāka par iepirkuma cenu, jo šo pēdējo praksi varot ierobežot, nepārkāpjot Savienības tiesības.

21

Turklāt attiecīgais pasākums neesot piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai, jo mazumtirdzniecības peļņas normu noteikšana nekādi negarantē, ka piegādātāji no tā gūst priekšrocību.

22

Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums katrā ziņā pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un praksē tam ir diskriminējoša ietekme, jo tas daudz negatīvāk ietekmē importētās preces.

23

Savukārt Ungārija apgalvo, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir nodrošināt vienādus konkurences nosacījumus valsts lauksaimniecības un pārtikas produktiem un tiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm. Tā atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV 2019, L 111, 59. lpp.) dalībvalstīm ir skaidri atļauts saglabāt pasākumus attiecībā uz komercprakses veidiem, kas nav iekļauti šajā direktīvā, ja vien tie ir saderīgi ar iekšējā tirgus darbības noteikumiem. Tādējādi šī dalībvalsts uzskata, ka attiecīgais pasākums, kurā ar mērķi, lai attiecīgie produkti varētu konkurēt valsts tirgū, balstoties uz izmaksu efektivitāti, mazumtirgotājiem ir aizliegts diskriminējoši noteikt pārdošanas cenu, pamatojoties uz produktu izcelsmes valsti, ir saderīgs ar Regulu Nr. 1308/2013.

24

Ungārija norāda, ka 2009. gada Likums Nr. XCV tika pieņemts kontekstā, ko raksturo piegādātāju atkarība un ekonomiskā neaizsargātība no lielām tirdzniecības vietām, kas izpaudās kā asimetrija to spējās aizsargāt savas intereses un noveda pie negodīgas tirgus prakses. Šī dalībvalsts apgalvo, ka pirms šī likuma stāšanās spēkā mazumtirgotāji varēja piegādātājiem noteikt savu preču tirdzniecības nosacījumus un ka praksē tie pēdējiem minētajiem prasīja samaksāt papildu izdevumus vai izpildīt ad hoc prasības, kuras mazumtirgotāji tiem uzlika, kas tādējādi liecina par ļaunprātīgu rīcību. Ungārija uzskata, ka minētā likuma mērķis ir aizsargāt piegādātājus no mazumtirgotājiem, kuri, ļaunprātīgi izmantojot lielāku spēju aizstāvēt savas intereses, īsteno praksi, kas apdraud godīgu konkurenci attiecīgajā tirgū un par ko tomēr nevar sodīt, piemērojot konkurences tiesības.

25

Ungārija apgalvo, ka jēdziens “identisks produkts” ietver viendabīgus pārtikas pamatproduktus, kas viens no otra nevar tikt nošķirti pēc sastāva un garšas. Aplūkotais pasākums attiecoties tikai uz identiskiem produktiem visās to raksturiezīmēs tādējādi, ka tas pārsvarā attiecas uz pārtikas pamatproduktiem, kas ietilpst zemākā cenu kategorijā un ir mazāk pārstrādāti, taču neattiecas uz tā sauktajiem “zīmola” produktiem. Ungārija apgalvo – tā kā šie produkti ir identiski, patērētāju vēlmēm ir mazāka nozīme un preču cenu atšķirība var būt noteicoša patērētāju izvēlē. Ņemot vērā, ka – runājot par minētajiem produktiem – konkurence ir balstīta uz to cenu, minētā dalībvalsts uzskata, ka attiecīgais pasākums ļauj nodrošināt, ka šī konkurence ir godīga.

26

Turklāt Ungārija uzskata, ka minētais pasākums kavē to, ka konkurenci lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu piegādātāju tirgū ietekmē mazumtirgotāja kritēriji, tostarp mazumtirgotāju subjektīvās simpātijas, kas tiem var būt pret kādu piegādātāju vai tā tirgotajiem produktiem.

27

Tomēr šī dalībvalsts norāda, ka piegādātājs un mazumtirgotājs var pilnīgi brīvi noteikt produktu pirkuma cenu, jo attiecīgais pasākums kavē konkurences izkropļojumus, aizliedzot, ka cena, ko patērētājs samaksājis par produktu, kuru mazumtirgotājs ir iegādājies par cenu, kas ir zemāka par identiska produkta cenu, tiek mākslīgi pacelta tādēļ, ka šis mazumtirgotājs piemēro lielāku peļņas normu.

28

Turklāt šī dalībvalsts norāda, ka attiecīgais pasākums neierobežo iespēju pārdot attiecīgos produktus par īpašu piedāvājuma cenu.

29

Runājot par attiecīgā pasākuma saderību ar Regulu Nr. 1308/2013, Ungārija norāda, ka Komisija nav noteikusi konkrētu minētās regulas normu, kas nebūtu ievērota.

30

Ungārija apgalvo, ka attiecīgais pasākums pilnībā saglabā mazumtirgotāju cenu noteikšanas brīvību, iegādājoties lauksaimniecības un pārtikas produktus, tādējādi ar to netiek pārkāpta pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru valsts pasākumi, kas apdraud konkurences attiecības, liedzot daļai ražotāju vai importētāju gūt priekšrocību no zemākas pašizmaksas, lai piedāvātu pievilcīgākas mazumtirdzniecības cenas, ir pretrunā Savienības tiesībām. Šī dalībvalsts piebilst, ka Regulas Nr. 1308/2013 pamatā esošais princips attiecas nevis uz cenu noteikšanu, bet gan uz preču brīvas aprites garantiju, līdz ar to ar attiecīgo pasākumu, kura mērķis ir nodrošināt konkurences efektivitāti, netiek pārkāpta šī regula.

31

Šajā ziņā Ungārija norāda, ka attiecīgais pasākums formāli notiek izplatīšanas ķēdes beigās attiecību starp mazumtirgotāju un patērētāju stadijā, bet sekas tas rada attiecību starp piegādātāju un mazumtirgotāju stadijā, līdz ar to tas ir balstīts uz tādu pašu ideju kā Direktīva 2019/633. Šī dalībvalsts apgalvo, ka šis pasākums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai, jo ar to tiek aizsargāti ražotāji, novēršot to, ka viņu produktu konkurētspēja patērētāju līmenī varētu tikt neitralizēta ar mazumtirgotāja diskriminējošu cenu noteikšanas metodi.

32

Ungārija piebilst, ka minētais pasākums neizslēdz mazumtirgotāju izvēles brīvību, jo tie saglabā iespēju piemērot cenu samazinājumu, laižot tirgū jaunus produktus, un izmantot tirdzniecības instrumentus, kuru pamatā ir cenas pagaidu samazinājums, ar nosacījumu, ka produktiem piemērotā peļņas norma izlīdzinās sešu mēnešu laikā.

33

Visbeidzot, Ungārija uzskata, ka Komisijai nav izdevies pierādīt, pirmkārt, ka ar attiecīgo pasākumu no citām dalībvalstīm importētu produktu tirdzniecība tiek nošķirta no valsts produktu tirdzniecības un, otrkārt, ka pamatproduktu gadījumā izšķiroša nozīme patērētāju izvēlē ir produkta cenai. Šajā ziņā minētā dalībvalsts uzskata, ka Komisijas argumentācija, ka minētais pasākums ir netieši diskriminējošs, jo tas radot nelabvēlīgu situāciju importētajiem produktiem, ir balstīts uz viedokli, ka patērētāji parasti dod priekšroku valsts produktiem, pie kuriem tie jau ir pieraduši, tai pat laikā Komisija nepierāda, kādā veidā šis viedoklis ir piemērojams produktiem, kas ir identiski to sastāva un organoleptisko īpašību ziņā.

Tiesas vērtējums

34

Vispirms jākonstatē, ka saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku – kas atbilstoši LESD 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītajā kompetencē – dalībvalstīm ir likumdošanas pilnvaras, kas tām ļauj, kā tas izriet no LESD 2. panta 2. punkta, īstenot savu kompetenci, ciktāl Savienība nav īstenojusi savu kompetenci (spriedums, 2019. gada 13. novembris, Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė, C‑2/18, EU:C:2019:962, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, ja konkrētā nozarē ir pieņemta regula par TKO, dalībvalstīm ir jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu to pārkāpt vai ierobežot. Ar TKO nav saderīgi arī noteikumi, kas traucē tās pienācīgu darbību, pat ja tirgu kopīgā organizācija nav izsmeļoši sakārtojusi attiecīgo jomu (spriedums, 2019. gada 13. novembris, Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė, C‑2/18, EU:C:2019:962, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka, lai gan Komisija neatsaucas uz konkrētas Regulas Nr. 1308/2013 tiesību normas pārkāpumu, bet gan uz visas šīs regulas pārkāpumu, tomēr, nepastāvot cenu noteikšanas mehānismam, pārdošanas cenu brīva noteikšana, pamatojoties uz brīvu konkurenci, ir šīs regulas sastāvdaļa un tā ir preču brīvas aprites principa izpausme efektīvas konkurences apstākļos (spriedums, 2019. gada 13. novembris, Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė, C‑2/18, EU:C:2019:962, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Tomēr TKO izveide neliedz dalībvalstīm piemērot valsts tiesību normas, kurām ir cits vispārējo interešu mērķis, nevis tas, kas izvirzīts TKO, pat ja šie noteikumi var ietekmēt iekšējā tirgus darbību attiecīgajā nozarē, ar nosacījumu, ka tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 13. novembris, Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė, C‑2/18, EU:C:2019:962, 30. un 56. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

38

Šajā lietā ar attiecīgo pasākumu attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas ietilpst tā piemērošanas jomā atbilstoši 2009. gada Likuma Nr. XCV 2. panta 1. punktam, ir aizliegta jebkāda diskriminējoša cenas noteikšana atkarībā no produktu izcelsmes valsts, par kādu galapatērētājam tiek pārdotas identiskas preces tā sastāva un organoleptisko īpašību ziņā.

39

Attiecīgais pasākums, tā kā ar to ir aizliegts piemērot atšķirīgu peļņas normu identisku produktu no dažādām dalībvalstīm mazumtirdzniecībai, ietekmē cenu veidošanos lauksaimniecības un pārtikas produktiem, ko patērētājiem pārdod mazumtirgotāji, tādējādi ierobežojot šo produktu mazumtirdzniecības cenu noteikšanas brīvību.

40

Kā būtībā norāda Komisija, šis pasākums traucē mazumtirgotāju brīvību noteikt savas peļņas normas, liedzot tiem pārdot identiskus produktus, kuru izcelsme ir dažādās valstīs, ar lielāku vai mazāku peļņas normu un tādējādi vai nu gūt labumu no pirkuma cenas, kas ir zemāka noteiktiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuri ir identiski citiem produktiem, vai arī, piemērojot zemāku peļņas normu, kompensēt neizdevīgos konkurences apstākļus, kas izriet no augstākas pārdošanas cenas šādiem produktiem.

41

Šo konstatējumu nevar atspēkot ar Ungārijas argumentu, ka minētais pasākums neaizliedz pārdošanu par īpašu piedāvājuma cenu. Kā būtībā ir norādījusi Komisija, minētā pasākuma sekas ir tādas, ka mazumtirgotājiem tiek liegta tādu produktu pārdošanas veicināšanas metode, kurus tie vēlas izvirzīt priekšplānā, tostarp nesen tirgū laistus produktus. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 83. punktā, mazumtirgotājam noteiktos apstākļos var būt nepieciešams izmantot cenu stratēģiju ar mērķi veicināt tirgū ienākoša produkta ilgtermiņa pārdošanu.

42

Līdz ar to ir jākonstatē, ka attiecīgais pasākums ir pretrunā brīvas pārdošanas cenu noteikšanas principam, pamatojoties uz brīvu konkurenci, kas – kā izriet no šī sprieduma 36. punkta – ir Regulas Nr. 1308/2013 sastāvdaļa, un tādējādi tas var apdraudēt šo regulu.

43

Šajā gadījumā Ungārija apgalvo, ka attiecīgais pasākums ir pamatots ar cīņu pret negodīgu komercpraksi, jo tas liedz mazumtirgotājiem, pēc saviem ieskatiem nosakot peļņas normu, dot priekšroku konkrētiem produktiem, un līdz ar to attiecas uz konkurenci, kas pastāv starp ražotājiem. Minētā dalībvalsts uzskata, ka šī rīcība ir uzskatāma par negodīgu komercpraksi, kas apdraud lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju intereses, kuriem ir jāspēj piedāvāt savus izstrādājumus godīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka mazumtirgotāji to nedrīkst izkropļot.

44

Taču Ungārija nav pierādījusi, ka Savienības tiesību kontekstā tiesisks apstāklis, ka mazumtirgotājs dažādās dalībvalstīs reģistrētu dažādu piegādātāju identiskiem produktiem piemēro atšķirīgu peļņas normu, būtu uzskatāms par negodīgu komercpraksi.

45

Mazumtirgotāja izvēle identiskajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem piemērot atšķirīgu peļņas normu var būt atkarīga no dažādiem komerciālajiem iemesliem, piemēram, tirgū nesen laistu produktu pārdošanas veicināšanas, to izcelsmes vai jaunu klientu piesaistīšanas ar zemākām mazumtirdzniecības cenām.

46

Līdz ar to nevar piekrist Ungārijas izvirzītajam attiecīgā pasākuma pamatojumam.

47

Vispirms, attiecībā uz aplūkotā pasākuma samērīguma pārbaudi, tā ir jāveic, ņemot vērā it īpaši kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kā arī TKO pienācīgu darbību, kas liek līdzsvarot šos mērķus un minētā pasākuma mērķi, proti, novērst negodīgu komercpraksi (spriedums, 2019. gada 13. novembris, Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė, C‑2/18, EU:C:2019:962, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Turpinājumā – attiecībā uz jautājumu par to, vai attiecīgais pasākums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai, ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru valsts tiesiskais regulējums var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu tikai tad, ja tas patiesi atbilst centieniem to sasniegt saskaņoti un sistemātiski (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 4. jūlijs, Komisija/Vācija, C‑377/17, EU:C:2019:562, 89. punkts un tajā minēta judikatūra).

49

Šajā gadījumā ir jākonstatē, kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, ka šis pasākums, kas tiek veikts lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes pēdējā posmā, proti, pārdošanas patērētājiem posmā, nepastiprina ražotāju vai piegādātāju – kurus Ungārijas likumdevējs uzskata par visvājākajām pusēm, kad tie pārdod savus produktus mazumtirgotājiem, – spēju aizstāvēt savas intereses.

50

Tādējādi minētais pasākums neliedz lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem konkurēt ar cenām, izmantojot citu praksi, nevis to, kas ir aizliegta ar attiecīgo pasākumu un kas var būt negodīga komercprakse, piemēram, nosakot šo produktu pārdošanas cenu mazumtirgotājiem, kas ir līdzvērtīga to pašizmaksai vai to ražošanas robežizmaksai neatkarīgi no to ražošanas metožu efektivitātes, kuru veicināšanu Ungārijas likumdevējs tomēr centās panākt.

51

Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgais pasākums prasa tikai to, lai identiska peļņas norma tiktu piemērota identiskiem produktiem no dažādām valstīm, tas neliedz mazumtirgotājiem piemērot atšķirīgu peļņas normu identiskām precēm no vienas un tās pašas valsts, tādējādi apdraudot šī paša pasākuma konsekvenci, jo šādā gadījumā minētā pasākuma mērķis nevar tikt sasniegts.

52

Šādos apstākļos nevar atzīt, ka attiecīgais pasākums ir piemērots, lai saskanīgi un sistemātiski sasniegtu cīņas pret negodīgu komercpraksi mērķi.

53

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, pieņemot attiecīgo pasākumu un tādējādi ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības cenu noteikšanas kārtību, Ungārija nav izpildījusi Regulā Nr. 1308/2013 paredzētos pienākumus.

Par otro iebildumu, kas izriet no LESD 34. panta neievērošanas

54

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgais pasākums nav jāizvērtē no LESD 34. punkta viedokļa.

Par tiesāšanās izdevumiem

55

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Ungārijai spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

 

1)

Pieņemot mezőgazdasági és élelmiszeripari termékek vonatkozásában a beszállítókkal szemben alkalmazott tisztességtelen forgalmazói magatartás tilalmáról szóló 2009. évi XCV. törvény (2009. gada Likums Nr. XCV, ar ko tiek aizliegts saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem īstenot pret piegādātājiem negodīgu tirdzniecības praksi) 3. panta 2. punkta u) apakšpunktu un tādējādi ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības cenu noteikšanas kārtību, Ungārija nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, paredzētos pienākumus.

 

2)

Ungārija sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – ungāru.

Нагоре