—

Regione Marche vārdā – L. Di Ianni, avvocato,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kam palīdz C. Colelli un M. Capolupo, avvocati dello Stato,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – D. Recchia un A. Bouchagiar, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot [LESD 107. un 108.] pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV 2008, L 214, 3. lpp.), 1. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts Nerea Spa tiesvedībā pret Regione Marche (Markes reģions, Itālija) par tā valsts atbalsta atsaukšanu, kas Nerea piešķirts saistībā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Reģionālās darbības programmas (turpmāk tekstā – “RDP”) īstenošanu, tāpēc, ka šai sabiedrībai ir piemērota preventīvās vienošanās procedūra tās darbības turpināšanai.

3

Regulas Nr. 800/2008 preambulas 15. un 36. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Regulas Nr. 800/2008 1. panta 6. un 7. punktā ir noteikts:

“6.   Šo regulu nepiemēro šādiem atbalsta veidiem:

[..]

7.   Attiecībā uz 6. punkta c) apakšpunktu, MVU uzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

[..]

Šajā regulā MVU, kas ir dibināts mazāk nekā pirms trīs gadiem, šajā periodā neuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja vien tam nav piemērojams nosacījums, kas paredzēts pirmās daļas c) punktā.”

5

Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2004, C 244, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) 9.–11. punktā ir paredzēts:

6

Preventīvā vienošanās – kuras viens no paveidiem ir preventīvā vienošanās uzņēmuma darbības turpināšanai – ir reglamentēta 1942. gada 16. martaRegio Decreto n. 267 – Disciplina del fallimento, del concordato preventivo, dell’amministrazione controllata e della liquidazione coatta amministrativa (Karaļa dekrēts Nr. 267 par noteikumiem, kuri regulē maksātnespēju, preventīvu vienošanos, tiesas izlīgumu un piespiedu administratīvo likvidāciju) (1942. gada 6. aprīļaGURI Nr. 81), redakcijā, kura piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – “Maksātnespējas likums”), 160.–186.bis pantā.

7

Maksātnespējas likuma 160. pantā “Procedūras uzsākšanas nosacījumi” ir noteikts:

“Uzņēmējs, kurš ir krīzes stāvoklī, var saviem kreditoriem piedāvāt preventīvu vienošanos, pamatojoties uz plānu [..]

Pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem krīzes situācija ietver arī maksātnespēju.

8

Maksātnespējas likuma 161. pantā “Pieteikums par vienošanos” ir noteikts:

“Pieteikums par atļauju slēgt preventīvu vienošanos tiek iesniegts ar parādnieka parakstītu prasību tiesā, kurā ir uzņēmuma galvenā darbības vieta [..]”

9

Maksātnespējas likuma 186.bis pantā “Vienošanās uzņēmuma darbības turpināšanai” ir paredzēts:

“Ja 161. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētajā preventīvās vienošanās plānā ir paredzēts, ka parādnieks turpina uzņēmuma darbību, ka ekspluatējamais uzņēmums tiek atsavināts vai ekspluatējamais uzņēmums tiek pārveidots vienā vai vairākās sabiedrībās, arī jaunizveidotās, tad piemēro šā panta noteikumus. Plāns var paredzēt arī uzņēmuma ekspluatācijai nefunkcionālas mantas likvidāciju.

Šajā pantā paredzētajos gadījumos:

Neskarot 169.bis pantā paredzēto, prasības celšanas dienā izpildes stadijā esošie līgumi, arī ar valsts pārvaldēm parakstītie, neizbeidzas procedūras uzsākšanas dēļ. Iespējamas pretējas vienošanās nav spēkā. Atļauja slēgt preventīvu vienošanos netraucē publisko līgumu izpildi, ja 67. pantā minētais parādnieka norīkotais profesionālis ir apliecinājis atbilstību plānam un saprātīgu izpildes spēju. Ja ir atbilstība likuma prasībām, tad no šādas turpināšanas var gūt labumu arī sabiedrība – darbības vai darbības nozaru saņēmēja (realizācijas vai pārvešanas ceļā), kam nodoti līgumi. Tiesu izpildītājs realizācijas vai pārvešanas brīdī liek dzēst ierakstus vai pārvešanas ierakstus.

Pēc prasības iesniegšanas par dalību publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir jāsaņem tiesas atļauja – pēc tiesu izpildītāja, ja tāds ir iecelts, atzinuma saņemšanas; ja šāda izpildītāja nav, tad lēmumu pieņem tiesa.

Atļauja slēgt preventīvu vienošanos neliedz piedalīties publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, ja uzņēmums konkursā iesniedz:

Neskarot iepriekšējā punktā noteikto, uzņēmums, kas noslēdzis preventīvo vienošanos, var piedalīties konkursā, arī iesaistoties uzņēmumu pagaidu apvienībā, tikai tas nedrīkst būt pilnvarnieka statusā, un ar nosacījumu, ka pārējie grupā ietilpstošie uzņēmumi nav pakļauti kolektīvajai procedūrai. Tādā gadījumā ceturtās daļas b) apakšpunktā minēto deklarāciju var iesniegt arī grupas sastāvā esošs uzņēmējs.

Ja saskaņā ar šo pantu uzsāktas procedūras laikā uzņēmuma darbības īstenošana tiek izbeigta vai izrādās tāda, kas rada acīmredzamu kaitējumu kreditoriem, tad tiesa pieņem lēmumu saskaņā ar 173. pantu. Netiek skarta parādnieka iespēja grozīt vienošanās piedāvājumu.”

10

Ar 2010. gada 9. novembra lēmumu Markes reģions apstiprināja paziņojumu un veidlapas saistībā ar ERAF RDP 2007.–2013. gadam Markes reģionam, ko Eiropas Komisija bija apstiprinājusi ar 2007. gada 17. augusta Lēmumu Nr. 3986, iesaistīšanās 1.2.1.05.01 īstenošanu.

11

2011. gada 13. aprīlīNerea iesniedza atbalsta pieteikumu saskaņā ar RDP. Ar 2012. gada 20. marta lēmumu Markes reģions tam piešķīra finanšu atbalstu EUR 144052,58 apmērā attiecībā uz attiecināmajām izmaksām EUR 665262,91 apmērā. Pēc Nerea lūguma tam tika izmaksāts avanss 50 % apmērā no šī atbalsta, proti, EUR 72026,29, ko tam izmaksāja starpniekorganizācija MedioCredito centrale (MCC) SpA (turpmāk tekstā – “MCC”).

12

2013. gada 18. novembrī – pēc tam, kad Nerea bija veicis ieguldījumu, uz ko attiecās šis finanšu atbalsts, – tas sniedza atskaiti par izdevumiem un lūdza izmaksāt šī paša atbalsta atlikumu.

13

2013. gada 24. decembrīNerea iesniedza Tribunale di Macerata (Mačeratas tiesa, Itālija) pieteikumu par preventīvu vienošanos darbības turpināšanai. Ar 2014. gada 15. oktobra lēmumu, kas publicēts 2014. gada 23. oktobrī, šī tiesa uzsāka preventīvās vienošanās procedūru.

14

Ar 2015. gada 11. februāra vēstuli MCC paziņoja Nerea lēmumu par finansiālā atbalsta, ko tam bija piešķīris Markes reģions, atsaukšanas procedūras uzsākšanu. Šīs procedūras uzsākšana tika pamatota ar to, ka, tā kā attiecībā uz Nerea ir uzsākta preventīvās vienošanās procedūra darbības turpināšanai, šis uzņēmums vairs neatbilst paziņojuma par pieteikšanos atbalstam 1. pantā, kā arī 20. panta h) punktā noteiktajām prasībām.

15

2015. gada 5. martāNerea sniedza savus apsvērumus un lūdza atcelt atsaukšanas procedūru.

16

Ar 2015. gada 20. marta vēstuli MCC apstiprināja Nerea, ka tas, ka attiecībā uz to ir uzsākta preventīvās vienošanās procedūra darbības turpināšanai, saskaņā ar Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunktu ir viens no gadījumiem, kas veido šķērsli tā iespējai saņemt finanšu atbalstu.

17

2015. gada 11. maijā Markes reģions atsauca Nerea piešķirto finanšu atbalstu, liekot tam atmaksāt izmaksāto avansu EUR 72026,29 apmērā, kam pieskaitīti procenti EUR 4997,30 apmērā.

18

Tad Nerea cēla iesniedzējtiesā prasību par šiem lēmumiem, atsaucoties it īpaši uz RDP, Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

19

Šajos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per la Marche (Markes reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Ievadam jānorāda, ka iesniedzējtiesa Tiesai uzdod jautājumu par Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunkta interpretāciju, ciktāl tai ir jāizskata strīds, kurā Nerea, uzņēmums, kas ir saņēmis valsts atbalstu, kurš ir piešķirts uz Markes reģionu attiecošās RDP ietvaros, apstrīd, ka tam, piemērojot šo tiesību normu, būtu jāatmaksā šis atbalsts, kā arī ar to saistītie procenti, ar pamatojumu, ka pēc šī atbalsta piešķiršanas tas ir lūdzis, lai uz to tiktu attiecināta preventīvās vienošanās procedūra darbības turpināšanai.

21

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētā “kolektīvā maksātnespējas procedūra” attiecas tikai uz procedūrām, kuras dalībvalstu administratīvās vai tiesu iestādes var uzsākt pēc savas ierosmes, vai arī uz tādām procedūrām, kuras var tikt uzsāktas pēc uzņēmuma iniciatīvas.

22

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šis jautājums ir uzdots maksātnespējas procedūras, par kuru ir runa pamatlietā, – proti, preventīvās vienošanās procedūras darbības turpināšanai, kāda tā paredzēta Maksātnespējas likumā un kuru pēc attiecīgā uzņēmuma pieteikuma uzsāk kompetentā tiesa, – īpatnības dēļ.

23

Ja jēdziens “kolektīva maksātnespējas procedūra” būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz procedūrām, kuras uzsākusi kompetentā tiesa, tas neaptvertu preventīvo vienošanos darbības turpināšanai un tādējādi Regulas Nr. 800/2008 1. panta 6. un 7. punkts Nerea situācijai nebūtu piemērojami.

24

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 800/2008 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu šī regula nav piemērojama atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Šīs regulas preambulas 15. apsvērumā precizēts, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir jāizvērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, lai izvairītos no to apiešanas.

25

Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka MVU ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tam ir piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra.

26

Tādējādi šajā tiesību normā ir veikta atsauce uz valsts tiesībām attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem MVU ir piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra.

27

Tomēr ir jānorāda, ka ne šajā, ne arī kādā citā Regulas Nr. 800/2008 tiesību normā nav noteikta atšķirība starp dažādās valstu tiesību sistēmās pastāvošām dažādām kolektīvas maksātnespējas procedūrām atkarībā no tā, vai tās uzsāk dalībvalstu administratīvās vai tiesu iestādes vai tas tiek darīts pēc uzņēmuma iniciatīvas.

28

Tādējādi, lai gan ir taisnība, ka Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir atsauce uz “kritērijiem [atbilstīgi kuriem] ir piemērojama” kolektīva maksātnespējas procedūra, šī tiesību norma tomēr nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā attiektos vienīgi uz procedūrām, kuras pret uzņēmumiem ir uzsāktas pēc [iestāžu] ierosmes, izslēdzot procedūras, kas uzsāktas pēc šo uzņēmumu iniciatīvas.

29

Līdz ar to Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietvertais jēdziens “kolektīva maksātnespējas procedūra” attiecas uz visām valsts tiesībās paredzētajām uzņēmumu kolektīvajām maksātnespējas procedūrām neatkarīgi no tā, vai tās pēc savas ierosmes uzsāk valstu administratīvās vai tiesu iestādes vai tās tiek uzsāktas pēc attiecīgā uzņēmuma iniciatīvas.

30

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to, ka uzņēmums atbilst nosacījumiem, lai tam tiktu piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, ir pietiekami, lai veidotu šķērsli tam, ka atbilstoši šai regulai tam tiktu piešķirts valsts atbalsts, vai arī lai uzliktu pienākumu atsaukt šādu atbalstu, ja tas jau ir piešķirts, vai arī šajos nolūkos ir konkrēti jākonstatē, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 800/2008 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu no tās piemērošanas jomas ir izslēgts atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, proti, tādiem uzņēmumiem, kuri saskaņā ar šīs regulas 1. panta 7. punkta c) apakšpunktu atbilst tiem piemērojamajos valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem kolektīvas maksātnespējas procedūras piemērošanai.

32

Kā izriet no Regulas Nr. 800/2008 preambulas 36. apsvēruma, atbalsts, uz kuru attiecas LESD 107. panta 1. punkts, ir jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu saņēmējam tiek nodotas juridiskās tiesības saņemt atbalstu.

33

Tādējādi, kā secinājumu 71. punktā būtībā norādījis ģenerāladvokāts, uzņēmuma atbilstība atbalsta saņemšanai no Regulā Nr. 800/2008 paredzēto nosacījumu viedokļa ir jāpārbauda tajā pašā brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. marts, Magdeburger Mühlenwerke, C‑129/12, EU:C:2013:200, 40. punkts).

34

Turpinājumā ir jāatgādina – kā izriet no Regulas Nr. 800/2008 preambulas 15. apsvēruma, ka “grūtībās nonākuša uzņēmuma” definīcija salīdzinājumā ar pamatnostādnēs lietoto definīciju ir jāvienkāršo, lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, tām piešķirot šajā regulā paredzēto atbalstu MVU. Līdz ar to šīs regulas 1. panta 7. punktā ir vienīgi atkārtoti pamatnostādņu 10. punktā minētie jēdziena “grūtībās nonācis uzņēmums” elementi, nepārņemot to 11. punktā uzskaitītos elementus.

35

Šim vienkāršošanas mērķim pretrunā būtu uzdot dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai saskaņā ar Regulu Nr. 800/2008 lemtu par valsts atbalstu uzņēmumam, pašām – konkrēti tajā brīdī, kad tās pārbauda tā atbilstību atbalsta saņemšanai, – novērtēt, vai tas ir nonācis grūtībās.

36

Turklāt šīs regulas 1. panta 7. punkta c) apakšpunktā šīm iestādēm ir uzlikts pienākums nevis veikt uzņēmuma konkrētās situācijas autonomu novērtējumu, bet gan vienkārši raudzīties, lai, piemērojot šo pašu regulu, atbalsts netiktu piešķirts uzņēmumam, kurš atbilst nosacījumiem, lai tam tiktu piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra.

37

No tā izriet, ka tāds uzņēmums kā Nerea, kurš datumā, kad tam tika piešķirts atbalsts, neatbilda tam piemērojamajās valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem, atbilstīgi kuriem ir piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra – un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, nevar tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu uzņēmumu, uz kuru attiecas Regulas Nr. 800/2008 1. panta 6. punkts.

38

No tā izriet arī, ka atbalsts, kurš ir piešķirts uzņēmumam, ievērojot Regulu Nr. 800/2008 un, it īpaši, šīs regulas 1. panta 6. punktā paredzēto negatīvo nosacījumu, nevar tikt atsaukts tikai tāpēc vien, ka šim uzņēmumam pēc datuma, kad tam tika piešķirts šis atbalsts, ir piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra.

39

Tādējādi Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to, ka uzņēmums atbilstoši valsts tiesībām atbilst nosacījumiem, lai tam tiktu piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra – un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – ir pietiekami, lai veidotu šķērsli tam, ka atbilstoši šai regulai tam tiktu piešķirts valsts atbalsts, vai arī, ja šāds atbalsts tam jau ir piešķirts, lai konstatētu, ka tas nevarēja tikt piešķirts atbilstoši šai regulai, ciktāl šie nosacījumi bija izpildīti šī atbalsta piešķiršanas datumā. Savukārt atbalsts, kurš ir piešķirts uzņēmumam, ievērojot Regulu Nr. 800/2008 un, it īpaši, tās 1. panta 6. punktu, nevar tikt atsaukts tikai tāpēc vien, ka šim uzņēmumam pēc datuma, kad tam tika piešķirts šis atbalsts, ir piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra.

40

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: