—

Uniplex (UK) Ltd vārdā — M. Šeridans [M. Sheridan], barrister, un A. Stanica [A. Stanic], solicitor,

—

NHS Business Services Authority vārdā — R. Viljamss [R. Williams], barrister,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā — I. Rao [I. Rao], pārstāve, kurai palīdz K. Smita [K. Smith], barrister,

—

Vācijas valdības vārdā — M. Lumma [M. Lumma] un J. Mellers [J. Möller], pārstāvji,

—

Īrijas vārdā — D. O’Hagans [D. O’Hagan], pārstāvis, kam palīdz E. Kolinss [A. Collins], SC,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — E. Vaita [E. White] un M. Konstantinidis [M. Konstantinidis], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegāžu un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības] (OV L 395, 33. lpp.), kas grozīta ar Padomes Direktīvu 92/50/EEK (OV L 209, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva 89/665”), attiecībā uz datumu, kurā sākas termiņš prasības celšanai publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Uniplex (UK) Ltd (turpmāk tekstā — “Uniplex”) un NHS Business Services Authority (turpmāk tekstā — “NHS”) attiecībā uz pamatlīguma noslēgšanu.

3

Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumu [publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas [Padomes 1971. gada 26. jūlija] Direktīva 71/305/EEK [par būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu] (OV L 185, 5. lpp.), [Padomes ] Direktīva 77/62/EEK [par piegāžu publiskā iepirkuma lūgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu] (OV 1977, L 13, 1. lpp.) un Direktīva 92/50/EEK, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri izskatīt [pārsūdzēt] saskaņā ar nākamajos pantos un, jo īpaši, 2. panta 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas [Kopienu] tiesību akti valsts pasūtījuma [publiskā iepirkuma līgumu] jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.”

4

Saskaņā ar Direktīvas 89/665 2. panta 1. punktu:

“Dalībvalstis nodrošina to, lai tiesību aktos, kas pieņemti sakarā ar 1. pantā noteikto izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru, būtu paredzēts pilnvarojums:

5

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, piegāžu publiskā iepirkuma līgumu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru] (OV L 134, 114. lpp.), 41. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, tostarp pamatojot visus lēmumus nenoslēgt pamatnolīgumu vai nepiešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, par kuru ir bijis izsludināts konkurss, vai neatsākt procedūru, vai atteikties no dinamiskās iepirkuma sistēmas; minēto informāciju sniedz pēc līgumslēdzēju iestāžu rakstveidā iesniegta pieprasījuma.

2.   Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami īsā laikā informē:

Laiks līdz šīs informācijas saņemšanai nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 15 dienām no rakstveida pieprasījuma saņemšanas datuma.”

6

2006. gada Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu (Public Contracts Regulations 2006, turpmāk tekstā — “2006. gada noteikumi”), kas pieņemti, lai transponētu Direktīvu 89/665 valsts tiesībās, 47. panta 7. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts:

“Prasību saskaņā ar šo pantu var celt tikai tādā gadījumā, ja:

[..]

7

Uniplex, Apvienotajā Karalistē reģistrēta sabiedrība, ir Nīderlandē reģistrētas sabiedrības Gelita Medical BV ražoto hemostatisko spaiļu ekskluzīva izplatītāja Apvienotajā Karalistē.

8

NHS ir Apvienotās Karalistes Valsts veselības aprūpes dienesta — National Health Service, kas ir valsts pārraudzībā esošs veselības dienests, — struktūrvienība. Tā ir līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2004/18 izpratnē.

9

2007. gada 26. martāNHS uzsāka slēgtu konkursa procedūru pamatnolīguma par hemostatisko spaiļu piegādi noslēgšanai. Paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10

2007. gada 13. jūnijāNHS nosūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu pieciem piegādātājiem, kas bija izrādījuši interesi par šo pamatnolīgumu, tostarp Uniplex. Piedāvājumi bija jāiesniedz līdz m.

11

Pretendentiem nosūtītajos uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentos bija izklāstīti šādi piešķiršanas kritēriji un to punktu sadalījums, proti, cena un citi izmaksu efektivitātes faktori — 30%, kvalitāte un klīniskā atbilstība — 30%, preču apkope un apmācības — 20%, piegādes kvalitāte un kapacitāte — 10%, preču klāsts un tā attīstība — 5%, vide un ilgtspējīga attīstība — 5%.

12

Uniplex savu piedāvājumu iesniedza 2007. gada 18. jūlijā.

13

2007. gada 22. novembrīNHS nosūtīja Uniplex vēstuli, norādot, ka tā ir nolēmusi noslēgt pamatlīgumu ar trīs pretendentiem. Uniplex tika informēta, ka tā nevarēs noslēgt pamatlīgumu, jo ir ieguvusi viszemāko vērtējumu piecu pretendentu, kas bija uzaicināti iesniegt un iesniedza piedāvājumus, vidū. Šajā vēstulē tika atgādināti piešķiršanas kritēriji un to punktu sadalījums, kā arī norādīti uzvarējušo pretendentu nosaukumi, izvēlēto piedāvājumu vērtējumu sadalījums un Uniplex piedāvājumam piešķirtais vērtējums.

14

Saskaņā ar šo pašu vēstuli izraudzītajiem piedāvājumiem piešķirto vērtējumu sadalījums bija no 905,5 līdz 971,5 punktiem, savukārt Uniplex piešķirtais vērtējums bija 568 punkti.

15

Ar 2007. gada 22. novembra vēstuli Uniplex tika informēta arī par tās tiesībām apstrīdēt lēmumu par tiesību noslēgt attiecīgo pamatlīgumu piešķiršanu, par obligāto 10 dienu nogaidīšanas termiņu, kam jāpaiet līdz līguma noslēgšanai, skaitot no šī lēmuma paziņošanas dienas, un par tās tiesībām pieprasīt papildu informāciju.

16

Ar 2007. gada 23. novembra elektroniskā pasta vēstuli Uniplex pieprasīja sniegt šādu papildu informāciju.

17

Ar 2007. gada 13. decembra vēstuli NHS sniedza detalizētāku informāciju par veidu, kādā tā bija izvērtējusi piešķiršanas kritērijus attiecībā uz izvēlēto piedāvājumu raksturojumu un priekšrocībām salīdzinājumā ar Uniplex piedāvājumu.

18

Šajā vēstulē tostarp bija norādīts, pirmkārt, ka Uniplex saņēma 0 punktu vērtējumu par cenu kritēriju un citiem izdevumu efektivitātes faktoriem, jo tā bija iesniegusi katalogā minētās cenas. Visi pārējie pretendenti piedāvāja atlaides salīdzinājumā ar viņu katalogu cenām. Otrkārt, izvērtējot piegādes kvalitātes un kapacitātes kritēriju, visi pretendenti, kuri vēl nebija uzsākuši darbību Apvienotās Karalistes hemostatisko spaiļu tirgū, saņēma 0 punktu vērtējumu par apakškritēriju, kas attiecās uz pamatklientu skaitu Apvienotajā Karalistē.

19

2008. gada 28. janvārīUniplex nosūtīja NHS brīdinājuma vēstuli, kurā bija minēti vairāki 2006. gada noteikumu pārkāpumi. Uniplex šajā vēstulē apstiprināja, ka termiņš prasības celšanai ir sācies tikai . Uniplex lūdza NHS atbildēt līdz , bet piebilda, ka, ja NHS uzskata, ka šis termiņš nav sācies šajā datumā, tad NHS ir jāatbild, vēlākais, līdz .

20

Ar 2008. gada 11. februāra vēstuli NHS informēja Uniplex, ka apstākļi ir mainījušies. Tā bija atklājusi, ka Assut (UK) Ltd piedāvājums nav atbilstošs un ka B. Braun UK Ltd, kas piedāvājumu novērtējumā bija ieguvusi ceturto vietu, tādējādi tiek piešķirta Assut (UK) Ltd vieta.

21

NHS uz Uniplex brīdinājuma vēstuli atbildēja ar 2008. gada 13. februāra vēstuli, noliedzot dažādos Uniplex izvirzītos apgalvojumus. Tāpat NHS šajā vēstulē sākotnēji apstiprināja arī, ka fakti, uz kuru pamata Uniplex iesniedza sūdzību, ir radušies, vēlākais, līdz , proti, datumam, kad tai tika paziņots lēmums nepiešķirt Uniplex tiesības noslēgt pamatlīgumu. NHS apgalvoja, ka ir datums, kurā sākās termiņš prasības celšanai 2006. gada noteikumu 47. panta 7. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

22

Uniplex atbildēja ar 2008. gada 26. februāra vēstuli. Šajā vēstulē tā turpināja apgalvot, ka termiņš prasības celšanai saskaņā ar 2006. gada noteikumiem ir sācies tikai .

23

2008. gada 12. martāUniplex cēla prasību High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division, lai tostarp tiktu konstatēts, ka NHS ir pārkāpusi noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma līgumu jomā, un lai Uniplex tiktu noteikta atlīdzība.

24

Šādos apstākļos High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“Ja komersants tiesvedībā valsts tiesā apstrīd pamatlīguma slēgšanas tiesības, ko līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātā, kurā šis komersants bija pretendents un kura bija jārīko saskaņā ar Direktīvu 2004/18 (un valsts tiesību normām, ar kurām tika īstenota transponēšana), un lūdz konstatēt un atlīdzināt publiskā iepirkuma jomā piemērojamo tiesību normu pārkāpumu saistībā ar šo procedūru un šo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu:

25

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/665 1. pantā tiek prasīts, ka termiņam, lai celtu prasību, lūdzot konstatēt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu pārkāpumu vai saņemt zaudējumu atlīdzību par šo noteikumu pārkāpumu, ir jāsākas minēto noteikumu pārkāpuma brīdī vai datumā, kurā prasītājs uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par šādu pārkāpumu.

26

Direktīvas 89/665 mērķis ir nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumos, kad tiek pārkāptas Kopienu tiesības publiskā iepirkuma jomā vai valsts tiesību normas, ar kurām šīs tiesības transponētas, lai nodrošinātu direktīvu, kas attiecas uz publiskā iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu, efektīvu piemērošanu. Taču tā neietver nevienu noteikumu, kas attiektos tieši uz tajā paredzētās pārsūdzības procedūras termiņu. Tādējādi katrai dalībvalstij šāds termiņš ir jānosaka tās tiesību sistēmā (2002. gada 12. decembra spriedums lietā C-470/99 Universale-Bau u.c., Recueil, I-11617. lpp., 71. punkts).

27

Tiesību aizsardzības līdzekļus reglamentējošie procesuālie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt Kopienu tiesībās paredzētās kandidātu un pretendentu tiesības, kas aizskartas ar līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem, nedrīkst negatīvi ietekmēt Direktīvas 89/665 lietderīgo iedarbību (iepriekš minētais spriedums lietā Universale-Bau u.c., 72. punkts).

28

Šajā aspektā ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi, tādam valsts tiesiskajam regulējumam kā pamata lietā nav negatīva ietekme uz privātpersonu tiesībām, kas piešķirtas ar Kopienu tiesībām (iepriekš minētais spriedums lietā Universale-Bau u.c., 73. punkts).

29

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina līgumslēdzēju iestāžu nelikumīgo lēmumu efektīva un iespējami ātra pārsūdzība (iepriekš minētais spriedums lietā Universale-Bau u.c., 74. punkts).

30

Tas, ka kandidāts vai pretendents uzzina, ka tā pieteikums vai piedāvājums ir noraidīts, nenostāda viņu situācijā, kas nodrošinātu efektīvu pārsūdzību. Šāda informācija nav pietiekama, lai ļautu kandidātam vai pretendentam atklāt iespējamās nelikumības, par kurām varētu celt prasību.

31

Tikai pēc tam, kad attiecīgais kandidāts vai pretendents ir ticis informēts par iemesliem, kuru dēļ tikusi noraidīta tā dalība līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, tam var rasties skaidra pārliecība par iespējamu piemērojamo noteikumu pārkāpumu un par iespēju celt prasību.

32

No minētā izriet, ka Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā noteikto mērķi, proti, nodrošināt efektīvas pārsūdzības iespējas attiecībā uz tādu noteikumu pārkāpumiem, kas piemērojami publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, var sasniegt tikai tad, ja šo prasību celšanai noteiktie termiņi sākas tikai datumā, kad prasītājs ir uzzinājis vai tam bija jāuzzina par iespējamo minēto noteikumu pārkāpumu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Universale-Bau u.c., 78. punkts).

33

Šādu secinājumu apstiprina fakts, ka Direktīvas 2004/18 41. panta 1. un 2. punkts, kas bija spēkā faktu pamata lietā rašanās brīdī, uzliek līgumslēdzējām iestādēm pienākumu paziņot noraidītajiem kandidātiem un pretendentiem attiecībā uz tiem pieņemto lēmumu pamatojumu. Šādi noteikumi atbilst noilguma termiņu sistēmai, saskaņā ar kuru šie termiņi sākas brīdī, kad prasītājs uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par noteikumu, kas piemērojami publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, iespējamo pārkāpumu.

34

Šo pašu secinājumu apstiprina arī Direktīvas 89/665 grozījumi, kas tika izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru [pārsūdzības procedūru] efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV L 335, 31. lpp.), kaut arī termiņš šīs direktīvas transponēšanai beidzās tikai pēc faktu pamata lietā rašanās. Direktīvas 89/665 2.c pantā, kas tika ieviests ar Direktīvu 2007/66, ir paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādes lēmums tiek paziņots katram kandidātam vai pretendentam kopā ar pievienotu kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem un ka termiņš prasības celšanai beidzas tikai pēc noteikta skaita dienu pēc šīs paziņošanas.

35

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā tiek prasīts, ka termiņam, lai celtu prasību, lūdzot konstatēt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu pārkāpumu vai saņemt zaudējumu atlīdzību par šo noteikumu pārkāpumu, ir jāsākas no datuma, kurā prasītājs uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par šādu pārkāpumu.

36

Otrajam jautājumam ir divas daļas. Pirmā daļa attiecas uz Direktīvas 89/665 interpretāciju salīdzinājumā ar valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru prasība ir jāceļ nekavējoties. Otrā daļa attiecas uz ietekmi, kāda ir šai direktīvai attiecībā uz rīcības brīvību, kas atzīta valsts tiesai, pagarinot termiņus prasības celšanai.

37

Ar otrā jautājuma pirmo daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 89/665 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu tiesību normu kā 2006. gada noteikumu 47. panta 7. punkta b) apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka prasība ir jāceļ nekavējoties.

38

Kā ir atgādināts šī sprieduma 29. punktā, saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumi var tikt efektīvi un iespējami ātri pārsūdzēti. Lai īstenotu šīs direktīvas ar ātrumu saistīto mērķi, dalībvalstis var noteikt termiņu prasības celšanai, lai uzliktu komersantiem pienākumu apstrīdēt sagatavošanās pasākumus vai pagaidu lēmumus, kas pieņemti līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, pēc iespējas īsākā laikā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Universale-Bau u.c., 75.–79. punkts; 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C-230/02 Grossmann Air Service, Recueil, I-1829. lpp., 30. un 36.–39. punkts, kā arī spriedumu lietā C-241/06 Lämmerzahl, Krājums, I-8415. lpp., 50. un 51. punkts).

39

Direktīvas 89/665 ar ātrumu saistītais mērķis valsts tiesībās ir jāīsteno, ievērojot tiesiskās drošības prasības. Šajā sakarā dalībvalstīm ir pienākums izveidot pietiekami precīzu, skaidru un paredzamu termiņu mehānismu, lai personas varētu zināt savas tiesības un pienākumus (šajā ziņā skat. 1991. gada 30. maija spriedumu lietā C-361/88 Komisija/Vācija, Recueil, I-2567. lpp., 24. punkts, un spriedumu lietā C-221/94 Komisija/Luksemburga, Recueil, I-5669. lpp., 22. punkts).

40

Turklāt Direktīvas 89/665 ar ātrumu saistītais mērķis neļauj dalībvalstīm neievērot efektivitātes principu, saskaņā ar kuru valstī noteikto noilguma termiņu piemērošanas noteikumi nedrīkst padarīt neiespējamu vai pārmērīgi grūtu tiesību, kuras attiecīgajām personām piešķir Kopienu tiesības, izmantošanu, kas ir no minētās direktīvas 1. panta 1. punktā paredzētā pārsūdzības efektivitātes mērķa netieši izrietošs princips.

41

Tāda valsts tiesību norma kā 2006. gada noteikumu 47. panta 7. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru prasību var celt tikai tad, ja “šī prasība tiek celta nekavējoties un katrā ziņā trīs mēnešu laikā”, ir neskaidra. Nevar izslēgt, ka šāda tiesību norma var piešķirt tiesības valsts tiesām noraidīt prasību kā novēlotu pat pirms trīs mēnešu termiņa beigām, ja tās uzskata, ka prasība nav celta “nekavējoties” šīs tiesību normas izpratnē.

42

Kā atzīmējusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 69. punktā, tāda noilguma termiņa ilgums, par kura ilgumu lemj kompetentā tiesa pēc saviem ieskatiem, nav paredzams. Tas nozīmē, ka valsts tiesību norma, kurā paredzēts šāds termiņš, nenodrošina Direktīvas 89/665 efektīvu transponēšanu.

43

No iepriekš minētā izriet, ka uz otrā jautājuma pirmo daļu ir jāatbild tādējādi, ka Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kāda ir pamata lietā, saskaņā ar kuru valsts tiesa kā novēlotu var noraidīt prasību, kurā ir lūgts konstatēt noteikumu par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārkāpumu vai saņemt zaudējumu atlīdzību par šo noteikumu pārkāpumu, pamatojoties uz diskrecionārā veidā novērtētu kritēriju, saskaņā ar kuru šādas prasības ir jāceļ nekavējoties.

44

Ar otrā jautājuma otro daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, kādas sekas ir Direktīvai 89/665 attiecībā uz rīcības brīvību, kas atzīta valsts tiesai, pagarinot termiņus prasības celšanai.

45

Valsts tiesām, piemērojot valsts tiesību normas, ar kurām ir transponēta direktīva, tās ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši attiecīgās direktīvas tekstam un mērķim, lai sasniegtu tajā paredzēto rezultātu (skat. 1984. gada 10. aprīļa spriedumu lietā 14/83 von Colson un Kamann, Recueil, 1891. lpp., 26. punkts, kā arī spriedumu apvienotajās lietās no C-397/01 līdz C-403/01 Pfeiffer u.c., Krājums, I-8835. lpp., 113. punkts).

46

Šajā gadījumā valsts tiesai valsts tiesības, kas nosaka noilguma termiņu, pēc iespējas ir jāinterpretē tā, lai interpretācija atbilstu Direktīvas 89/665 mērķim (šajā ziņā skat. 2003. gada 27. februāra spriedumu lietā C-327/00 Santex, Recueil, I-1877. lpp., 63. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Lämmerzahl, 62. punkts).

47

Lai izpildītu prasības, kas ietvertas atbildē uz pirmo jautājumu, valsts tiesai, kas izskata lietu, valsts tiesību normas par termiņu prasības celšanai pēc iespējas ir jāinterpretē tā, lai nodrošinātu, ka šis termiņš sākas tikai tajā datumā, kad prasītājs ir uzzinājis vai tam bija jāuzzina par tādu noteikumu pārkāpumu, kas regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

48

Ja attiecīgās valsts tiesību normas nav iespējams šādi interpretēt, šai tiesai, vajadzības gadījumā izmantojot rīcības brīvību, termiņš prasības celšanai ir jāpagarina tā, lai nodrošinātu prasītājam termiņu, kas atbilst termiņam, kāds tam būtu bijis, ja piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais termiņš sāktos datumā, kad tas ir uzzinājis vai tam bija jāuzzina par tādu noteikumu pārkāpumu, kas regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

49

Katrā ziņā, ja valsts tiesību normas par termiņu prasības celšanai nav iespējams interpretēt tā, lai šī interpretācija atbilstu Direktīvai 89/665, valsts tiesai, lai pilnībā varētu piemērot Kopienu tiesības un aizsargāt tiesības, ko tās piešķir privātpersonām, ir jāatturas no to piemērošanas (šajā ziņā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Santex, 64. punkts, un lietā Lämmerzahl, 63. punkts).

50

Līdz ar to uz otrā jautājuma otro daļu ir jāatbild, ka ar Direktīvu 89/665 valsts tiesai tiek paredzēts pienākums, izmantojot tās diskrecionāro varu, pagarināt termiņu prasības celšanai, lai nodrošinātu prasītājam termiņu, kas atbilst termiņam, kāds viņam būtu bijis, ja piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais termiņš sāktos no datuma, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par noteikumu, kas regulē publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pārkāpumu. Ja valsts tiesību normas, kas attiecas uz termiņu prasības celšanai, nav iespējams interpretēt tā, lai šī interpretācija atbilstu Direktīvai 89/665, valsts tiesai, lai pilnībā varētu piemērot Kopienu tiesības un aizsargāt tiesības, ko tās piešķir privātpersonām, ir jāatturas no to piemērošanas.

51

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: