EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.10.2015

COM(2015) 484 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

{SWD(2015) 191 final}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

I.    PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS GAITA

Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) dzinējspēki — enerģētikas infrastruktūra un inovācija — vēl aizvien ir tikpat svarīgi kā 2009. gadā, kad programma tika izveidota.

Informācija par 2010. gadā pieņemtajiem EEPEA projektiem ir vizualizēta Enerģētikas ģenerāldirektorāta sagatavotā interaktīvā kartē, kas pieejama ģenerāldirektorāta vietnē: http://ec.europa.eu/energy/eepr/projects/ .

Šajā ziņojumā attiecībā uz katru EEPEA daļu ir raksturota projektu un Eiropas Energoefektivitātes fonda (EEF) īstenošanas gaita. Tam par pamatu likts 2014. gadā pieņemtais ziņojums 1 . Tas aptver projektu īstenošanu laikā no 2014. gada 31. augusta līdz 2015. gada 30. jūnijam un minētajā laikposmā veiktos maksājumus.

II.    VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU ĪSTENOŠANU

2015. gada jūnija beigās pilnīgi pabeigti bija 34 projekti no 59 un saņēmējiem kopā bija izmaksāti EUR 1 860 487 739 (atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas EUR 112 085 349 apmērā).

Lielākā daļa projektu ir pabeigti, un ir paredzams, ka to virzītāji galīgā maksājuma pieprasījumu iesniegs līdz šā gada beigām. Situācija attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru kopumā ir pozitīva, un atlikušie astoņi projekti norit pēc plāna, bet viena projekta izpilde pašlaik ir apturēta.

Joprojām nav novērsti daži sarežģījumi, it sevišķi attiecībā uz atkrastes vēja enerģijas (AVE) integrāciju elektrotīklā un CCS. Tam par iemeslu lielākoties ir jauno tehnoloģiju augstās izmaksas un lielāks finanšu risks, nekā sākotnēji gaidīts.

Komisija ir izvēlējusies saglabāt savu finansiālo atbalstu ieguldītājiem, kamēr ir skaidri zināms, ka var būt gaidāms galīgais lēmums par ieguldījumiem.

1.    Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūra

EEPEA infrastruktūras apakšprogrammā tiek atbalstīti 44 projekti trīs galvenajās darbības jomās.

Projektus īsteno katras dalībvalsts pārvades sistēmu operatori vai projektu virzītāji. Ir piešķirti EUR 2 267 574 462, bet saņēmējiem no šīs summas līdz 2015. gada 30. jūnijam bija izmaksāti EUR 1 094 297 460. Maksājumu priekšnoteikums ir projektu virzītāju stingra apņemšanās projektu īstenot, pieņemot galīgo lēmumu par ieguldījumiem.

Projekti aptver trīs jomas.

— Gāzes infrastruktūras un glabāšanas projekti

Gāzes infrastruktūra ir pamats, uz kā balstās visa enerģijas piegādes ķēde no ražotāja līdz galalietotājam. Gāzes piegādi patērētājiem vajadzīgajā vietā un laikā nodrošina tādi fiziski elementi kā pārvades cauruļvadi, glabātuves un LNG regazificēšanas termināļi. Gāzes infrastruktūru nākamajos gados būs jāturpina attīstīt un uzlabot. Trūkstošo savienojumu izbūve starp dalībvalstīm palīdzēs nodrošināt drošas piegādes un reaģēt uz jaunām un aizvien vērienīgākām elastības prasībām.

— Gāzes reversās plūsmas projekti 

Kad iestājās 2009. gada gāzes piegādes krīze starp Krieviju un Ukrainu, lielākā daļa Viduseiropas un Austrumeiropas dalībvalstu nesaņēma gāzi un nebija iespējams izpildīt visus importa pieprasījumus. Tam par iemeslu bija nevis gāzes trūkums Eiropā, bet gan esošās infrastruktūras nepietiekamais tehniskais aprīkojums un nespēja pagriezt gāzes plūsmas virzienā no rietumiem uz austrumiem. Ar EEPEA programmu tika sniegts atbalsts šīs problēmas risināšanai, un pašlaik reversās plūsmas ir izveidotas gan Viduseiropā, gan Austrumeiropā.

— Elektroenerģijas infrastruktūras projekti

Lai varētu energosistēmā integrēt aizvien vairāk elektroenerģijas, ko iegūst no variabliem atjaunojamiem energoresursiem, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi jaunā infrastruktūrā. Turklāt vairākas dalībvalstis joprojām ir uzskatāmas par "enerģijas salām", jo tās ir nepietiekami savienotas ar kaimiņvalstīm un iekšējo enerģijas tirgu.

1.1.    Līdzšinējie panākumi

Līdz šim ir pabeigts 31 infrastruktūras projekts no 44 (salīdzinājumā ar 27 pabeigtiem projektiem 2014. gada sākumā), astoņi projekti vēl norit, bet viena projekta izpilde ir apturēta. Turklāt 2014. gada septembrī finansiālās palīdzības sniegšana četriem projektiem (Nabucco, Galsi, Poseidon un gāzes reversās plūsmas projekts Rumānijā) tika izbeigta. Elektroenerģijas nozarē ir pabeigti deviņi projekti. Atlikušie četri projekti norit sekmīgi, un plānots, ka daži projekti tiks pabeigti šā gada laikā vai vēlākais 2016. gadā. Gāzes nozarē ir pabeigti 22 projekti; pieci projekti norit saskaņā ar grafiku, viena projekta izpilde ir apturēta, un četru projektu atbalstīšana ir izbeigta. Ir pabeigti visi reversās plūsmas un starpsavienojumu projekti Viduseiropā un Austrumeiropā, izņemot reversās plūsmas projektu Rumānijā, kura atbalstīšanu Komisija izbeidza 2014. gada septembrī.

Ar EEPEA finanšu līdzekļiem projektiem bija vieglāk nodrošināt finansējumu, kas ļāva izvairīties no kavējumiem vai tos ierobežot. Tādējādi ir uzlabots gan tīklu drošums, gan uzticamība, ir palielinājusies piegādes drošība un enerģijas avotu dažādība, kā arī uzlabota sastrēgumposmu caurlaidspēja.

Kopš pēdējā EEPEA īstenošanas ziņojuma nozīmīgi panākumi gūti elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos. Piemēram, 2014. un 2015. gadā sniegtā finansiālā palīdzība palīdzēja stiprināt Dānijas gāzes pārvades sistēmu, kas tika pabeigta 2014. gada beigās. Jaunā infrastruktūra palielinās gāzes pārvades jaudu no ievadpunkta Ellundā (uz Dānijas/Vācijas robežas) un nodrošinās operacionālu sasaisti starp Vācijas tīklu un Dānijas pārvades sistēmu. Turklāt jaunais cauruļvads ievērojami palielina dabasgāzes piegādes drošību Dānijā. Tas kompensē atkrastes lauku izsīkšanas ietekmi un stiprina dabasgāzes piegādes drošību Dānijā, Zviedrijā un Baltijas reģionā, uzlabojot tirgus integrāciju.

Vēl viens veiksmes stāsts ir projekta Nordbalt 02 pabeigšana 2014. gada beigās, kas palīdzēja pabeigt vajadzīgo iekšējā Lietuvas pārvades tīkla modernizāciju, lai uzlabotu elektroenerģijas plūsmu caur starpsavienotāju.

Vēl viens pabeigts projekts ir Polijas gāzes pārvades sistēmas attīstīšana un modernizēšana pārrobežu savienojumpunktā starp Poliju un Vāciju. Ar EEPEA finansējumu tika atbalstīti modernizācijas un izbūves darbi Lasow mezglā un savienojošajos cauruļvados Polijā.

Ar EEPEA arī atbalstīta 48 km reversās plūsmas gāzes cauruļvadu posma izbūve starp Portalegre-Guarda un Cantanhede-Mangualde, kas tika pabeigta 2014. gada beigās. Šis projekts stiprinās piegādes drošību Pireneju pussalā, jo tas tiks vēl izvērsts, izveidojot trešo starpsavienojumu ar Spānijas gāzes tīklu.

Vēl cits pabeigts projekts — starpsavienojums starp Franciju un Spāniju — ar tīklu savienos atjaunojamo energoresursu enerģijas avotus un veicinās Francijas un Spānijas elektroenerģijas tirgu integrāciju, kā arī nostiprinās elektroapgādes drošību reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

2015. gada pavasarī tika atklāts jauns 225 MW zemūdens kabeļsavienojums starp Itāliju un Maltu. Šis projekts pielika punktu Maltas tīkla nošķirtībai no pārējās Eiropas, nodrošinot vajadzīgo rezerves jaudu, kas ļauj kompensēt atjaunojamo energoresursu enerģijas nepastāvību. Tas uzlabos piegādes drošību, samazinās fosilā kurināmā patēriņu un veicinās atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu Maltā.

ES mēroga energoinfrastruktūras izveide norit sekmīgi, pateicoties sastrēgumposmu caurlaidspējas uzlabošanai un tādu "enerģijas salu" kā Baltijas valstis, Pireneju pussala, Īrija, Sicīlija un Malta pakāpeniskai integrēšanai.

Pašlaik paredzams, ka lielākā daļa astoņu patlaban īstenoto projektu tiks pabeigta 2015. un 2016. gadā un tikai divi projekti turpināsies attiecīgi līdz 2018. un 2019. gadam.

EEPEA atbalsta galveno Eiropas energoinfrastruktūras projektu attīstīšanu pašreizējo enerģētikas politikas prioritāšu kontekstā. Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēs 2 minēti pasākumi kopīgu interešu projektu savlaicīgai izstrādei astoņos apzinātos prioritāros koridoros. Konkrētāk, kopīgu interešu projektiem var piemērot paātrinātās procedūras (kuru ilgums nepārsniedz trīs gadus un sešus mēnešus) attiecīgo atļauju iegūšanai, normatīvos stimulus pārrobežu projektu īstenošanas veicināšanai, un tie var būt tiesīgi saņemt līdzekļus no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 3 .

No kopējā transportam, enerģētikai un telesakariem 2014.–2020. gadam atvēlētā budžeta 30,44 miljardu euro 4 apmērā enerģētikai paredzēti 5,35 miljardi euro 5 .

EISI mērķis ir atbalstīt un palīdzēt īstenot projektus, kam ir vislielākā ietekme uz ES enerģētikas politiku. Turklāt EISI darba finansēšanas noteikumi ir ļoti stingri: projekti to var izmantot, kad nav citas iespējas — kad neviens cits līdzeklis (piemēram, tarifi vai ilgtermiņa finansējums ar parāda instrumentiem) nav pietiekams ieguldījumu aktivizēšanai.

2. Atkrastes vēja enerģijas projekti

2.1. Līdzšinējie panākumi

EEPEA apakšprogrammā ietilpst deviņi projekti, un tā nodrošina atbalstu 565 miljonu euro apmērā divās galvenajās darbības jomās:

inovatīvu turbīnu un atkrastes pamatņstruktūru liela mēroga testēšana, ražošana un ieviešana (6 projekti) un

modulāru risinājumu izstrāde lielu atkrastes vēja enerģijas pārvades jaudu integrācijai elektrotīklā (3 projekti).

Trīs no deviņiem projektiem ir pabeigti, savukārt divu atbalstīšana izbeigta priekšlaicīgi. Šo projektu īstenošanai ir izmaksāti EUR 237 603 431.

2.2. Līdzšinējie panākumi pa nozarēm

2.2.1. Panākumi attiecībā uz inovatīvām turbīnām un atkrastes struktūrām

Projekta Nordsee Ost īstenošana 2014./15. gadā kavējas sakarā ar sliktiem laika apstākļiem, kā arī tehniskām problēmām ar elektrotīkla savienojumiem un vējturbīnām. Ir piešķirts pagarinājums līdz 2015. gada beigām.

Aberdīnas atkrastes vēja enerģijas parka un Vēja enerģijas attīstības centra projektu īstenošana joprojām saskaras ar ievērojamām grūtībām. Aberdīnā projektu aizkavējušas grūtības saņemt gan atkrastes, gan sauszemes atļaujas (kas tika apstrīdētas tiesā). Aplēsts, ka galīgais lēmums par ieguldījumiem varētu tikt pieņemts 2016. gada ceturtajā ceturksnī (ar nodošanu ekspluatācijā 2019. gadā). Projektam Global Tech I nav atrasts līdzieguldītājs. Tādēļ Komisija 2015. gada aprīlī apstiprināja, ka projekta atbalstīšana tiek izbeigta ar atpakaļejošu spēku — no 2014. gada 1. janvāra.

2.2.2. Panākumi attiecībā uz vēja enerģijas integrēšanu elektrotīklā

Viena projekta — HVDC Hub — atbalstīšana ir izbeigta. Pārējo divu projektu, Kriegers Flak un Cobra Cable, izpilde turpinās pēc vairākus gadus ilgām grūtībām, kas saistītas ar tehnoloģijām un izmaksām.

Kas attiecas uz Kriegers Flak, jaunais uzņēmumu iesniegtais priekšlikums ir saderīgs ar EEPEA. Projekta partneri pieņēma galīgo lēmumu par ieguldījumiem attiecībā uz jauno tehnisko koncepciju, 2015. gada janvārī parakstot atjaunināto sadarbības līgumu. Atkrastes starpsavienotāju plānots nodot ekspluatācijā līdz 2018. gada beigām.

Kas attiecas uz Cobra Cable, dotācijas nolīgums ir grozīts un pasākuma termiņš ir pagarināts līdz 2017. gada decembrim. Pārveidotāju un kabeļa publiskais iepirkums ir sākts, un līguma slēgšanas tiesības, visticamāk, tiks piešķirtas 2015. gada novembrī. Galīgais lēmums par ieguldījumiem tiks pieņemts 2016. gada otrajā ceturksnī, ja tiks saņemtas visas attiecīgās maršrutēšanas atļaujas un ar piegādātājiem noslēgtie līgumi par kabeli un pārveidotājstacijām iekļausies budžetā, kas ir 621 miljoni euro. Ja šie nosacījumi būs izpildīti, kabelim būtu jādarbojas divus gadus vēlāk.

3. Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana

EEPEA apakšprogrammā ietilpst seši projekti, un tā nodrošina atbalstu 1 miljarda euro apmērā mērķim demonstrēt visu oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas procesu.

Vienā projektā vairs netiek nodrošinātas operacionālas uztveršanas, pārvades un uzglabāšanas pilotiekārtas. Trīs projektu atbalstīšana ir izbeigta priekšlaicīgi; divi projekti vēl tiek īstenoti. Šiem projektiem ir izmaksāti EUR 426 982 066.

Panākumi CCS projektu jomā

Atlikušajiem diviem projektiem — ROAD (Nīderlandē) un Don Valley (Apvienotajā Karalistē) — vēl aizvien ir ļoti grūti piesaistīt būvniecībai un darbībai nepieciešamo finansējumu.

Projekts Don Valley projekts norit veiksmīgi, kas attiecas uz CO2 transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru, ko projekts izmantos kopīgi ar NER300 līdzfinansēto projektu White Rose, kā arī citiem iespējamiem CCS projektiem Hamberas apgabalā. Savukārt CCS elektrostacijas nākotne ir pilnīgi atkarīga no tā, vai tiks saņemts operacionālais atbalsts no Apvienotās Karalistes Contract for Difference shēmas. Apvienotās Karalistes valdība 2014. gada augustā publicēja rīcībpolitikas situācijas apzināšanas dokumentu, kurā izklāstīja nākamos pasākumus attiecībā uz CCS; tie ietver tādas Contract for Difference shēmas izstrādi, kas būtu piemērota tādiem CCS projektiem kā Don Valley. Komisija gan ar projekta partneriem, gan ar Apvienotās Karalistes valdību turpinās apspriesties par laika grafiku un izredzēm uz pozitīvu galīgo lēmumu par ieguldījumiem. Tā arī apspriedīs iespēju grozīt dotācijas nolīgumu, lai ņemtu vērā CfD shēmas izstrādes kavēšanos un plānoto jauno CO2 uztveršanas tehnoloģiju, kas tika izvirzīta pēc tam, kad projekta koordinatoru 2014. gada decembrī pārņēma jauns ieguldītājs.

Kas attiecas uz projektu ROAD, zema CO2 cena radīja finansējuma nepietiekamību salīdzinājumā ar sākotnējiem aprēķiniem. Lai rastu risinājumu, Eiropas Komisija ir pielikusi daudz pūļu, lai savestu kopā attiecīgās dalībvalstis, attiecīgos nozares partnerus un Norvēģiju. Iznākums: projekta ietvaros tika izskatīts alternatīvs uzglabāšanas risinājums, kas pa šo laiku bija kļuvis pieejams un būtiski samazinātu CO2 transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, jo atrodas tuvāk krastam. Komisijai turklāt vairākkārt tika izteikta ieinteresētība izveidot ERA-NET Cofund pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ietvaros, lai šo darbību atbalstītu un pilnvērtīgi izmantotu visu izplatīšanas potenciālu, kas piemistu šim projektam — pirmajam, kas Eiropā demonstrētu pēcdedzināšanas CCS tehnoloģijas izmantošanu komerciāla mēroga ogļu elektrostacijā. Tas arī nozīmētu, ka tiktu sekmīgi demonstrēta tehnoloģija, ar kuru var modernizēt esošās ogļu elektrostacijas.

III.     EIROPAS ENERGOEFEKTIVITĀTES FONDS (EEF)

2010. gada decembrī 146,3 miljoni euro no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) tika piešķirti finanšu mehānismam, kas paredzēts ilgtspējīgas enerģijas projektiem 6 . 125 miljoni euro bija ES iemaksa 2011. gada jūlijā izveidotajā Eiropas Energoefektivitātes fondā (EEF), kura kopējais līdzekļu apmērs līdz šim sasniedzis 265 miljonus euro 7 un kuru atbalsta Tehniskās palīdzības dotāciju mehānisms ar 20 miljonu euro budžetu, kā arī 1,3 miljoniem euro informētības veicināšanas pasākumiem.

EEF sniedz īpaši pielāgotu finansējumu (gan parāda, gan pašu kapitāla instrumentos) energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas un mazākpiesārņojoša pilsētas transporta projektiem. Saņēmēji ir vietējās un reģionālās publiskās iestādes vai privāti uzņēmumi, kas rīkojas to vārdā.

1. Līdzšinējie panākumi

Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEF)

2014. gadā Francijā un Nīderlandē tika parakstīti dokumenti par diviem jauniem līgumiem. Francijā fonds izmaksās 5 miljonus euro Ronas-Alpu reģionam piederošam privātam uzņēmumam, lai finansētu sabiedrisko ēku (vidusskolu, skolu un sporta zāļu) labiekārtošanu būvniecības posmā un liktu pamatus papildu ilgtermiņa finansējuma piesaistīšanai. Šā uzņēmuma pieeja ir labs piemērs agregētājmehānismiem, kas vajadzīgi, lai vērienīgi palielinātu ieguldījumus Eiropas energoefektivitātē.

Nīderlandē Venlo pilsēta parakstīja līgumu par ilgtermiņa finansējumu 8,5 miljonu euro apmērā, lai finansētu ielu apgaismojuma modernizāciju — mērķis ir vismaz 16 000 apgaismes punktu (73 % no visiem pilsētas apgaismes punktiem) aprīkot ar gaismas diodēm un ietaupīt vairāk nekā 40 % enerģijas.

Kopš tā izveides līdz 2014. gada 31. decembrim fonds ir noslēdzis līgumus ar deviņiem projektiem par 115 miljoniem euro, galīgo piesaistīto ieguldījumu apjomam sasniedzot 216 miljonus euro. Vēl 70 miljoni euro piešķirti trīs projektiem 8 .

Ir izveidots novērtēšanas un ziņošanas satvars, kas izmantojams attiecībā uz CO2 ekvivalentā izteikto emisiju un primārās enerģijas ietaupījumiem. 2014. gada beigās EEF ieguldījumi bija ļāvuši ietaupīt 96 000 tonnas CO2, kas ir līdzvērtīgi 12 000 Eiropas pilsoņu ikgadējo emisiju apjomam, kas izteikts kā CO2 ekvivalents.

Tehniskās palīdzības mehānisms

2014. gadā vēl 5,5 miljoni euro tika piešķirti septiņām pašvaldībām 9 projektu izstrādes darbību finansēšanai. Tam vajadzētu piesaistīt ieguldījumus 127 miljonu euro apmērā — tas ir 23 reizes lielāks finansējums nekā sākotnējā iemaksa.

Kopā Komisijas finansētais Tehniskās palīdzības instruments būs palīdzējis strukturēt 16 projektus kopā par 17 miljoniem euro 10 . Mazais nepiešķirto līdzekļu daudzums izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, fonda sākumposmā apzinātie projekti bija sasnieguši tālāku attīstības posmu, tāpēc tehniskā palīdzība tiem nebija vajadzīga. Otrkārt, Tehniskās palīdzības mehānisma pieredze liecina, ka energoefektivitātes projektu finansēšanā jāsaskaras ar daudzām grūtībām, piemēram, zemāku pieprasījumu sagatavošanas līmeni, nekā lēsts fonda izveides laikā (reti kurš saņemtais tehniskās palīdzības pieprasījums bija gatavs iesniegšanai), projektu izmaiņām pēc politiskām pārmaiņām valsts pārvaldē un pielāgojumiem, kas veicami pēc pirmajiem realizējamības pētījumiem.

Informētības veicināšanas pasākumi

Eiropas PPP ekspertīzes centrs (EPEC) 11 ir pabeidzis informētības veicināšanas kampaņu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem trim aspektiem: atbalsts energoefektivitātes līgumu slēgšanas attīstībai dalībvalstīs, rosināšana optimāli izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā un informācijas izplatīšana par jaunākajām rīcībpolitikas izmaiņām un Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam prioritātēm. Izmantojot darbu, kas veikts, sagatavojot vairākas faktu lapas un valstu stratēģijas, dažādās dalībvalstīs tika rīkoti situācijai pielāgoti darbsemināri un sekojumpasākumi.

Galvenie secinājumi un perspektīva

EEF arī turpmāk centīsies palielināt savu ģeogrāfisko tvērumu, it sevišķi Viduseiropā un Austrumeiropā, lai apmierinātu Eiropas vietējo un reģionālo publisko iestāžu dažādās vajadzības.

Līdz šim fonds ir pakāpeniski izveidojis pārliecinošu rentablu ieguldījumu vēsturi un aktīvi centīsies rast jaunus augstākā līmeņa ieguldītājus, lai ar ES iemaksu piesaistītu vēl vairāk līdzekļu.

IV.    Vispārīgie secinājumi

EEPEA ir labi sasniegumi. Lielākā daļa projektu ir pabeigti, it sevišķi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projekti. Komisija attiecīgos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu projektu atbalstīšanu izbeigt un stingri kontrolē projektu īstenošanu un uzraudzību.

Atkrastes vēja enerģijas risinājums ir izrādījies sarežģītāks, nekā gaidīts, un piecu gadu laikā gūts daudz tehnoloģisko zināšanu. Tas pats attiecas uz CCS projektiem, kur projektu īstenošanas gaitu aizkavējušas vai apturējušas grūtības rast vajadzīgo papildu finansējumu.

Arī EEF ir darbojies sekmīgi: ir izveidots komerciāls fonds, kura izaugsme vēl turpināsies un kurš sniedz finanšu risinājumus un nes peļņu, kas sedz administratīvās izmaksas, akcionāru dividendes un izveides izmaksu atmaksu.

(1)

   2014. gada 28. oktobrī pieņemtais ZIŅOJUMS 2014, COM(2014) 669.

(2)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(3)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(4)

   Pēc tam, kad 2,8 miljardi euro pārdalīti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ESIF fondam.

(5)

     Pēc tam, kad "EISI — Enerģētika" paredzētie līdzekļi (5,85 miljardi euro) pārdalīti ESIF fondam.

(6)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1233/2010, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā.

(7)

   Bez Eiropas Komisijas fondā iemaksas veikuši šādi ieguldītāji: Eiropas Investīciju banka — 75 miljonus euro, Cassa Depositi e Prestiti SpA (CDP) — 60 miljonus euro un Deutsche Bank (DB) ieguldījumu pārvaldnieks — 5 miljonus euro.

(8)

   Viens no projektiem, kuram finansējums tika piešķirts 2014. gada martā, netika īstenots.

(9)

   Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā un Portugālē.

(10)

   Tehniskās palīdzības mehānisma atbalsts ir piešķirts četriem citiem projektiem.

(11)

   Eiropas PPP ekspertīzes centrs (EPEC) ir kopīga EIB, Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu un kandidātvalstu iniciatīva. EPEC palīdz stiprināt tajā iesaistīto publiskā sektora locekļu spēju veikt publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) darījumus ( http://www.eib.org/epec/ ).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.10.2015

COM(2015) 484 final

PIELIKUMS

"Saskaņā ar EEPEA veiktie maksājumi"

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

{SWD(2015) 191 final}