52005DC0100

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.3.2005

COM(2005) 100 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Izcelsmes noteikumi preferenciālā tirdzniecības režīmāTālākās ievirzes

SATURS

KOPSAVILKUMS 3

IEVADS 5

Šā PAZIņOJUMA MēRķI 5

ZAļā GRāMATA PAR TURPMāKAJIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM PREFERENCIāLAJā TIRDZNIECīBAS REžīMā 6

APSPRIEžU REZULTāTI 6

JAUNāS PREFERENCIāLāS IZCELSMES SISTēMAS PAMATPRINCIPI 7

1. VIENKāRšāKI UN ATTīSTīBAI LABVēLīGāKI NOTEIKUMI: PREFERENčU IZCELSMES NOTEIKšANA UN IZCELSMES KUMULāCIJA 7

1.1. PREFERENCIāLāS IZCELSMES NOTEIKšANAS PAMATNOTEIKUMI 7

1.1.1. Pilnībā iegūti zvejniecības produkti 7

1.1.2. Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti produkti 8

1.2. IZCELSMES KUMULāCIJA Kā REģIONāLāS INTEGRāCIJAS ELEMENTS 9

1.2.1. Kumulācijas piemērošanas joma un tās piemērošanas un paplašināšanas nosacījumi 9

1.2.2. Reģionālās konvencijas par izcelsmi 9

1.2.3 Kumulācijas nosacījumu vienkāršošana un atvieglošana 10

2. EFEKTīVAS PROCEDūRAS: UZņēMēJU UN VALSTS VARAS IESTāžU ATBILDīBA, NOSAKOT UN KONTROLēJOT PREFERENCIāLU IZCELSMI 10

2.1. IZCELSMES DEKLARāCIJA, KO IESNIEDZ IMPORTēTāJS, LAI PIEPRASīTU PREFERENCI 11

2.2. IZCELSMES IZZIņA, KO SAGATAVO EKSPORTēTāJS 11

2.3. MUITAS IESTāžU VEIKTā PRODUKTU IZCELSMES UN UZņēMēJU KONTROLE – ADMINISTRATīVā SADARBīBA 12

3. NODROšINāTA VIDE: NOTEIKUMU īSTENOšANA, KO VEIC KOMPETENTāS IESTāDES 12

3.1. ATBILSTīBAS NOSACīJUMU IZVEIDE 12

3.1.1. Saņēmējvalsts/valstu grupas kapacitātes iepriekšēja novērtēšana, lai pārvaldītu režīmu, kā arī saistītos noteikumus un procedūras 12

3.1.2. Informācija, apmācība un tehniskā palīdzība par preferenciālās izcelsmes noteikumiem 13

3.2. ATBILSTīBAS UZRAUDZīBA SADARBOJOTIES 13

3.2.1. Valsts varas iestāžu no režīma izrietošo saistību izpildes uzraudzība 13

3.2.2. Uzraudzība attiecībā uz uzņēmēju atbilstību noteikumiem - Krāpšanas apkarošana savstarpēja palīdzība krāpšanas gadījumā 13

3.3. AIZSARDZīBAS MEHāNISMU IZMANTOšANA 14

KOPSAVILKUMS

- Ar Komisijas Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem tika sākta apspriešanās, kuras rezultāti parādīja, ka pastāv īpašas intereses attiecībā uz šiem režīmiem un noteikumiem, gan par to mērķiem un to oficiālo noformējumu.

- Šādas cerības, bieži vien pretrunīgas, jāsaskaņo ar starptautiskām saistībām un ievirzēm, kuras jau iesniegusi Komisija, jo īpaši jaunākajiem paziņojumiem par tekstilpreču nākotni un jauno vispārējo preferenču sistēmas (VPS) shēmu.

- Ievērojot Dohas Attīstības programmas, Kopienas tirdzniecības sakaru galvenā prioritāte joprojām ir nodrošināt labāku jaunattīstības valstu integrāciju pasaules tautsaimniecībā, jo īpaši uzlabojot pieeju rūpnieciski attīstīto valstu tirgiem, kā arī līdztekus rosina pārskatīt tās preferenciālas izcelsmes noteikumus. Tas nozīmē, ka nepieciešamajām izmaiņām noteikumu un nosacījumu būtībā jāpielāgo to pārvaldības un kontroles procedūras, lai nodrošinātu to, ka preferences sniedz ieguvumus tiem, kuriem tās ir vajadzīgas.

- Pamatojoties uz to, ir jāveic darbības trijās jomās:

Nosacījumu pārskatīšana, lai produktu uzskatītu par tādu produktu, kura izcelsme ir valstī

Lai noteikumus vienkāršotu un vajadzības gadījumā, tos būt vieglāk pilnveidot, Komisija atbalstītu:

- to koncepciju un metožu vienkāršošanu, ko izmanto, lai noteiktu izcelsmi, tostarp atbilstošo noteikumu formulējumu; šādai vienkāršošanai jāuzlabo skaidrība, jāpalīdz izprast noteikumus un jāatvieglo to piemērošana un izpilde; pilnībā jānovērtē šādas vienkāršošanas ietekme, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti vispārīgie mērķi un, gadījumā, ja tie nav sasniegti, Komisija pieņems citādu risinājumu;

- nosacījumu pielāgošanu, kas attiecināti uz ražošanas procesiem, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu, ciktāl tas attiecas uz attīstības politiku un jaunattīstības valstīm, lai garantētu vienkāršāku piekļuvi Kopienas tirgum, izmantojot tarifa preferenču režīmu, kas atbilst saņēmējvalstu faktiskajai ražošanas un eksporta jaudai, jo īpaši vismazāk attīstītajām un mazākajām valstīm;

- papildu nosacījumu atvieglošanu, kurus piemēro kumulatīvajai izcelsmei vienotās reģionālās grupās, ja starp kumulatīvajiem partneriem pastāv atbilstoši administratīvajai sadarbības mehānismi.

Muitas procedūru izmaiņas, kas vajadzīgas, lai pareizi īstenotu un kontrolētu to, kā uzņēmēji izmanto preferences:

Lai labāk līdzsvarotu atbildību starp uzņēmējiem un valsts varas iestādēm un aizsargātu saistītās likumīgās intereses, Komisija dotu priekšroku sistēmai, kuras pamatā ir šādi elementi:

- paši eksportētāji nosaka noteiktas izcelsmes statusu, ja eksportētājvalsts iestādes pirms tam to ir reģistrējušas, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem vispārīgiem standartiem;

- informācijas apmaiņas uzlabošana starp eksportētājiem un eksportētājvalsts iestādēm par preferenču režīma izmantošanu un stingrāka šo eksportētāju uzticama kontrole, ko veic šīs iestādes, uz kuru mēs varam paļauties;

- to importētāju pamattiesību un saistību skaidrošana, kuri pieprasa preferenču režīmu, pamatojoties uz izcelsmes izziņām, kuras izsnieguši to ārvalstu piegādātāji;

- īpašu klauzulu par atbilstību izcelsmes prasībām iekļaušana eksportētāju un importētāju komercdarījumos, tostarp iespēja elektroniski pārsūtīt izcelsmes apliecinājumus;

- pastiprināta informācijas apmaiņa un administratīvā sadarbība starp eksportētājvalstu un importētājvalstu iestādēm, pārbaudot izcelsmi uz noteiktu saistību un procedūru pamata.

Instrumentu izstrāde, lai nodrošinātu to, ka saņēmējvalstis pilda savas saistības :

Lai nodrošinātu to, ka iestādes pilda savus pienākumus - pareizi piemērot režīmus un izcelsmes noteikumus un pilnībā sadarboties, lai novērstu un apkarotu ļaunprātīgu izmantošanu , ir ierosinātas šādas darbības:

- tehniska palīdzība saņēmējvalstīm (galvenokārt, vismazāk attīstītajām valstīm un mazākajām valstīm), kurām nepieciešams atbalsts pareizai preferenču režīma piemērošanai, lai maksimāli palielinātu to gūto labumu;

- preferenču režīma darbības mērķtiecīga uzraudzība, pamatojoties uz rīcības plānu;

- atbilstoša drošības pasākumu un aizsardzības mehānismu izmantošana, ja ir nepietiekama kontrole vai nav nodrošināta sadarbība.

- Izcelsmes noteikumu pārskatīšana saskaņā ar šīm prasībām būs nozīmīgs jaunās VPS shēmas elements.

- Drīzumā šī jaunā izcelsmes noteikumu un administratīvās sadarbības sistēma kā prioritāte ir jāierosina iekļaušanai ekonomikas partnerattiecību nolīgumos (EPA), par kuriem notiek sarunas ar sešām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu reģionālajām grupām, pilnībā ņemot vērā pašreizējo ieguvumu, ko sniedz Kotonū nolīgums. Pēcāk šo pieeju pakāpeniski varētu attiecināt uz spēkā esošajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Tas konkrētajā preferenču režīmu kopumā, kurā pastāv reģionālā vienotība, nodrošinātu pietiekamu noteikumu saskaņošanu, tostarp apkopošanu vienā noteikumu sistēmā (piemēram, reģionāla konvencija), kas ir kopīgs konkrētam reģionam.

- Piedāvājot jaunu režīmu tirdzniecības partneriem, Komisija centīsies nodrošināt, lai jau atrisinātie jautājumi notiekošajās sarunās netiktu apšaubīti, un jaunās sarunās pieņems konstruktīvu un atvērtu nostāju.

Ievads

Šā paziņojuma mērķi

- Izcelsmes noteikumi ir svarīga Kopienas tirdzniecības politikas sastāvdaļa jo īpaši tad, ja tarifa preferences jāpiešķir produktiem, kuru izcelsme ir vienīgi konkrētas valstis vai valstu grupas. Tādēļ tiem jāatbilst vispārīgajam šādu preferenču mērķim stiprināt partneru ekonomisko integrāciju un jo īpaši veicināt jaunattīstības valstu pilnīgu iekļaušanu pasaules tautsaimniecībā, kā arī atbalstīt to ekonomisko un sociālo attīstību.

- Šādos noteikumos jāatspoguļo tās saiknes būtība un nozīmīgums, kādai jāpastāv starp attiecīgajiem produktiem un valsti, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes piešķiršanai vajadzīgo ārējo izejvielu pārstrādes līmeni konkrētā valstī, lai par saņemto produktu izcelsmes valsti uzskatītu šo valsti. Izveido muitas procedūras, lai norādītu un pārbaudītu, vai šīs prasības patiešām ir izpildītas. Pašreizējā situācija ir neapmierinoša, kuru daudzkārt raksturo sarežģīti noteikumi un to nepilnīga īstenošana.

- Šā paziņojuma mērķis ir sniegt vispārējas ievirzes par pamatprincipiem, kurus Komisija īstenos, lai uzlabotu izcelsmes noteikumus dažādos brīvās tirdzniecības nolīgumos un autonomās preferenču sistēmās.

- Šāds uzlabojums notiks, vienkāršojot un pienācīgi atvieglojot izcelsmes jēdzienu, nosakot stingrākas atbilstošās procedūras un izstrādājot instrumentus, kas vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai. Katrā no šiem trijiem aspektiem Komisija vēlas sekmēt pārredzamību un režīmu mērķiem pielāgot noteikumus.

- Tas, ka ir vajadzīgas šādas izmaiņas, jo īpaši tika uzsvērts, izstrādājot jauno vispārējo preferenču sistēmu (VPS) laikposmam no 2006. līdz 2015. gadam[1], uzsākot sarunas par jaunajiem ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPA) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) valstīm un apspriežot tekstilpreču nozares nākotni[2].

- Saskaņā ar savu Paziņojumu „Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” Komisija plāno izmantot VPS „ valstīs, kurās tā visvairāk nepieciešama : atpalikušās valstīs un neaizsargātās tautsaimniecības nozarēs. Ar VPS palīdzību ir jāpalīdz šīm valstīm sasniegt tādu konkurētspējas līmeni, kas tās padarītu ekonomiski neatkarīgas un izveidotu no tām līdzvērtīgus partnerus starptautiskajā tirdzniecībā. ”

- Tādēļ, lai atbalstītu šo mērķi, VPS nodrošinās pirmo iespēju piemērot šīs vispārīgās pamatnostādnes, lai pilnveidotu izcelsmes noteikumus, precizējot to īstenošanas detaļas. Tas notiks, veicot Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumos paredzēto noteikumu grozījumus[3].

Zaļā grāmata par turpmākajiem izcelsmes noteikumiem preferenciālajā tirdzniecības režīmā

- Komisija sakarā ar starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju ir pieņēmusi Zaļo grāmatu[4], kas paredz:

- vispārēju pastāvošo izcelsmes jautājumu novērtējumu preferenču sistēmā;

- pievērst uzmanību aspektiem, kas prasa pastāvīgu pieeju, lai tos kontrolētu;

- pieejamo iespēju pārskats jo īpaši attiecībā uz produktu izcelsmes statusa sertificēšanas, deklarēšanas un kontroles sistēmām un veidiem, kā pārorientēt esošo administratīvās sadarbības sistēmu.

Apspriežu rezultāti

- Apspriedes par Zaļo grāmatu notika laikposmā no 2004. gada janvāra līdz 15. martam, un tajā bija iesaistīti starptautiskie tirgotāji un dalībvalstu kompetentās iestādes, pievienošanās valstis un kandidātvalstis, kā arī valstis, kuras piedalās dažādās Eiropas Savienības preferenču sistēmās.

- Komisija 2004. gada septembrī sastādīja kopsavilkuma ziņojumu par apspriežu rezultātiem, kura galvenais mērķis bija sniegt skaidru dažādu dalībnieku viedokļu un atzinumu pārskatu un apkopojumu.

- Ņemot vērā to, ka jālīdzsvaro dažādās iesaistītās intereses, sniegtais ieguldījums bija vērtīgs avots, lai Komisija sagatavotu šo paziņojumu.

JAUNĀS PREFERENCIĀLĀS IZCELSMES SISTĒMAS PAMATPRINCIPI

Kā tika uzsvērts Zaļajā grāmatā, katrs izcelsmes preferenču noteikumu uzlabojums paredz a tbilstošu noteikumu kombinēšanu, sistēmas mērķu sasniegšanu un ieinteresēto personu vajadzības, efektīvas procedūras, ar kuru palīdzību optimāli sadala atbildību par izcelsmes noteikumu pārvaldību un kontroli, un stingra juridisko saistību un nosacījumu ievērošanu, piemērojot īstenošanas instrumentus[5]. Pārskatīšanas vispārējo pieeju varētu apkopot šādi: „atbilstoši noteikumi, efektīvas procedūras un nodrošināta vide”.

1. VIENKĀRŠĀKI UN ATTĪSTĪBAI LABVĒLĪGĀKI NOTEIKUMI: PREFERENČU IZCELSMES NOTEIKŠANA UN IZCELSMES KUMULĀCIJA

- Ņemot vērā šā režīma galvenos mērķus (abpusēji pastiprināta pieeja tirgum, nabadzīgo valstu attīstība, drošība, reģionālā sadarbība un integrācija), preferenciālā režīma definīcijas atšķirības, kā arī nosacījumu atšķirības, lai ražojumam varētu piešķirt šādu preferenci, tiks saglabātas, jo tādējādi tiks ievērota šāda režīma aizstāšanu ar daudzpusēju sistēmu.

- Komisija atbalsta gan to, ka tiek vienkāršota izcelsmes noteikšanai izmantotā koncepcija un metodes, ieskaitot atbilstošu tiesību normu pārfrāzēšanu, gan satura atvieglošanu, jo īpaši, ja tas skar jaunattīstības valstis. Šādai vienkāršošanai jāuzlabo skaidrība, jāpalīdz izprast noteikumus un jāatbalsta to piemērošana un izpilde, kā arī krasi jāpaātrina attīstības ietekme reģionālajos blokos un starp tiem. Atvieglošanai jārada labāka pieeja tirgum.

- Atkarībā no preferenciālā režīma konteksta un mērķiem šādu izcelsmes noteikumu pielāgošanu var panākt:

- pārskatot ražojumiem noteiktos izcelsmes noteikumus, lai tos uzskatītu par noteiktas izcelsmes produktiem, jo tie ir „pilnīgi iegūti” valstī vai šai valstī „pietiekami pārstrādāti”, izmantojot ārējās izejvielas, un

- pārskatot nosacījumus izcelsmes kumulācijai starp valstīm, kuras ir ekonomiski integrētu reģionālu vienību dalībnieces.

1.1. Preferenciālās izcelsmes noteikšanas pamatnoteikumi

1.1.1. Pilnībā iegūti zvejniecības produkti

- Ciktāl tas attiecas uz „ pilnībā iegūtiem produktiem ”, galvenais aspekts, kurš jāuzlabo, ir izcelsmes noteikšana zvejniecības produktiem pēc zvejas kuģa valsts piederības : daži no pašreizējiem kritērijiem atkārtoti jāizskata, ņemot vērā jaunākos notikumus zivsaimniecības nozarē. Komisija uzskata, ka zivju izcelsme jānosaka pēc karoga, reģistrācijas, un vienkāršotie nosacījumi attiecībā uz komandu un virsniekiem un nosacījums par īpašumu ir jāatceļ.

- Turklāt izcelsmes kumulācijas sistēmā šādus nosacījumus var ievērot ikvienā valstī, kas pieskaitāma minētajai sistēmai.

1.1.2. Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti produkti

- Izcelsmes pamatnoteikumiem attiecīgajā preferenciālajā režīmā jāatspoguļo gan valstu ražošanas jauda, gan pārstrādes darbību jauda kopā ar faktisko pievienoto vērtību valstī.

- Šai nolūkā Komisija sākotnēji dod priekšroku pietiekamas pārstrādes novērtējuma metodei, kas pamatojas uz „pievienotās vērtības testu” . Ar šo metodi importētu bez noteiktas izcelsmes statusa apstrādātu vai pārstrādātu izejvielu produkts būtu uzskatāms par noteiktas izcelsmes produktu, ja pievienotā vērtība valstī (vai kumulācijas gadījumā – reģionā) sasniedz vismaz konkrētu limitu (minimālais „Vietējais vai reģionālais vērtības saturs”), kas izteikts procentuāli no galaprodukta neto produkcijas izmaksām.

- Nepieciešamās jaudas nozīme, kas atspoguļojas pieprasītajā procentuālajā pievienotajā vērtībā, jānosaka, pamatojoties uz rūpīgu ekonomikas analīzi, un saskaņā ar režīma mērķiem un, ja tas nekavē šo mērķu sasniegšanu, līdz nepieciešamajam tirgus liberalizācijas līmenim.

- Ir rūpīgi jānovērtē iespējamā pievienotās vērtības pieejas ietekme uz vienkāršošanas vadošajiem principiem un attīstības draudzīgumu. To varētu izdarīt, imitējot novērtējumu un procentuālās daļas attiecībā uz reprezentatīviem paraugiem, pamatojoties uz reālām situācijām jaunattīstības valstīs, jo īpaši visnabadzīgākajās, tā ļaujot gūt salīdzinājumu ar tagadējo situāciju. Ir obligāti, lai ar šo jauno pieeju netiktu ierobežota pašreizējā jaunattīstības valstu pieeja ES tirgum.

- Nepieciešamā pievienotās vērtības procentuālā daļa īpaši jānosaka tā, lai netiktu pārsniegta jaunattīstības valstu ražošanas jauda, vienlaikus kavējot produktu pārkraušanu no neatbilstīgajām valstīm, un tikai virtuāla vai minimāla pārstrāde. Papildus, tā nedrīkst būt par šķērsli, lai uzlabotu efektivitāti un konkurētspēju, samazinot ražošanas izmaksas.

- Šai nolūkā vismazāk attīstītajām valstīm, kuras gūst labumu no „Viss, izņemot ieročus”, dažādās nozarēs varētu noteikt atšķirīgas procentuālās daļas un saskaņā ar VPS arī konkrētus limitus.

- Turklāt vairākās nozarēs, ieskaitot lauksaimniecības, zvejniecības produktus vai tekstilizstrādājumus, pāreja uz jaunu izcelsmes noteikšanas metodi radīs ievērojamas pārmaiņas, kuru ietekme jau iepriekš ir atbilstoši jānovērtē. Ja šāds novērtējums liecinās par to, ka pievienotās vērtības pieeja nesniedz gaidītos rezultātus attīstības un vienkāršošanas ziņā konkrētās nozarēs, Komisija pieņems citu pieeju, lai veiksmīgāk izpildītu šos mērķus. Bez tam pievienotās vērtības kritēriju, ja vajadzīgs, novērst iespējamu preferenču nepareizu pielietošanu vai apiešanu, var papildināt ar papildu faktisko attīstību atbalstošiem nosacījumiem vai kritērijiem.

- Apvienojot skaidrību, darbspēju un elastību, lai noteiktu procentuālo daļu, ar šo metodi varētu novērtēt dažādu produktu pārstrādes līmeni, piemērojot vienotu mērvienību un tā, izvairoties no nevienlīdzīgas attieksmes; turklāt nebūtu vajadzīgs nepietiekamo darbību „melnais saraksts”, kā arī pieļaujamais limits.

1.2. Izcelsmes kumulācija kā reģionālās integrācijas elements

1.2.1. Kumulācijas piemērošanas joma un tās piemērošanas un paplašināšanas nosacījumi

- Kumulācijai jāstājas spēkā tikai saskaņotās reģionālās grupās vai teritorijās, kurās:

- preferenciāla tirdzniecība un kumulācija ir vispārējā faktiskā ekonomiskās integrācijas procesa sastāvdaļa;

- kumulācijas pamatā ir brīvās tirdzniecības režīms vai arī tā izriet no autonoma režīma piemērošanas;

- preferenciālu režīmu piešķir produktiem saskaņā ar identisku izcelsmes noteikumu piemērošanu;

- attiecīgajās valstīs un starp tām ir izstrādāta administratīva juridiska sistēma, lai izmantojot atbilstošu administratīvu sadarbību, pārvaldītu un kontrolētu to produktu izcelsmi, kuri iegūst no kumulācijas.

Tādi paši nosacījumi jāpiemēro jebkādai kumulācijas paplašināšanai vai kumulācijai starp dažādiem reģioniem.

- Attiecībā uz divpusēju tirgus piekļuves uzlabošanu ir jākoncentrējas uz reģionālo (ieskaitot valstu bloku, kā tas ir gadījumā saskaņā ar Kotonū nolīgumu, kurā noteiktie ieguvumi ir jāsaglabā) pieeju izcelsmes kumulācijas veidā, neizslēdzot vajadzīgos izcelsmes pamatnoteikumu pielāgojumus, kas ir abpusējās interesēs saistībā ar ārējiem avotiem un piekļuvi attiecīgajiem partneru tirgiem.

- Attīstības jomā kumulācija saskaņotās reģionālās grupās jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, sniegtu papildu iespējas gūt iespējami lielu labumu no priekšrocībām, kas izriet no līdzsvarotas pamatnoteikumu atvieglošanas.

- Pašlaik VPS ir trīs reģionālās grupas: Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienībai, Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijai un nesenās apvienošanās rezultātā Andu Kopiena un Centrālamerikas kopējais tirgus, kas nesen apvienojās vienā grupā. Komisija ir gatava pārbaudīt jebkuru pieprasījumu par jaunu apvienotu vai paplašinātu grupu izveidi , ciktāl pastāv ekonomiskā komplementaritāte, ir ņemtas dažādajām valstīm piemērojamā preferenciālā režīma atšķirības un ar to saistītais tarifu apiešanas risks, kā arī ir apstiprinātas administratīvai sadarbībai nepieciešamās struktūras un procedūras, kas paredzētas izcelsmes pārvaldībai un kontrolei.

1.2.2. Reģionālās konvencijas par izcelsmi

- Minētajai tirdzniecības partneru grupai, kas sadarbojas kumulācijas zonā, kopīgi izcelsmes noteikumi jānosaka viena starptautiskā dokumentā, uz kuru dažādajos preferenciālajos nolīgumos būtu atsauces.

- Eiropas un Vidusjūras zonā šāds starptautisks dokuments jāizstrādā kā reģionāla konvencija par izcelsmi starp tirdzniecības partneriem. Tam ne vien jāatvieglo izcelsmes pārvaldība, bet arī jāpastiprina dažādu brīvās tirdzniecības nolīgumu pušu integrācija, piemērojot vienotu izcelsmes noteikumu kopumu, pieļaujot kumulāciju.

- Šāda pieeja arīdzan jāizmanto, lai atbalstītu iespējamu citu valstu un reģionu kumulāciju, kuros ir spēkā atsevišķi brīvās tirdzniecības nolīgumi.

1.2.3 Kumulācijas nosacījumu vienkāršošana un atvieglošana

- Skaidrības un izpildes labad jāizvairās no tā, ka vienā un tai pašā valstī dažādos preferenču režīmos tiek pretnostatītas dažādas kumulācijas formas (divpusēja, diagonāla vai pilnīga kumulācija).

- Pilnīga kumulācijas pakāpeniska paplašināšana , lai to attiecinātu uz dažādiem preferenču režīmiem būtu iespējama, ciktāl var nodrošināt materiālu statusa izcelsmes noskaidrošanu. Cik vien iespējams, ņemot vērā dažādos preferenču līmeņus, kas piemēroti attiecīgajiem grupas dalībniekiem, pilnīgas kumulācijas gadījumā jāpanāk, ka grupai nosaka vienotu izcelsmi . Tomēr šādas prasības neparedz pilnīgu kumulāciju VPS kontekstā.

- Attiecībā uz VPS reģionālo kumulāciju ir ierosināts pašreizējo divkāršo nosacījumu par izcelsmes piešķiršanu kādai grupas dalībvalstij (ir nepieciešama darbība, kas pārsniedz minimālo darbību, un vislielākā pievienotā vērtība) aizstāt ar vienu nosacījumu, kura pamatā ir tāda pati metode (pievienotās vērtības pārbaude), kādu izmanto, lai noteiktu, vai notiek, vai arī nenotiek pietiekama izejvielu bez noteiktas izcelsmes statusa pārstrāde. Produktu uzskatīs par produktu ar izcelsmi grupas valstī, kurā ir notikusi to izejvielu galīga pārstrāde, kuru izcelsme ir tās pašas grupas citās valstīs, ja pievienotā vērtība ir augstāka par standarta procentuālo daļu.

- Lai atbalstītu kumulāciju un reģionālo integrāciju, būtībā procentuālā daļa jānosaka tādā līmenī, kas ir ievērojami zemāks, nekā noteiktais līmenis tādam pašam produktam, kas izgatavots, pārstrādājot izejvielas bez noteiktas izcelsmes statusa. Tomēr, lai ņemtu vērā konkrētas situācijas dažās nozarēs, kā arī sakarā ar tādiem pašiem iepriekš minētajiem iemesliem, vajadzības gadījumā, kumulācijas vērtības slieksni var noteikt un/vai papildināt ar papildu nosacījumiem vai kritērijiem, lai novērstu iespējamu preferenču nepareizu piemērošanu vai apiešanu.

2. EFEKTĪVAS PROCEDŪRAS: UZŅĒMĒJU UN VALSTS VARAS IESTĀŽU ATBILDĪBA, NOSAKOT UN KONTROLĒJOT PREFERENCIĀLU IZCELSMI

- Lai kādi arī būtu īpašie mērķi, preferenču režīmu nevar pareizi pārveidot, vienīgi pārskatot juridiskos nosacījumus, kas jāievēro, lai to varētu izmantot. Papildus šādai pārskatīšanai izveido atbilstošas administratīvās sadarbības procedūras, kontroles pasākumus un metodes režīmā starp iesaistīto pušu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina atbilstību nosacījumiem, novērš ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargā saistītās likumīgās ekonomiskās un finanšu intereses.

- To var panākt, sadalot atbildību starp uzņēmējiem un muitas iestādēm, kad pirmie ir atbildīgi par produktu izcelsmes noteikšanu un deklarēšanu, un otrie veic vajadzīgo revīziju un kontroles pasākumus ar atbilstošu administratīvo kapacitāti un savstarpējas palīdzības veidā. Šādā jaunā kontekstā „izcelsmes pierādījumi” būtu jāaizstāj ar „deklarācijām” un „paziņojumiem", kuru var pieņemt vai noraidīt.

2.1. Izcelsmes deklarācija, ko iesniedz importētājs, lai pieprasītu preferenci

- Importētājs ir atbildīgs par savā muitas deklarācijā norādītajām ziņām un iespējamo muitas parādu, kas radies, nepareizi deklarējot, neskarot nodokļu neatgūšanu sakarā ar kompetento iestāžu „maldīgo darbību”. Tāpat kā citi faktori, kas jāņem vērā, muitā deklarējot preces, nepareiza izcelsmes statusa norādīšana produktam, par kuru ir pieprasītas preferences, būtu daļa no komercriska, ko uzņēmies importētājs.

- Ir jāprecizē to importētāju pamattiesības un pienākumi, kuri pieprasa preferenciālo režīmu, pamatojoties uz viņu ārvalstu piegādātāju sniegto paziņojumu. Ir jādefinē:

- nosacījumi, ar kādiem importētājvalsts muitas iestādes var apšaubīt deklarēto izcelsmi un pieprasīt papildu pierādījumus;

- pienākums sniegt pierādījumu, ja muitas iestādes noraida deklarēto izcelsmi;

- šādā gadījumā un pēc importētāja pieprasījuma pienākums šādām iestādēm pieprasīt turpmāku pārbaudi, kuru veic eksportētājvalsts iestādes;

- gadījumi, kad muitas iestādēm ir tiesības liegt preferenciālo režīmu, neierobežojot importētājam pieejamo apelācijas tiesvedību.

- Pieprasot preferences, spēkā esošie procedurālie elementi ir jāpielāgo arī tiem gadījumiem, kad atkārtoti tiek pārbaudīta muitas deklarācija, atbilstoši kurai preferences jau ir piešķirtas.

- Lai importētājam palīdzētu nodrošināt viņa izcelsmes deklarāciju, īpašas atbilstības klauzulas par atbilstību izcelsmes prasībām jāiekļauj tirdznieciskos darījumos starp eksportētājiem un importētājiem, ieskaitot pienākumu definīciju kļūmes gadījumā un iespēju elektroniskā veidā nosūtīt izcelsmes izziņas.

2.2. Izcelsmes izziņa, ko sagatavo eksportētājs

- Lai identificētu tos eksportētājus, kuri drīkst darboties konkrētā preferenču režīmā, eksportētājvalsts iestādēm tie iepriekš jāreģistrē. Eksportētāju reģistrēšanai ir nepieciešama pieeja attiecīgām finanšu uzskaitēm un pārskatiem. Saglabājot stingru kontroli, arīdzan ir jānovērš mazo uzņēmēju diskriminācija.

- Reģistrētiem eksportētājiem pašiem ir jānosaka izcelsmes statuss un jāsagatavo izcelsmes izziņa.

- Eksportētājiem jāspēj pierādīt importētājam, ka viņš ir reģistrēts eksportētājvalstī.

- Izziņās skaidri jānorāda, kāpēc var uzskatīt, ka eksportēto produktu izcelsme ir saņēmējvalstī, izmantojot standarta veidlapas vai, elektroniska formāta gadījumā, e-dokumentus vai standartizētus paziņojumus. Šo formalitāšu kārtošana jāatvieglo, vienkāršojot noteikumus.

- Jāpastiprina informācijas plūsma par preferenciāliem ievedumiem starp eksportētājiem un eksportētājvalstu iestādēm, lai atbalstītu pareizu eksportētāja darbības uzraudzību un būtu iespējami turpmākie kontroles pasākumi.

- Eksportētājvalsts muitas iestādēm būtu pienākums uzturēt atjauninātu savu reģistrēto eksportētāju sarakstu un noteikt sankcijas, uz laiku vai pavisam izslēdzot no saraksta, tos eksportētājus, kuri nepilda šos noteikumus. Sarakstam jābūt pieejamam importētājvalstu muitas iestādēm, izmantojot drošus elektroniskus līdzekļus, lai saglabātu konfidencialitāti un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.

2.3. Muitas iestāžu veiktā produktu izcelsmes un uzņēmēju kontrole – administratīvā sadarbība

- Ir jāuzlabo arī importētājvalsts iestāžu veiktā preferenciālo ievedumu kontrole, un ar riska analīzes palīdzību tā mērķtiecīgi jāīsteno, lai nekavētu likumīgas tirdzniecības plūsmas.

- Pamatojoties uz reģistrēto eksportētāju statusu un atbilstīgi sniedzot informāciju par preferenciālajiem ievedumiem, ir jāpastiprina eksportētājvalstu iestāžu eksportētāju kontroles pasākumi un ar riska analīzes palīdzību tie jāveic mērķtiecīgāk.

- Informācijas apmaiņa starp eksportētājvalsts un importētājvalsts iestādēm, kuras atbildīgas par preferenciālās izcelsmes kontroli, un to administratīvā sadarbība jāpamato uz skaidrām saistībām un procedūrām un jāpastiprina no juridiskā, kā arī no operatīvā viedokļa.

3. NODROŠINĀTA VIDE: NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA, KO VEIC KOMPETENTĀS IESTĀDES

- Pareizi piemērojot prasības, uzņēmēji, veicot komerciālās darbības preferenču režīmā, var gūt labumu no nodrošinātas vides.

- Lai nodrošinātu, ka valsts varas iestādes pilda savu pienākumu pareizi piemērot režīmus un izcelsmes noteikumus un pilnībā sadarboties, lai novērstu un apkarotu ļaunprātīgu izmantošanu, tiek ierosinātas šādas darbības:

3.1. Atbilstības nosacījumu izveide

3.1.1. Saņēmējvalsts/valstu grupas kapacitātes iepriekšēja novērtēšana, lai pārvaldītu režīmu, kā arī saistītos noteikumus un procedūras

- Šāda iepriekšēja novērtēšana attiecas uz valstīm, ar kurām jāizveido jauns režīms vai jāpaplašina vai jāpārstrādā spēkā esošais režīms. Apmierinoši rezultāti ir priekšnoteikums šāda režīma ieviešanai attiecīgajā valstī. Attiecībā uz jauniem preferenciāliem režīmiem novērtējums ir sarunu procesa sastāvdaļa.

- Novērtējums apliecina, ka attiecīgajā valstī ir organizācija, tiesisks regulējums un darbības spēja, lai pārvaldītu un kontrolētu režīma darbību un lai pareizi sniegtu palīdzību, kā arī veiktu administratīvo sadarbību.

- „Bloka” režīmu gadījumā novērtējums koncentrējas uz katru atsevišķo reģionu, kam jāziņo par grupas un katra tās biedra spējām pildīt no režīma izrietošās saistības.

3.1.2. Informācija, apmācība un tehniskā palīdzība par preferenciālās izcelsmes noteikumiem

- Valstis ir atbildīgas par atjauninātu informāciju un apmācību par preferenciālās izcelsmes noteikumiem, nosacījumiem, kas jāievēro, piedāvātajām iespējām un pienākumiem, kas jāpilda. Tomēr saņēmējvalstīm var palīdzēt reģionālā līmenī (ja valsts ir kādā reģionālā grupā), starptautiskā līmenī (PTO un PMO) un Kopienas līmenī.

- Komisija Eiropas tīmekļa vietnē jau ir izveidojusi lapas par izcelsmes noteikumiem, kur atrodama pamatinformācija, rokasgrāmatas (par VPS un Eiropas izcelsmes noteikumiem) un saites uz juridiskajiem dokumentiem. Datu bāze Paplašināta eksporta „palīdzības dienests” pa preču pozīcijām norāda uz izcelsmes noteikumiem, kas ir jāievēro attiecībā uz vairākiem preferenciālajiem režīmiem.

- Kopienas sniegtais atbalsts galvenokārt jānovirza uz tām valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams attiecībā uz izcelsmi (vismazāk attīstītās valstis un vismazākās valstis, kā arī valstis, kurās notiek politiskā transformācija vai atjaunošana).

- Šai nolūkā tehnisko atbalstu var sniegt, izmantojot pašreizējo programmu MEDA, TACIS vai CARDS tirdzniecības un muitas aspektus vai Eiropas kaimiņattiecību politikas jaunos instrumentus, vai instrumentus, kurus izstrādās jaunās reģionālās ekonomikas partnerības nolīgumu ar ĀKK ietvaros. Tomēr ir jāuzlabo koordinācija ar divpusējo palīdzību, kuru sniedz dažas dalībvalstis.

3.2. Atbilstības uzraudzība sadarbojoties

3.2.1. Valsts varas iestāžu no režīma izrietošo saistību izpildes uzraudzība

- Režīmu pareiza darbība ir divpusēju interešu labā, lai nodrošinātu godīgu tirdzniecību starp Kopienu un tās tirdzniecības partneriem. Tādēļ pienācīga šīs darbības uzraudzība jānodrošina, sadarbojoties .

- Lai nodrošinātu pārskatu par to, kā darbojas režīmi, attiecīgajā režīmā ir jāparedz regulāra saņēmējvalstu atskaites sistēma par to preferenciālās izcelsmes uzraudzību un kontroli. Līdzīga atskaite arī dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, lai Kopiena gūtu situācijas pārskatu un spētu informēt savus partnerus.

- Sadarbojoties ar dalībvalstīm, jāizstrādā Komisijas rīcības plāns preferenciālo režīmu uzraudzībai . Tā pamatā jābūt informācijai par preferenciālo režīmu izmantošanu un procedūru darbībām. Šī informācija analīzei un apstrādei jānovirza uz centrālo punktu, lai, iespējams ar ikgadējas programmas palīdzību, identificētu tās preces un/vai valstis, kurām vajadzīga padziļināta uzraudzība. Šādu uzraudzību veiktu, sadarbojoties ar attiecīgo valsti, izmantojot aptaujas lapas un vajadzības gadījumā, veicot uzraudzību šai valstī.

- Sākotnēji jānosaka juridiskais pamats, tehniskās modalitātes un izdevumu finansēšana.

3.2.2. Uzraudzība attiecībā uz uzņēmēju atbilstību noteikumiem - Krāpšanas apkarošana savstarpēja palīdzība krāpšanas gadījumā

- Darbība krāpšanas apkarošanai galvenokārt ir eksportētājvalstu un importētājvalstu kompetento iestāžu pienākums .

- Tomēr ir vajadzīga vienota rīcība tādās jomās, kā preferenciālais režīms un preferenciālā izcelsme, kurās šīm iestādēm ir papildu nozīme. Tālab no trešām saņēmējvalstīm tiek gaidīts, ka tās pilnībā iesaistīsies savstarpējā palīdzībā krāpšanas gadījumos un aktīvi piedalīsies Kopienas izmeklēšanā.

3.3. Aizsardzības mehānismu izmantošana

- Drošības pasākumus un aizsardzības mehānismus atbilstoši izmanto, ja ir nepietiekama kontrole vai nav iespējams nodrošināt sadarbību, ieskaitot palīdzību, izmeklējot krāpšanu.

- Šie pasākumi ietver paziņojumus importētājiem, preferenču apturēšana, ja tas ticis paredzēts, un iespējamu attiecīgās valsts finanšu atbildības ieviešanu.

- Preferenciālais režīms uzliek saistības valsts iestādēm attiecībā uz preferenciālā režīma piešķiršanu nosacījumu īstenošanu un to izpildes kontroli. Jebkurš gadījums, kad šīs iestādes nepilda savus pienākumus, var uzlikt tām finansiālas saistības, tiklīdz viena puse, nepildot saistības, ietekmē otras puses finansiālās intereses (muitas nodokļu ienākumu zaudējumi, kurus nav iespējams atgūt no importētāja) un ir noteikta cēloņsakarība starp kļūdu (vai nespēju izpildīt pienākumus) un izrietošo finansiālo kaitējumu. Protams, pirms ieviest jebkādu ārējās finansiālās atbildības klauzulu, Komisijai un dalībvalstīm ir jāvienojas par dalībvalstu iekšējo finansiālo atbildību attiecībā uz to maldīgo darbību.

[1] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai - KOM(2004) 461, 7.7.2004.

[2] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tekstilpreču un apģērbu nozares nākotni paplašinātā Eiropas Savienībā – KOM(2003) 649, 29.10.2003.

[3] Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003.).

[4] Zaļā grāmata par turpmākajiem izcelsmes noteikumiem preferenciālā tirdzniecības režīmā – KOM(2003) 787, 18.12.2003.

[5] KOM(2004) 461 par VPS, 6.6. punkts: „ Izcelsmes noteikumi ir galvenais priekšnoteikums preferenču izmantošanai, tomēr tie tika izstrādāti laikā, kad bija citāda ekonomiskā vide un atšķirīgi ražošanas apstākļi. Ņemot vērā nesen veikto pētījumu (skat. 6.3. punktā minēto Zaļo grāmatu), ir atzīts par nepieciešamu grozīt šos noteikumus gan pēc formas (vienkāršošana), gan pēc būtības (kumulācijas noteikumu un kritēriju pielāgošana) un noteikt procedūras to izpildīšanas kontrolei.”