Dalībvalsts

Kompetentā iestāde

Kontaktpersona (vārds, uzvārds, kompetentajā iestādē ieņemamais amats, organizācijas nosaukums, tālruņa numurs un funkcionāls e-pasta konts)

Organizācijas, kas piedalās apsekojumā

Laboratorijas, kas piedalās apsekojumā

Aizsargājamās zonas karantīnas organisms

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikumā norādītās aizsargājamās zonas (AZ) nosaukums/apraksts

AZ izveides gads

Apsekojuma gads(-i)

Jaunas AZ pieprasījuma gadījumā norādīt apsekojuma aptvertos gadus.

AZ lielums (ha)

Buferzonas vai iekšējās joslas izveide (jā/nē). Pamatot, ja šī zona nav izveidota.

Buferzonas vai attiecīgā gadījumā iekšējās joslas platums (m)

AZ robežu karte, attiecīgā gadījumā ietverot buferzonu vai iekšējo joslu.

Norādīt apsekojuma punktus, konstatējumus/uzliesmojumus un attiecīgā gadījumā izveidotās norobežotās teritorijas.

Statistiski pamatots apsekojums (jā/nē)

Konstatējumi/uzliesmojumi pēdējā apsekojuma laikā (jā/nē)

Konstatējumu/uzliesmojumu apraksts (1) un veiktās darbības vai atsauce uz EUROPHYT uzliesmojumu sistēmu

Par 1. sleju:

norāda apsekojuma gadu. Ja ir aizsargājamās zonas pieprasījuma apsekojuma ziņojums, iekļauj datus par vismaz trim iepriekšējiem gadiem, izmantojot atsevišķu rindu par katru gadu.

Par 2. sleju:

norāda aizsargājamās zonas kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu (kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikumā vai, ja kaitīgais organisms vēl nav iekļauts sarakstā, visplašāk izmantoto zinātnisko nosaukumu), izmantojot vienu rindu katram kaitīgajam organismam.

Par 3. sleju:

norāda aizsargājamās zonas nosaukumu, izmantojot atsevišķas rindas, ja dalībvalsts teritorijā attiecībā uz vienu un to pašu kaitīgo organismu ir vairāk nekā viena aizsargājamā zona, kas norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikuma sarakstā.

Par 4. sleju:

norāda zonu: AZ (aizsargājamā zona), BZ (buferzona) vai IJ (iekšējā josla), izmantojot atsevišķas rindas.

Par 5. sleju:

norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, aprakstam izvēloties vienu (vai vairākus) no šādiem ierakstiem, un veikto apsekojumu skaitu:

Par 6., 7. un 8. sleju:

fakultatīvi.

Par 6. sleju:

norāda identificētās riska teritorijas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiskajām īpašībām, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Par 7. sleju:

norāda mērķpopulācijas kopējo teritoriju (ha) aizsargājamajā zonā.

Par 8. sleju:

norāda ar mērķpopulāciju saistītās apsekotās teritorijas procentuālo attiecību (apsekotā teritorija/mērķpopulācijas teritorija).

Par 9. sleju:

norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, vektoru, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu; aizpilda tik rindas, cik vajadzīgs.

Par 10. sleju:

norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu, katrai augu sugai/ģintij izmantojot vienu rindu.

Par 11. sleju:

norāda, kuros gada mēnešos apsekojumi veikti.

Par 12. sleju:

norāda sīku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā kaitīgā organisma bioloģiskās īpašības. Ja kādā slejā prasītā informācija uz konkrēto kaitīgo organismu neattiecas, norāda “n. p.”. Izmanto atsevišķas rindas (piem., lai ziņotu par dažādiem testu veidiem un to skaitu).

Par 13. sleju:

norāda pozitīvo rezultātu skaitu. Šis skaits var atšķirties no uzliesmojumu skaita, ja vienā paziņojumā par uzliesmojumu ir iekļauti vairāki pozitīvi rezultāti.

Par 14. sleju:

norāda paziņojumus par uzliesmojumiem apsekojuma gadā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde nolemj, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā iemeslu, kāpēc šī informācija nav sniegta, norāda 15. slejā (“Komentāri”).

Par 15. sleju:

iekļauj jebkādu citu relevantu informāciju un attiecīgā gadījumā informāciju par to apsekojumu rezultātiem, kuros ir asimptomātiski augi ar pozitīviem rezultātiem.

Par 1. sleju:

norāda apsekojuma gadu. Ja ir aizsargājamās zonas pieprasījuma apsekojuma ziņojums, iekļauj datus par vismaz trim iepriekšējiem gadiem, izmantojot atsevišķu rindu par katru gadu.

Par 2. sleju:

norāda aizsargājamās zonas kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu (kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikumā vai, ja kaitīgais organisms vēl nav iekļauts sarakstā, visplašāk izmantoto zinātnisko nosaukumu), izmantojot vienu rindu katram kaitīgajam organismam.

Par 3. sleju:

norāda aizsargājamās zonas nosaukumu, izmantojot atsevišķas rindas, ja dalībvalsts teritorijā attiecībā uz vienu un to pašu kaitīgo organismu ir vairāk nekā viena aizsargājamā zona, kas norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikuma sarakstā.

Par 4. sleju:

norāda zonu: AZ (aizsargājamā zona), BZ (buferzona) vai IJ (iekšējā josla), izmantojot atsevišķas rindas.

Par 5. sleju:

norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, aprakstam izvēloties vienu (vai vairākus) no šādiem ierakstiem, un veikto apsekojumu skaitu:

Par 6. sleju:

norāda, kuros gada mēnešos apsekojumi veikti.

Par 7. sleju:

norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimniekugu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulāciju definē kā pārbaudes vienību kopumu. Lauksaimniecības platību lielumu parasti izsaka hektāros, bet var norādīt arī partijas, laukus, siltumnīcas u. tml. Lūgums šo izvēli pamatot pie pamatpieņēmumiem. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli un kaitīgo organismu vektori, kas ir rūpīgi pārbaudīti, lai identificētu un atklātu kaitīgos organismus. Ja mērķpopulācijas teritorija nav pieejama, norāda “n. p.” un iekļauj to pārbaudes vienību skaitu, kuras veido mērķpopulāciju.

Par 8. sleju:

norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, tās aprakstot un norādot mērvienības. “Epidemioloģiska vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgo organismu, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru mijiedarbība kaitīgā organisma klātbūtnē radītu vienādu epidemioloģisko situāciju. Epidemioloģiskās vienības ir epidemioloģiskā ziņā ar vismaz vienu saimniekaugu viendabīgi mērķpopulācijas apakšiedalījumi. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie varētu būt NUTS (kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pie pamatpieņēmumiem.

Par 9. sleju:

norāda apsekojumā izmantotās metodes, arī darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām kaitīgo organismu apsekošanas prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja par kādu sleju nav informācijas, norāda “n. p.”.

Par 10. sleju:

norāda paraugu ņemšanas lietderības aplēsi. Paraugu ņemšanas lietderība ir varbūtība, ka no inficētā auga tiks paņemtas inficētās daļas. Attiecībā uz vektoriem tas raksturo metodes rezultātus attiecībā uz apsekojamajā teritorijā esoša pozitīva vektora sagūstīšanu. Attiecībā uz augsni tas raksturo, ar kādu rezultātu attiecībā uz apsekojamajā teritorijā esošu kaitīgo organismu tiek izraudzīts augsnes paraugs, kurā tiešām ir kaitīgais organisms.

Par 11. sleju:

“metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka patiesi pozitīvu saimniekaugu tests arī apstiprinās par pozitīvu un ka tas netiks identificēts kļūdaini. Tas ir paraugu ņemšanas lietderības (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiks paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratoriskais tests).

Par 12. sleju:

atsevišķās rindās norāda riska faktorus, aizpildot rindas pēc vajadzības. Attiecībā uz katru riska faktoru norāda riska līmeni, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Par B sleju:

norāda sīku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās kaitīgo organismu apsekošanas prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja par kādu sleju informācija nav piemērojama, norāda “n. p.”. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, kas iekļauta 9. slejā “Detektēšanas metodes”.

Par 18. sleju:

norāda slazdu izlikšanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no 16. slejā (“Slazdu skaits”) ietvertā skaita (piem., viens un tas pats slazds tiek izlikts dažādās vietās).

Par 20. sleju:

norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai nenoteikti. “Nenoteikti” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem detektēšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

Par 21. sleju:

norāda paziņojumus par uzliesmojumiem apsekojuma gadā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde nolemj, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā iemeslu, kāpēc šī informācija nav sniegta, norāda 24. slejā (“Komentāri”).

Par 22. sleju:

norāda apsekojuma jutību, kā noteikts Fitosanitāro pasākumu starptautiskajā standartā (ISPM) Nr. 31 (“Sūtījumu paraugu ņemšanas metodes”). Šo vērtību, kas raksturo panākto ticamības līmeni attiecībā uz brīvumu no kaitīgā organisma, aprēķina, balstoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), ko veic, ņemot vērā metodes jutību un domājamo prevalenci.

Par 23. sleju:

norāda domājamo prevalenci, kas balstās uz tādu aplēsi par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma prevalenci laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Domājamā prevalence tiek noteikta kā apsekojuma mērķis un atbilst kompromisam, ko riska pārvaldītāji slēdz starp kaitēkļa esības risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti detektēšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.

Par 24. sleju:

iekļauj jebkādu citu relevantu informāciju un attiecīgā gadījumā informāciju par to apsekojumu rezultātiem, kuros ir asimptomātiski augi ar pozitīviem rezultātiem.