2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 153/1

(1)

Kvalitatīva un rezultatīva māceklība, kas ļauj iegūt ar darbu saistītu prasmju, darbā balstītas pieredzes, mācīšanās darbavietā un galveno prasmju apvienojumu, atvieglo jauniešu ieiešanu darba tirgū, kā arī pieaugušo karjeras virzību un pāreju uz nodarbinātību. Tā ir formālo profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmu daļa, un tā pastāv līdztekus citām iespējām, kas saistītas ar mācīšanos darbavietā un/vai profesionālo izglītību.

(2)

Labi izstrādātas māceklības shēmas rada ieguvumu gan darba devējiem, gan izglītojamajiem, kā arī pastiprina saikni starp darba pasauli un izglītības un apmācības pasauli. Augstas kvalitātes standarti nepieļauj, ka māceklība tiek novirzīta uz zemas kvalifikācijas darbu un zema līmeņa apmācību, kas grauj tās reputāciju. Kvalitatīva māceklība – papildus tam, ka tā nodrošina ceļu uz izcilību, – var arī palīdzēt sekmēt aktīvu pilsoniskumu un sociālo iekļaušanu, darba tirgū integrējot personas ar dažādu sociālo izcelsmi un personisko pieredzi.

(3)

Kvalitatīva un rezultatīva māceklība tiek veidota strukturētās partnerībās, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, īpaši sociālos partnerus, uzņēmumus, starpniekstruktūras, piemēram, rūpniecības, tirdzniecības un amatniecības palātas, profesionālās un nozares organizācijas, profesionālās izglītības un apmācības iestādes, jaunatnes un vecāku organizācijas, kā arī vietējās, reģionālās un valsts iestādes. Kopš 2013. gada Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ar Eiropas Māceklību alianses starpniecību veicina māceklības piedāvājumu, kvalitāti un tēlu, un alianse līdz šim ir piesaistījusi vairāk nekā 700 000 māceklības, stažēšanās vai pirmā darba piedāvājumu. Uzņēmumu rosinātas iniciatīvas, tādas kā Eiropas Jaunatnes pakts, ir piesaistījušas vēl citus piedāvājumus un palīdzējušas sekmēt uzņēmējdarbības un izglītības partnerības Savienībā.

(4)

Eiropas starpnozaru sociālie partneri ir savākuši faktus par māceklības kvalitāti un rentabilitāti, veicot paralēlu darbu un izstrādājot 2016. gada jūnija kopīgo paziņojumu “Ceļā uz kopīgu māceklības redzējumu”, kas kalpoja par pamatu atzinumam par “Kopīgu redzējumu par māceklību un apmācību darbvietā kvalitāti un efektivitāti”, kuru 2016. gada 2. decembrī pieņēma Arodmācību padomdevēja komiteja (ACVT).

(5)

Lai nodrošinātu vēl dziļāku un plašāku ieinteresēto personu iesaisti, Komisija divos posmos, proti, 2017. gada 30. martā un 7. jūnijā, organizēja uzklausīšanas, kurās piedalījās Eiropas starpnozaru un nozares sociālie partneri un tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības palātas.

(6)

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI), kas pirmoreiz tika izveidota 2008. gadā un pārskatīta 2017. gadā (1), uzlabo iedzīvotāju, tostarp mācekļu, kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesi.

(7)

Ar Padomes Ieteikumu (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) (2) izveidoja atsauces instrumentu, ar ko dalībvalstīm palīdz veicināt un uzraudzīt to profesionālās izglītības un apmācības sistēmu nepārtrauktus uzlabojumus.

(8)

2012. gada Eiropas Stažēšanās un māceklības kvalitātes hartā Eiropas Jaunatnes forums mudināja Eiropas valstis, Eiropas iestādes un sociālos partnerus izveidot vai stiprināt tiesiskās kvalitātes sistēmas attiecībā uz māceklību.

(9)

Padomes Ieteikumā (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (3) dalībvalstīm ir ieteikts nodrošināt, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem saņemtu kvalitatīvu darba, turpmākas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas.

(10)

2013. gada 2. jūlijā Eiropas sociālie partneri, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Lietuva Kopīgā deklarācijā, ar ko izveido Eiropas Māceklību aliansi, apņēmās veicināt māceklības piedāvājumu, kvalitāti un pievilcību.

(11)

Padomes 2013. gada 15. oktobra paziņojumā “Eiropas Māceklību alianse” tika minēts, ka būtu jāveicina māceklības rezultativitāte un pievilcība, ievērojot vairākus vienotus pamatprincipus.

(12)

2014. gada 10. martā pieņemtajā Padomes Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (4) tika noteikti vairāki principi stažēšanās kvalitātes uzlabošanai ārpus formālās izglītības un apmācības.

(13)

Saskaņā ar Kopenhāgenas procesu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā – 2015. gada 22. jūnija Rīgas secinājumos, ko apstiprināja ministri, kuri atbild par profesionālo izglītību un apmācību, jebkāda mācīšanās darbavietā, īpašu uzmanību pievēršot māceklībai, un kvalitātes nodrošināšanas mehānismu attīstīšana ir noteiktas par divām no piecām Eiropas prioritātēm laikposmam no 2015. gada līdz 2020. gadam.

(14)

Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) Profesionālās izglītības un apmācības darba grupa savu pilnvaru laikā 2014.–2015. gadā izstrādāja 20 pamatprincipus attiecībā uz rezultatīvu māceklību un mācīšanos darbavietā.

(15)

Eiropas Parlaments savā 2016. gada 4. marta ziņojumā par “Erasmus+ un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā – mūžizglītības pieeja” aicināja veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt māceklības kvalitātes standartus.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (5) nosaka, ka māceklību, kuras pamatā ir darba līgums, no 2018. gada maija var reklamēt Eiropas darbvietu mobilitātes portālā EURES.

(17)

Komisija 2016. gada 10. jūnija paziņojumā “Jaunā prasmju programma Eiropai” uzsvēra savu atbalstu sociālajiem partneriem kopīgo projektu rezultātu īstenošanā, piemēram, māceklības kvalitātes satvara izveidē.

(18)

Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Ieguldījums Eiropas jaunatnē” (6) ir pausts aicinājums pastiprināt pasākumus jauniešu atbalstam, lai viņiem nodrošinātu vislabākos apstākļus dzīves uzsākšanai, ieguldot viņu zināšanās, prasmēs un pieredzē, palīdzot viņiem atrast pirmo darbu vai apmācot pirmajam darbam. Mērķis bija palīdzēt jauniešiem izmantot iespējas, labi integrēties sabiedrībā, kļūt par aktīviem pilsoņiem un veidot veiksmīgu profesionālo karjeru, arī ar tāda kvalitātes satvara palīdzību, kurā izklāstīti galvenie māceklības shēmu principi.

(19)

2017. gada 25. marta Romas deklarācijā ir pausta apņemšanās strādāt, lai izveidotu Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā.

(20)

2017. gada 17. novembrī proklamētais Eiropas sociālo tiesību pīlārs nosaka vairākus principus, kas nepieciešami taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, tostarp tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību, lai nodrošinātu prasmes, kas ir relevantas darba tirgum un līdzdalībai sabiedrībā.

(21)

2017. gada 30. maijā pieņemtā Komisijas priekšlikuma Padomes Ieteikumam par absolventu apzināšanu mērķis ir panākt, ka ir pieejama plašāka kvalitatīva un kvantitatīva informācija par to, ko pēc izglītības un apmācības pabeigšanas dara absolventi, tostarp mācekļi.

(22)

Māceklībai atbalstu sniedz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (2014–2020), proti, Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kā arī Erasmus+, Savienības Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME), Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva.

(23)

Eiropas Parlaments un ieinteresētās personas nesen aicināja Komisiju uzlabot mācekļu ilgtermiņa mobilitāti ES, dodot jauniešiem iespēju pilnveidot gan darbam nepieciešamās specifiskās iemaņas, gan galvenās prasmes. Komisijas atbilde bija jaunas darbības – Erasmus Pro – ieviešana programmā Erasmus+, ar kuru konkrēti atbalsta ilgāku darba praksi ārzemēs.

(24)

Eiropas Revīzijas palāta 2015. un 2017. gada ziņojumos par shēmu “Garantija jauniešiem” iesaka Komisijai izstrādāt kvalitātes kritērijus māceklībai un citiem piedāvājumiem, kas tiek atbalstīti saskaņā ar šo iniciatīvu.

(25)

Vienota dalībvalstu izpratne par kvalitatīvu un rezultatīvu māceklību palīdz to centieniem reformēt un modernizēt māceklības sistēmas, kas nodrošina izcilas mācīšanās un karjeras iespējas. Vienota izpratne palīdz vairot savstarpēju uzticēšanos un tādējādi atvieglo mācekļu pārrobežu mobilitāti.

(26)

Šā ieteikuma vispārīgais mērķis ir uzlabot mācekļu nodarbināmību un personisko izaugsmi un sekmēt tāda prasmīga un augsti kvalificēta darbaspēka izveidi, kas atbilst darba tirgus vajadzībām.

(27)

Konkrētais mērķis ir sniegt saskaņotu satvaru māceklībai, kura pamatā ir vienota izpratne par to, kas nosaka kvalitāti un rezultativitāti, un kurā ņemta vērā profesionālās izglītības un apmācības sistēmu daudzveidība un tradīcijas un politikas prioritātes dažādās dalībvalstīs.

(28)

Šis ieteikums neietekmē dalībvalstu kompetenci saglabāt vai izstrādāt detalizētākus noteikumus par māceklību nekā šeit ieteiktie, nedz arī kompetenci uzturēt vai izstrādāt citus mācīšanās darbavietā un/vai profesionālās izglītības un apmācības veidus ārpus šā ieteikuma tvēruma un pilnībā vai daļēji piemērot tiem turpmāk izklāstītos kritērijus,

a)

kurās mācīšanās izglītības vai apmācības iestādēs ir apvienota ar pamatīgu mācīšanos darbavietā uzņēmumos un citās darbavietās;

b)

kuras ļauj iegūt valsts līmenī atzītu kvalifikāciju;

c)

kuras ir balstītas uz vienošanos, ar ko nosaka mācekļa, darba devēja un – attiecīgā gadījumā – profesionālās izglītības un apmācības iestādes tiesības un pienākumi, un

d)

kuras paredz, ka māceklis par darbavietas komponentu saņem atalgojumu vai cita veida kompensāciju.

1.

Pirms māceklības sākšanas būtu jānoslēdz rakstiska vienošanās, ar ko nosaka mācekļa, darba devēja un – attiecīgā gadījumā – profesionālās izglītības un apmācības iestādes tiesības un pienākumus saistībā ar mācīšanās un darba nosacījumiem.

2.

Darba devējiem un profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, un – attiecīgā gadījumā – arodbiedrībām būtu jāvienojas par tādu visaptverošu mācīšanās rezultātu kopuma sasniegšanu, kuri definēti saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Tam būtu jānodrošina līdzsvars starp darbam nepieciešamajām specifiskajām iemaņām, zināšanām un galvenajām prasmēm saistībā ar mūžizglītību, tādējādi atbalstot mācekļu personisko izaugsmi un karjeras izaugsmes iespējas visā darba mūža laikā, lai viņi varētu pielāgoties mainīgiem karjeras modeļiem.

3.

Būtu jānozīmē uzņēmumā strādājoši mācību instruktori, kuriem būtu cieši jāsadarbojas ar profesionālās izglītības un apmācības iestādēm un pasniedzējiem, lai nodrošinātu profesionālo orientāciju mācekļiem un sniegtu regulāras savstarpējas atsauksmes. Būtu jāsniedz atbalsts pasniedzējiem, instruktoriem un mentoriem, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazajos un vidējos uzņēmumos, lai viņi varētu atjaunināt savas prasmes, zināšanas un kompetences, kas ļautu apmācīt mācekļus atbilstīgi aktuālākajām mācību un apmācības metodēm un darba tirgus vajadzībām.

4.

Būtiska māceklības daļa, proti, vismaz puse no tās laika, būtu jāīsteno darbavietā, paredzot iespēju daļu no pieredzes darbavietā iegūt ārzemēs, ja tas ir iespējams. Ņemot vērā valstu shēmu daudzveidību, mērķis ir pakāpeniski virzīties uz to, lai mācīšanās darbavietā veidotu minēto būtisko māceklības daļu.

5.

Mācekļiem būtu jāsaņem atalgojums vai cita veida kompensācija saskaņā ar valsts vai nozares prasībām vai koplīgumiem, ja tādi ir, un ņemot vērā darba devēju un publisko iestāžu izmaksu sadales kārtību.

6.

Mācekļiem vajadzētu būt tiesībām uz sociālo aizsardzību, ieskaitot nepieciešamo apdrošināšanu atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

7.

Uzņemošajai darbavietai būtu jāatbilst attiecīgiem noteikumiem un regulējumam par darba nosacījumiem, īpaši veselības un drošības tiesību aktiem.

8.

Būtu jāievieš skaidrs un saskaņots tiesiskais regulējums, kura pamatā ir taisnīga un vienlīdzīga partnerības pieeja, tostarp strukturēts un pārredzams dialogs starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tas var iekļaut akreditācijas procedūras uzņēmumiem un darbavietām, kas piedāvā māceklību, un/vai citus kvalitātes nodrošināšanas pasākumus.

9.

Sociālie partneri, tostarp – attiecīgā gadījumā – nozares līmenī un/vai starpniekstruktūras, būtu jāiesaista māceklības shēmu izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā atbilstīgi valstu darba attiecību sistēmām un izglītības un apmācības praksei.

10.

Būtu jāparedz finansiāls un/vai nefinansiāls atbalsts, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļautu izveidot uzņēmumiem izmaksu ziņā efektīvu māceklību, attiecīgā gadījumā ņemot vērā darba devēju un publisko iestāžu izmaksu sadales kārtību.

11.

Lai atvieglotu piekļuvi, prasībās par uzņemšanu māceklībā būtu jāņem vērā attiecīgā ikdienējā un neformālā mācīšanās un/vai – attiecīgā gadījumā – sagatavošanas programmu pabeigšana. Māceklības ietvaros iegūtās kvalifikācijas būtu jāiekļauj valsts atzītās kvalifikāciju ietvarstruktūrās, kas pielīdzinātas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (7). Māceklībai būtu jādara pieejamas citas mācīšanās iespējas, ieskaitot augstākos izglītības un apmācības līmeņos, karjeras iespējas un/vai – attiecīgā gadījumā – mācīšanās rezultātu vienību uzkrāšanu. Kā vienu no māceklības kvalifikāciju komponentiem pakāpeniski vajadzētu veicināt mācekļu starptautisku mobilitāti – vai nu darbavietā, vai izglītības un apmācības iestādēs.

12.

Pirms māceklības un tās laikā būtu jānodrošina profesionālā orientācija, mentorēšana un atbalsts izglītojamajiem, lai tādējādi panāktu veiksmīgus rezultātus, novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kā arī sniegtu atbalstu šiem izglītojamajiem atkārtoti iesaistīties attiecīgajos izglītības un apmācības veidos. Māceklība būtu jāpopularizē kā pievilcīgs mācīšanās veids, šajā sakarā īstenojot plaša mēroga mērķtiecīgus informētības uzlabošanas pasākumus.

13.

Būtu jānodrošina māceklības piedāvājumu pārredzamība un piekļuve tiem dalībvalstīs un starp tām, tostarp ar publisko un privāto nodarbinātības dienestu, kā arī citu attiecīgo struktūru atbalstu, un attiecīgā gadījumā izmantojot tādus Savienības instrumentus kā EURES, kā paredzēts EURES regulā.

14.

Būtu jāievieš kvalitātes nodrošināšanas pieejas, ņemot vērā Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) (8), tostarp process, kas ļauj veikt pamatotu un ticamu mācīšanās rezultātu novērtēšanu. Sekošana līdzi mācekļu nodarbinātības un karjeras attīstībai būtu īstenojama saskaņā ar valstu un Eiropas tiesību aktiem par datu aizsardzību.

15.

jāveicina sociālo partneru aktīva iesaistīšanās māceklības shēmu izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā atbilstīgi valstu darba attiecību sistēmām un izglītības un apmācības praksei;

16.

jānodrošina vienlīdzīga piekļuve, jāveicina dzimumu līdzsvars un jānovērš diskriminācija māceklības shēmās;

17.

jāiekļauj attiecīgie īstenošanas pasākumi valsts reformu programmās Eiropas pusgada ietvaros;

18.

jāņem vērā šis satvars, kad tiek izmantoti Eiropas Savienības fondi un instrumenti māceklības atbalstam.

19.

Atbalsta pakalpojumu kopuma izveide zināšanu apmaiņai, tīklu veidošanai un savstarpējas mācīšanās procesam, lai palīdzētu dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām īstenot māceklības shēmas atbilstīgi šim satvaram. Tam vajadzētu ietvert PIA pasniedzēju un instruktoru tālākapmācības vajadzības saistībā ar digitālajām inovācijām māceklībā.

20.

Māceklības izcilības un pievilcības, kā arī pozitīva tēla veicināšana jauniešu, viņu ģimeņu un darba devēju vidū, izmantojot informētības uzlabošanas kampaņas, piemēram, Eiropas profesionālo prasmju nedēļu.

21.

Šā ieteikuma īstenošanas atbalstīšana, izmantojot attiecīgu Savienības finansējumu saskaņā ar attiecīgu tiesisko regulējumu.

22.

Šā ieteikuma īstenošanas uzraudzība ar trīspusējās Arodmācību padomdevējas komitejas atbalstu, balstoties uz esošajiem uzraudzības instrumentiem, kurus izmanto Eiropas pusgada ietvaros.

23.

Ziņošana Padomei par šā satvara īstenošanu trīs gadu laikā pēc tā pieņemšanas dienas.