27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/27

(1)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2014. gada 24. jūlijā publicēja 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Finanšu instrumenti” (9. SFPS). Ar 9. SFPS ir paredzēts uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par finanšu instrumentiem, pievēršoties bažām, kuras minētajā jomā radās finanšu krīzes laikā. Konkrētāk, 9. SFPS ir atbilde uz G20 aicinājumu ieviest vairāk uz nākotni vērstu modeli tam, kā tiek atzīti paredzamie zaudējumi no finanšu aktīviem. Saistībā ar paredzamo zaudējumu no finanšu aktīviem atzīšanu tas aizstāj 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS).

(2)

Komisija 9. SFPS pieņēma ar Komisijas Regulu (ES) 2016/2067 (4). Saskaņā ar minēto regulu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”), kas savu finanšu pārskatu sagatavošanā izmanto SFPS, ir prasīts piemērot 9. SFPS no datuma, kurā sākas to pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

(3)

9. SFPS piemērošana var izraisīt to, ka pēkšņi nozīmīgi pieaug uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem un ka tādēļ pēkšņi samazinās iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāls. Kamēr Bāzeles Banku uzraudzības komiteja vēl apsver ilgtermiņa regulatīvo režīmu uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5) būtu jāievieš pārejas kārtība, lai mazinātu minēto iespējamo nozīmīgo negatīvo ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko radītu paredzamo kredītzaudējumu uzskaite.

(4)

Eiropas Parlaments 2016. gada 6. oktobra rezolūcijā “par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: 9. SFPS” (6) aicināja noteikt pakāpenisku ieviešanas režīmu, kas mazinātu 9. SFPS jaunā vērtības samazināšanas modeļa ietekmi.

(5)

Ja kādas iestādes sākuma bilance dienā, kad tā pirmo reizi piemēro 9. SFPS, atspoguļo samazinājumu pirmā līmeņa pamata kapitālā tāpēc, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas beigu bilanci ir pieauguši uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, tostarp zaudējumu atskaitījumi visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts 9. SFPS A papildinājumā, kas izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 (7) pielikumā (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”), būtu jāatļauj šai iestādei pārejas periodā pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut daļu no pieaugušajiem uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem. Minētā pārejas perioda maksimālajam ilgumam vajadzētu būt pieciem gadiem, un tam būtu jāsākas 2018. gadā. Tai daļai no uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko var iekļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā, laika gaitā būtu jāsamazinās līdz nullei, lai nodrošinātu, ka 9. SFPS ir pilnībā ieviests dienā tūlīt pēc pārejas perioda beigām. Uzkrājumu paredzamajiem kredītzaudējumiem ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu pārejas periodā nevajadzētu pilnībā neitralizēt.

(6)

Iestādēm būtu jānolemj, vai piemērot minēto pārejas kārtību, un attiecīgi jāinformē kompetentā iestāde. Pārejas periodā iestādei vajadzētu būt iespējai vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu, ja tam saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, kam būtu jānodrošina, ka šāda lēmuma pamatā nav regulējuma arbitrāžas apsvērumi.

(7)

Tā kā uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas izveidoti pēc dienas, kad iestāde pirmo reizi piemēro 9. SFPS, varētu negaidīti palielināties makroekonomisko perspektīvu pasliktināšanās dēļ, iestādēm šādos gadījumos būtu jāpiešķir papildu atvieglojumi.

(8)

Būtu jāprasa, lai iestādes, kas nolemj piemērot pārejas kārtību, koriģē to regulatīvo pozīciju aprēķinu, ko tieši ietekmē uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, lai nodrošinātu, ka tās nesaņem nepamatotu kapitāla prasību atvieglojumu. Piemēram, specifiskās kredītriska korekcijas, ar kurām riska darījuma vērtība tiek samazināta saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam, būtu jāsamazina, piemērojot tādu koeficientu, kuram ir riska darījuma vērtību palielinoša ietekme. Tas nodrošinātu to, ka iestāde vienlaikus negūst labumu gan no pirmā līmeņa pamata kapitāla pieauguma pārejas kārtības dēļ, gan arī no samazinātas riska darījuma vērtības.

(9)

Iestādēm, kas nolemj piemērot šajā regulā paredzēto 9. SFPS pārejas kārtību, būtu publiski jāatklāj savs pašu kapitāls, kapitāla rādītāji un sviras rādītāji gan ar minētās kārtības piemērošanu, gan bez tās, lai sabiedrība varētu noteikt minētās kārtības ietekmi.

(10)

Ir lietderīgi arī paredzēt pārejas kārtību atbrīvojumam no lielo riska darījumu limita, kas pieejams noteikta dalībvalstu publiskā sektora parāda riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā. Pārejas perioda ilgumam šāda veida riska darījumiem, kas radušies 2017. gada 12. decembrī vai pēc tam, vajadzētu būt trīs gadiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra, savukārt šāda veida riska darījumiem, kas radušies pirms minētās dienas, būtu jāsaglabā iepriekš spēkā esošie nosacījumi un būtu jāturpina iespēja izmantot lielajiem riska darījumiem paredzēto atbrīvojumu.

(11)

Lai šajā regulā paredzēto pārejas kārtību varētu piemērot no 2018. gada 1. janvāra, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

iekļauj šādu pantu:

“473.a pants

9. SFPS ieviešana

1.   Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. punktā noteiktā pārejas perioda beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:

Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu:

a)

riska darījumiem, kam saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro riska pakāpi, summa (ABSA), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: kur: A2,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, A4,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu, f= 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients, t= pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summu A2,SA un A4,SA nodokļu atskaitījums;

b)

riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, summa (ABIRB), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: kur: A2,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu, A4,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu, f= 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients, t= pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summu A2,IRB un A4,IRB nodokļu atskaitījums.

2.   Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summas A2,SA un A2,IRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, kā lielākās no summām, kas minētas šā punkta a) un b) apakšpunktā:

3.   Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summu, par kādu a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

4.   Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pārsniedz summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā, iestādes A4,SA nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,SA nosaka kā vienādu ar nulli.

Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pēc 5. punkta b) apakšpunkta piemērošanas pārsniedz šo riska darījumu summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā pēc 5. punkta c) apakšpunkta piemērošanas, iestādes A4,IRB nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,IRB nosaka kā vienādu ar nulli.

5.   Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes piemēro 2.–4. punktu šādā veidā:

6.   Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus koeficientus:

Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2018. gada 1. janvāra un pirms 2019. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.

Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2019. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.

7.   Ja iestāde savā pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar šā panta 1. punktu iekļauj kādu summu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas izmanto jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem, neņemot vērā ietekmi, ko tādi paredzamie kredītzaudējumu uzkrājumi, kurus tā iekļāvusi savā pirmā līmeņa pamata kapitālā, rada uz minētajiem posteņiem:

b)

riska darījuma vērtība, kā noteikts saskaņā ar 111. panta 1. punktu, ar ko specifisko kredītriska korekciju summu, par kādu samazina riska darījuma vērtību, reizina ar šādu samazinājuma koeficientu (sf): kur: ABSA = summa, ko aprēķina saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu; RASA = specifisko kredītriska korekciju kopējā summa;

8.   Šā panta 6. punktā minētajā laikposmā papildus informācijas atklāšanai, kā prasīts astotajā daļā, iestādes, kuras nolēmušas piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, atklāj informāciju par pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla summām, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa kapitāla rādītāju, kopējo kapitāla rādītāju un sviras rādītāju, kāds tām būtu gadījumā, ja tās nepiemērotu šo pantu.

9.   Iestāde nolemj, vai piemērot šajā pantā izklāstīto kārtību pārejas periodā, un līdz 2018. gada 1. februārim informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 4. punktu, un tādā gadījumā tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu līdz 2018. gada 1. februārim. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minēto summu A4 nosaka kā vienādu ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

10.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI līdz 2018. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes par šajā pantā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām.”;

2)

regulas 493. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm uzņemties jebkādus šā panta 5. punktā paredzētos riska darījumus, kas atbilst šā panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedzot šādus limitus:

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.

5.   Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro šādiem riska darījumiem:

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta nolūkos šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai aktīvu posteņiem un citiem riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu. Ja aktīvu posteņus un citus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, uzskata par riska darījumiem ar reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu, šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja riska darījumus ar minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.

6.   Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja šā panta 5. punktā minētais riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

7.   Šā panta 5. punktā minētu riska darījumu, kurš radies pirms 2017. gada 12. decembra un kuram 2017. gada 31. decembrī bija piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 495. panta 2. punktu, atbrīvo no 395. panta 1. punkta piemērošanas.”