21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/1

---

PADOMES LĒMUMS 2012/315/KĀDP

(2011. gada 19. decembris)

par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko izveido sistēmu Jaunzēlandes dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 37. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 218. panta 5. un 6. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Nosacījumi trešo valstu dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai dalībai, nevis jāizstrādā katrai operācijai atsevišķi.

(2)	Pēc tam, kad Padome 2010. gada 26. aprīlī pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaroja sākt sarunas, AP risināja sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko izveido sistēmu Jaunzēlandes dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās (“nolīgums”).

(3)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko izveido sistēmu Jaunzēlandes dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Savienībai.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 16. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/1

---

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko izveido sistēmu Jaunzēlandes dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās

EIROPAS SAVIENĪBA (ES),

no vienas puses, un

JAUNZĒLANDE,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

TĀ KĀ:

(1)	Eiropas Savienība var nolemt veikt darbības krīžu pārvarēšanas jomā.

(2)	Eiropas Savienība izlems, vai ES krīžu pārvarēšanas operācijā aicināt piedalīties trešās valstis. Jaunzēlande var pieņemt Eiropas Savienības aicinājumu un piedāvāt savu ieguldījumu. Tādā gadījumā Eiropas Savienība izlems, vai Jaunzēlandes piedāvāto ieguldījumu pieņemt.

(3)	Nosacījumi Jaunzēlandes dalībai ES krīžu pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai dalībai, nevis jāizstrādā katrai operācijai atsevišķi.

(4)	Tādam nolīgumam nebūtu jāskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomija, kā arī tam nevajadzētu skart to, ka Jaunzēlande katru lēmumu piedalīties ES krīžu pārvarēšanas operācijā izvērtē atsevišķi.

(5)	Tādam nolīgumam būtu jāattiecas tikai uz ES krīžu pārvarēšanas operācijām, un tam nebūtu jāskar jebkādi pastāvošie nolīgumi, kas reglamentē Jaunzēlandes dalību jau izvērstā ES krīžu pārvarēšanas operācijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Lēmumi par piedalīšanos

1.   Pēc Eiropas Savienības lēmuma aicināt Jaunzēlandi piedalīties ES krīžu pārvarēšanas operācijā un pēc tam, kad Jaunzēlande ir nolēmusi tajā piedalīties, Jaunzēlande sniedz Eiropas Savienībai informāciju par savu piedāvāto ieguldījumu.

2.   Eiropas Savienība cik ātri vien iespējams sniedz Jaunzēlandei informāciju par iespējamo iemaksu operācijas kopējo izmaksu finansēšanā, lai palīdzētu Jaunzēlandei izstrādāt savu piedāvājumu.

3.   Eiropas Savienība Jaunzēlandes piedāvāto ieguldījumu izvērtē, apspriežoties ar Jaunzēlandi.

4.   Eiropas Savienība vēstulē laikus paziņo Jaunzēlandei par minētās novērtēšanas iznākumu, lai nodrošinātu Jaunzēlandes dalību saskaņā ar šo nolīgumu.

2. pants

Sistēma

1.   Jaunzēlande pievienojas Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka ES veiks krīžu pārvarēšanas operāciju, kā arī jebkuram citam lēmumam, kuru saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkuriem nepieciešamiem īstenošanas pasākumiem Eiropas Savienības Padome pieņem, lai pagarinātu ES krīžu pārvarēšanas operācijas termiņu.

2.   Jaunzēlandes dalība ES krīžu pārvarēšanas operācijā neskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3.   Panta 1. punkts neskar Jaunzēlandes tiesības atteikties no dalības ES krīžu pārvarēšanas operācijā, ja tā nepiekrīt kādam no šajā punktā minētajiem lēmumiem.

3. pants

Personāla un bruņoto spēku statuss

1.   Tā personāla statusu, ko norīko ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas darbā, un/vai to bruņoto spēku statusu, ko Jaunzēlande nosūta uz ES krīžu militāras pārvarēšanas operāciju, reglamentē Eiropas Savienības un valsts(-u), kurā(-ās) operāciju veic, nolīgums par bruņoto spēku/misijas statusu, ja tāds pastāv.

2.   Tā personāla statusu, ko nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-ās) notiek ES krīžu pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un Jaunzēlande.

3.   Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu un atbilstoši visiem spēkā esošiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, gadījumos, kad Jaunzēlandes spēki atrodas uz ES dalībvalsts kuģa vai lidmašīnā, šī dalībvalsts īsteno jurisdikciju saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām.

4.   Jaunzēlande ir atbildīga par visu prasību izskatīšanu, kas saistītas ar tās dalību ES krīžu pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls, vai kas attiecas uz tās personālu. Jaunzēlande ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5.   Puses vienojas atteikties no visām prasībām (izņemot līgumiskas prasības) vienai pret otru par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti vienai vai otrai Pusei piederošam/tās rīcībā esošam īpašumam, vai šāda īpašuma iznīcināšanu vai par vienas vai otras Puses personāla ievainošanu vai nāves gadījumiem, kas notikusi, pildot to oficiālos pienākumus saistībā ar šajā nolīgumā paredzētajām darbībām, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā.

6.   Jaunzēlande apņemas nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīžu pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās Jaunzēlande, un apņemas to darīt no šā nolīguma parakstīšanas brīža.

7.   Eiropas Savienība apņemas nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām attiecībā uz jebkuru turpmāku Jaunzēlandes piedalīšanos ES krīžu pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

4. pants

Klasificēta informācija

1.   Jaunzēlande veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu ES klasificētās informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības reglamentu, kas ietverts Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (1), un saskaņā ar papildu norādēm, ko sniedz kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris attiecībā uz ES krīžu militāras pārvarēšanas operāciju vai ES misijas vadītājs attiecībā uz ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju.

2.   Ja ES saņem klasificētu informāciju no Jaunzēlandes, šai informācijai piemēro tās klasifikācijas līmenim pienācīgu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga aizsardzībai, ko nosaka standarti attiecībā uz klasificētu ES informāciju.

3.   Ja ES un Jaunzēlande ir noslēgušas nolīgumu par klasificētas informācijas apmaiņas drošības procedūrām, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

II   IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR DALĪBU KRĪŽU CIVILAS PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

5. pants

Personāls, ko norīko uz ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju

1.   Jaunzēlande nodrošina, ka personāls, ko tā norīko uz ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju, veic savus pienākumus saskaņā ar:

a)	Padomes lēmumu un tā turpmākiem grozījumiem, kā minēts 2. panta 1. punktā;

b)	operācijas plānu;

c)	īstenošanas pasākumiem.

2.   Jaunzēlande laikus informē ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas misijas vadītāju (“misijas vadītājs”) un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijā.

3.   Kompetenta Jaunzēlandes iestāde personālam, ko norīko ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju, kādu attiecīgā Jaunzēlandes kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, un izsniedz izziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas darbā, uzrāda minētās izziņas kopiju.

6. pants

Komandķēde

1.   Jaunzēlandes norīkotais personāls veic savus pienākumus un darbojas vienīgi ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas interesēs.

2.   Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

3.   Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli Eiropas Savienībai.

4.   Misijas vadītājs uzņemas atbildību un īsteno misijas vadību un kontroli ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas vietā.

5.   Misijas vadītājs vada ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas vadību.

6.   Jaunzēlandei ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar 2. panta 1. punktā minētajiem juridiskajiem instrumentiem.

7.   ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju misijas vadītājs ir atbildīgs par ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

8.   Jaunzēlande ieceļ valsts kontingenta kontaktpunktu (VKK), kas pārstāv tās valsts kontingentu operācijas laikā. VKK sniedz ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju misijas vadītājam ziņojumus par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.

9.   Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Eiropas Savienība pēc apspriešanās ar Jaunzēlandi, ja Jaunzēlande ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas izbeigšanas dienā joprojām tajā piedalās.

7. pants

Finansiālie aspekti

1.   Jaunzēlande uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību operācijā, izņemot tās darbības izdevumus, kā paredzēts operācijas darbības budžetā. Tas neskar 8. pantu.

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts/-īm, kurā/-ās veic operāciju, Jaunzēlandes iespējamo atbildību un kompensācijas reglamentē nosacījumi, kas paredzēti nolīgumā par misijas statusu, kurš minēts 3. panta 1. punktā, vai citi piemērojami alternatīvi noteikumi.

8. pants

Iemaksa darbības budžetā

1.   Jaunzēlande piedalās ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas budžeta finansēšanā.

2.   Jaunzēlandes iemaksu ES krīžu civilas pārvarēšanās operācijas darbības budžetā aprēķina, pamatojoties uz vienu no turpmāk norādītajām formulām, izvēloties to formulu, kuras summa ir mazāka:

a)	tā atsauces summas daļa, kas proporcionāli atbilst Jaunzēlandes NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas darbības budžetā; vai

b)	tā darbības budžeta atsauces summas daļa, kas proporcionāli atbilst operācijā iesaistītā Jaunzēlandes personāla locekļu skaita attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, Jaunzēlande nepiedalās Eiropas Savienības dalībvalstu personāla dienas naudas finansēšanā.

4.   Neskarot 1. punktu, Eiropas Savienība Jaunzēlandi principā atbrīvo no finanšu iemaksām konkrētā ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka Jaunzēlandes līdzdalība operācijā ir svarīgs ieguldījums, kas ir būtisks faktors operācijas sekmīgai darbībai; vai

b)	Jaunzēlandes NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

5.   ES krīžu civilas pārvarēšanas operāciju misijas vadītājs un Jaunzēlandes attiecīgais administratīvais dienests paraksta vienošanos par noteikumiem attiecībā uz Jaunzēlandes iemaksām ES krīžu civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā. Tajā ietver, inter alia, noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	finanšu ieguldījuma maksāšanas kārtību; un

c)	revīzijas procedūru.

III   IEDAĻA

NOTEIKUMI PAR DALĪBU KRĪŽU MILITĀRAS PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS

9. pants

Dalība ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijās

1.   Jaunzēlande nodrošina to, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijā, veic savus pienākumus saskaņā ar:

a)	Padomes lēmumu un tā turpmākiem grozījumiem, kā norādīts 2. panta 1. punktā;

b)	operācijas plānu; un

c)	īstenošanas pasākumiem.

2.   Jaunzēlande laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām pārmaiņām attiecībā uz savu dalību operācijā.

10. pants

Komandķēde

1.   Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2.   Jaunzēlandes norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijas interesēs.

3.   Valsts iestādes nodod savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un taktisko vadību un/vai kontroli ES operācijas komandierim, kurš ir tiesīgs savas pilnvaras deleģēt.

4.   Jaunzēlandei ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

5.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Jaunzēlandi var jebkurā laikā pieprasīt Jaunzēlandes dalības atsaukšanu.

6.   Jaunzēlande ieceļ vecāko militāro pārstāvi (VMP), kas pārstāv tās valsts kontingentu ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par Jaunzēlandes kontingenta ikdienas disciplīnu.

11. pants

Finansiālie aspekti

1.   Neskarot šā nolīguma 12. pantu, Jaunzēlande uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā, izņemot tās izmaksas, ko sedz no kopējā finansējuma, kā paredzēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā minētajos juridiskajos instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2008/975/KĀDP (2), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus.

2.   Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Jaunzēlandes iespējamo atbildību un kompensācijas reglamentē nosacījumi, kas paredzēti piemērojamā nolīgumā par spēku statusu, kas minēts 3. panta 1. punktā, vai citi piemērojami alternatīvi noteikumi.

12. pants

Iemaksa kopējo izmaksu finansējumā

1.   Jaunzēlande piedalās ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.

2.   Jaunzēlandes iemaksu kopējās izmaksās aprēķina, pamatojoties uz vienu no turpmāk norādītajām formulām, izvēloties to formulu, kuras summa ir mazāka:

a)	tā kopējo izmaksu daļa, kas proporcionāli atbilst Jaunzēlandes NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas kopējās izmaksās; vai

b)	tā kopējo izmaksu daļa, kas proporcionāli atbilst operācijā iesaistītā Jaunzēlandes personāla locekļu skaita attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā.

Ja izmanto formulu, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, un Jaunzēlande nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaita attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Pārējos gadījumos izmanto visu Jaunzēlandes nosūtītā personāla locekļu skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Neskarot minēto 1. punktu, Eiropas Savienība Jaunzēlandi principā atbrīvo no iemaksām kopējo izmaksu finansēšanā konkrētā ES krīžu militāras pārvarēšanas operācijā, ja:

a)	Eiropas Savienība nolemj, ka ar savu līdzdalību operācijā Jaunzēlande sniedz svarīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski faktori operācijas sekmīgai darbībai; vai

b)	Jaunzēlandes NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju.

4.   Noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Lēmumā 2008/975/KĀDP, ar ko izveido mehānismu tādu ES operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, un kompetentām Jaunzēlandes administratīvām iestādēm. Tajā inter alia ietver noteikumus par:

a)	attiecīgo summu;

b)	finanšu ieguldījuma maksāšanas kārtību; un

c)	revīzijas procedūru.

IV   IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Nolīguma īstenošanas pasākumi

Neskarot 12. panta 4. punktā un 8. panta 5. punktā izklāstītos noteikumus, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Jaunzēlandes attiecīgās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

14. pants

Noteikumu neievērošana

Ja kāda no Pusēm neievēro savas saistības, kas noteiktas nolīgumā, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

15. pants

Domstarpību izšķiršana

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

16. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās iekšējās procedūras.

2.   Šo nolīgumu pārskata pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

4.   Šo nolīgumu kāda no Pusēm var denonsēt, rakstiski paziņojot par denonsēšanu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.

---

(1)  OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

(2)  OV L 345, 23.12.2008., 96. lpp.

---

ES DALĪBVALSTU DEKLARĀCIJA

ES dalībvalstis, kas piemēro ES Padomes lēmumu par ES krīžu pārvarēšanas operāciju, kurā piedalās Jaunzēlande, centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Jaunzēlandi to personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tām ir radīti zaudējumi vai bojāts to īpašums, ko izmanto ES krīžu pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

—	radies Jaunzēlandes personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīžu pārvarēšanas operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā; vai

—	radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Jaunzēlandei, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad ES krīžu pārvarēšanas operācijas Jaunzēlandes personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.

---

JAUNZĒLANDES DEKLARĀCIJA

Jaunzēlande, tai piemērojot ES Padomes lēmumu rīcībā par ES krīžu pārvarēšanas operāciju, centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru ES dalībvalsti, kas iesaistīta ES krīžu pārvarēšanas operācijā, Jaunzēlandes personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto ES krīžu pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

a)	radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīžu vadības operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā; vai

b)

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstīm, kuras piedalās ES krīžu pārvarēšanas operācijā, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad ES krīžu pārvarēšanas operācijas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.