Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024R1356

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817

PE/20/2024/REV/1

OV L, 2024/1356, 22.5.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj

European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/1356

22.5.2024

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1356

(2024. gada 14. maijs),

ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Šengenas zona tika radīta, lai izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktā. Sekmīga minētās zonas darbība ir atkarīga no dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās un ārējās robežas efektīvas pārvaldības.

(2)

Noteikumi par to personu robežkontroli, kuras šķērso Savienības dalībvalstu ārējās robežas, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (4). Neraugoties uz robežuzraudzības pasākumiem, kas tiek piemēroti, dalībvalstis varētu saskarties ar robežu neatļautu šķērsošanu, ko veic trešo valstu valstspiederīgie, izvairoties no robežpārbaudēm. Lai turpinātu attīstīt Savienības politiku nolūkā veikt personu pārbaudes un efektīvi uzraudzīt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 1. punktā minēto ārējo robežu šķērsošanu, būtu jāveic papildu pasākumi situācijās, kad trešo valstu valstspiederīgie tiek aizturēti saistībā ar ārējo robežu neatļautu šķērsošanu, kad trešo valstu valstspiederīgie izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, un kad trešo valstu valstspiederīgie pauž pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai robežšķērsošanas vietā, neizpildot ieceļošanas nosacījumus. Šī regula papildina Regulu (ES) 2016/399 attiecībā uz minētajiem kopumiem. Ir būtiski nodrošināt, ka minētajās situācijās trešo valstu valstspiederīgajiem tiek veikts skrīnings, lai atvieglotu pienācīgu identifikāciju un ļautu viņus efektīvi novirzīt uz atbilstošajām procedūrām, kas atkarībā no apstākļiem varētu būt starptautiskās aizsardzības procedūra vai procedūras, kurās ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (5). Šādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningam būtu netraucēti jāpapildina pārbaudes, ko veic pie ārējās robežas, vai jākompensē tas, ka minētās pārbaudes, šķērsojot ārējo robežu, nav notikušas.

(3)

Robežkontrole ir ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Robežkontrolei būtu jāpalīdz samazināt nelikumīgu migrāciju, apkarot kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai un starptautiskajām attiecībām. Veicot robežkontroli, dalībvalstīm jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, ar pienākumiem saistībā ar starptautisko aizsardzību, it īpaši neizraidīšanas principu, un ar pamattiesībām. Tādējādi pasākumi, ko veic pie ārējām robežām, ir svarīgi elementi visaptverošā pieejā migrācijai, kuri ļauj risināt neatbilstīgu migrantu un personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, jaukto ierašanos problēmu.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 robežkontrole sastāv no robežpārbaudēm, ko veic robežšķērsošanas vietās, un robežuzraudzības, kuru veic starp robežšķērsošanas vietām, lai nepieļautu, ka trešo valstu valstspiederīgie veic robežšķērsošanu, kas atbilstīgi minētajai regulai nav atļauta, vai izvairās no robežpārbaudēm. Ievērojot Regulas (ES) 2016/399 noteikumus par robežuzraudzību, persona, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ir jāaiztur, un attiecībā uz šo personu ir jāuzsāk procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK. Ievērojot Regulu (ES) 2016/399 robežkontrole ir jāveic, neskarot bēgļu un personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, tiesības, jo īpaši attiecībā uz neizdošanu.

(5)

Robežsargi bieži saskaras ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri lūdz starptautisko aizsardzību bez ceļošanas dokumentiem gan pēc aizturēšanas robežuzraudzības laikā, gan pārbaužu laikā robežšķērsošanas vietās. Turklāt dažos robežas posmos robežsargi vienlaikus saskaras ar lielu ieceļotāju skaitu. Šādos apstākļos ir īpaši grūti un svarīgi nodrošināt, lai tiktu aplūkotas visas attiecīgās datubāzes, un pēc iespējas ātrāk noteikt atbilstošo procedūru.

(6)

Jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo skrīningam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka attiecīgie viņi pēc iespējas ātrāk tiek novirzīti uz atbilstošajām procedūrām un ka minētās procedūras tiek turpinātas bez pārtraukuma vai kavēšanās. Tajā pašā laikā skrīningam būtu jāpalīdz novērst praksi, ka daži starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji pēc tam, kad viņiem ir atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā, pamatojoties uz viņu starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, aizbēg un iesniedz šādus pieprasījumus citā dalībvalstī vai vispār tos neiesniedz.

(7)

Pēc skrīninga, kas veikts attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu jāpārbauda starptautiskās aizsardzības nepieciešamība. Tam būtu jādod iespēja savākt un nodot iestādēm, kuru kompetencē ir minētā pārbaude, visu informāciju, kas tām nepieciešama, lai, neskarot procedūras veidu, noteiktu piemērotu procedūru pieteikuma izskatīšanai, tādējādi paātrinot minēto pārbaudi. Skrīningam būtu arī jāpalīdz identificēt mazāk aizsargātas personas, lai, nosakot un īstenojot piemērojamo procedūru, tiktu pilnībā ņemtas vērā visas īpašās vajadzības.

(8)

Dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no šīs regulas, nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 (6).

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro tiem trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kas aizturēti saistībā ar dalībvalsts ārējās robežas neatļautu šķērsošanu pa sauszemi, jūru vai gaisu, izņemot tos trešo valstu valstspiederīgos, attiecībā uz kuriem attiecīgajai dalībvalstij nav pienākuma iegūt biometriskos datus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1358 (7) tādu iemeslu dēļ, kas nav viņu vecums, kā arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām un neizpilda Regulā (ES) 2016/399 noteiktos ieceļošanas nosacījumus. Attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām šīs regulas piemērošanai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz meklēšanas un glābšanas operācijām. Šī regula būtu jāpiemēro arī personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību robežšķērsošanas vietās vai tranzīta zonās, neizpildot ieceļošanas nosacījumus, vai gadījumos, kad trešo valstu valstspiederīgie pēc tam, kad tiem ir atļauts ieceļot saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(10)

Skrīnings būtu jāveic jebkurā katras dalībvalsts izraudzītā pienācīgā un piemērotā vietā, kas parasti atrodas pie ārējās robežas vai tās tuvumā, vai arī citās vietās tās teritorijā atkarībā no ģeogrāfijas un esošās infrastruktūras, nodrošinot, ka skrīningu var veikt nekavējoties. Tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīnings, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā un kuri ir šķērsojuši ārējo robežu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā neatļautā veidā, un kuriem vēl nav veikts skrīnings kādā dalībvalstī, būtu jāveic jebkurā pienācīgā un piemērotā vietā, ko katra dalībvalsts izraudzījusies savā teritorijā.

(11)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem tiek veikts skrīnings, skrīninga laikā būtu jāpaliek skrīninga iestāžu rīcībā. Dalībvalstīm savos valsts tiesību aktos būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošina minēto trešo valstu valstspiederīgo klātbūtni skrīninga laikā, lai novērstu viņu bēgšanu. Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz katras lietas individuālu izvērtējumu, dalībvalstis var aizturēt personu, kurai veic skrīningu, ja citus, mazāk ierobežojošus alternatīvus pasākumus nav iespējams efektīvi piemērot. Aizturēšana būtu jāpiemēro tikai kā galējais līdzeklis saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem un uz to būtu jāattiecina efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām. Skrīninga laikā būtu jāpiemēro attiecīgie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1346 (8) noteikumi attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un attiecīgie Direktīvā 2008/115/EK paredzētie noteikumi par aizturēšanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(12)

Ja skrīninga laikā noskaidrojas, ka trešās valsts valstspiederīgais, kam tiek veikts šāds skrīnings, izpilda Regulā (ES) 2016/399 noteiktos trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumus, skrīnings būtu jāizbeidz un attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam būtu jāatļauj ieceļot teritorijā, neskarot minētajā regulā minēto sankciju par ārējo robežu neatļautu šķērsošanu ārpus paredzētām robežšķērsošanas vietām vai pēc to darbalaika beigām piemērošanu.

(13)

Ņemot vērā Regulā (ES) 2016/399 noteiktās atkāpes no trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem mērķi, personām, kuru ieceļošanu dalībvalsts saskaņā ar šādām atkāpēm atbilstīgi minētajai regulai ir atļāvusi atsevišķā lēmumā, nebūtu jāpiemēro skrīnings pat tad, ja tās neizpilda visus ieceļošanas nosacījumus, ja vien tās nepauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(14)

Visi trešo valstu valstspiederīgie, kam tiek veikts skrīnings, būtu jāpakļauj pārbaudēm, lai tās identificētu vai verificētu to identitāti un pārbaudītu, vai tās varētu radīt draudus iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai. Attiecībā uz personām, kas robežšķērsošanas vietās pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu jāņem vērā saistībā ar robežpārbaudēm veiktās identitātes un drošības pārbaudes, lai izvairītos no pārbaužu atkārtošanas.

(15)

Pēc skrīninga pabeigšanas attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie būtu vai nu jānosūta iestādēm, kas ir kompetentas reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpiemēro procedūras, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Skrīninga laikā iegūtā attiecīgā informācija būtu jānodod kompetentajām iestādēm, lai sekmētu katra atsevišķa gadījuma turpmāku novērtēšanu, pilnībā ievērojot pamattiesības. Vajadzības gadījumā attiecīgajām kompetentajām iestādēm turpmākajā procedūrā būtu jāturpina šajā regulā noteiktās pārbaudes. Direktīvā 2008/115/EK noteiktās procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1348 (9) noteikumi par starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanu būtu jāpiemēro tikai pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts. Šādi būtu jārīkojas, neskarot faktu, ka personas, kas piesakās starptautiskajai aizsardzībai aizturēšanas brīdī, robežkontroles laikā robežšķērsošanas vietā vai skrīninga laikā, būtu jāuzskata par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un tām būtu jāpiemēro Regula (ES) 2024/1348 un Direktīva (ES) 2024/1346.

(16)

Personām, kuras piesakās uz starptautisko aizsardzību un kurām dalībvalstis nav spējīgas piemērot vai vairs nespēj piemērot patvēruma robežprocedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1348 noteikumu par izņēmumiem no patvēruma robežprocedūras, parasti būtu jāatļauj ieceļot teritorijā.

(17)

Pēc skrīninga varētu notikt arī pārcelšana saskaņā ar solidaritātes mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1351, vai citu esošu solidaritātes mehānismu.

(18)

Saskaņā ar pieņēmumu attiecībā uz uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu, kas izklāstīts Regulā (ES) 2016/399, ieceļošanas nosacījumu izpildi un ieceļošanas atļauju norāda ar ieceļošanas spiedogu ceļošanas dokumentā. Tāpēc šāda ieceļošanas spiedoga neesamību vai ceļošanas dokumenta neesamību varētu uzskatīt par norādi, ka turētājs neizpilda ieceļošanas nosacījumus. Kad ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (10) izveidotā ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) sāks darboties un līdz ar to spiedogi tiks aizstāti ar ierakstu IIS, minētais pieņēmums kļūs pamatotāks. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic skrīnings trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri jau atrodas attiecīgajā teritorijā, bet nevar pierādīt, ka ir izpildījuši nosacījumus ieceļošanai dalībvalstu teritorijā. Šādu trešo valstu valstspiederīgo skrīnings ir nepieciešams, lai kompensētu to, ka viņiem, ierodoties Šengenas zonā, iespējams, ir izdevies izvairīties no ieceļošanas pārbaudēm, un tādēļ viņiem nevarēja ne atteikt ieceļošanu, ne arī novirzīt viņus uz atbilstošo procedūru pēc skrīninga. Izmantojot šajā regulā minētās datubāzes, skrīnings varētu arī palīdzēt pārliecināties, ka attiecīgās personas nerada draudus iekšējai drošībai. Pēc skrīninga pabeigšanas teritorijā attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāpiemēro atgriešanas procedūra vai, ja viņi piesakās starptautiskajai aizsardzībai – atbilstošā patvēruma procedūra. Trešās valsts valstspiederīgajiem nebūtu jāpiemēro atkārtoti skrīningi.

(19)

Dalībvalstīm vajadzētu spēt atturēties no skrīninga veikšanas teritorijā, ja trešās valsts valstspiederīgais, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā, tūlīt pēc aizturēšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz citu dalībvalsti saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos vai saskaņā ar divpusējiem sadarbības satvariem. Šādā gadījumā dalībvalstij, uz kuru attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir nosūtīts atpakaļ, skrīnings būtu jāveic bez kavēšanās.

(20)

Šī regula neskar valsts tiesību aktu noteikumus attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, kurus tur aizdomās par nelikumīgu uzturēšanos dalībvalstī, ja šāda identifikācijas mērķis ir īsā, bet saprātīgā laikā izpētīt informāciju, kas ļauj noteikt, vai uzturēšanās ir nelikumīga vai likumīga.

(21)

Neskarot noteikumus par robežkontroli, kas piemērojama pie to dalībvalstu iekšējām robežām, kurās vēl nav pieņemts lēmums par šādu kontroļu atcelšanu, attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu, kuri aizturēti saistībā ar to, ka neatļauti šķērsojuši iekšējās robežas, pie kurām kontroles vēl nav atceltas, būtu jāievēro šajā regulā paredzētie noteikumi par skrīningu teritorijā, nevis noteikumi, kas paredzēti skrīningam pie ārējās robežas.

(22)

Skrīnings pie ārējās robežas būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, un tam nevajadzētu pārsniegt septiņas dienas. Skrīnings teritorijā būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, un tam nevajadzētu pārsniegt trīs dienas. Dalībvalstīm nebūtu jāliedz pabeigt skrīningu pie ārējās robežas vai skrīningu teritorijā īsākos laikposmos ar noteikumu, ka tiek veiktas šajā regulā paredzētās pārbaudes.

(23)

Skrīnings ir daļa no Eiropas integrētās robežu pārvaldības. Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1148 (11) ir izveidota kā daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, jo īpaši var izmantot, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē minētā instrumenta izmantošanu, un neskarot citas tā pamatā esošās prioritātes.

(24)

Lai sasniegtu skrīninga mērķus, būtu jānodrošina stingrāks satvars ciešai sadarbībai starp kompetentajām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2016/399 tiesību normā par kontroles īstenošanu, iestādēm, kas ir atbildīgas par patvēruma procedūrām un pieteikuma iesniedzēju uzņemšanu, iestādēm, kas ir atbildīgas par sabiedrības veselības aizsardzību, un iestādēm, kas ir atbildīgas par atgriešanas procedūru veikšanu, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Dalībvalstīm būtu jāļauj izmantot attiecīgo aģentūru, sevišķi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (12) izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (“Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra”) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2303 (13) izveidotās Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (“Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras”), atbalsts to pilnvaru robežās. Ja skrīninga laikā tiek atklāti fakti, kas attiecas uz cilvēku tirdzniecību, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (14) būtu jāiesaista valstu bērnu aizsardzības iestādes un valstu iestādes, kas atbild par cilvēku tirdzniecībā cietušo atklāšanu un identificēšanu.

(25)

Skrīninga laikā bērna interesēm vienmēr vajadzētu būt galvenajam apsvērumam saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Pamattiesību harta”) 24. panta 2. punktu. Nepieciešamības gadījumā arī bērnu aizsardzības iestādēm vajadzētu būt cieši iesaistītām skrīningā, lai nodrošinātu, ka visā skrīninga gaitā tiek pienācīgi ņemtas vērā bērna intereses. Būtu jāieceļ pārstāvis, kurš pārstāv nepavadītu nepilngadīgo un palīdz viņam skrīninga laikā, vai, ja pārstāvis nav iecelts, būtu jānozīmē persona, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un vispārējo labbūtību. Attiecīgā gadījumā šim pārstāvim vajadzētu būt tam pašam, kurš iecelts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1346 noteikumiem par nepavadītiem nepilngadīgajiem. Apmācītā persona ir persona, kas iecelta par pagaidu pārstāvi saskaņā ar minēto direktīvu, ja minētā persona ir iecelta.

(26)

Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ievērota cilvēka cieņa, un tām nebūtu jādiskriminē personas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(27)

Lai skrīninga laikā nodrošinātu atbilstību Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp hartai, katrai dalībvalstij būtu jāparedz uzraudzības mehānisms un jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi tā neatkarībai, piemēram, jāievēro Parīzes principi, kas pieņemti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1993. gada 20. decembra Rezolūciju 48/134, Venēcijas principi, ko Venēcijas Komisija pieņēma tās 118. plenārsēdē 2019. gada 15.–16. martā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2020. gada 28. decembra rezolūcija par Ombuda un mediatora institūciju lomu cilvēktiesību, labas pārvaldības un likuma varas veicināšanā un aizsardzībā un Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvais protokols, kas pieņemts 2002. gada 18. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 57. sesijā ar Rezolūciju A/RES/57/199, (“OPCAT”). Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot jau esošos valsts pamattiesību uzraudzības mehānismus saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām. Katrā dalībvalstī nodrošinātajam uzraudzības mehānismam jo īpaši būtu jāaptver pamattiesību ievērošana saistībā ar skrīningu, kā arī piemērojamo Savienības un valsts noteikumu ievērošana attiecībā uz aizturēšanu un neizdošanas principa ievērošana. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (15) (“Pamattiesību aģentūra”) būtu jāizveido vispārēji norādījumi par šāda uzraudzības mehānisma izveidi un neatkarīgu darbību. Turklāt būtu jādod dalībvalstīm iespēja lūgt Pamattiesību aģentūras atbalstu valsts uzraudzības mehānisma izstrādē. Būtu jādod dalībvalstīm arī iespēja konsultēties ar Pamattiesību aģentūru par to valsts uzraudzības mehānisma metodoloģijas izveidi un piemērotiem apmācības pasākumiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai aicināt attiecīgas un kompetentas valsts, starptautiskās un nevalstiskās organizācijas un struktūras iesaistīties šajā uzraudzībā. Neatkarīgajam uzraudzības mehānismam nebūtu jāskar pamattiesību uzraudzība, ko nodrošina Regulā (ES) 2019/1896 paredzētie Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pamattiesību uzraugi, uzraudzības mehānisms kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbības un tehniskās īstenošanas uzraudzībai, kā noteikts Regulā (ES) 2021/2303, ar Padomes Regulu (ES) 2022/922 (16) izveidotais izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, un uzraudzība, ko īsteno esošās valstu vai starptautiskās uzraudzības iestādes. Dalībvalstīm būtu jāizmeklē apgalvojumi par pamattiesību pārkāpumiem skrīninga laikā, tostarp, nodrošinot, ka sūdzības tiek izskatītas ātri un pienācīgā veidā.

(28)

Dalībvalstīm neatkarīgā uzraudzības mehānisma vajadzībām būtu jānodrošina atbilstoši finanšu līdzekļi.

(29)

Ar to vien, ka atsevišķos gadījumos vai valstu sistēmās, kas uzrauga skrīninga efektivitāti, ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, nepietiek, lai izpildītu šajā regulā noteiktās pamattiesību uzraudzības prasības.

(30)

Skrīninga iestādēm būtu jāaizpilda skrīninga veidlapa. Izmantojot atbilstīgus līdzekļus, tostarp digitālos rīkus, veidlapa būtu jānosūta iestādēm, kas reģistrē starptautiskās aizsardzības pieteikumus, vai iestādēm, kuru kompetencē ir atgriešanas procedūras – atkarībā no tā, uz kurieni persona tiek novirzīta.

(31)

Šai regulai nebūtu jāskar darbības, ko veic saskaņā ar valsts tiesību aktiem nolūkā noskaidrot attiecīgās personas identitāti vai novērtēt iespējamos draudus iekšējai drošībai.

(32)

Informāciju skrīninga veidlapā būtu jāreģistrē tā, lai tai jebkuras turpmākas patvēruma vai atgriešanas procedūras gaitā varētu veikt administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā. Personai, kam veic skrīningu, vajadzētu būt iespējai skrīninga iestādēm norādīt, ka veidlapā ietvertā informācija nav pareiza. Visas šādas norādes būtu jāreģistrē skrīninga veidlapā, neaizkavējot skrīninga pabeigšanu.

(33)

Skrīninga veidlapā ietvertā informācija attiecīgajai personai būtu jādara pieejama vai nu papīra, vai elektroniskā formātā, izņemot informāciju, kas saistīta ar attiecīgo datubāzu aplūkošanu drošības pārbaužu vajadzībām. Nepilngadīgu personu gadījumā skrīninga veidlapā ietvertā informācija būtu jāsniedz pieaugušajam vai pieaugušajiem, kas atbild par bērnu. Attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem skrīninga veidlapā ietvertā informācija būtu jāsniedz bērna pārstāvim vai personai, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un vispārējo labbūtību.

(34)

Datu apstrāde skrīninga procedūras laikā vienmēr būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (17).

(35)

Kompetentajām iestādēm skrīninga laikā iegūtie biometriskie dati kopā ar datiem, kas minēti Regulas (ES) 2024/1358 noteikumos par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju, trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuri apzināti saistībā ar neatbilstīgu ārējās robežas šķērsošanu, un trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuri izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, biometrisko datu vākšanu un nosūtīšanu būtu jānosūta uz ar minēto regulu izveidoto Eurodac (“Eurodac”) saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem termiņiem.

(36)

Kvalificētam medicīniskajam personālam būtu jāveic trešo valstu valstspiederīgo, kuriem piemēro skrīningu, sākotnēja medicīniskā pārbaude, lai noteiktu, vai ir vajadzīga veselības aprūpe vai izolācija sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Kvalificētam medicīniskajam personālam, pamatojoties uz medicīniskajiem apstākļiem, kas saistīti ar katra atsevišķa trešās valsts valstspiederīgā vispārējo stāvokli, vajadzētu būt spējīgiem izlemt, ka skrīninga laikā turpmāka veselības pārbaude nav nepieciešama. Šāda sākotnējā veselības pārbaude būtu jāveic kvalificētam medicīniskajam personālam, kas pieder pie vienas no šādām Starptautiskās Darba organizācijas atbildībā esošās Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO-08 klasifikācijas kategorijām: 221 ārsti, 2221 aprūpes speciālisti, 2240 paramedicīnisko pakalpojumu speciālisti.

(37)

Būtu jāveic sākotnēja neaizsargātības pārbaude, lai identificētu personas, par kurām ir norādes, ka tās ir mazāk aizsargātas, spīdzināšanas vai citas necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās upuri, bezvalstnieki vai kurām var būt īpašas uzņemšanas vai procesuālās vajadzības attiecīgi Direktīvas (ES) 2024/1346 un Regulas (ES) 2024/1348 nozīmē. Tam nebūtu jāskar turpmāka novērtēšana turpmākajās procedūrās pēc skrīninga pabeigšanas. Neaizsargātības pārbaude būtu jāveic skrīninga iestāžu specializētam personālam, kas apmācīts šim nolūkam.

(38)

Skrīninga gaitā visām personām, kam to veic, būtu jāgarantē dzīves līmenis, kas atbilst hartai, un piekļuve neatliekamajai veselības aprūpei un primārai slimību ārstēšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām personām, piemēram, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, viena vecāka ģimenēm, personām ar tūlītēji identificējamu fizisku vai garīgu invaliditāti, personām, kas acīmredzami cietušas no psiholoģiskas vai fiziskas traumas, un nepavadītiem nepilngadīgajiem. Jo īpaši nepilngadīgā gadījumā informācija būtu jāsniedz bērniem piemērotā un vecumam atbilstošā veidā. Visām iestādēm, kas iesaistītas ar skrīningu saistīto uzdevumu veikšanā, būtu jāziņo par visām neaizsargātības situācijām, kas novērotas vai par ko tām ziņots, būtu jāievēro cilvēka cieņa un privātums un būtu jāatturas no jebkādas diskriminācijas.

(39)

Tā kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kam tiek veikts skrīnings, varētu nebūt ārējās robežas likumīgai šķērsošanai nepieciešamo identitātes un ceļošanas dokumentu, skrīninga ietvaros būtu jāveic identifikācijas vai verifikācijas procedūra.

(40)

Kopējais identitātes repozitorijs (CIR) tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2019/817 (18) un (ES) 2019/818 (19), lai atvieglotu un palīdzētu pareizi identificēt personas, kas reģistrētas IIS, Vīzu informācijas sistēmā, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (20), (VIS), Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1240 (21), (ETIAS), Eurodac un centralizētajā sistēmā to dalībvalstu identifikācijai, kurām ir informācija par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku iepriekšējiem sodiem, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/816 (22), (ECRIS-TCN) t. sk. nezināmas personas, kas nespēj sevi identificēt. Šim nolūkam CIR ietver tikai IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN reģistrētos identitātes, ceļošanas dokumentu un biometriskos datus, kas ir loģiski nodalīti. CIR glabā tikai tos personas datus, kas noteikti nepieciešami precīzas identitātes pārbaudes veikšanai. CIR reģistrētie personas dati tiek automātiski dzēsti, ja dati tiek dzēsti no pamatā esošajām sistēmām. CIR aplūkošana dod iespēju ticami un pilnīgi identificēt personas vai verificēt to identitāti, jo tā ļauj ātri un uzticami vienā piegājienā aplūkot visus IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN esošos identitātes datus, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību un izvairoties no nevajadzīgas datu apstrādes vai dublēšanas.

(41)

Lai noskaidrotu vai verificētu to personu identitāti, kurām tiek veikts skrīnings, attiecīgās personas klātbūtnē skrīninga laikā būtu jāsāk verifikācija CIR. Šīs verifikācijas laikā būtu jāpārbauda personas biometriskie dati, salīdzinot tos ar CIR ietvertajiem datiem. Ja personas biometriskos datus nevar izmantot vai ja vaicājums ar šiem datiem neizdodas vai nerezultējas informācijas atbilsmēs, vaicājumu varētu veikt, izmantojot personas identitātes datus apvienojumā ar ceļošanas dokumenta datiem, ja šādi dati ir pieejami, vai ar datiem vai informāciju, ko sniedzis attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai kas no viņa iegūta. Saskaņā ar nepieciešamības un samērīguma principiem gadījumos, kad vaicājuma rezultātā noskaidrojas, ka dati par minēto personu tiek glabāti CIR, dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei CIR, lai aplūkotu minētās personas identitātes datus, ceļošanas dokumenta datus un biometriskos datus, CIR nesniedzot nekādu norādi par to, kurā ES informācijas sistēmā ir šie dati.

(42)

Tā kā Regulas (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 ļauj izmantot CIR identifikācijas nolūkos tikai, lai atvieglotu un palīdzētu pareizi identificēt personas, kas reģistrētas IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN, policijas pārbaudēs dalībvalstu teritorijā, minētās regulas ir jāgroza, lai paredzētu papildu iespēju izmantot CIR personu identificēšanai vai identitātes verificēšanai skrīninga laikā. Regulas (ES) 2019/818 gadījumā šāds grozījums valstu atšķirīgo nostāju dēļ būtu jāievieš ar regulu, kas atšķiras no šīs regulas.

(43)

Ņemot vērā to, ka daudzām skrīningam nodotām personām varētu nebūt nekādu ceļošanas dokumentu, gadījumos, kad šādu personu biometriskie dati nav izmantojami vai nedod nekādu rezultātu CIR, skrīninga iestādēmvajadzētu būt piekļuvei citiem atbilstošiem dokumentiem, kas ir attiecīgo personu rīcībā. Iestādēm, lai veiktu pārbaudes attiecīgajās datubāzēs, būtu arī jāļauj izmantot minēto dokumentu datus, kas nav biometriskie dati.

(44)

Personu identifikācija vai identitātes verifikācija robežpārbaužu laikā robežšķērsošanas vietā un datubāzu aplūkošana saistībā ar robežuzraudzību vai policijas pārbaudēm ārējās robežas zonā vai teritorijā, ko veic iestādes, kuras ir nosūtījušas attiecīgo personu uz skrīningu, būtu jāuzskata par daļu no skrīninga un nebūtu jāatkārto, ja vien nepastāv īpaši apstākļi, kas pamato šādu atkārtošanu. Biometrisko datu vākšana gan identitātes noteikšanas vai verifikācijas, gan reģistrācijas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1358 prasībām būtu jāveic vienreiz un skrīninga ietvaros.

(45)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu noteikt sīki izstrādātu procedūru un specifikācijas datu izgūšanai un precizēt procedūru sadarbībai starp attiecīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par skrīninga veikšanu, Interpola valstu centrālajiem birojiem un Eiropola valsts vienību nolūkā noteikt draudus iekšējai drošībai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23).

(46)

Skrīningam būtu arī jāpārbauda, vai attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana Savienībā varētu radīt draudus iekšējai drošībai.

(47)

Tā kā skrīnings attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atrodas pie ārējās robežas, neizpildot ieceļošanas nosacījumus, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, neatbilstot ieceļošanas nosacījumiem, kā arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, drošības pārbaudēm, kas ir daļa no skrīninga, vajadzētu būt vismaz līdzīgā līmenī kā pārbaudēm, ko veic attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iepriekš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju ieceļot Savienībā īstermiņa uzturēšanās nolūkā, neatkarīgi no tā, vai uz viņiem attiecas vai neattiecas vīzas prasība.

(48)

Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri, pamatojoties uz viņu valstspiederību, ir atbrīvoti no vīzas prasības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1806 (24), Regulā (ES) 2018/1240 ir paredzēts, ka viņiem ir jāiesniedz ceļošanas atļaujas pieteikums, lai ieceļotu Savienībā īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Pirms minētās ceļošanas atļaujas saņemšanas attiecīgās personas tiek nodotas viņu iesniegto personas datu drošības pārbaudēm vairākās Savienības datubāzēs, proti, –VIS, Šengenas Informācijas sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1860 (25), (ES) 2018/1861 (26) un (ES) 2018/1862 (27), (SIS), IIS, ETIAS, Eiropola datos, ko apstrādā šķērspārbaudes nolūkā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (28), ECRIS-TCN, kā arī Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un ceļošanas dokumentu, par kuriem izdoti paziņojumi, datubāzē (TDAWN). Trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1806 attiecas vīzas prasība, pirms vīzas izsniegšanas nodod drošības pārbaudēm tajās pašās datubāzēs, kurās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 (29) un (EK) Nr. 767/2008 (30), veic pārbaudes trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas minētā vīzas prasība.

(49)

Attiecībā uz personām, kurām tiek veikts skrīnings, automatizētas pārbaudes drošības nolūkos būtu jāveic tajās pašās sistēmās, kas paredzētas vīzas, ilgtermiņa vīzas, uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem atbilstīgi VIS vai ceļošanas atļaujas pieteikuma iesniedzējiem atbilstīgi ETIAS, proti, VIS, IIS, ETIAS, tostarp Regulā (ES) 2018/1240 minētajam ETIAS kontrolsarakstam, SIS, ECRIS-TCN attiecībā uz personām, kas notiesātas saistībā ar teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, Eiropola datos, ko apstrādā šķērspārbaudes nolūkā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794, SLTD un TDAWN.

(50)

Attiecīgo datubāzu aplūkošana drošības nolūkos būtu jāveic tā, lai no minētajām datubāzēm tiktu iegūti tikai tie dati, kas vajadzīgi drošības pārbaužu veikšanai. Attiecībā uz personām, kas robežšķērsošanas vietā vai tranzīta zonās ir paudušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu, skrīninga ietvaros veiktā datubāzu aplūkošana drošības pārbaudes nolūkā būtu jākoncentrē uz datubāzēm, kuras robežpārbaužu laikā pie ārējām robežām netika aplūkotas, tādējādi izvairoties no atkārtotas aplūkošanas.

(51)

Ja tas ir pamatoti, skrīningā saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo mantu pārbaudi. Visiem pasākumiem, ko piemēro saistībā ar drošības pārbaudi, vajadzētu būt samērīgiem, un tajos būtu jārespektē skrīningam pakļauto personu cilvēka cieņa. Iesaistītajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgo personu pamattiesības, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību un vārda brīvību.

(52)

Tā kā skrīninga iestādēm, lai pārbaudītu, vai persona varētu radīt risku iekšējai drošībai, ir nepieciešama piekļuve IIS, ETIAS, VIS un ECRIS-TCN,, būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/816, lai nodrošinātu minētās piekļuves tiesības, kas pašlaik minētajās regulās nav paredzētas. Regulas (ES) 2019/816 gadījumā šāds grozījums valstu atšķirīgo nostāju dēļ būtu jāievieš ar regulu, kas atšķiras no šīs regulas.

(53)

Lai veiktu meklēšanu CIR identifikācijas vai identitātes verifikācijas nolūkā, būtu jāizmanto Eiropas meklēšanas portāls, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/817 (ESP).

(54)

Skrīninga iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot ESP, lai attiecīgi drošības pārbaužu nolūkā veiktu meklēšanu IIS, ETIAS, VIS, SIS un ECRIS-TCN, Eiropola datos, SLTD un TDAWN.

(55)

Savienības datubāzu aplūkošana identitātes noteikšanas vai verifikācijas nolūkā vai drošības pārbaužu nolūkā var būt pamatota, lai efektīvi īstenotu skrīningu un sasniegtu to pašu mērķi, kuram katra no šīm datubāzēm ir izveidota, proti, Savienības ārējo robežu efektīvu pārvaldību Eiropas integrētās robežu pārvaldības kontekstā.

(56)

Gadījumā, ja ir iegūta informācijas atbilsme identitātes noteikšanas vai verifikācijas nolūkā vai drošības pārbaudes nolūkā, skrīninga iestāde pārbauda, vai ES informācijas sistēmās vai Eiropola dati atbilst datiem, uz kuru pamata konstatēta informācijas atbilsme.

(57)

Skrīninga iestādēm vajadzētu būt iespējai pārbaudīt attiecīgās valstu datubāzes identitātes noteikšanas vai verifikācijas vai drošības pārbaužu kontekstā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(58)

Lai izpildītu pienākumu skrīninga laikā veikt identifikācijas vai identitātes pārbaudes un drošības pārbaudes, dalībvalstis, kuras vēl pilnībā nepiemēro dažus Šengenas acquis noteikumus un kurām tāpēc nav piekļuves visām ES informācijas sistēmām un Savienības datubāzēm, ir atbildīgas par identitātes un drošības pārbaužu veikšanu, ko īsteno, veicot meklēšanu tikai tajās sistēmās un datubāzēs, kurām tām ir piekļuve.

(59)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, pastiprināt trešo valstu valstspiederīgo, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, kontroli un nodrošināt visu trešo valstu valstspiederīgo, kuriem veic skrīningu, identitātes noteikšanu vai verifikāciju un nodrošināt datu aplūkošanu attiecīgajās datubāzēs, lai pārbaudītu, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuriem veic skrīningu, varētu radīt draudus iekšējai drošībai, un veicināt to novirzīšanu uz atbilstošajām procedūrām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts LES 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(60)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(61)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (31); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(62)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (32) 1. panta A. punktā.

(63)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (33) 3. pantu.

(64)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (34) 3. pantu.

(65)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(66)

Attiecībā uz Kipru – Padomes Regula (EK) Nr. 866/2004 (35) paredz specifiskus noteikumus, kurus piemēro robežlīnijai starp tiem Kipras Republikas rajoniem, kuri ir Kipras Republikas valdības faktiskajā kontrolē, un tiem rajoniem, kuros Kipras Republikas valdībai nav faktiskās kontroles. Saskaņā ar šo regulu, lai gan minētā robežlīnija nav ārējā robeža, pārbaudes ir jāveic attiecībā uz visām personām, kas šo robežlīniju šķērso atļautā vai neatļautā šķērsošanas vietā, ar mērķi apkarot trešo valstu valstspiederīgo nelegālo imigrāciju un atklāt un novērst jebkādu drošības risku. No tā izriet, ka skrīnings pie ārējās robežas var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir aizturēti saistībā ar neatļautu minētās robežlīnijas šķērsošanu, un uz tiem, kuri atļautās šķērsošanas vietās ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(67)

Dānijai, Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai Direktīva (ES) 2024/1346 nav saistoša. Minētajās valstīs starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas apstākļus reglamentē attiecīgie valsts tiesību akti, kuru piemērošanas pamatā ir 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu. Attiecībā uz minētajām valstīm šajā regulā ietvertās atsauces uz minēto direktīvu būtu jāsaprot kā atsauces uz attiecīgajiem noteikumiem valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido:

a)

tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie dalībvalstu ārējām robežām, kuri, neizpildot Regulas (ES) 2016/399 6. pantā noteiktos ieceļošanas nosacījumus, ir neatļauti šķērsojuši ārējo robežu, ir pieteikušies uz starptautisko aizsardzību robežpārbaužu laikā vai ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, pirms viņi tiek nodoti atbilstošajai procedūrai; un

b)

tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, ja nav nekādu pazīmju, ka minētie trešo valstu valstspiederīgie ir izgājuši kontroli pie ārējām robežām, pirms viņi tiek novirzīti uz attiecīgo procedūru.

Skrīninga mērķis ir stiprināt trešo valstu valstspiederīgo, kuri šķērso ārējās robežas, kontroli, identificēt visus skrīningam pakļautos trešo valstu valstspiederīgos un atbilstošajās datubāzēs pārbaudīt, vai skrīningam pakļautās personas varētu radīt draudus iekšējai drošībai. Skrīnings vajadzības gadījumā ietver arī sākotnējas veselības un neaizsargātības pārbaudes nolūkā identificēt personas, kurām nepieciešama veselības aprūpe, un personas, kas varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un identificēt neaizsargātas personas. Šādas pārbaudes atvieglo šādu personu novirzīšanu uz atbilstošo procedūru.

Šī regula arī paredz neatkarīgu uzraudzības mehānismu katrā dalībvalstī, lai skrīninga laikā uzraudzītu atbilstību Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (“harta”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“sabiedrības veselības apdraudējums” ir “sabiedrības veselības apdraudējums”, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 21) punktā;

2)

“verifikācija” ir “verifikācija”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 5) punktā;

3)

“identifikācija” ir “identifikācija”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 6) punktā;

4)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir “trešās valsts valstspiederīgais”, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 6) punktā;

5)

“bezvalstnieks” ir persona, kuru neviena valsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem neatzīst par savu valstspiederīgo;

6)

“Eiropola dati” ir “Eiropola dati”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 16) punktā;

7)

“pārstāvis” ir fiziska persona vai organizācija, tostarp publiska iestāde, kuru kompetentās iestādes vai struktūras ir iecēlušas attiecīgi pārstāvēt nepavadītu nepilngadīgo, palīdzēt viņam un rīkoties viņa vārdā;

8)

“biometriskie dati” ir “biometriskie dati”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 11) punktā;

9)

“nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem;

10)

“skrīninga iestādes” ir visas kompetentās iestādes, kas ar valsts tiesību aktiem ir izraudzītas veikt vienu vai vairākus šajā regulā paredzētus uzdevumus, izņemot veselības pārbaudes, kas minētas 12. panta 1. punktā;

11)

“nepavadīts nepilngadīgais” ir nepilngadīgais, kas ieceļojis dalībvalsts teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kurš ir par viņu atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un kamēr šāds pieaugušais nav faktiski uzņēmies aizgādību par minēto nepilngadīgo; tas ietver arī nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc ieceļošanas kādas dalībvalsts teritorijā;

12)

“aizturēšana” ir personas pārvietošanās ierobežošana dalībvalstī konkrētā vietā, šādai personai liedzot pārvietošanās brīvību;

13)

“Interpola datubāzes” ir “Interpola datubāzes”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 17) punktā;

14)

“meklēšanas un glābšanas operācijas” ir meklēšanas un glābšanas operācijas, kas minētas 1979. gada 27. aprīlī Hamburgā, Vācijā, pieņemtajā Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras.

3. pants

Pamattiesības

Piemērojot šo regulu, dalībvalstis pilnībā ievēro attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp hartu, atbilstīgos starptautisko tiesību aktus, tostarp 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, kā arī pienākumus attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieejamību, jo īpaši neizraidīšanas principu, un pamattiesības.

4. pants

Saistība ar citiem juridiskiem instrumentiem

1.   Attiecībā uz skrīningam pakļautiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu:

a)

starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas pausts saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1348, reģistrāciju reglamentē minētās regulas 27. pants; un

b)

kopīgo standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2024/1346, piemērošanu reglamentē minētās direktīvas 3. pants.

2.   Neskarot šīs regulas 8. panta 7. punktu, Direktīvu 2008/115/EK vai valsts noteikumus, kuros ievērota Direktīva 2008/115/EK, piemēro tikai pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts, izņemot šīs regulas 7. pantā minēto skrīningu, attiecībā uz kuru minēto direktīvu vai valsts noteikumus, kuros ievērota minētā direktīva, piemēro līdztekus šīs regulas 7. pantā minētajam skrīningam.

5. pants

Skrīnings pie ārējās robežas

1.   Šajā regulā paredzēto skrīningu piemēro visiem trešo valstu valstspiederīgajiem – neatkarīgi no tā, vai viņi ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, – kuri neizpilda Regulas (ES) 2016/399 6. pantā noteiktos ieceļošanas nosacījumus un kuri ir:

a)

aizturēti saistībā ar dalībvalsts ārējās robežas neatļautu šķērsošanu pa sauszemi, jūru vai gaisu, izņemot trešo valstu valstspiederīgos, par kuriem attiecīgajai dalībvalstij nav pienākuma iegūt biometriskos datus saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1358 22. panta 1. un 4. punktu tādu iemeslu dēļ, kas nav viņu vecums; vai

b)

izkāpuši krastā kādas dalībvalsts teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

2.   Šajā regulā paredzēto skrīningu piemēro visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ārējo robežu šķērsošanas vietās vai tranzīta zonās ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu un kuri neizpilda Regulas (ES) 2016/399 6. pantā noteiktos ieceļošanas nosacījumus.

3.   Skrīnings neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir dota atļauja ieceļot saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 5. punktu. Tomēr skrīningu veic tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir dota atļauja ieceļot saskaņā ar minētās regulas 6. panta 5. punkta c) apakšpunktu un kuri pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Ja skrīninga laikā atklājas, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais atbilst Regulas (ES) 2016/399 6. panta ieceļošanas nosacījumiem, minētā trešās valsts valstspiederīgā skrīnings beidzas.

Skrīningu var pārtraukt, ja attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie atstāj dalībvalstu teritoriju, lai dotos uz savu izcelsmes valsti vai dzīvesvietas valsti vai uz citu trešo valsti, kurā attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie brīvprātīgi nolemj atgriezties un kurā tiek pieņemta minēto trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās.

6. pants

Atļauja ieceļot dalībvalsts teritorijā

Skrīninga laikā 5. panta 1. un 2. punktā minētajām personām nav atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis savos tiesību aktos paredz noteikumus, kas nodrošina, ka 5. panta 1. un 2. punktā minētās personas visā skrīninga laikā paliek to iestāžu rīcībā, kuras ir atbildīgas par skrīninga veikšanu, 8. pantā minētajās vietās, lai novērstu jebkādu bēgšanas risku un no šādas bēgšanas izrietošus iespējamus draudus iekšējai drošībai vai no šādas bēgšanas izrietošus iespējamus draudus sabiedrības veselībai.

7. pants

Skrīnings teritorijā

1.   Dalībvalstis veic tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu, kas nelikumīgi uzturas to teritorijā, tikai tad, ja šādi trešo valstu valstspiederīgie ir šķērsojuši kādu ārējo robežu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā neatļautā veidā un ja viņiem jau nav veikts skrīnings kādā dalībvalstī. Dalībvalstis savos tiesību aktos paredz noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētie trešo valstu valstspiederīgie visu skrīninga laiku paliek pieejami iestādēm, kuras ir atbildīgas par skrīninga veikšanu, lai novērstu jebkādu bēgšanas risku un no šādas bēgšanas izrietošus iespējamus draudus iekšējai drošībai.

2.   Dalībvalstis var atturēties no skrīninga veikšanas saskaņā ar 1. punktu, ja trešās valsts valstspiederīgais, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā, tūlīt pēc aizturēšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz citu dalībvalsti saskaņā ar divpusējiem līgumiem vai vienošanos vai saskaņā ar divpusējiem sadarbības satvariem. Šādā gadījumā skrīningu veic dalībvalsts, uz kuru attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais tiek nosūtīts atpakaļ.

3.   Šīs regulas 5. panta 3. punkta otro un trešo daļu piemēro skrīningam saskaņā ar šā panta 1. punktu.

8. pants

Prasības attiecībā uz skrīningu

1.   Gadījumos, kas minēti 5. pantā, skrīningu veic jebkurā katras dalībvalsts izraudzītā pienācīgā un piemērotā vietā, kas parasti atrodas pie ārējām robežām vai to tuvumā, vai arī citās vietās tās teritorijā.

2.   Gadījumos, kas minēti 7. pantā, skrīningu veic jebkurā katras dalībvalsts izraudzītā pienācīgā un piemērotā vietā dalībvalsts teritorijā.

3.   Gadījumos, kas minēti šīs regulas 5. pantā, skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz septiņu dienu laikā no aizturēšanas ārējās robežas zonā, izkāpšanas krastā attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai ierašanās robežšķērsošanas vietā. Attiecībā uz šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2024/1358 23. panta 1. un 4. punkts, ja minētās personas fiziski uzturas pie ārējās robežas vairāk nekā 72 stundas, šo personu skrīningu veic pēc tam, un skrīninga ilgumu samazina līdz četrām dienām.

4.   Šīs regulas 7. pantā minēto skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz trīs dienu laikā no trešās valsts valstspiederīgā aizturēšanas.

5.   Skrīningā ietilpst šādi elementi:

a)

sākotnēja veselības pārbaude saskaņā ar 12. pantu;

b)

sākotnēja neaizsargātības pārbaude saskaņā ar 12. pantu;

c)

identifikācija vai identitātes verifikācija saskaņā ar 14. pantu;

d)

biometrisko datu reģistrācija saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1358 15., 22. un 24. pantu, ciktāl tāda vēl nav notikusi;

e)

drošības pārbaude saskaņā ar 15. un 16. pantu;

f)

skrīninga veidlapas aizpildīšana saskaņā ar 17. pantu;

g)

novirzīšana uz atbilstošo procedūru saskaņā ar 18. pantu.

6.   Organizācijām un personām, kas sniedz padomus un konsultācijas, skrīninga laikā ir faktiska piekļuve trešo valstu valstspiederīgajiem. Dalībvalstis šādai piekļuvei var piemērot ierobežojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šādi ierobežojumi ir objektīvi vajadzīgi drošības, sabiedriskās kārtības vai robežšķērsošanas punkta vai skrīninga veikšanas vietas administratīvās pārvaldības nolūkos, ar noteikumu, ka šāda piekļuve netiek pārmērīgi ierobežota vai padarīta par neiespējamu.

7.   Skrīninga laikā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, piemēro attiecīgos Direktīvā 2008/115/EK noteiktos aizturēšanas noteikumus.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kurām veic skrīningu, ir nodrošināts dzīves līmenis, kas garantē to iztiku, aizsargā viņu fizisko un garīgo veselību un ievēro viņu tiesības saskaņā ar hartu.

9.   Dalībvalstis izraugās skrīninga iestādes un nodrošina, ka minēto iestāžu darbiniekiem, kas veic skrīningu, ir pienācīgas zināšanas un viņi ir saņēmuši nepieciešamo apmācību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 16. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka 12. pantā paredzēto sākotnējo veselības pārbaudi veic kvalificēts medicīniskais personāls un ka minētajā pantā paredzēto sākotnējo neaizsargātības pārbaudi veic šim nolūkam apmācīts specializēts skrīninga iestāžu personāls. Attiecīgā gadījumā minētajās pārbaudēs iesaista arī valstu bērnu aizsardzības iestādes un valstu iestādes, kas atbild par cilvēku tirdzniecības upuru atklāšanu un identificēšanu, vai līdzvērtīgus mehānismus.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka piekļuve 14. un 15. pantā minētajiem datiem, sistēmām un datubāzēm ir tikai skrīninga iestāžu, kas ir atbildīgas par identifikāciju vai identitātes verifikāciju un drošības pārbaudi, pienācīgi pilnvarotam personālam.

Dalībvalstis piešķir skrīninga efektīvai veikšanai atbilstošu personālu un pietiekamus resursus.

Eksperti vai sadarbības koordinatori un vienības, ko izvietojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, savu pilnvaru ietvaros var palīdzēt vai sniegt atbalstu skrīninga iestādēm skrīninga veikšanā ar noteikumu, ka šādi eksperti vai sadarbības koordinatori un vienības ir attiecīgi apmācīti, kā minēts pirmajā un otrajā daļā.

9. pants

Trešo valstu valstspiederīgo, kuriem piemēro skrīningu, pienākumi

1.   Skrīninga laikā trešo valstu valstspiederīgie, kuriem piemēro skrīningu, ir pieejami skrīninga iestādēm.

2.   Trešo valstu valstspiederīgie:

a)

norāda savu vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, dzimumu un valstspiederību un sniedz dokumentus un informāciju, ja tādi ir pieejami, kas apliecina minētos datus;

b)

nodrošina biometriskos datus, kā minēts Regulā (ES) 2024/1358.

10. pants

Pamattiesību uzraudzība

1.   Dalībvalstis pieņem attiecīgus noteikumus, lai izmeklētu apgalvojumus par pamattiesību neievērošanu saistībā ar skrīningu.

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina lietas nodošanu civiltiesisku vai krimināltiesisku procedūru sākšanai gadījumos, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav ievērotas pamattiesības vai nav nodrošināta to izpilde.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar šajā pantā noteiktajām prasībām nodrošina neatkarīgu uzraudzības mehānismu, kas:

a)

uzrauga atbilstību Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp hartai, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrai, neizraidīšanas principam, bērna labākajām interesēm un attiecīgajiem noteikumiem par aizturēšanu, tostarp attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem par aizturēšanu, skrīninga laikā; un

b)

nodrošina, ka pamatoti apgalvojumi par pamattiesību neievērošanu visās ar skrīningu saistītajās attiecīgajās darbībās tiek izskatīti efektīvi un bez liekas kavēšanās, lai vajadzības gadījumā sāktu izmeklēšanu attiecībā uz šādiem apgalvojumiem un uzraudzītu šādu izmeklēšanu gaitu.

Neatkarīgais uzraudzības mehānisms attiecas uz visām darbībām, ko dalībvalstis veic, īstenojot šo regulu.

Neatkarīgajam uzraudzības mehānismam ir pilnvaras nākt klajā ar ikgadējiem ieteikumiem dalībvalstīm.

Dalībvalstis ievieš atbilstīgus aizsardzības pasākumus, lai garantētu neatkarīgā uzraudzības mehānisma neatkarību. Neatkarīgā uzraudzības mehānisma darbībā piedalās valstu ombudi un valstu cilvēktiesību iestādes, tostarp valstu preventīvie mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar OPCAT, un tiem var uzdot veikt visus vai daļu no neatkarīgā uzraudzības mehānisma uzdevumiem. Neatkarīgajā uzraudzības mehānismā var iesaistīt arī attiecīgas starptautiskas un nevalstiskas organizācijas un publiskas struktūras, kas ir neatkarīgas no iestādēm, kuras veic skrīningu. Ciktāl viena vai vairākas no šīm iestādēm, organizācijām vai struktūrām nav tieši iesaistītas neatkarīgajā uzraudzības mehānismā, neatkarīgais uzraudzības mehānisms ar tām iedibina un uztur ciešas saiknes. Neatkarīgais uzraudzības mehānisms izveido un uztur ciešu saikni ar valsts datu aizsardzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Neatkarīgais uzraudzības mehānisms veic savus uzdevumus, pamatojoties uz neplānotām pārbaudēm uz vietas, izlases veida pārbaudēm un iepriekš nepaziņotām pārbaudēm.

Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgajam uzraudzības mehānismam ir piekļuve visām attiecīgajām vietām, tostarp uzņemšanas un aizturēšanas vietām, personām un dokumentiem, ciktāl šāda piekļuve ir nepieciešama, lai neatkarīgais uzraudzības mehānisms varētu izpildīt šajā pantā noteiktos pienākumus. Piekļuve attiecīgajām vietām vai klasificētajai informācijai tiek piešķirta tikai personām, kas darbojas neatkarīgā uzraudzības mehānisma vārdā un kas ir saņēmušas attiecīgu drošības pielaidi, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir izdevusi kompetenta iestāde.

Pamattiesību aģentūra sniedz dalībvalstīm vispārīgas norādes par uzraudzības mehānisma izveidi un tā neatkarīgu darbību. Dalībvalstis var lūgt Pamattiesību aģentūras atbalstu neatkarīga uzraudzības mehānisma, tostarp šādu mehānismu neatkarības garantiju, kā arī uzraudzības metodoloģiju un atbilstīgo apmācības shēmu izstrādē.

Komisija savā novērtējumā par hartas efektīvu piemērošanu un īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (36) 15. panta 1. punktu un III pielikumu ņem vērā neatkarīgo uzraudzības mehānismu konstatējumus.

3.   Šā panta 2. punktā minētais neatkarīgais uzraudzības mehānisms neskar uzraudzības mehānismu, kura nolūks ir uzraudzīt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas praktisko un tehnisko piemērošanu, kā noteikts Regulas (ES) 2021/2303 14. pantā, un neskar pamattiesību uzraudzītāju funkciju pamattiesību ievēršanas uzraudzīšanā saistībā ar visām Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībām, kā noteikts Regulas (ES) 2019/1896 80. pantā.

4.   Dalībvalstis 2. punktā minētā neatkarīgā uzraudzības mehānisma vajadzībām nodrošina atbilstošus finanšu līdzekļus.

11. pants

Informācijas sniegšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuriem piemēro skrīningu, tiek informēti par šādiem aspektiem:

a)

skrīninga nolūks, ilgums un elementi, kā arī veids, kādā to veic, un iespējamie tā rezultāti;

b)

tiesības pieteikties starptautiskajai aizsardzībai un piemērojamie noteikumi par starptautiskās aizsardzības pieteikuma paušanu, attiecīgā gadījumā apstākļos, kas precizēti Regulas (ES) 2024/1348 30. pantā, un attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, – Regulas (ES) 2024/1351 17. un 18. pantā noteiktie pienākumi un nepildīšanas sekas;

c)

trešo valstu valstspiederīgo tiesības un pienākumi skrīninga laikā, tostarp to 9. pantā noteiktie pienākumi, un iespēja sazināties ar 8. panta 6. punktā minētajām organizācijām un personām un iespēja, ka ar viņiem sazinās minētās organizācijas un personas;

d)

tiesības, kas datu subjektiem piešķirtas ar piemērojamajiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679.

2.   Dalībvalstis attiecīgā gadījumā arī nodrošina, ka skrīningam pakļautie trešo valstu valstspiederīgie tiek informēti par šādiem aspektiem:

a)

piemērojamie noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399, kā arī citi attiecīgās dalībvalsts ieceļošanas, uzturēšanās un pastāvīgas uzturēšanās nosacījumi, ciktāl šī informācija vēl nav sniegta;

b)

pienākums atgriezties saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK un iespējas pieteikties programmai, kas labprātīgas izbraukšanas nolūkos sniedz loģistisku, finansiālu un citu materiālu palīdzību vai palīdzību natūrā;

c)

pārcelšanas nosacījumi saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1351 67. pantu vai cits esošs solidaritātes mehānisms.

3.   Skrīninga laikā informāciju sniedz valodā, kuru trešās valsts valstspiederīgais saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Informāciju sniedz rakstiski, papīra vai elektroniskā formātā, un, ja nepieciešams, mutiski, izmantojot mutiskās tulkošanas pakalpojumus. Nepilngadīgo gadījumā informāciju sniedz bērniem draudzīgā un vecumam atbilstošā veidā un iesaistot pārstāvi vai personu, kas minēta 13. panta 2. un 3. punktā. Skrīninga iestādes var veikt vajadzīgos pasākumus, lai būtu pieejami kultūrmediācijas pakalpojumi, kas veicinātu starptautiskās aizsardzības procedūras pieejamību.

4.   Dalībvalstis var atļaut attiecīgām un kompetentām valsts, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām un struktūrām skrīninga laikā sniegt trešo valstu valstspiederīgajiem šajā pantā minēto informāciju atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

12. pants

Sākotnējas veselības pārbaudes un neaizsargātība

1.   Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem piemēro 5. un 7. pantā minēto skrīningu, kvalificēts medicīniskais personāls veic sākotnēju medicīnisko pārbaudi, kas veicama, lai noteiktu, vai ir vajadzīga veselības aprūpe vai izolācija sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Kvalificēts medicīniskais personāls, pamatojoties uz medicīniskajiem apstākļiem, kas saistīti ar katra atsevišķa trešās valsts valstspiederīgā vispārējo stāvokli, var nolemt, ka skrīninga laikā turpmāka veselības pārbaude nav nepieciešama. Regulas 5. un 7. pantā minētajiem skrīningam pakļautiem trešo valstu valstspiederīgajiem ir piekļuve neatliekamajai veselības aprūpei un primārai slimību ārstēšanai.

2.   Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti Regulas (ES) 2024/1348 24. pantā, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, šā panta 1. punktā minētā veselības pārbaude var būt daļa no medicīniskās pārbaudes, kura noteikta minētās regulas 24. pantā.

3.   Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem piemēro 5. un 7. pantā minēto skrīningu, veic sākotnējo neaizsargātības pārbaudi, ko īsteno šim nolūkam apmācīts specializēts skrīninga iestāžu personāls, lai identificētu vai trešās valsts valstspiederīgais varētu būt bezvalstnieks, neaizsargāta persona vai spīdzināšanas vai citas necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās upuris, vai ka personai ir īpašas vajadzības Direktīvas 2008/115/EK, Direktīvas (ES) 2024/1346 25. panta un Regulas (ES) 2024/1348 20. panta nozīmē. Minētās neaizsargātības pārbaudes vajadzībām skrīninga iestādēm var palīdzēt nevalstiskas organizācijas un attiecīgos gadījumos kvalificēts medicīniskais personāls.

4.   Ja ir pazīmes, kas liecina par neaizsargātību vai īpašām uzņemšanas vai procesuālām vajadzībām, attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais piemērotās telpās saņem savlaicīgu un atbilstīgu atbalstu, ņemot vērā viņa fizisko un garīgo veselību. Nepilngadīgajiem atbalstu bērniem draudzīgā un vecumam atbilstošā veidā un sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm sniedz personāls, kas ir apmācīts un kvalificēts darbam ar nepilngadīgajiem.

5.   Neskarot novērtējumu par īpašām uzņemšanas vajadzībām, kas prasīts Direktīvā (ES) 2024/1346, novērtējumu par īpašām procesuālām vajadzībām, kas prasīts Regulā (ES) 2024/1348, un par neaizsargātības pārbaudi, kas prasīts Direktīvā 2008/115/EK, šā panta 3. un 4. punktā minētā sākotnējā neaizsargātības pārbaude var būt daļa no minētajā regulā un minētajās direktīvās noteiktajiem neaizsargātības un īpašajiem procesuālajiem novērtējumiem.

13. pants

Garantijas nepilngadīgajiem

1.   Skrīninga laikā saskaņā ar hartas 24. panta 2. punktu vienmēr pirmkārt jāņem vērā bērna labākās intereses.

2.   Skrīninga laikā nepilngadīgo pavada pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tas ir pieejams.

3.   Dalībvalstis pēc iespējas drīz veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārstāvis vai, ja pārstāvis nav iecelts, persona, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un vispārējo labbūtību, skrīninga laikā pavada nepavadīto nepilngadīgo un palīdz tam bērniem draudzīgā un vecumam atbilstošā veidā un viņam saprotamā valodā. Minētā persona ir persona, kas norīkota par pagaidu pārstāvi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1346, ja minētā persona ir norīkota saskaņā ar minēto direktīvu.

Pārstāvim ir nepieciešamās prasmes un zināšanas, tostarp attiecībā uz izturēšanos pret nepilngadīgajiem un viņu īpašajām vajadzībām. Pārstāvis rīkojas, lai sargātu nepilngadīgā intereses un vispārējo labbūtību un tā, lai nepavadītais nepilngadīgais var izmantot tiesības un pildīt pienākumus, ko paredz šī regula.

4.   Persona, kas saskaņā ar 3. punktu atbild par nepavadītā nepilngadīgā pavadīšanu un palīdzību tam, nav persona, kas ir atbildīga par jebkādiem skrīninga elementiem, tā rīkojas neatkarīgi un nesaņem rīkojumus ne no personām, kas atbild par skrīningu, ne no skrīninga iestādēm. Šādas personas savus pienākumus veic saskaņā ar bērna interešu ievērošanas principu, un šajā nolūkā viņam ir vajadzīgās zināšanas un apmācība. Lai nodrošinātu nepilngadīgā labbūtību un sociālo attīstību, minēto personu nomaina tikai vajadzības gadījumā.

5.   Dalībvalstis pārstāvim vai 3. punktā minētajai personai uztic atbildību par samērīgu un ierobežotu skaitu nepavadītu nepilngadīgo un – normālā situācijā – par ne vairāk kā trīsdesmit nepavadītiem nepilngadīgajiem vienlaikus, lai nodrošinātu, ka minētais pārstāvis vai persona spēj efektīvi pildīt savus uzdevumus.

6.   Tas, ka nav iecelts pārstāvis vai nav norīkota persona, kas pagaidu kārtā darbojas kā pārstāvis, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1346, neliedz nepavadītam nepilngadīgajam izmantot tiesības pieteikties starptautiskajai aizsardzībai.

14. pants

Identifikācija vai identitātes verifikācija

1.   Ciktāl tas vēl nav noticis piemērojot Regulas (ES) 2016/399 8. pantu, to trešo valstu valstspiederīgo identitāti, kuriem piemēro skrīningu, ievērojot šīs regulas 5. vai 7. pantu, verificē vai nosaka, attiecīgā gadījumā izmantojot:

a)

identitātes, ceļošanas vai citus dokumentus;

b)

datus vai informāciju, ko sniedzis attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai kas no viņa iegūti; un

c)

biometriskos datus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās identifikācijas un identitātes verifikācijas nolūkā skrīninga iestādes, izmantojot minētajā punktā minētos datus vai informāciju, veic vaicājumu kopējā identitātes repozitorijā, kas izveidots ar Regulām (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818, (CIR), ievērojot Regulas (ES) 2019/817 20.a. pantu, un ievērojot Regulas (ES) 2019/818 20.a. pantu, meklē Šengenas informācijas sistēmā, kas izveidota ar Regulām (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861 un (ES) 2018/1862, (SIS), un attiecīgā gadījumā – meklē valsts datubāzēs, kas ir piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Skrīningam pakļauta trešās valsts valstspiederīgā biometriskos datus ievāc vienu reizi, lai identificētu minēto personu vai verificētu tās identitāti un reģistrētu minēto personu Eurodac saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2024/1358 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 22., 23. un 24. pantu.

3.   Šā panta 2. punktā paredzēto CIR vaicājumu sāk, izmantojot ESP saskaņā ar Regulas (ES) 2019/817 II nodaļu un Regulas (ES) 2019/818 II nodaļu. Ja tehniski nav iespējams izmantot ESP, lai veiktu vaicājumu vienā vai vairākās ES informācijas sistēmās vai CIR, šā punkta pirmo daļu nepiemēro un skrīninga iestādes ES informācijas sistēmām vai CIR piekļūst tiešā veidā. Šis punkts neskar skrīninga iestāžu piekļuvi SIS, attiecībā uz kuru ESP izmantošana joprojām ir fakultatīva.

4.   Ja trešās valsts valstspiederīgā biometriskos datus nevar izmantot vai ja 2. punktā minētais vaicājums, izmantojot minētos datus, neizdodas vai nerezultējas informācijas atbilsmē, vaicājumu veic, izmantojot trešās valsts valstspiederīgā identitātes datus apvienojumā ar jebkādiem identitātes, ceļošanas vai cita dokumenta datiem vai ar jebkādiem datiem vai informāciju, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā.

5.   Meklēšanu SIS ar biometriskajiem datiem veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 33. pantu un Regulas (ES) 2018/1862 43. pantu.

6.   Ja iespējams, verificē arī vismaz vienu no biometriskajiem identifikatoriem, kas integrēti identitātes, ceļojuma vai citā dokumentā.

15. pants

Drošības noteikumi

1.   Trešo valstu valstspiederīgajiem, kam piemēro skrīningu, ievērojot 5. vai 7. pantu, veic drošības pārbaudi, lai pārliecinātos, vai viņi varētu radīt draudus iekšējai drošībai. Minētā drošības pārbaude var attiekties gan uz trešo valstu valstspiederīgajiem, gan uz viņu mantām. Veicot pārmeklēšanu, piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

2.   Lai veiktu šā panta 1. punktā minēto drošības pārbaudi, un ciktāl tas vēl nav izdarīts Regulas (ES) 2016/399 8. panta 3. punktā minēto pārbaužu laikā, veic aplūkošanu, kā paredzēts šīs regulas 16. pantā, attiecīgajās Savienības datubāzēs, jo īpaši SIS, ar Regulu (ES) 2017/2226 izveidotajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), ar Regulu (ES) 2018/1240 izveidotajā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), tostarp ETIAS kontrolsarakstā, kas minēts Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā, ar Lēmumu 2004/512/EK izveidotajā Vīzu informācijas sistēmā (VIS) un ar Regulu (ES) 2019/816 izveidotajā centralizētajā sistēmā tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN), Eiropola datos, kas apstrādāti nolūkā, kurš minēts Regulas (ES) 2016/794 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un Interpola datubāzēs. Šajā nolūkā var aplūkot arī attiecīgās valstu datubāzes.

3.   Attiecībā uz IIS, ETIAS, izņemot Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minēto ETIAS kontrolsarakstu, un VIS aplūkošanu, ievērojot šā panta 2. punktu, izgūtajos datos tiek attiecīgi norādīti tikai tādi ceļošanas atteikumi, ieceļošanas atļauju atteikumi, tāda anulēšana vai atsaukšana, vai tādi lēmumi atteikt, anulēt vai atsaukt vīzu, ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas pieņemti, balstoties uz drošības apsvērumiem.

Gadījumā ja SIS tiek konstatēta informācijas atbilsme, skrīninga iestādei, kas veic meklēšanu, ir piekļuve datiem, kas ietverti brīdinājumā.

4.   Attiecībā uz ECRIS-TCN aplūkošanu, izgūtie dati attiecas tikai uz notiesājošiem spriedumiem, kas saistīti ar teroristu nodarījumiem un citu veidu smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

5.   Ja nepieciešams, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu procedūru un specifikācijas datu izgūšanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

16. pants

Identifikācijas un drošības pārbaužu kārtība

1.   Šīs regulas 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā paredzētos vaicājumus var veikt, vaicājumiem saistībā ar ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm izmantojot ESP saskaņā ar Regulas (ES) 2019/817 II nodaļu un Regulas (ES) 2019/818 II nodaļu.

2.   Ja pēc 15. panta 2. punktā paredzētā vaicājuma kādā no ES informācijas sistēmām ir iegūta informācijas atbilsme datiem, skrīninga iestādēm ir piekļuve, lai aplūkotu datus, kas atbilst minētajai informācijas atbilsmei attiecīgajā ES informācijas sistēmā, ievērojot šādu piekļuvi reglamentējošos tiesību aktos noteiktos nosacījumus.

3.   Ja meklējumam, kas veikts SIS, ir iegūta informācijas atbilsme, skrīninga iestādes īsteno procedūras, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1860, Regulā (ES) 2018/1861 vai Regulā (ES) 2018/1862, tostarp, apspriežoties ar brīdinājuma izdevēju dalībvalsti, izmantojot SIRENE birojus, kas minēti Regulas (ES) 2018/1861 7. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2018/1862 7. panta 2. punktā.

4.   Ja trešās valsts valstspiederīgā personas dati atbilst personai, kuras dati ir reģistrēti ECRIS-TCN un tajos ir iekļauta atzīme saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, datus var izmantot tikai šīs regulas 15. pantā minētās drošības pārbaudes nolūkā un nolūkā aplūkot valsts sodāmības reģistrus, kas ir saskaņā ar minētās regulas 7.c pantu. Valsts sodāmības reģistrus aplūko pirms atzinuma sniegšanas, ievērojot minētās regulas 7.c pantu.

5.   Ja 15. panta 2. punktā paredzētajā vaicājumā tiek konstatēta atbilstība Eiropola datiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 Eiropolam tiek nosūtīts automatizēts paziņojums, kurā ietverti vaicājumā izmantotie dati, lai vajadzības gadījumā Eiropols, izmantojot minētajā regulā paredzētos saziņas kanālus, veiktu attiecīgus turpmākus pasākumus.

6.   Šīs regulas 15. panta 2. punktā paredzētos vaicājumus Interpola datubāzēs veic saskaņā ar Regulas (ES) 2019/817 9. panta 5. punktu un 72. panta 1. punktu. Ja šādus vaicājumus nav iespējams veikt tā, lai nekāda informācija netiktu atklāta Interpola brīdinājuma īpašniekam, skrīningā neietver vaicājumu veikšanu Interpola datubāzēs.

7.   Ja tiek iegūta informācijas atbilsme Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā ETIAS kontrolsarakstā, piemēro minētās regulas 35.a pantu.

8.   Ja nepieciešams, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu procedūru sadarbībai starp attiecīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par skrīninga veikšanu, Interpola valstu centrālajiem birojiem un Eiropola valsts vienību nolūkā noteikt draudus iekšējai drošībai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

17. pants

Skrīninga veidlapa

1.   Skrīninga iestādes attiecībā uz 5. un 7. pantā minētajām personām aizpilda veidlapu, kurā ietverta šāda informācija:

a)

vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta un dzimums;

b)

norāde par valstspiederību vai bezvalstnieka statusu, dzīvesvietas valstīm pirms ierašanās un valodām, kurās persona runā;

c)

skrīninga veikšanas iemesls;

d)

informācija par sākotnējo veselības pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 12. panta 1. punktu, tostarp par to, ka, pamatojoties uz apstākļiem, kas attiecas uz katra atsevišķa trešās valsts valstspiederīgā vispārējo stāvokli, turpmāka veselības pārbaude nebija nepieciešama;

e)

attiecīga informācija par sākotnējo neaizsargātības pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 12. panta 3. punktu, jo īpaši par jebkādu identificēto neaizsargātību vai īpašām uzņemšanas vai procesuālajām vajadzībām;

f)

informācija par to, vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir paudis starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

g)

attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā sniegta informācija par to, vai viņam ir ģimenes locekļi vai radinieki, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā;

h)

par to, vai datu aplūkošana attiecīgajās datubāzēs saskaņā ar 15. pantu ir rezultējusies informācijas atbilsmē;

i)

par to, vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir izpildījis savu pienākumu sadarboties saskaņā ar 9. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā veidlapā iekļauj šādus datus, ja tie ir pieejami:

a)

neatbilstīgas ierašanās vai ieceļošanas iemesls;

b)

informācija par maršrutiem, t. sk. izbraukšanas vietu, iepriekšējām dzīvesvietām, tranzīta trešām valstīm un valstīm, kurās varētu būt meklēta vai piešķirta starptautiskā aizsardzība, kā arī par paredzēto galamērķi Savienībā;

c)

trešās valsts valstspiederīgā līdzi paņemtie ceļošanas vai personu apliecinošie dokumenti;

d)

visas piezīmes un cita attiecīga informācija, tostarp visa saistītā informācija gadījumos, kad ir aizdomas par kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību.

3.   Informāciju 1. punktā minētajā veidlapā reģistrē tā, lai tai jebkuras turpmākas patvēruma vai atgriešanas procedūras gaitā varētu veikt administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.

Tiek precizēts, vai 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju ir apstiprinājušas skrīninga iestādes vai arī to ir deklarējusi attiecīgā persona.

Veidlapā ietverto informāciju papīra vai elektroniskā formātā dara pieejamu attiecīgajai personai. Attiecībā uz šā panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto informāciju tiek veikta aizklāšana. Pirms veidlapas nosūtīšanas attiecīgajām iestādēm, kā minēts 18. panta 1., 2., 3. un 4. punktā, skrīningam pakļautajai personai ir dota iespēja norādīt, ka veidlapā ietvertā informācija ir nepareiza. Izvērtēšanas iestādes jebkādas šādas norādes reģistrē attiecīgajā informācijā, kā minēts šajā pantā.

18. pants

Skrīninga pabeigšana

1.   Kad skrīnings ir pabeigts vai vēlākais, kad beidzas šīs regulas 8. pantā noteiktie termiņi, šīs regulas 5. panta 1. punktā minētie trešo valstu valstspiederīgie, kuri nav pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tiek novirzīti uz iestādēm, kuras ir atbildīgas par tādu procedūru piemērošanu, kurās tiek ievērota Direktīva 2008/115/EK, neskarot Regulas (ES) 2016/399 6. panta 5. punkta piemērošanu.

Šīs regulas 17. pantā minēto veidlapu nosūta attiecīgajām iestādēm, uz kurām tiek novirzīts trešās valsts valstspiederīgais.

2.   Regulas 5. un 7. pantā minētos trešo valstu valstspiederīgos, kas ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, novirza uz iestādēm, kuru kompetencē ir reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

3.   Ja trešās valsts valstspiederīgo ir paredzēts pārcelt saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1351 67. pantu vai saskaņā ar jebkuru citu esošu solidaritātes mehānismu, attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo novirza uz attiecīgo dalībvalstu attiecīgajām iestādēm kopā ar šīs regulas 17. pantā minēto veidlapu.

4.   Šīs regulas 7. pantā minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu turpina piemērot atgriešanas procedūras, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK.

5.   Skrīnings beidzas tad, ja šīs regulas 5. panta 1. un 2. punktā, un 7. pantā minētos trešo valstu valstspiederīgos novirza uz atbilstīgo procedūru attiecībā uz starptautisko aizsardzību, procedūru, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, vai novirza citas dalībvalsts attiecīgajām iestādēm attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus paredzēts pārcelt. Ja visas pārbaudes nav pabeigtas šīs regulas 8. pantā minētajos termiņos, skrīningu attiecībā uz minēto personu tomēr beidz un šo personu novirza uz atbilstīgo procedūru.

6.   Ja saskaņā ar valsts krimināltiesībām, uz šīs regulas 5. vai 7. pantā minētu trešās valsts valstspiederīgo attiecas valsts krimināltiesiskas procedūras vai izdošanas procedūra, dalībvalstis var nolemt nepiemērot skrīningu. Ja skrīnings jau bija sācies, šīs regulas 17. pantā minēto veidlapu, norādot apstākļus, kuru dēļ skrīnings ir beidzies, nosūta iestādēm, kuru kompetencē ir procedūras, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, vai, ja trešās valsts valstspiederīgais ir paudis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, iestādēm, kuru kompetencē saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

7.   Personas datus, ko glabā, ievērojot šo regulu, dzēš saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1358 noteiktajiem termiņiem.

19. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

20. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 767/2008

Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. pantu groza šādi:

1)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piekļuve VIS datu aplūkošanas nolūkā ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotam šādu iestāžu un struktūru personālam:

a)

katras dalībvalsts valsts iestādes un Savienības struktūras, kas ir kompetentas šīs regulas 15.–22. pantā, 22.g–22.m pantā un 45.e pantā noteiktajiem nolūkiem;

b)

ETIAS centrālā vienība un ETIAS valsts vienības, kas norīkotas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1240 7. un 8. pantu – šīs regulas 18.c un 18.d pantā noteiktajiem nolūkiem un Regulas (ES) 2018/1240 nolūkiem;

c)

skrīninga iestādes, kā definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1356 2. panta 10) punktā (*1), minētās regulas 15. un 16. pantā noteiktajiem nolūkiem;

d)

katras dalībvalsts valsts iestādes un Savienības struktūras, kas ir kompetentas Regulas (ES) 2019/817 20., 20.a un 21. pantā noteiktajiem nolūkiem.

Šāda piekļuve attiecas tikai uz datiem, kas vajadzīgi viņu uzdevumu pildīšanai minētajos nolūkos, un ir samērīga ar izvirzītajiem mērķiem.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

2)

iekļauj šādu punktu:

“2.a   Skrīninga iestādēm, kā definēts Regulas (ES) 2024/1356 2. panta 10) punktā, arī ir piekļuve VIS datu aplūkošanai, lai veiktu drošības pārbaudi saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu.

Meklēšanu saskaņā ar šo punktu veic, izmantojot Regulas (ES) 2024/1356 14. panta 1. punktā minētos datus, un VIS nodrošina informācijas atbilsmes gadījumā, ja atbilstošā datnē ir reģistrēts lēmums atteikt, anulēt vai atsaukt vīzu, ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šīs regulas 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta i), v) un vi) punktā noteiktajiem iemesliem.

Ja tiek iegūta informācijas atbilsme, skrīninga iestādēm ir piekļuve visiem attiecīgajiem datiem datnē.”

21. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2226

Regulu (ES) 2017/2226 groza šādi:

1)

regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“l)

atbalstīt skrīninga, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1356 (*2), mērķus, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas tās 14.–16. pantā.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

2)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu punktu:

“2.b   Skrīninga iestāžu, kā tās definētas Regulas (ES) 2024/1356 2. panta 10) punktā, pienācīgi pilnvarotam personālam ir piekļuve IIS, lai aplūkotu IIS datus.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Piekļuvi IIS datiem, kas tiek glabāti CIR, paredz vienīgi to katras dalībvalsts iestāžu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un to Savienības aģentūru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem, kuras ir kompetentas Regulas (ES) 2019/817 20., 20.a un 21. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/818 (*3) 20., 20.a un 21. pantā noteiktajiem nolūkiem. Šāda piekļuve attiecas tikai uz datiem, kas vajadzīgi viņu uzdevumu pildīšanai minētajos nolūkos, un ir samērīga ar izvirzītajiem mērķiem.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).”;"

3)

iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Piekļuve datiem drošības pārbaudei skrīninga vajadzībām

Skrīninga iestādēm, kā tās definētas Regulas (ES) 2024/1356 2. panta 10) punktā, ir piekļuve IIS, lai aplūkotu datus nolūkā veikt drošības pārbaudi saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu.

Meklēšanu saskaņā ar šo pantu veic, izmantojot Regulas (ES) 2024/1356 14. panta 1. punktā minētos datus, un IIS nodrošina informācijas atbilsmi, ja ieceļošanas atteikuma ieraksts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/399 V pielikuma B daļas B, D, H, I un J punktā paredzētajiem iemesliem, ir saistīts ar atbilstošu personas datni. Ja tiek iegūta informācijas atbilsme, skrīninga iestādēm ir piekļuve visiem attiecīgajiem datiem datnē.

Ja personas datnē nav iekļauti nekādi biometriskie dati, skrīninga iestādes var piekļūt attiecīgās personas biometriskajiem datiem un verificēt atbilstību VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 6. pantu.”;

4)

regulas 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

9. panta 2., 2.a un 2.b punktā minētās piekļuves nolūku;”.

22. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1240

Regulu (ES) 2018/1240 groza šādi:

1)

regulas 4. pantā iekļauj šādu punktu:

“eb)

atbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1356 (*4) nolūkus;

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

2)

regulas 8. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“i)

sniegt atzinumus saskaņā ar 35.a pantu.”;

3)

regulas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 4.a punktu aizstāj ar šādu:

“4.a   Piekļuvi ETIAS identitātes datiem un ceļošanas dokumenta datiem, kas tiek glabāti CIR, arī paredz vienīgi to katras dalībvalsts iestāžu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un to Savienības aģentūru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem, kuras ir kompetentas Regulas (ES) 2019/817 20., 20.a un 21. pantā noteiktajiem nolūkiem. Šāda piekļuve ir ierobežota atbilstoši tam, ciktāl dati ir vajadzīgi viņu uzdevumu pildīšanai minētajos nolūkos, un ir samērīga ar izvirzītajiem mērķiem.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“4.b   Regulas (ES) 2024/1356 2. panta 10) punktā definētajām skrīninga iestādēm (“skrīninga iestādes”) ir arī piekļuve ETIAS, lai aplūkotu datus nolūkā veikt pārbaudes saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu.

Meklēšanu saskaņā ar šo punktu veic, izmantojot Regulas (ES) 2024/1356 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos datus, un ETIAS nodrošina informācijas atbilsmi, ja atbilstīgā pieteikuma datnē ir iekļauts lēmums atteikt, anulēt vai atsaukt ceļošanas atļauju, pamatojoties uz šīs regulas 28. panta 7. punktu vai 37. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu.

Ja tiek iegūta informācijas atbilsme, skrīninga iestādei ir piekļuve visiem attiecīgajiem datiem datnē.

Ja meklēšana saskaņā ar šo punktu liecina, ka ir sakritība starp meklēšanai izmantotajiem datiem un 34. pantā minētajā ETIAS kontrolsarakstā reģistrētajiem datiem, ETIAS valsts vienība vai Eiropols, kas ievadīja datus ETIAS kontrolsarakstā, tiek informēti par sakritību un ir atbildīgi par piekļūšanu datiem ETIAS kontrolsarakstā un par atzinuma sniegšanu saskaņā ar 35.a pantu.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   “Katra dalībvalsts izraugās kompetentās valsts iestādes, kas minētas šā panta 1., 2., 4. un 4.a punktā, un skrīninga iestādes, kas minētas šā panta 4.b punktā, un minēto iestāžu sarakstu nekavējoties paziņo eu-LISA saskaņā ar šīs Regulas 87. panta 2. punktu. Minētajā sarakstā norāda, kādā nolūkā katras iestādes pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve datiem ETIAS informācijas sistēmā saskaņā ar šā panta 1., 2., 4. un 4.a punktu.””

4)

iekļauj šādu pantu:

“35.a pants

ETIAS valsts vienības un Eiropola uzdevumi saistībā ar ETIAS kontrolsarakstu skrīninga ietvaros

1.   Regulas 13. panta 4.b punkta ceturtajā daļā minētajos gadījumos ETIAS centrālā sistēma nosūta automatizētu paziņojumu vai nu ETIAS valsts vienībai vai Eiropolam, atkarībā no tā, kurš no tiem ir ievadījis datus ETIAS kontrolsarakstā. Ja attiecīgi ETIAS valsts vienība vai Eiropols uzskata, ka trešās valsts valstspiederīgais, kuram veic skrīningu, varētu radīt draudus iekšējai drošībai, tas nekavējoties informē attiecīgās skrīninga iestādes un sniedz pamatotu atzinumu dalībvalstij, kas veic skrīningu, divu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas šādā veidā:

a)

ETIAS valsts vienības informē skrīninga iestādes, izmantojot drošas saziņas mehānismu (kas jāizveido eu-LISA) starp ETIAS valsts vienībām, no vienas puses, un skrīninga iestādēm, no otras puses;

b)

Eiropols informē skrīninga iestādes, izmantojot Regulā (ES) 2016/794 paredzētos saziņas kanālus; ja atzinums netiek sniegts, uzskata, ka drošības riska nav.

2.   Šā panta 1. punktā minētais automatizētais paziņojums aptver vaicājumam izmantotos datus, kas minēti Regulas (ES) 2024/1356 15. panta 2. punktā.”;

5)

regulas 69. panta 1. punktā iekļauj šādu punktu:

“ea)

attiecīgā gadījumā atsauci uz vaicājumiem, kas ievadīti ETIAS centrālajā sistēmā Regulas (ES) 2024/1356 14. un 15. panta nolūkos, rastajām informācijas atbilsmēm un šā vaicājuma rezultātiem;”.

23. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/817

Regulu (ES) 2019/817 groza šādi:

1)

regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstu iestādes un Savienības aģentūras izmanto ESP, lai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, kā minēts šo ES informācijas sistēmu reglamentējošos tiesību instrumentos un valsts tiesību aktos meklētu IIS, VIS un ETIAS centrālajās sistēmās ar personām vai viņu ceļošanas dokumentiem saistītus datus. Tās izmanto ESP arī, lai saskaņā ar to piekļuves tiesībām atbilstīgi šai regulai 20., 20.a, 21. un 22. pantā minētajos nolūkos veiktu vaicājumus CIR.”;

2)

regulas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Tiek izveidots kopējs identitātes repozitorijs (CIR), ar kuru izveido individuālu personas datni par katru personu, kas reģistrēta IIS, VIS, ETIAS, Eurodac vai ECRIS-TCN, un kurā ir ietverti 18. pantā minētie dati, lai atvieglotu IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN reģistrēto personu pareizu identifikāciju saskaņā ar 20. un 20.a pantu, atbalstītu MID darbību saskaņā ar 21. pantu un atvieglotu un racionalizētu izraudzīto iestāžu un Eiropola piekļuvi IIS, VIS, ETIAS un Eurodac, ja tas vajadzīgs, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus saskaņā ar 22. pantu.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja CIR tehnisku problēmu dēļ nav iespējams veikt vaicājumu CIR, lai identificētu personu saskaņā ar 20. pantu vai lai noskaidrotu vai verificētu personas identitāti saskaņā ar 20.a pantu, konstatētu vairākas identitātes saskaņā ar 21. pantu vai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus saskaņā ar 22. pantu, eu-LISA automatizētā veidā informē CIR lietotājus.”;

3)

regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Iestādes, kas piekļūst CIR, to dara saskaņā ar to piekļuves tiesībām atbilstīgi ES informācijas sistēmas reglamentējošiem tiesību instrumentiem un valsts tiesību aktiem, un saskaņā ar to piekļuves tiesībām atbilstīgi šai regulai 20., 20.a, 21. un 22. pantā minētajos nolūkos.”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Piekļuve kopējam identitātes repozitorijam identifikācijas vai identitātes verifikācijas nolūkos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1356  (*5)

1.   Vaicājumus CIR Regulas (ES) 2024/1356 2. panta 10) punktā definētās skrīninga iestādes (“skrīninga iestādes”) veic vienīgi nolūkā identificēt personu vai verificēt tās identitāti saskaņā ar minētās regulas 14. pantu, ar noteikumu, ka process tika sākts minētās personas klātbūtnē.

2.   Ja vaicājums liecina, ka dati par minēto personu tiek glabāti CIR, skrīninga iestādēm ir piekļuve, lai aplūkotu datus, kas minēti šīs regulas 18. panta 1. punktā, kā arī datus, kas minēti Regulas (ES) 2019/818 18. panta 1. punktā.

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

5)

regulas 24. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot Regulas (ES) 2017/2226 46. pantu, Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu un Regulas (ES) 2018/1240 69. pantu, eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām saskaņā ar šā panta 2., 2.a, 3. un 4. punktu.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“2.a    eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām, ievērojot 20.a pantu. Minētie reģistra ieraksti ietver šādu informāciju:

a)

dalībvalsts, kas veic vaicājumu;

b)

tā lietotāja piekļuves nolūks, kurš veic vaicājumu ar CIR starpniecību;

c)

vaicājuma datums un laiks;

d)

vaicājumu veikšanai izmantoto datu veids;

e)

vaicājuma rezultāti.”;

c)

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Katra dalībvalsts glabā reģistra ierakstus par vaicājumiem, ko tās iestādes un minēto iestāžu darbinieki, kuri ir pienācīgi pilnvaroti izmantot CIR, veic saskaņā ar 20., 20.a, 21. un 22. pantu. Katra Savienības aģentūra glabā reģistra ierakstus par vaicājumiem, ko tās pienācīgi pilnvaroti darbinieki veic, ievērojot 21. un 22. pantu.”

24. pants

Izvērtēšana

Līdz 2028. gada 12. jūnijam Komisija ziņo par šajā regulā noteikto pasākumu īstenošanu divus gadus pēc tās piemērošanas sākuma.

Līdz 2031. gada 12. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par izvērtēšanas svarīgākajiem konstatējumiem. Dalībvalstis nodrošina Komisijai visu minētā ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, vēlākais, līdz 2030. gada 12. decembrim un pēc tam reizi piecos gados.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 12. jūnija.

Šīs regulas 14.–16. panta noteikumus, kas attiecas uz vaicājumiem ES informācijas sistēmās, CIR un ESP, sāk piemērot tikai tad, kad attiecīgās atsevišķās informācijas sistēmas, CIR un ESP sāk darboties.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2024. gada 14. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. LAHBIB


(1)   OV C 155, 30.4.2021., 58.lpp.

(2)   OV C 175, 7.5.2021., 32.lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 14. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) par patvēruma un migrācijas pārvaldību, ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013 (OV L, 2024/1351, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1351/oj).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1358 (2024. gada 14. maijs) par biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi , lai efektīvi piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1351 un (ES) 2024/1350 un Padomes Direktīvu 2001/55/EK un lai identificētu trešās valsts valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013 (OV L, 2024/1358, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1358/oj).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1346 (2024. gada 14. maijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L, 2024/1346, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1346/oj).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1348 (2024. gada 14. maijs), ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES (OV L, 2024/1348, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1348/oj).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1148 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (OV L 251, 15.7.2021., 48. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2303 (2021. gada 15. decembris) par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010 (OV L 468, 30.12.2021., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (OV L 160, 15.6.2022., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).

(20)  Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 135, 22.5.2019., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(31)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(32)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(33)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(34)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(35)  Padomes Regula (EK) Nr. 866/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu (OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)


Top