(1)

ES valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 11. martā, apņēmās stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Viņi vienojās būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, izstrādāt papildu stimulus, lai veicinātu dalībvalstu sadarbīgas investīcijas kopīgos projektos un aizsardzības spēju kopīgā iepirkumā, veikt papildu investīcijas spējās, kas vajadzīgas, lai īstenotu pilnu misiju un operāciju spektru, veicināt sinerģiju un veicināt inovācijas, un stiprināt un attīstīt Eiropas aizsardzības industriju, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

(2)

Nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un notiekošais tās agresijas karš ir skaidri parādījis, ka ir ļoti svarīgi rīkoties steidzami, lai novērstu esošos trūkumus. Augstas intensitātes karadarbības un teritoriāla konflikta atkārtošanās Eiropā negatīvi ietekmē Savienības un tās dalībvalstu drošību, un prasa ievērojamu dalībvalstu kapacitātes palielināšanu, lai novērstu steidzamākās un kritiskākās nepietiekamības, jo īpaši tādas, ko saasina aizsardzības ražojumu sūtīšana uz Ukrainu.

(3)

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir dramatiski uzsvēris nepieciešamību pielāgot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi (EDTIB) strukturālām pārmaiņām, uzlabot Savienības militāro pētniecību un izstrādi, modernizēt militāro ekipējumu un stiprināt dalībvalstu sadarbību saistībā ar iepirkumu aizsardzības jomā.

(4)

Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) 2022. gada 18. maijā iesniedza kopīgu paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”. Kopīgajā paziņojumā ir uzsvērtas sekas tam, ka gadiem ilgi aizsardzības finansējums ir bijis nepietiekams, kā arī tas, ka Savienības aizsardzības sektorā pastāv finanšu, rūpniecības un spēju nepietiekamība. Kopīgajā paziņojumā īpaši norādīts, ka karadarbības atkārtošanās Eiropā ir izgaismojusi to, ka ir uzkrājusies militāro krājumu nepietiekamība un nepilnības, ir mazinājusies rūpnieciskās ražošanas jauda un ierobežots kopīgais iepirkums un sadarbība. Kopīgajā paziņojumā arī izcelta tās nepietiekamības, kas tūlītēji ietekmē dalībvalstu bruņoto spēku rīcības brīvību, kā arī tas, ka steidzami ir jāpapildina daži krājumi, jāaizstāj novecojušais militārais ekipējums, piemēram, bijušajā Padomju Savienībā izstrādātais vai ražotais ekipējums, un jāstiprina stratēģiskās spējas.

(5)

Kopīgajā paziņojumā īpašs īstermiņa instruments, kas izstrādāts solidaritātes garā, tika arī piedāvāts kā rīks, lai mudinātu dalībvalstis brīvprātīgi veikt kopīgu iepirkumu un tādējādi sadarbības ceļā novērstu steidzamākās un kritiskākās nepietiekamības, jo īpaši tādas, kas radušās, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

(6)

Piedāvātā īpašā īstermiņa instrumenta mērķis ir stiprināt kopīgo aizsardzības jomas iepirkumu un, izmantojot saistīto Savienības finansējumu, stiprināt Savienības aizsardzības rūpniecības spējas, tostarp, palielinot saražoto aizsardzības ražojumu daudzumu. Tas arī palīdzēs sasniegt Eiropas Aizsardzības aģentūras valdes 2007. gadā noteikto kolektīvo kritēriju – 35 % no kopējā ekipējuma iepirkuma izdevumiem paredzēt Eiropas sadarbībā balstītam ekipējuma iepirkumam.

(7)

Tādēļ šiem centieniem vajadzētu būt vērstiem uz EDTIB stiprināšanu. Joprojām pastāv grūtības un nepietiekamības un joprojām ir sadrumstalotība, kas ir iemesls tam, ka trūkst pietiekamas sadarbības un ražojumu sadarbspējas.

(8)

Šajā regulā noteiktā konkrētā struktūra, attiecināmības nosacījumi un kritēriji ir īpaši pielāgoti īpašajam īstermiņa instrumentam, un tos nosaka sevišķie apstākļi un pašreizējā ārkārtas situācija.

(9)

Pašreizējā aizsardzības tirgus situācijā, ko raksturo paaugstināts drošības apdraudējums un augstas intensitātes konflikta reāla iespējamība, dalībvalstis strauji palielina savus aizsardzības budžetus, un to mērķis ir veikt līdzīgas aizsardzības ražojumu iegādes. Tas ir radījis tādu pieprasījuma līmeni, kas varētu pārsniegt EDTIB ražošanas spējas, kas pašlaik ir pielāgotas miera laika ražošanai.

(10)

Rezultātā ir paredzama spēcīga cenu inflācija, kā arī ilgāki piegādes laiki, kas var kaitēt Savienības un dalībvalstu drošībai. Aizsardzības nozarei jānodrošina ražošanas jauda, kas nepieciešama pasūtījumu apstrādei, kā arī kritiski svarīgās izejvielas un apakškomponenti. Šajā kontekstā ražotāji varētu dot priekšroku lieliem pasūtījumiem, potenciāli pakļaujot riskam neaizsargātākās valstis, kuras nav pietiekami lielas un kurām trūkst finanšu līdzekļu, lai veiktu lielus pasūtījumus.

(11)

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija austrumu kaimiņvalstīs ir parādījusi, ka, lai gan būtu jāizvairās no centienu dublēšanās, diversificēts aizsardzības tirgus var veicināt dažādu ražojumu tūlītēju pieejamību tirgū un tādējādi var būt noderīgs, lai pienācīgi apmierinātu dalībvalstu steidzamās vajadzības.

(12)

Turklāt jāpieliek pūles, lai palielinātie izdevumi rezultātā visā Savienībā nodrošinātu daudz spēcīgāku EDTIB. Patiešām, palielinātas valstu investīcijas, kas veiktas bez koordinācijas vai sadarbības, var padziļināt sadrumstalotību.

(13)

Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas un ar tām saistītās strukturālās izmaiņas, šķiet, ir nepieciešams paātrināt EDTIB pielāgošanu, lai uzlabotu tā konkurētspēju un efektivitāti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu un tādējādi veicinātu dalībvalstu aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšanu un reformēšanu. Rūpniecības nepilnību novēršanai būtu jāietver tūlītēja steidzamāko nepietiekamības problēmu risināšana.

(14)

Īpaši būtu jāstimulē kopīgas investīcijas un aizsardzības jomas iepirkumi, jo šādi sadarbības pasākumi nodrošinātu, ka nepieciešamās izmaiņas EDTIB notiek sadarbības ceļā, novēršot turpmāku sadrumstalotību un uzlabojot sadarbspēju.

(15)

Šim nolūkam būtu jāizveido īpašs īstermiņa instruments dalībvalstu sadarbības palielināšanai aizsardzības jomas iepirkuma posmā (“instruments”). Instrumentam būtu jāmudina dalībvalstis veikt sadarbības pasākumi un jo īpaši, ja tās veic iepirkumu minēto nepietiekamību novēršanai, darīt to kopīgi, palielinot sadarbspēju un stiprinot un reformējot to aizsardzības rūpniecības spējas.

(16)

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, instrumentam piešķirtie resursi tiks finansēti pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, neietekmējot finansējumu, kas jau piešķirts konkrētām Savienības darbībām.

(17)

Instrumentam būtu jākompensē sarežģītība un riski, kas saistīti ar kopīgu iepirkumu, vienlaikus nodrošinot apjomradītus ietaupījumus darbībās, ko dalībvalstis veic, lai stiprinātu un modernizētu EDTIB, īpašu uzmanību pievēršot MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, tādējādi palielinot Savienības spējas, noturību un piegādes drošību. Stimulējot kopīgu iepirkumu, tiktu samazinātas arī izmaksas attiecīgo sistēmu administratīvā sloga un aprites cikla pārvaldības ziņā. Instruments būtu jāpapildina ar centieniem, kas stiprina Eiropas aizsardzības un drošības tirgus, pakalpojumus un sistēmas un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus piegādātājiem no visām dalībvalstīm. Kopīgs iepirkums kopējā EDTIB tirgū ļauj panākt apjomradītus ietaupījumus un nodrošina inovāciju un efektivitāti ražošanā un tehnoloģijās.

(18)

Šis instruments ir balstīts uz Komisijas un Augstā pārstāvja un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāja izveidotās Kopīgā iepirkuma darba grupas aizsardzības jomā darbu un ņem to vērā saskaņā ar minēto 2022. gada 18. maija kopīgo paziņojumu, lai koordinētu aizsardzības jomas iepirkuma īstermiņa vajadzības un sadarbotos ar dalībvalstīm un Savienības aizsardzības nozares ražotājiem, tādējādi atbalstot kopīgu iepirkumu krājumu papildināšanai, jo īpaši ņemot vērā Ukrainai sniegto atbalstu.

(19)

Drošības situācija Eiropā liek steidzami izvērtēt, kā ar atsevišķām Savienības iniciatīvām mazināt pārmērīgu sadrumstalotību un kā stratēģiski sasaistīt attiecīgos instrumentus. Instrumenta nolūks ir nodrošināt saskanību ar pastāvošajām Savienības sadarbības iniciatīvām, kas saistītas ar aizsardzību, piemēram, Spēju attīstības plānu, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību, Eiropas Aizsardzības fondu, kā arī pastāvīgo strukturēto sadarbību, un jārada sinerģija ar citām Savienības programmām. Instruments pilnībā atbilst Stratēģiskā kompasa drošībai un aizsardzībai mērķim. Attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā noteiktās, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē nevienas dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus cenšoties izvairīties no liekas dublēšanās.

(20)

Tā kā instrumenta mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības industrijas konkurētspēju un efektivitāti, lai no instrumenta gūtu labumu, būs jāslēdz kopīga iepirkuma līgumi ar Savienībā vai asociētajās valstis iedibinātiem darbuzņēmējiem vai apakšuzņēmējiem, kurus nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā ar kontroli pār darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju būtu jāsaprot spēja izšķiroši ietekmēt darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju tieši vai netieši, proti, ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu drošības un aizsardzības interešu aizsardzību, kopīgajā iepirkumā iesaistīto darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūrai, iekārtām, aktīviem un resursiem, ko izmanto minētā iepirkuma mērķiem, būtu jāatrodas dalībvalsts vai asociētas valsts teritorijā.

(21)

Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti instrumenta atbalstītā kopīgā iepirkumā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā Savienībā vai asociētā valstī iedibinātam darbuzņēmējam vai apakšuzņēmējam, ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, vajadzētu būt iespējai piedalīties kopīgajā iepirkumā kā darbuzņēmējam vai apakšuzņēmējam ar noteikumu, ka ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu, tostarp attiecībā uz EDTIB stiprināšanu.

(22)

Turklāt kopīgā iepirkuma procedūrās un līgumos būtu jāiekļauj arī prasība, ka aizsardzības ražojumi nav pakļauti kādas neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta ierobežojumam, kas mazina dalībvalstu iespējas izmantot minēto aizsardzības ražojumu. Steidzamos gadījumos, kad EDTIB nav pietiekamu spēju nodrošināt steidzamākās un kritiskākās dalībvalstu krājumu vajadzības vai kad EDTIB nespēj nodrošināt vajadzīgos aizsardzības ražojumus atbilstīgā termiņā, minētā prasība nebūtu jāpiemēro, ja iepirktie ražojumi ir izmantoti pirms 2022. gada 24. februāra lielākajā daļā to dalībvalstu bruņotajos spēkos, kuras piedalās kopīgajā iepirkumā. Ja piemēro minēto atkāpi, valstīm, kuras piedalās kopīgajā iepirkumā, būtu jāapzina, vai ir iespējams komponentus, kas ir iemesls ierobežojumam, aizstāt ar Savienības vai asociēto valstu komponentiem, attiecībā uz kuriem ierobežojuma nav.

(23)

Dotācijām, ko piešķir no instrumenta, vajadzētu būt tāda finansējuma veidā, kas nav saistīts ar izmaksām, un to pamatā vajadzētu būt sasniegtajiem rezultātiem, atsaucoties uz kopīgā iepirkuma procesa darba paketēm, atskaites punktiem vai mērķiem, lai radītu vajadzīgo stimulējošo efektu.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz daudzgadu darba programmas pieņemšanu, lai noteiktu finansēšanas prioritātes un piemērojamos finansēšanas nosacījumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3).

(25)

Lai radītu stimulējošu efektu, attiecībā uz katru darbību vajadzētu būt iespējai diferencēt Savienības ieguldījuma līmeni, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā kopīgā iepirkuma sarežģītība, sadarbības raksturlielumi vai iesaistīto dalībvalstu vai asociēto valstu skaits, vai papildu dalībvalstu vai asociēto valstu iekļaušana esošajos sadarbības procesos, tomēr tam nevajadzētu pārsniegt 15 % no instrumenta kopējā budžeta, un tā maksimālajai summai nevajadzētu pārsniegt 15 % no kopīgā iepirkuma līguma aplēstās vērtības katram dalībvalstu un asociēto valstu konsorcijam. Tā kā iepirkuma procedūru veikšana parasti ietver augstākas izmaksas, tostarp piesaista lielu skaitu darbuzņēmēju, vai arī ietver iepirktā ekipējuma nodošanu trešām valstīm, minētā maksimālā summa būtu jāpalielina līdz 20 % no kopējā budžeta un 20 % no kopīgā iepirkuma līguma aplēstās vērtības katram dalībvalstu un asociēto valstu konsorcijam, ja Ukraina vai Moldova saņem aizsardzības ražojumu papildu daudzumus iepirkuma darbības ietvaros vai ja vismaz 15 % no kopīgā iepirkuma līguma aplēstās vērtības tiek piešķirti MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrībām kā darbuzņēmējiem vai apakšuzņēmējiem. Ukrainai un Moldovai vajadzētu būt iespējai – ar iesaistīto dalībvalstu piekrišanu – iepirkt aizsardzības ražojumu papildu daudzumus, ņemot vērā šo abu Savienības kandidātvalstu īpašo drošības situāciju saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

(26)

Dalībvalstīm un asociētajām valstīm būtu jāieceļ iepirkuma aģents, kas to vārdā veiktu kopīgu iepirkumu. Iepirkuma aģentam vajadzētu būt dalībvalstī vai asociētā valstī iedibinātai līgumslēdzējai iestādei, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (4) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES (5) 3. panta 1. punktā, vai Eiropas Aizsardzības aģentūrai, vai starptautiskai organizācijai.

(27)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”) 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis krasas pārmaiņas aizsardzības tirgus apstākļos, kuriem EDTIB ir jāpielāgojas ļoti stingri ierobežotā laikā. Ņemot vērā, ka minētā vajadzība pielāgoties ir steidzama un nopietna, kā arī to, ka pastāv iekšējā tirgus un attiecīgo aizsardzības ražojumu piegādes ķēžu turpmākas sadrumstalotības risks, dalībvalstīm, kuras sāk sadarbību kopīga iepirkuma jomā, bija nekavējoties jāveic darbības, lai raidītu būtisku signālu tirgum un EDTIB. Tāpēc vajadzētu būt iespējai sniegt agrīnu Savienības finansiālo atbalstu. Tādējādi, atkāpjoties no Finanšu regulas 193. panta, finansēšanas lēmumā vajadzētu būt iespējai paredzēt finansiālus ieguldījumus darbībās, kas aptver laikposmus, sākot no 2022. gada 24. februāra, pat ja tās tikušas uzsāktas pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, ar noteikumu, ka tās nav pabeigtas pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas.

(28)

Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/81/EK (7). Tomēr šajā regulā ir paredzētas konkrētākas attiecināmības prasības. Direktīvā 2009/81/EK ir paredzēts, ka dalībvalstis savos tiesību aktos var iekļaut iespēju, ka līguma dokumentācijā nosaka prasības saistībā ar piegādes drošības aizsardzību vai informācijas drošību. Šī regula balstās uz minētajiem Direktīvas 2009/81/EK noteikumiem un iepirkuma aģentiem rada pienākumus saistībā ar attiecināmības prasībām, kas iekļaujamas līguma dokumentācijā. Šādiem pienākumiem būtu jāprevalē pār tās dalībvalsts vai asociētu valstu kolidējošiem tiesību aktiem, kurā attiecīgais iepirkuma aģents iedibināts.

(29)

Komisijas Ieteikuma (ES) 2018/624 (8) mērķis ir MVU un starpposma uzņēmumiem atvieglot pārrobežu tirgus pieejamību aizsardzības nozarē. Tas jo īpaši aicina dalībvalstis izmantot Direktīvā 2009/81/EK piedāvāto elastību, piemēram, to, kas ieviesta ar tās 21. pantu, vai arvien vairāk izmantot daļās sadalītus iepirkumus vai elektronisko iepirkumu. Tas arī aicina dalībvalstis mazināt ar iepirkumiem saistīto administratīvo slogu, jo īpaši nodrošinot informācijas pieprasīšanas vai atlases kritēriju samērīgumu. Šīs regulas kontekstā dalībvalstu vai asociēto valstu ieceltajiem iepirkuma aģentiem, veicot kopējā iepirkuma darbības, būtu pēc iespējas labāk jāizmanto Komisijas ieteikumi, lai nodrošinātu MVU taisnīgu piekļuvi atbalstītajam iepirkumam.

(30)

Šī regula laikposmam no 2023. gada 27. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim nosaka instrumenta finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts 18. punktā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (9).

(31)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10), un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (11), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12) un (ES) 2017/1939 (13) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas gadījumu, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (14) paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā.

(32)

Ievērojot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1764 (15) 85. panta 1. punktu, personas un tiesību subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(33)

Šajā regulā aizsardzības ražojumi būtu jāsaprot kā ražojumi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, kā noteikts minētas direktīvas 2. punktā, jo īpaši kā ražojumu veidi, kas iekļauti ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma sarakstā, kas iekļauts Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumā 255/58 (16). Minētajā sarakstā ir tikai aprīkojums, kurš paredzēts, izstrādāts un ražots tieši militārām vajadzībām. Tomēr šis saraksts ir vispārīgs un to var plaši interpretēt, ņemot vērā tehnoloģiju, iepirkumu politikas un militāro prasību attīstību, kas sekmē jauna veida aprīkojuma rašanos, piemēram, pamatojoties uz Savienības Kopējo militāro preču sarakstu. Šajā regulā aizsardzības ražojumi būtu jāsaprot kā tādi, kas ietver arī tādus ražojumus, kas, lai arī sākotnēji paredzēti civilai izmantošanai, vēlāk tiek piemēroti militārām vajadzībām, lai tos izmantotu kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu.

(34)

Saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā. Dalībvalstis savstarpēji nosaka kārtību, kas piemērojama klasificētas informācijas aizsardzībai kopīgo iepirkumu vajadzībām, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

(35)

Komisija aizsargā ES klasificētu informāciju saskaņā ar drošības noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (17). Saskaņā ar Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu 2011. gada 4. maija nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (18) un Padomes Lēmumu 2013/488/ES (19) dalībvalstis ES klasificētajai informācijai nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina Lēmumā 2013/488/ES izklāstītie Padomes drošības noteikumi.

(36)

Komisijai būtu jāsagatavo izvērtējuma ziņojums par instrumentu un tas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Izvērtējuma ziņojumā būtu jānovērtē instrumenta ietvaros veikto darbību ietekme un efektivitāte, vienlaikus kritiski apsverot to, kā nodrošināt visus tādus komponentus, kas nepieciešami Savienības aizsardzības piegādes ķēdē, pienācīgi ņemot vērā piegādes drošības pasākumu nozīmi, un EDTIB darbībai. Turklāt izvērtējuma ziņojumā būtu jānosaka nepietiekamība un kritiskās atkarības no neasociētu trešo valstu izcelsmes izejvielām, komponentiem un ražošanas jaudas, pamatojoties uz darbu, kas veikts saistībā ar kritisko tehnoloģiju observatoriju. Izvērtējuma ziņojumā būtu jāsniedz informācija par Komisijas darbu pie tehnoloģiju ceļvežiem, tostarp riska mazināšanas pasākumiem šo nepietiekamību un kritisko atkarību novēršanai.

(37)

Šī regula neskar dalībvalstu rīcības brīvību savas ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

(38)

Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)

Lai pēc iespējas drīz varētu sākt šīs regulas īstenošanu, tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

1)

“kopīgs iepirkums” ir iepirkums, ko kopīgi veic vismaz trīs dalībvalstis;

2)

“kontrole” attiecībā uz darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju ir spēja izšķiroši ietekmēt darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju tieši, vai netieši, proti, ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību;

3)

“vadības izpildstruktūrvienība” ir kāda tiesību subjekta struktūrvienība, kas ir iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram, un kas ir pilnvarota noteikt minētā tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, un kas pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu;

4)

“neasociētas trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš iedibināts neasociētā trešā valstī, vai arī – ja tas iedibināts Savienībā vai kādā asociētā trešā valstī, – tāds tiesību subjekts, kura vadības izpildstruktūrvienības atrodas neasociētā trešā valstī;

5)

“iepirkuma aģents” ir dalībvalstī vai asociētā valstī iedibināta līgumslēdzēja iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā, Eiropas Aizsardzības aģentūra vai starptautiska organizācija, un kuru dalībvalstis un asociētās valstis ir izraudzījušās kopīga iepirkuma veikšanai to vārdā;

6)

“aizsardzības ražojumi” ir ražojumi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, kā noteikts tās 2. pantā, tostarp kaujas medicīniskais ekipējums;

7)

“klasificēta informācija” ir informācija vai materiāls jebkādā formā, kuru neatļauta izpaušana varētu radīt dažādu pakāpju kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm un kuriem ir ES klasifikācijas marķējums vai atbilstošs klasifikācijas marķējums, kā noteikts ar Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (20);

8)

“sensitīva informācija” ir neklasificēta informācija un dati, kas ir jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu Savienības vai – attiecīgā gadījumā – valsts tiesību aktos noteikto pienākumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu kādas fiziskas vai juridiskas personas privātumu vai drošību.

a)

dalībvalstu publiskās iestādes;

b)

asociēto valstu publiskās iestādes;

c)

iepirkuma aģenti.